Kas notiek pasaulē

Plastmasas pīles pasaules ūdeņos

1992. gada janvārī kāds kuģis, kas bija ceļā no Honkongas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, nokļuva vētrā un pazaudēja daļu kravas — ūdenī izbira 29 tūkstoši plastmasas pīļu, stāstīts vācu laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung. 1992. gada novembrī daļa no šīm rotaļlietām tika izskalotas Baranova salā, kas atrodas pie Aļaskas krasta. Citas divus gadus pēc vētras tika atrastas ”iesalušas ledū uz ziemeļiem no Beringa šauruma”. Ir paredzams, ka šīs izturīgās mantiņas parādīsies arī Ziemeļamerikas otrā pusē — Jaunanglijas piekrastē. Negadījums ar plastmasas pīlēm ir palīdzējis zinātniekiem, kas cenšas pārbaudīt savu teoriju, ka ”Klusā okeāna ūdeņi ieplūst Ziemeļu Ledus okeānā un pēc tam — Atlantijas okeānā”, sacīts laikrakstā.

 Glābējvaboles

”Divu sugu vaboles divdesmit gadu laikā ir ļāvušas Beninai ietaupīt 260 miljonus dolāru [aptuveni 140 miljonus latu],” stāstīts žurnālā New Scientist. ”Šajā laikā vaboles ir tikušas galā ar supernezāli [ūdenshiacinti], kas iznīcināja vietējās zivis, traucēja braukt ar laivām un nelabvēlīgi ietekmēja ezeru ekoloģisko līdzsvaru.” Kā bija sacīts žurnālā, ”ūdenshiacintes veido peldošu paklāju, kas nepilnās divās nedēļās var izaugt divreiz lielāks, un šīs nezāles saaug tik blīvi, ka zvejniecība un laivu satiksme ezeros kļūst tikpat kā neiespējama”. Šo ūdensaugu dēļ ūdenī samazinās skābekļa daudzums, palielinās skābes saturs un palēninās ūdens cirkulācija, un līdz ar to ezeros veidojas nogulsnes. Turklāt ūdenshiacinšu paklājs nodrošina krokodilus ar izdevīgu slēpni, un tas rada briesmas cilvēkiem, kas nāk pēc ūdens. Divu sugu smecernieki, kas ēd tikai un vienīgi ūdenshiacintes, ir veiksmīgi tikuši galā ar uzdevumu, kuru nebija izdevies paveikt ar mehānisku ierīču palīdzību un kuru nebija iespējams īstenot, izmantojot ķimikālijas, jo tās būtu saindējušas ūdeni un iznīcinājušas citus augus, rakstīts žurnālā New Scientist.

Mājsaimnieces aizraujas ar azartspēlēm

Lielbritānijā ”arvien vairāk mājsaimnieču kļūst atkarīgas no interneta azartspēlēm — viņas tērē tām vairākas stundas dienā un ieslīgst milzīgos parādos”, ziņots Londonas laikrakstā Sunday Telegraph. Daudzas sievietes kautrētos spēlēt azartspēles publiskās vietās, turpretī internetā viņas to var darīt bez liekiem uztraukumiem. Turklāt internets piedāvā iespēju spēlēt azartspēles starplaikos starp mājas darbiem. Daudzām sievietēm veidojas atkarība no azartspēlēm, tomēr bieži vien viņas neatzīst savu problēmu, jo sabiedrībā parasti valda nosodoša attieksme pret sieviešu aizraušanos ar azartspēlēm. Kā bija atzīmēts laikrakstā, pēc Notingemas universitātes psiholoģijas profesora Marka Grifitsa domām, šī tendence atspoguļo ”pārmaiņas masu kultūrā, proti, azartspēles tiek pārceltas no kazino uz dzīvesvietām un darbavietām”. Marks Grifitss arī norādīja: ”Ja jūs esat iekļuvis kazino melnajā sarakstā, ..iespējams, jūs neielaidīs kazino. Turpretī internetā ārā sviedēju nav.”

Arvien vairāk jauniešu dzīvo uz ielas

”Madridē arvien vairāk pusaudžu dzīvo uz ielas,” stāstīts spāņu laikraksta El País angļu valodas izdevumā. Saskaņā ar kādas universitātes pētījuma rezultātiem, ”no aptuveni 5000 Madrides bezpajumtniekiem 1250 cilvēki ir palikuši uz ielas, kad viņiem vēl nav bijis 20 gadu”. Kā noskaidrojās šajā pētījumā, ”lielākoties ielu jaunieši nāk no izirušām ģimenēm, un ir pilnīgi skaidrs, ka viņi ir emocionāli traumēti”. Fakti liecina, ka ”divas trešdaļas jauniešu, kas dzīvo uz ielas, ir alkoholiķu un narkomānu bērni un tikpat daudzi no viņiem ģimenē ir pieredzējuši sliktu apiešanos”. Manvels Munjoss, viens no laikrakstā publicētā raksta autoriem, uzskata, ka ”tradicionālās ciešās ģimenes saites, kas agrāk bija raksturīgas Vidusjūras zemēm, sāk izirt”.

Kanādā izplatās gonoreja

”Pēc tam, kad divdesmit gadu gaitā saslimstība ar gonoreju pastāvīgi samazinājās, pēdējo piecu gadu laikā šīs slimības izplatība ir pieaugusi vairāk nekā par 40 procentiem,” ziņots Kanādas laikrakstā Vancouver Sun. Šī seksuāli transmisīvā slimība var izraisīt neauglību, un ”ar asinsrites sistēmas starpniecību infekcija var nonākt locītavās, izraisot iekaisumus un uztūkumus jeb gonorejisko artrītu”. Turklāt ir novērots, ka gonokoki, kas izraisa gonoreju, kļūst rezistenti ”pret visām zālēm”, stāstīts laikrakstā. Vēl viens iemesls bažām ir tas, ka ”līdz ar gonorejas izplatīšanos var pieaugt arī inficēšanās ar HIV, jo jebkura seksuāli transmisīva slimība palielina risku inficēties ar šo vīrusu, kas izraisa AIDS, vai to izplatīt”. Pēc ārstu domām, gonorejas izplatīšanās ir saistīta ar to, ka sabiedrībā zūd bailes no inficēšanās ar HIV. ”Cilvēki vairs nav tik uzmanīgi, izvēloties seksa partnerus, un mazāk raizējas par to, cik daudz partneru viņiem ir,” atzīmēja seksuāli transmisīvo slimību speciālists Deivids Fišmens.

Vecvecāku noma

”Vairāk nekā tūkstotis vientuļo vecāku, kuriem ir bērni vecumā līdz desmit gadiem, ir varējuši izvēlēties saviem bērniem vecvecākus,” stāstīts Vācijas laikrakstā Nassauische Neue Presse. ”Mana īstā vecmāmiņa un vectētiņš dzīvo ļoti tālu no Berlīnes,” stāsta septiņgadīgā Melānija. ”Bet omīte Klāra dzīvo tepat aiz stūra. Viņa nāk man pretī uz skolu un ved mani uz zooparku, rotaļu laukumu un peldbaseinu. Viņa arī taisa ēst, un pēc tam mēs mājās kopā ar viņu un mammu paēdam.” Omīti Klāru šajā ģimenē ir norīkojusi ”vecvecāku” aģentūra, kas gādā par to, lai vientuļie vecāki, kas ir gatavi maksāt 2,5 līdz 4 eiro (1,7 līdz 2,7 latus) stundā, varētu nolīgt padzīvojušus cilvēkus darbam ar bērniem. ”Tas ir vislabākais risinājums vientuļajiem vecākiem ar pieticīgiem ienākumiem,” rakstīts laikrakstā.

Pludmale resnīšiem

Laikrakstā El Economista bija stāstīts, ka Meksikā pie kādas viesnīcas ir ierīkota pludmale tiem, kas parasti kautrējas parādīties pludmalēs, jo tās ir stāvgrūdām pilnas ar slaidiem cilvēkiem. Šī viesnīca atrodas Kankunā pie jūras, un tās devīze ir ”Esiet dūšīgi un laimīgi!”. Viesnīcas mērķis ir ”piesaistīt cilvēkus, kas sava lielā svara dēļ baidās peldkostīmā parādīties pludmalē”. Kā teikts laikrakstā, viesnīcas personāls, kurā ietilpst gan slaidi, gan drukni cilvēki, ir apmācīts izturēties pret apaļīgajiem klientiem laipni un bez aizspriedumiem, ”jo šiem cilvēkiem jau tāpat ikdienā bieži nākas izjust pazemojumus”.

Vidusjūrā sasilst ūdens

”Jau desmit gadus mēs novērojam, ka.. Vidusjūrā paaugstinās ūdens temperatūra,” raksta jūras biologs Mauricio Vurcs no Dženovas universitātes (Itālija). Itālijas laikrakstā La Repubblica, kurā bija stāstīts par šī pētījuma rezultātiem, bija minēts, ka sasilušajā ūdenī ir sākuši parādīties augi un dzīvnieki, kurus agrāk šeit nevarēja novērot. Pēc minētā biologa vārdiem, ”aizvien vairāk sugu, kas ir raksturīgas Āfrikas piekrastei, parādās Vidusjūras ziemeļos”. Šo ieceļotāju vidū ir papagaiļzivs, kas parasti dzīvo tropiskajos ūdeņos, kāda Dascullys ģints zivs, kas šeit ir ieradusies no Atlantijas okeāna tropiskajām joslām, balistas, kuru ierastā dzīvesvieta ir Indijas un Klusā okeāna ūdeņi, kā arī kāda aļģe, kas ir ieceļojusi caur Suecas kanālu.