Kur meklēt godīgumu?

MĒS dzīvojam pasaulē, kuras morāle nemitīgi mainās. Uz negodīgu rīcību, kas agrāk tika nosodīta, tagad sabiedrība bieži vien piever acis. Masu kultūrā zagļi un krāpnieki nereti tiek iztēloti par romantiskiem varoņiem, un uz daudziem cilvēkiem var attiecināt Bībeles vārdus: ”Kad tu redzi zagli, tu esi viņam pa draugam.” (Psalms 50:18.)

Taču krāpniekus nav par ko apbrīnot. Kādā interneta vietnē, kur aplūkota krāpšanas problēma, teikts: ”Daudziem krāpniekiem piemīt dabiska,  bieži vien jau bērnībā atklāta spēja manipulēt ar apkārtējiem cilvēkiem. Turklāt, šādi manipulējot, viņi nejūt ne mazāko vainas apziņu vai nožēlu. Gluži otrādi, viņiem tas sagādā gandarījumu, īpašu baudu, kas mudina turpināt manipulācijas, lai iegūtu visu, ko vien viņi vēlas, lai ko tas nozīmētu apkrāptajiem.”

Protams, ja blēži izkrāpj atraitnei visus viņas mūža ietaupījumus, ļaudis parasti jūt viņai līdzi, bet vairākumam nemaz nav žēl, ja kāds blēdis piesavinās lielas firmas naudu vai apkrāpj apdrošināšanas kompāniju. Daudzi spriež, ka uzņēmēji jau tik un tā ir bagāti. Tomēr šāda krāpšana nav tikai lielo uzņēmumu problēma, jo tie mēdz kompensēt savus zaudējumus uz patērētāju rēķina. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ģimene vidēji izdod vairāk nekā 1000 dolāru gadā, maksājot papildu apdrošināšanas prēmijas, lai apdrošinātāji varētu segt krāpnieku nodarītos zaudējumus.

Tāpat daudzi labprāt izmanto iespēju nopirkt lētus pazīstamu firmu produkcijas pakaļdarinājumus, piemēram, drēbes, pulksteņus, smaržas, kosmētiku un rokassomas. Varbūt šie cilvēki apzinās, ka viltoto preču dēļ firmas katru gadu zaudē miljardiem dolāru, bet viņi uzskata, ka viņus pašus tas nekādi neietekmē. Taču galu galā pircējiem nākas maksāt dārgāk par legālajām precēm un pakalpojumiem, turklāt, ja cilvēki pērk viltojumus, viņu nauda ieplūst noziedznieku kabatās.

Kāds krāpšanas apkarošanas speciālists rakstīja: ”Esmu pārliecināts, ka galvenais iemesls, kāpēc mūsdienās krāpšana ir tik ļoti izplatīta, ir tas, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kuras morāle ir ārkārtīgi pagrimusi. Straujā morāles lejupslīde ir radījusi krāpšanas kultūru. [..] Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur tikumiskas vērtības netiek ieaudzinātas bērniem mājās un tās netiek mācītas arī skolā, jo citādi skolotājus varētu apsūdzēt ”moralizēšanā””.

Turpretī Jehovas liecinieki māca tos morāles principus, kas atrodami Bībelē, un cenšas arī paši dzīvot saskaņā ar tiem. Lūk, daži no šiem principiem:

● ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:39.)

● ”Nekrāp.” (Marka 10:19, EAD.)

● ”Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.” (Efeziešiem 4:28.)

● ”Mēs.. visās lietās gribam godīgi dzīvot.” (Ebrejiem 13:18.)

Jehovas liecinieki nav pašapmierināti un paštaisni, taču viņi ir pārliecināti, ka tad, ja visi cilvēki ievērotu Bībeles principus, pasaule būtu daudz labāka. Viņi arī tic Dieva solījumam, ka pienāks laiks, kad tieši tā arī notiks. (2. Pētera 3:13.)

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Ja visi dzīvotu saskaņā ar Dieva Rakstos ietvertajiem morāles principiem, pasaule būtu daudz labāka

[Attēls 10. lpp.]

Patiesi kristieši ievēro Bībeles principus, piemēram, viņi paklausa norādījumam: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”