Kas notiek pasaulē

Pārpūle smadzenēm?

Daži zinātnieki norāda, ka ”vairāku darbu darīšana vienlaikus pārpūlē smadzenes”, bija teikts Kanādas laikrakstā Toronto Star. Pētījumi liek secināt, ka cieš darba efektivitāte, tiek pieļautas kļūdas un pašam cilvēkam pieaug risks saslimt. Piemēram, pastāv iespēja, ka viņam ”pavājināsies atmiņa, sāks sāpēt mugura, pieaugs uzņēmība pret saaukstēšanās slimībām, sāksies gremošanas traucējumi un pat sāks sāpēt zobi un smaganas”. ASV Nacionālā veselības institūta pētījumi liecina, ka tad, kad cilvēks veic kaut kādu darbu, ir iesaistīti dažādi smadzeņu rajoni. Bet, kad viņš vienlaicīgi dara divus vai vairākus darbus, piemēram, runā pa mobilo tālruni un vada automašīnu, ”smadzeņu darbība palēninās”, uzsvēra Emorija universitātes (ASV) neirologs Dr. Džons Sladkijs. ”Smadzenes ne vien nespēj, bet arī atsakās darīt to, ko tām liek.” Kā uzsver zinātnieki, cilvēkiem ir jāapzinās fakts, ka smadzenes vienmēr nespēj paveikt visu, ko tām liek.

 Atklātas jaunas zivju sugas

Zinātnieki, kas pētī Venecuēlas upes Kauras baseinu, nesen ir paziņojuši, ka ”ir atklājuši desmit jaunas zivju sugas”. To vidū ir kāda maza zivtiņa ”ar asinssarkanu asti”, ”sams ar taustekļu ”seksti” un piraija, kas ēd ne tikai gaļu, bet arī augļus”, bija minēts Venecuēlas laikrakstā El Universal. Šis gandrīz neskartais tropu mežu un upju apgabals tiek uzskatīts par vienu no tām planētas vietām, kur pastāv vislielākā bioloģiskā daudzveidība. Zinātnieki lūdz, lai valdība aizsargātu šo apgabalu, kam var nodarīt postu lauksaimniecība, zvejniecība, celtniecība, kalnrūpniecība un dažos plānos paredzētā hidroelektrostaciju būvniecība.

Ilgā gaidīšana pie ārsta

”Vācijā pacientiem ārstu uzgaidāmajās telpās vidēji ir jāgaida 48 minūtes. Daži gaida daudz ilgāk,” bija rakstīts vācu žurnālā Psychologie Heute. Kādā nesenā pētījumā, kurā Vācijas Uzņēmumu vadības analīzes, konsultāciju un stratēģiskās attīstības institūts pētīja 610 ārstu prakses, atklājās, ”cik ļoti pacienti ir neapmierināti ar šo situāciju”. Ārstu praksēs, kur nekas netika darīts lietas labā, ”pastāvīgo pacientu skaits gada laikā saruka par 19 procentiem”, bija sacīts žurnālā. Pētījums rādīja: kaut arī klīnikās, kur garās rindās gaida daudz pacientu, ārsti un viņu palīgi strādā lielākas spriedzes apstākļos nekā ārsti citās praksēs, darba efektivitāte ir par trešo daļu mazāka. Turklāt ārstu palīgi kļūdās divreiz biežāk.

Nesaprot, kas ir pareizi un kas — ne

”Gandrīz ceturtā daļa aptaujāto austrāliešu atzina, ka ir zaguši no darba vietas kancelejas piederumus,” bija teikts Austrālijas laikrakstā The Sun-Herald. Aptaujā, kurā tika izvaicāti vairāk nekā 2000 biroja darbinieku, atklājās, ka darbinieki mēdz vākt personisku informāciju par kolēģiem, darba laikā izmantot internetu personiskām vajadzībām, lejupielādēt darba datoros neatļautas programmas un mājās izmantot darba vietas datorprogrammas. ”Ir daudz cilvēku, kas nesaprot, kāda rīcība ir pareiza un kāda — ne,” secināja Gerijs Dūlijs, kas vadīja aptauju.

Vai aplikt ar nodokli mājdzīvnieku bēres?

Nesen Japānā kāda budistu tempļa pārstāvji ir iesūdzējuši tiesā nodokļu inspekciju, apgalvodami, ka ienākumi, ko templis gūst no mājdzīvnieku bēru ceremonijām, to kremēšanas un pelnu uzglabāšanas, nebūtu jāapliek ar nodokli, bija sacīts Japānas laikrakstā IHT Asahi Shimbun. Nodokļu inspekcija argumentē, ka kremēšana un mājdzīvnieku bēru ceremonijas ir ”komercdarbība, par kuru tiek slēgts līgums,” un pelnu glabāšana templī ir pielīdzināma ”komerciālai preču uzglabāšanai noliktavā”. Savukārt tempļa pārstāvji apgalvo, ka ”piemiņas ceremonija ir reliģiska darbība, kuras nolūks ir remdēt mājdzīvnieku saimnieku bēdas un sniegt mieru dzīvnieku dvēselēm”, nevis gūt peļņu.

Aviokatastrofu skaits samazinās

2003. gadā aviokatastrofu skaits pasaulē bija mazākais kopš 20. gadsimta 50. gadiem, kad tās sāka reģistrēt, rakstīts žurnālā Flight International. Bojā gājušo skaits — 702 — bija mazākais kopš 1990. gada, kaut arī no tā laika gaisa satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 40 procentiem. Kā bija minēts Londonas laikrakstā Daily Telegraph, viens no iemesliem, ”kāpēc ir uzlabojusies vispārējā drošība, ir tas, ka samazinājies tādu nelaimes gadījumu skaits, kuros lidmašīnas vadības kļūdas dēļ lidmašīna ietriecas kalnā. Sava nozīme tajā ir jaunajai zemes tuvošanās brīdināšanas sistēmai, bet, kā norāda speciālisti, tā ”nav nekļūdīga”.” Daudzas vecākas lidmašīnas ar šādu iekārtu nav aprīkotas.

Magnija sulfāts glābj grūtnieces

Vienkārša, lēta terapija, kurā tiek izmantots magnija sulfāts (rūgtais jeb angļu sāls), var uz pusi samazināt iespēju, ka grūtniecei attīstīsies dzīvībai bīstams stāvoklis, teikts Londonas laikrakstā The Times. Pasaulē ik gadu eklampsija — bīstams stāvoklis, kad ir izveidojies augsts asinsspiediens, kas izraisa krampjus, — ir vairāk nekā 50 tūkstošu sieviešu un viņu nedzimušo bērnu nāves iemesls. Lai gan ASV jau gadiem ilgi magnija sulfāts tiek lietots, lai ārstētu preeklampsiju, kas neārstēta var attīstīties par eklampsiju, lielākajā daļā citu valstu šī terapija netiek plaši izmantota. Tāpēc Anglijā, Oksfordas Veselības zinātņu institūtā, starptautiska ārstu grupa ”izlēma pārbaudīt šīs terapijas lietderību, izmēģinot to 33 valstīs un iesaistot 10 tūkstošus sieviešu”, bija rakstīts The Times. ”Jau pēc trijiem gadiem.. pētījums tika apstādināts, jo bija redzams, cik efektīva ir minētā terapija: sievietēm ar preeklampsiju magnija sulfāta lietošana samazināja krampju risku par 58 procentiem, bet risks nomirt samazinājās par 45 procentiem.” Šī terapija ”vienai sievietei izmaksā tikai 3 mārciņas [3 latus], tāpēc tā.. ir pieejama sievietēm arī attīstības valstīs”.

Pusaudžu ēšanas paradumi

”Satraucoši daudz meiteņu pusaudža vecumā izlaiž ēdienreizes, jo raizējas par savu figūru un vēlas līdzināties modelēm un popzvaigznēm,” bija sacīts laikrakstā Daily Telegraph. Lielbritānijas Skolu veselības un izglītības pētījumu centra veiktā aptaujā, kurā piedalījās 300 tūkstoši skolēnu, noskaidrojās, ka vairāk nekā 40 procenti meiteņu 14 un 15 gadu vecumā ”iet uz skolu, nepaēdušas brokastis. Ja salīdzina ar līdzīgu pētījumu, kas tika veikts 1984. gadā, var redzēt, ka šādu meiteņu skaits ir gandrīz divkāršojies.” Ir pieaudzis arī to meiteņu skaits, kuras neēd pusdienas, — 1984. gadā tādu bija 2 procenti, bet 2001. gadā jau 18 procenti. Tā kā pieaug risks, ka meitenēm izveidosies tādi ēšanas traucējumi kā neirotiskā anoreksija un bulīmija, meiteņu skolu direktori tiek aicināti sekot līdzi skolnieču svaram. Par diētām aizvien vairāk interesējas arī zēni. 31 procents 12 un 13 gadus vecu zēnu un 25 procenti 14 un 15 gadus vecu zēnu vēlas novājēt — agrāk bija attiecīgi tikai 26 un 21 procents.