No mūsu lasītājiem

Cerība Mēs rakstām šo īso vēstuli, lai no sirds jums pateiktos par rakstu sēriju ”Kur meklējama cerība?” (2004. gada 22. aprīlis). Mēs lasījām šos rakstus kopā, un, kad bijām tikuši līdz beigām, mēs tik tikko valdījām asaras. Turklāt mūs aizkustināja brīnišķīgie attēli ar ziedu.

H. H. un L. H., ASV

Nedēļu pirms tam, kad saņēmu šo žurnālu, nomira mana māte, un mani ļoti mierināja vārdi, ka ”mirušie ir pilnīgā drošībā, gluži kā bērns mātes klēpī”. Es joprojām sāpīgi pārdzīvoju mātes zaudējumu, bet es esmu priecīga, ka viņa atrodas drošā vietā — Jehovas atmiņā.

V. L., ASV

Žurnālu Atmostieties! es lasu nu jau gandrīz 50 gadus, un mani nebeidz pārsteigt, ka jautājumus, par kuriem jūs jau daudzkārt esat rakstījuši, jūs katrreiz aplūkojat no kāda cita aspekta. To, ko jūs rakstījāt par pesimistisku prāta nostāju, ir vērts pārdomāt.

T. H., ASV

Man ir nedziedināma slimība. Es cenšos būt pozitīvi noskaņota, taču, kad šodien pamodos, es jutos nomākta. Tāpēc es pārlasīju šos rakstus vēl un vēl. Tie bija uzrakstīti ar dziļu sapratni un sniedza man lielu mierinājumu.

B. Dž., Lielbritānija

Tā kā manam vīram ir vēzis un man vienai ir jāgādā par bērniem, es esmu izjutusi lielu spriedzi. Turklāt es zaudēju darbu. Bet rakstiņš ”Pamats cerībai” mani stiprināja. Es vēlos iedot izlasīt šo žurnālu pēc iespējas vairāk cilvēkiem.

J. N., Japāna

Kad ar mani atgadās kaut kas slikts, es mēdzu krist panikā. Šie raksti bija atbilde uz manu lūgšanu. Tajos bija doti tik konkrēti ieteikumi par to, kā cīnīties ar negatīvu domāšanu, ka brīžos, kad man uzmācas pesimistiskas domas, es šos ieteikumus vienu pēc otra izmantoju. Es turu šos rakstus pie gultas un katru dienu tos pārskatu.

S. T., Japāna

Putni Tur, kur es dzīvoju, ļoti bieži var novērot, kā putni kārto savas spalvas. Kad izlasīju rakstu ”Tikai skaistumam?” (2004. gada 22. aprīlis), es sapratu, cik svarīgi putniem ir rūpēties par savām spalvām. Es gribu jums pateikties, ka sniedzat šādu izglītojošu informāciju par Dieva brīnišķīgajiem radījumiem.

F. K., Nigērija

Man ļoti patīk lasīt rakstus par augiem, dzīvniekiem un putniem. No šī raksta es uzzināju, ka putniem tīrība ir dzīvības vai nāves jautājums. Es nekad agrāk nebiju par to iedomājusies.

K. G., Krievija

Deju klubi Paldies jums par rakstu ”Vai man iet uz deju klubu?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (2004. gada 22. aprīlis). Es jums piekrītu, ka šādi klubi nav piemērota vieta kristiešiem. Man ir žēl, ka es neiepazinu Jehovu agrāk, kad es regulāri apmeklēju šādus klubus.

L., Indonēzija

Atklāti runājot, es esmu gājusi uz tādām vietām, uz kurām man nevajadzēja iet. Man ļoti patīk dejot, un es vienmēr atradu sev attaisnojumus. Nākamajā dienā pēc kluba apmeklēšanas mani parasti mocīja vainas apziņa. Es jutos vainīga nevis tāpēc, ka es būtu darījusi kaut ko sliktu, bet tāpēc, ka citi to darīja. Šajā rakstā bija atklāta patiesība par deju klubiem — tās lielākoties ir bīstamas vietas, kur zeļ amoralitāte.

D. K., Austrālija