Kas notiek pasaulē
Kas notiek pasaulē
Pilsētu siltums ietekmē augu valsti
Ar satelītu palīdzību veicot novērojumus Ziemeļamerikas austrumu daļā, ir konstatēts, ka pilsētu izdalītais siltums acīmredzot iespaido veģetācijas augšanas ciklus, teikts žurnālā Science News. Rakstā paskaidrots, ka salīdzinājumā ar tuvīnajiem lauku apvidiem pilsētās augi sazaļo agrāk un rudenī ilgāk nenomet lapas. Kā bija stāstīts žurnālā, gaisa temperatūra piecu mēnešu periodā pilsētās vidēji bija par 2,28 grādiem augstāka nekā apmēram 10 kilometru attālumā no tām. Starp Floridas ziemeļiem un Kanādas dienvidiem ir vismaz 70 lielas pilsētas, kuru platība pārsniedz 10 kvadrātkilometrus. ”Iegūtie dati liecina, ka šīs pilsētas būtiski ietekmē vietējo klimatu,” rakstīts Science News.
Dzīvnieku draudzība
Bioloģes Aņas Vasiļevskas pētījums ir apstiprinājis to, ko jau sen ir apgalvojuši daudzi lopkopji un gani — proti, ka nagaiņu ganāmpulkos starp atsevišķiem dzīvniekiem veidojas ciešas saites, ko var salīdzināt ar personisku draudzību. Aņa Vasiļevska, kas ir novērojusi zirgus, ēzeļus, govis un aitas, norāda, ka dzīvnieki, kas draudzējas savā starpā, izrāda savu pieķeršanos, bieži uzturoties viens otra tuvumā, saskaroties ar ķermeņiem atpūtas un ēšanas laikā, daloties barībā un tīrot un ieskājot viens otru. Piemēram, aita mēdz paberzēt galvu pret draudzenes galvu, ja draudzenei gadījies konflikts ar kādu citu ganāmpulka dzīvnieku. Šķiet, šāda uzvedība aitas nomierina, stāstīts vācu laikrakstā Die Zeit. Ēzeļiem parasti ir tikai viens draugs, toties to draudzība mēdz saglabāties ilgāk nekā citiem dzīvniekiem. Tomēr, negribēdami nepamatoti cilvēciskot dzīvniekus, zinātnieki ir piesardzīgi savos secinājumos par to, kādas varētu būt šādu dzīvnieku attiecību funkcijas.
Latīņamerikas mežu bojāeja
Kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas ziņojumā teikts, ka 13 gadu laikā Latīņamerikā ir iznīcināti 50 miljoni hektāru meža — tā ir platība, kas aptuveni atbilst Spānijas teritorijai. Brazīlijā gājuši bojā 23 miljoni hektāru meža, bet Meksika ir zaudējusi 6,3 miljonus hektāru meža un 400 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko izpostījusi erozija. Haiti, Salvadorā un Sentlūsijas salā tajā pašā laikā izpostīti 46 līdz 49 procenti meža. Šie skaitļi ir briesmīgi, atzīts Meksikas Nacionālās autonomās universitātes zinātniskajā žurnālā ¿Cómo Ves?, ”jo īpaši, ja iedomājas.. neskaitāmos tūkstošus augu un dzīvnieku, kas ir pazuduši no mūsu aizvien tuksnesīgākās planētas”.
Vingrinājumi un hroniskā noguruma sindroms
Lai gan ir veikti plaši pētījumi, medicīnas zinātnei vēl aizvien nav izdevies noskaidrot hroniskā noguruma sindroma cēloņus un izstrādāt efektīvu ārstēšanu. ”Izvērtējot dažādas pretvīrusu, imunoloģiskās, hormonālās un antidepresantu terapijas, netika gūti pierādījumi, ka tās dotu vērā ņemamu labumu,” bija rakstīts Austrālijas medicīnas žurnālā The Medical Journal of Australia (MJA). Tomēr pētījumos ir konstatēts, ka, iekļaujot ārstēšanā fiziskus vingrinājumus, piemēram, enerģiskas pastaigas, braukšanu ar velosipēdu vai peldēšanu, tiek gūti labāki rezultāti nekā daudzu citu terapiju gadījumā. Dažkārt cilvēki, kas cieš no hroniskā noguruma sindroma, vairās no fiziskas slodzes, jo viņi ir novērojuši, ka pārāk enerģiskas nodarbības saasina viņu simptomus. Taču galvenais ir saglabāt līdzsvarotību. Kā uzsvērts MJA, ja vingrinājumi tiek veikti ar apdomu un tiek ņemti vērā veselības traucējumu radītie ierobežojumi, daudziem pacientiem ievērojami samazinās depresijas izpausmes, uzlabojas pašsajūta un darbaspējas un normalizējas asinsspiediens. Žurnālā izskan secinājums, ka rūpīgi izstrādātai vingrinājumu programmai būtu jākļūst par hroniskā noguruma sindroma ārstēšanas stūrakmeni.
Pandas un bambusi
”Lielie pandas — Ķīnas un dabas aizsardzības simbols — nav tik apdraudēti, kā agrāk likās,” sacīts Londonas laikrakstā The Daily Telegraph. Pasaules Dabas fonda un Ķīnas varas iestāžu uzdevumā četrus gadus pētījot pandu populāciju, zinātnieki ir konstatējuši, ka savvaļā patlaban mājo vairāk nekā 1590 pandu, nevis 1000 līdz 1100, kā tika uzskatīts līdz šim. Lai precizētu pandu skaitu, zinātnieki izmantoja globālo pozicionēšanas sistēmu un citas modernas tehnoloģijas, kas ļāva rūpīgi kartēt iecirkņus, kuros tika veikta pandu uzskaite. Jauniegūtie dati ir iepriecinoši, tomēr Pasaules Dabas saglabāšanas monitoringa centrs (Anglija, Kembridža) brīdina, ka mežu izciršana nopietni apdraud lielo pandu galveno barības avotu — bambusus. Strauja izciršana bambusiem ir sevišķi bīstama, jo bambusu audzēm raksturīgi ir tas, ka vienas sugas pārstāvji visi vienlaicīgi uzzied reizi pa 20 līdz 100 gadiem un pēc tam iet bojā, raksta Londonas laikraksts The Guardian.
Potenciāli kaitīgi repelenti
Āzijā vieni no visplašāk izmantotajiem kukaiņu repelentiem ir insekticīdās spirāles, taču, kā informēja Indijas žurnāls Down to Earth, divi pētījumi liecina, ka šo spirāļu kvēpināšana var kaitēt veselībai un sevišķi bīstamas tās ir bērniem. Kalifornijas universitātes (ASV) zinātnieki, pirmā pētījuma autori, brīdināja, ka kūpošās spirāles izdala ļoti kancerogēnas vielas, kas nokļūst cilvēku plaušās. Attīstības zemēs daudzas ģimenes kvēpina šīs spirāles savās nelielajās mājās. ”Turklāt naktī, kad ģimene guļ, logi tiek turēti ciet,” piebilda zinātnieki. Otro pētījumu veica Malaizijas un ASV zinātnieki, un viņi noskaidroja, ka spirāle, kas deg astoņas stundas, ”izdala gaisā tikpat daudz cieto daļiņu cik 75 līdz 137 cigaretes”. Zinātnieki iesaka spirāļu vietā lietot repelentus, kas iegūti no augu valsts izejvielām, piemēram, no azadirahtas ekstrakta. ”Tie ir ne tikai iedarbīgi un veselībai nekaitīgi, bet arī lēti,” bija atzīmēts minētajā žurnālā.
Skatītāju vecuma ierobežojumi — kritēriji mainās
Pētot skatītāju vecuma ierobežojumu noteikšanas sistēmas, kas pastāv daudzās valstīs, Hārvarda universitātes Sabiedrības veselības fakultātes zinātnieki (ASV) secināja, ka, salīdzinot vienā un tajā pašā kategorijā iedalītās filmas mūsdienās un pirms desmit gadiem, mūsdienu filmās caurmērā ir krietni vairāk vardarbības, seksa un rupjību. Savā pētījumā viņi pievērsa uzmanību filmām, kas nākušas klajā laikposmā no 1992. līdz 2003. gadam, un izvērtēja sakarību starp filmas saturu un skatītāju vecuma ierobežojumiem. Pētījuma rezultāti liecināja, ka kritēriji, pēc kuriem tiek noteikti vecuma ierobežojumi, kļūst aizvien pielaidīgāki. Zinātnieki uzsvēra, ka vecākiem jāapzinās sava atbildība par atbilstošu filmu izvēli saviem bērniem un nepieciešamība pārrunāt ar viņiem filmās redzēto, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi un pastiprinātu pozitīvo.