Maija svētki. Ko tie nozīmē jums?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

Ar ko jums saistās Maija svētki? Ar svētku gājieniem un protesta demonstrācijām? Ar dejām ap Maija koku? Bet varbūt ar dienu, kad nav jāierodas darbā?

DAŽĀDĀS valstīs cilvēkiem var būt pilnīgi atšķirīgi uzskati par to, kas ir Maija svētki. Taču, lai cik arī atšķirīgas būtu Maija svētku atzīmēšanas tradīcijas, tās savā starpā ir saistītas. Īss ieskats Maija svētku vēsturē palīdzēs saprast šo svētku nozīmi mūsdienās.

Sena izcelsme

Senajā Romā pirmais maijs bija viena no dienām, kad tika svinēti florāliji, svētki par godu pavasara un ziedu dievietei Florai. Cilvēki dziedāja, dejoja un devās krāšņās procesijās, kurās izmantoja daudz ziedu. Par šiem svētkiem it īpaši priecājās Romas prostitūtas, jo viņas uzskatīja Floru par savu aizgādni.

Kad romieši iekaroja citas zemes, viņi tajās ieviesa savas paražas. Taču, nonākuši ķeltu zemēs, romieši atklāja, ka pirmā maija diena tajās jau tiek atzīmēta, jo šajā laikā ķelti svinēja svētkus dievam Beltinem. Ķeltiem jauna diena sākās ar vakaru. Vakarā pirms pirmā maija tika izdzēstas visas ugunis, un, kad lēca saule, cilvēki uz pakalniem un zem svētajiem kokiem iededza ugunskurus, sveikdami vasaru un atmodu dabā. Viņi izlaida ganībās lopus un lūdza dievu aizsardzību saviem ganāmpulkiem. Drīz vien, romiešu florālijiem saplūstot ar ķeltu Beltines svētkiem, izveidojās Maija svētki.

Laikā, kad ķelti svinēja svētkus Beltinem, ģermāņi un skandināvi atzīmēja Valpurgas svētkus. Tie sākās Valpurģu naktī, kad cilvēki kurināja ugunskurus, lai aizdzītu raganas un ļaunos garus. Citas Eiropas tautas izveidoja savas Maija svētku paražas, no kurām daudzas pastāv līdz pat mūsu dienām.

Kristīgajām baznīcām nebija lielas ietekmes uz šo pagānisko svētku atzīmēšanu. ”Maija svētki jeb Beltines svētki bija tie kalendārie svētki, kuros valdīja liela visatļautība un kurus ne kristīgā baznīca, ne citas varas nekad nespēja pietiekami kontrolēt,” atzīmēts Lielbritānijas laikrakstā The Guardian.

Maija svētku paražas

Viduslaikos Maija svētki, kas Anglijā bija kļuvuši ļoti populāri, papildinājās ar jaunām tradīcijām. Vīrieši un sievietes svētku naktī devās uz mežu vākt puķes un uzplaukušus zarus, lai saullēktā sveiktu maija atnākšanu. *  Kā apcerējumā The Anatomy of Abuses raksta puritāņu rakstnieks Filips Stabss, šajos svētkos bija ļoti izplatīta netikumība. Dzīrotāji ciema vidū uzslēja ziediem un lentēm greznotu stabu jeb Maija koku, ap kuru četras dienas notika dejas un spēles. F. Stabss to dēvēja par ”pretīgo elku”. Cilvēki izraudzījās Maija karalieni un bieži arī Maija karali, kuriem bija jāvada svētki. Tādas tradīcijas kā Maija koka uzstādīšana un Maija karalienes izraudzīšana bija pazīstamas arī citās Eiropas vietās.

Kāda bija Maija svētku paražu nozīme? Britu enciklopēdijā ir paskaidrots: ”Sākotnēji šādu rituālu mērķis bija nodrošināt bagātu ražu un līdz ar to arī lopu un cilvēku auglību, bet lielākoties šo paražu nozīme pamazām tika aizmirsta, un tās saglabājās tikai kā populāru svētku sastāvdaļa.”

Svētku popularitātes kritumi un kāpumi

Protestanti reformatori centās izskaust Maija svētkus, kas tika uzskatīti par pagāniskiem. 1555. gadā Maija svētkus aizliedza Skotijā, kur liela ietekme bija Kalvina mācībām. Vēlāk, 1644. gadā, Anglijas parlaments, kurā pie varas bija puritāņi, aizliedza Maija koku uzstādīšanu. Republikas laikā, kad Anglijā nebija karaļa, Maija svētku ”amorālo paradumu” ievērošana tika ierobežota. Tomēr 1660. gadā līdz ar monarhijas atgriešanos paradums uzstādīt Maija koku tika atjaunots.

18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā Maija svētki pamazām zaudēja savu popularitāti, bet vēlāk tos atsāka svinēt, taču šoreiz svētkiem bija tikumīgāks raksturs nekā agrāk. Daudzas Maija svētku paražas, kas tiek uzskatītas par tradicionālām, piemēram, bērnu dejas ap Maija koku ar košām, krāsainām lentēm, ir ieviesušās tieši vēlākā laikā. Tomēr folkloras pētnieki, pētot Maija svētku senās tradīcijas, ir atklājuši daudzas no šo tradīciju pagāniskajām saknēm.

Cilvēki, kas izceļoja no Eiropas, aizveda Maija svētku paražas uz savām jaunajām dzīves vietām, un daudzi no šo izceļotāju pēctečiem joprojām svin Maija svētkus saskaņā ar senču tradīcijām. Taču daudzās valstīs 1. maijs vai arī maija pirmā pirmdiena mūsdienās ir vienkārši brīvdiena, kad nav jāierodas darbā.

Maija svētki pārtop par Darba svētkiem

Mūsdienu Maija svētku gājienu un demonstrāciju aizsākumi meklējami Ziemeļamerikā. Kāpēc tieši tur? Līdz ar rūpniecisko apvērsumu ieviesās jaunas darbmašīnas, kas varēja darboties nepārtraukti, tāpēc rūpnīcu īpašnieki bieži vien prasīja, lai strādnieki strādātu turpat vai 16 stundas dienā katru dienu,  izņemot svētdienas. Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas strādnieku arodbiedrību apvienība centās uzlabot strādnieku dzīvi un pieprasīja no 1886. gada 1. maija ieviest astoņu stundu darba dienu. Lielākā daļa darba devēju atteicās to darīt, tāpēc 1. maijā tūkstošiem strādnieku uzsāka streiku.

Strādnieku streiks Čikāgā Amerikas strādnieku kustībai atnesa pirmos upurus, un strādnieki Anglijā, Francijā, Holandē, Itālijā, Krievijā un Spānijā vienojās Čikāgas strādnieku atbalstam. * 1889. gadā starptautiskā sociālistisko partiju kongresā Parīzē tika nolemts 1890. gada 1. maijā visās valstīs rīkot demonstrācijas, kurās tiktu izvirzīta prasība pēc astoņu stundu darbadienas. Šī diena kļuva par notikumu, kuru sāka atzīmēt katru gadu un kuru strādnieki izmantoja, lai prasītu labākus darba apstākļus.

Padomju Savienības republikās Maija svētki tradicionāli tika atzīmēti ar militārām parādēm un tehnikas sasniegumu demonstrēšanu. Mūsdienās daudzās valstīs 1. maijā tiek atzīmēti Darba svētki vai Strādnieku starptautiskās solidaritātes diena. Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā Darba svētki tiek atzīmēti septembra pirmajā pirmdienā.

Pagātnes un tagadnes saikne

Maija svētki visos laikos ir bijuši tautas svētki. Strādnieki šajā dienā neieradās darbā — vai nu ar darba devēju atļauju, vai bez tās. Sociālās lomas šajos svētkos mainījās. Svētku karalis un karaliene tika izvēlēti no vienkāršās tautas vidus, bet valdošās kārtas bieži vien tika izsmietas. Tāpēc Maija svētkus sāka saistīt ar strādnieku kustību, un līdz 20. gadsimtam tie bija kļuvuši par sociālistu partiju svētkiem.

Tāpat kā senajos Maija svētkos, arī Strādnieku starptautiskās solidaritātes dienā notiek gājieni. Taču pēdējos gados 1. maija svētkos par biežu parādību ir kļuvusi vardarbība. Piemēram, 2000. gada 1. maijā daudzās valstīs notika protesta mītiņi pret globālo kapitālismu un protesta akciju laikā notika sadursmes, kuru rezultātā tika gūti savainojumi un daudz kas tika izdemolēts.

Ilgas pēc labākiem apstākļiem piepildīsies

Vai ir reāli gaidīt, ka cilvēki spēs izmainīt apstākļus visā pasaulē un apmierināt godprātīgu cilvēku vajadzības? Nē. Daudzkārt ir pierādījies kādu senu Bībelē pierakstītu vārdu patiesums: ”Savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” (Jeremijas 10:23.)

Lai visā pasaulē nodibinātu labus un mierīgus apstākļus, ir nepieciešams kāds augstāks spēks. Šāda spēka Avots ir zemes Radītājs, Dievs Jehova. Viņa Rakstos, Bībelē, par viņu ir teikts, ka viņš ”atdara Savu roku un gādā ik dzīvajam, ko tas kāro”. (Psalms 145:16, VDP.) Mēs jūs aicinām uzzināt vairāk par brīnišķīgajiem Dieva solījumiem.

Drīzā nākotnē piepildīsies tas, ko Dieva Dēls, Jēzus Kristus, mācot savus sekotājus, teica parauglūgšanā, — nāks Dieva Valstība un Dieva griba noteikti īstenosies uz zemes. Bībelē ir apsolīts, ka Dieva ieceltais Valdnieks, Jēzus Kristus, ”glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles.” (Psalms 72:12—14.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 12. lpp.]

Maija koks, kas 16. gadsimtā katros Maija svētkos tika uzsliets pie kādas baznīcas Londonā

[Norāde par autortiesībām]

No grāmatas Observations on Popular Antiquities

[Attēls 14. lpp.]

Antikapitālistu mītiņš 2000. gada 1. maija svētkos Londonā

[Norāde par autortiesībām]

© Philip Wolmuth/Panos Pictures