Kas notiek pasaulē

Mīts par matu augšanu

”Matu griešana vai skūšana neietekmē to struktūru, biezumu un augšanas ātrumu,” sacīts kādā veselībai un sportam veltītā rakstā, kas bija publicēts laikrakstā The New York Times. Mīts par to, ka mati pēc griešanas vai skūšanas aug ātrāk un ir biezāki, ir bijis izplatīts ilgus gadus. Taču jau kopš 20. gadsimta 20. gadiem ir veikti daudzi pētījumi, kuros ir noskaidrots, ka ”matu garumu, struktūru un biezumu nosaka iedzimtība un hormonu līmenis, nevis tas, cik bieži tos skuj”, teikts rakstā. Kāpēc iepriekšminētais mīts ir tik dzīvotspējīgs? Tas, iespējams, ir tāpēc, ka daudzi sāk skūties jau agrā jaunībā, kad mati ir smalkāki un gaišāki nekā vēlāk. Turklāt bieži vien ”mati pie saknēm ir tumšāki un rupjāki, tāpēc matu galu apgriešana rada iespaidu, ka mati ir kļuvuši biezāki”, teikts laikrakstā. ”Tāpat arī to, cik ātri mati aug, ir daudz vieglāk pamanīt tad, ja mati ir noskūti, nevis tad, ja tie ir izauguši garāki.”

 Uzmanību — skaļas rotaļlietas!

”Skaļas rotaļlietas bojā bērnu dzirdi,” teikts laikrakstā Toronto Star. Grupa Kanādas audiologu izvērtēja ”40 rotaļlietas, kas bija paredzētas bērniem līdz trīs gadu vecumam,” un secināja, ka ”vismaz 25 rotaļlietu radītais troksnis bija pietiekams, lai bojātu bērnu dzirdi”, bija teikts laikrakstā. Visskaļākais bija rotaļu mobilais telefons, kurš radīja 115 decibelu stipru skaņu. Saskaņā ar audiologa Rišāra Laroka teikto, šāds skaņas stiprums ir ”mazāks par to, kādu rada reaktīvā lidmašīna, bet lielāks par to, kāds valda vairumā diskotēku”. Kanādas Veselības ministrijas pašlaik noteiktā norma ir 100 decibelu. Pēc speciālistu domām, ”norma, kurā būtu pieļauti 87 decibeli ar iedarbības laiku 30 minūtes, labāk aizsargātu dzirdi”, bija sacīts laikrakstā.

Kā atrisināt sapulču problēmu?

Daudzu uzņēmumu vadītāji uzskata par nepieciešamu saīsināt darbinieku sapulču ilgumu un pat izvairīties no liekām sapulcēm, bija ziņots laikrakstā The New York Times. Lai izvairītos no tukšas laika tērēšanas sapulcēs, vairāki uzņēmumu vadītāji ir ķērušies pie tādiem krasiem līdzekļiem kā hronometriem, skaņu signāliem un neērtiem krēsliem, kā arī likuši sapulcēs stāvēt, nevis sēdēt. Taču uzņēmumu vadītāji nav vienīgie, kas domā par sapulču saīsināšanu. Kādā aptaujā, kuras ietvaros tika aptaujāti vairāk nekā 600 darbinieki, par galveno nelietderīgas laika izmantošanas iemeslu tika minētas ”sapulces, kas velkas pārāk ilgi”. Patija Hateveja, kas uzrakstījusi grāmatu par to, kā risināt dažādas situācijas darbā, uzņēmumu vadītājiem iesaka vispirms noskaidrot, kādi jautājumi ir jāapskata, un tad izlemt, vai sapulce vispār ir nepieciešama. Ja gaidāmās sapulces vienīgais mērķis ir kaut ko paziņot, būtu labi apdomāt, vai nepieciešamo informāciju nevar nosūtīt pa elektronisko pastu.

Pazemes kokaudzētava

”Mitra šahta ir lieliska vieta koku audzēšanai. Tas ir galvenokārt tāpēc, ka tur visu gadu valda pastāvīgs mitrums un 25 grādu temperatūra,” teikts laikrakstā Toronto Star. Kopš 1986. gada kalnrūpniecības kompānija Inco Limited, plaši to nereklamēdama, nodarbojas ar koku audzēšanu pazemes kokaudzētavā. Kreitonas šahtā, kas atrodas netālu no Kanādas pilsētas Sadberi, 1400 metru dziļumā izveidotajā kokaudzētavā ik sezonu tiek iegūts aptuveni 50 000 koku stādu. No tvertnēm, kas ir aprīkotas ar laika skaitītājiem, stādi katru dienu saņem 2000 litru mēslojuma un ūdens. Saules gaismas efekta radīšanai tiek izmantotas trīsdesmit 1000 vatu spuldzes, kas ”pirmajā nedēļā deg 24 stundas diennaktī, nākamajās trijās nedēļās — 18 stundas diennaktī, bet atlikušo laiku, nodrošinot apstākļus, kas līdzinās dabiskajiem, — 12 stundas diennaktī”, teikts laikrakstā. Stādu audzēšana sākas janvāra beigās, un līdz maija beigām priežu stādi ir gatavi stādīšanai kompānijai piederošajā teritorijā un tās apkārtnē. Daļa stādu tiek dāvināti sabiedrībai.

Darbs dārzā palīdz atgūties pēc insulta

”Cilvēkiem, kas pieredzējuši insultu, darbs dārzā sagādā vislielāko prieku,” rakstīts Vācijas laikrakstā Gießener Allgemeine. 70 cilvēkiem, kas bija pārcietuši insultu, sešus mēnešus pēc rehabilitācijas kursa beigām tika jautāts, kādas nodarbes viņiem sagādā gandarījumu. Kā iespējamie varianti tika minēti mājas darbi, iepirkšanās, ēdienu gatavošana, lasīšana, pastaigas, automašīnas vadīšana, darbs un vairāki sabiedriski pasākumi. Taču vienīgi par dārzkopību aptaujātie atzina, ka tā vairo dzīvesprieku. Saskaņā ar ergoterapeites Brigites Oberaueres teikto, dārzkopība ”cilvēkiem pēc pārciesta insulta ļauj vieglāk pievērsties kaut kam noteiktam un koncentrēt uzmanību. Tā nodarbina maņas un vēstī, ka aug kaut kas jauns un ka dzīve turpinās. Tā ir svarīga vēsts pēc nopietnas slimības.” Turklāt darbs laukā var mazināt vientulības sajūtu, kāda rodas, uzturoties mājās, vairot kustīgumu un trenēt līdzsvara izjūtu.

Briestošā krīze vecu ļaužu aprūpē

”Ja jau tagad netiks paaugstināts dzīves līmenis un domāts par padzīvojušo cilvēku sociālajām garantijām, ap 2030. vai 2040. gadu iestāsies iespaidīga mēroga humāna krīze,” brīdina Ričards Džeksons, Vašingtonā īstenotās programmas Global Aging Initiative vadītājs. Saskaņā ar The Miami Herald starptautiskajā izdevumā teikto, pieaugošais dzīves ilgums un dzimstības samazināšanās visā pasaulē ir radījusi vecu cilvēku skaita krasu pieaugumu. Piemēram, tiek gaidīts, ka Meksikā padzīvojušu cilvēku skaits pieaugs no 5 procentiem pašlaik līdz 20 procentiem 2050. gadā. Līdzīgs veco cilvēku skaita straujš pieaugums ir vērojams daudzās attīstības zemēs, piemēram, Ķīnā, kur, saskaņā ar prognozēm, ap gadsimta vidu dzīvos 332 miljoni vecu cilvēku. Tagad ir pēdējais brīdis parūpēties par ”plaša mēroga sociālo aprūpi”, kas nepieciešama veciem cilvēkiem, bija teikts laikrakstā.

Bērnu ārstēšana mājās

Brazīlijā un citās zemēs nepārdomāta zāļu lietošana bērnu ārstēšanā ir kļuvusi par paradumu, teikts Folha Online. Daudzu ģimeņu mājas aptieciņā glabājas dažādi medikamenti. Taču, ”pretēji daudzu cilvēku viedoklim, pat bezrecepšu medikamenti var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu bērna veselībai, ja tiek lietoti nepareizi un bez vajadzības”. Bērniem daudzi slimību simptomi, piemēram, viegls klepus, pāriet bez zāļu lietošanas. ”Mēs esam pieraduši ikvienu problēmu risināt ar medikamentiem,” saka Sanpaulu Klīniskās slimnīcas Bērnu institūta pediatre Lusija Ferro Briksa. Tāpat tiek pārliecīgi lietoti uztura bagātinātāji, kaut gan daudzos gadījumos bērna vajadzību apmierināšanai pietiktu ar piemērotu uzturu. ”Kad vecāki man lūdz parakstīt vitamīnus, es viņiem iesaku paņemt dažus augļus un pagatavot bērnam sulu,” saka L. Briksa.