Kas notiek pasaulē

Smejieties veseli!

”Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka tikai pusminūte priecīgu smieklu ir līdzvērtīga 45 minūtēm atpūtas miera stāvoklī,” bija rakstīts Polijas žurnālā Przyjaciółka, ”un pēkšņu smieklu šalti var pielīdzināt trim minūtēm aerobikas vingrinājumu, bet desmit sirsnīgi smaidi ir līdzvērtīgi desmit minūtēm intensīvas airēšanas.” Kādu vēl labumu dod smiešanās? Cilvēkam smejoties, plaušās nonāk trīskārt vairāk gaisa, uzlabojas asinsrite, gremošana, vielmaiņa un smadzeņu darbība un paātrinās kaitīgo vielu izvade no organisma. Žurnālā bija ieteikts: lai uzlabotu sev garastāvokli, no rīta vispirms būtu jāveltī smaids sev un jāuzsmaida dzīvesbiedram un bērniem. ”Iemācieties pasmieties par sevi,” bija dots padoms žurnālā, ”centieties pat grūtās situācijās saskatīt pozitīvo.”

 Vairāk saules pēcpusdienā — labāks miegs naktī

Kādā nesen veiktā pētījumā, kurā tika analizēts 56 veselu zīdaiņu miegs un par kuru bija stāstīts miega pētījumiem veltītā žurnālā Journal of Sleep Research, noskaidrojās, ka ”zīdaiņi, kas naktī labi guļ, pēcpusdienā ir saņēmuši ievērojami vairāk gaismas nekā citi”. Atrašanās saules gaismā no rīta un vakarā miega kvalitāti neietekmēja. Pētījuma autore, Liverpūles Džona Mūra universitātes pasniedzēja Dr. Ivonna Herisone, kurai pašai ir bērni, bija izlēmusi izpētīt gaismas ietekmi uz zīdaiņu miegu pēc tam, kad kādā agrākā pētījumā bija pierādījies, ka pietiekams saules gaismas daudzums dienā uzlabo naktsmiegu veciem cilvēkiem.

Šagasa slimība izplatās

Amerikas tripanosomozi jeb Šagasa slimību izraisa parazīti, ar kuriem var invadēties no asinssūcējas laupītājblakts mēsliem. Slimība ir endēmiska lauku rajonos no Meksikas līdz Argentīnai. Meksikas laikrakstā The Herald bija teikts, ka, saskaņā ar aprēķiniem, ar šiem parazītiem ir invadējušies no pusotra līdz diviem miljoniem meksikāņu. Taču Šagasa slimība kļūst sastopama arī citās pasaules daļās, un viens no veidiem, kā tā izplatās, ir asins pārliešana. Meksikāņu biologs Berts Kolmans sacīja: ”Mēs jau esam saņēmuši ziņojumus no Austrālijas, Eiropas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādas par invadēšanos, kas notikusi asins pārliešanas ceļā. Ārēji veseli imigranti no Amerikas nodod asinis, un nevienam neienāk pat prātā pārbaudīt, vai šo donoru asinīs nav Šagasa slimības ierosinātāju.” Pasaules Veselības organizācija lēš, ka Rietumu puslodē ir invadējušies 16 līdz 18 miljoni cilvēku un vēl 100 miljoni ir apdraudēti. Patlaban Šagasa slimība nav ārstējama, un tā bieži beidzas ar nāvi.

Bundzinieki piedzen nodokļu parādus

Lai mudinātu iedzīvotājus samaksāt īpašuma nodokļu parādus, kuru summa bija sasniegusi apmēram 650 tūkstošus latu, Indijas pilsētas Radžamandri varas iestādes paziņoja, ka parādniekiem nebūs jāmaksā ne sods, ne procenti, vēstīja ziņu aģentūra Reuters. Kad šāds variants cieta neveiksmi, ierēdņi nolīga 20 bundzinieku grupas, kurām bija jārībina bungas pie nolaidīgo nodokļu maksātāju mājām. Bundzinieki ”sarīkoja skaļu koncertu pie nodokļu parādnieku mājām, liekot viņiem iznākt laukā, un tad viņiem paskaidroja, ka ir jāsamaksā nodokļi, turklāt tas jāizdara pēc iespējas drīzāk”, sacīja municipālais pilnvarotais T. Andžanejulu. ”Bundzinieki nemitējās spēlēt tik ilgi, kamēr parādnieki apsolīja samaksāt nodokļus.” Neparastajai metodei bija labi panākumi. Kad bundzinieku grupas bija darbojušās tikai vienu nedēļu, pilsēta bija atguvusi 18 procentus īpašuma nodokļu parāda.

Reliģija Krievijā

Agrāk tika uzskatīts, ka Krievijā dievticīgas lielākoties ir sievietes, veci cilvēki un cilvēki ar nepabeigtu vidējo izglītību. Taču tagad statistikas dati liecina, ka ticīgo skaits ir audzis starp jauniešiem, vīriešiem un cilvēkiem ar augstāko izglītību, bija teikts laikrakstā Rossijskaja Gazeta. Laika posmā no 1989. gada līdz 1991. gadam tikai 30 procenti iedzīvotāju sauca sevi par pareizticīgiem, bet pēc 1999. gada tādu ir vairāk nekā 50 procenti. Pēc neseniem Krievijas sociologu datiem, 30 procenti šīs valsts iedzīvotāju tic pēcnāves dzīvei, 24 procenti tic paradīzei un ellei un 28 procenti — reliģiskiem brīnumiem. Gandrīz trešā daļa aptaujāto apgalvoja: ”Es ticu Dieva esamībai un to neapšaubu.” Tomēr ”30 procenti Krievijas iedzīvotāju tic astroloģijai un 50 līdz 55 procenti tic zīmīgiem sapņiem un notikumiem”, bija sacīts minētajā laikrakstā.

Grieķijas pareizticīgo baznīca izmēģina mūsdienu grieķu valodu

Grieķijas arhibīskaps, ko uztrauca fakts, ka dievkalpojumos daudzi baznīcēni nesaprot sengrieķu valodā lasītos Bībeles tekstus, lika Atēnas baznīcām lietot arī mūsdienu grieķu valodu. ”Līdz šim Jauno Derību baznīcā lasīja oriģinālvalodā — hellēnisma posma koinē jeb ”kopīgajā” grieķu valodā, ko runāja no ceturtā gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras piektajam gadsimtam,” bija teikts laikrakstā Kathimerini. Arhibīskaps bija ”noraizējies, ka jo īpaši jaunatne nesaprot sengrieķu valodu un tāpēc nespēj sekot līdzi dievkalpojumiem”. Izmēģinājuma projektā, kas laikrakstā bija nosaukts par ”lielu soli baznīcai, kura stingri turas pie savām tradīcijām”, Bībeles fragmenti vispirms tika lasīti koinē, bet pēc tam mūsdienu grieķu valodā. Taču jau pēc nepilna gada laikraksts ziņoja, ka baznīca no minētā pasākuma, kas tika īstenots, lai ”padarītu saprotamus Jaunās Derības lasījumus”, atsakās.

Vietnes draugu atrašanai veicina šķiršanos

Interneta vietnes, kas piedāvā sazināties ar vecajiem skolasbiedriem, ”izraisa krasu šķiršanās skaita pieaugumu, jo vīri un sievas, kam apnikuši dzīvesbiedri, satiek savu seno dienu mīlestību”, bija secināts Lielbritānijas žurnālā Guardian Weekly. Runājot par to, kā šīs vietnes ietekmē šķiršanās skaitu, kas 2004. gadā šajā valstī bija lielākais pēdējo septiņu gadu laikā, laulību konsultāciju organizācijas Relate pārstāve Kristīne Nortema sacīja: ”Daudziem cilvēkiem ir saglabājušies rožaini iespaidi par savām pirmajām attiecībām skolā vai augstskolā. Ja viņi laulībā nejūtas laimīgi, viņi sāk prātot, kā būtu bijis, ja viņi būtu palikuši kopā ar savu pirmo mīlestību.” Tagad cilvēkiem, kas laulībā jūtas vīlušies, ir vieglāk nekā jebkad agrāk ”meklēt romantiskas attiecības internetā, nevis censties atrisināt laulībā radušās nesaskaņas”.

Kāpnes var būt bīstamas

Amerikas Savienotajās Valstīs, kāpjot pa kāpnēm, ”ik gadu tiek gūts vairāk traumu nekā automašīnu avārijās”, bija rakstīts ASV žurnālā The Week. Tālāk bija teikts: ”Tiek lēsts, ka ik gadu, kāpjot pa kāpnēm, nositas 1091 amerikānis, bet 769 400 gūst traumas.” Kāpēc notiek šādi nelaimes gadījumi? ”Lielākoties cilvēki nepareizi novērtē attālumu un liek vienu soli nepareizi,” bija secināts The Week.