Mierinājums, kas palīdz remdēt bēdas

Doloresai Gomesai, Jehovas lieciniecei, kas dzīvoja mazā pilsētiņā netālu no Barselonas (Spānija), bija 44 gadi, kad viņai tika diagnosticēts galvas smadzeņu audzējs. Ārsts viņai pateica, ka viņai ir atlikuši aptuveni astoņi mēneši. Doloresas ticības biedri visu šo laiku viņai parādīja daudz uzmanības un mīlestības. Neilgi pirms Doloresas nāves no dažādām Spānijas vietām ieradās viņas radinieki, kas nav Jehovas liecinieki.

Vietējie Jehovas liecinieki rūpējās par šiem cilvēkiem, nodrošinot viņus ar naktsmītni, uzturu, transportu un visu pārējo, kas bija nepieciešams. Doloresas nelokāmā ticība un cieņa, ar kādu viņa turējās līdz pašam galam, kā arī vietējo Jehovas liecinieku viesmīlība aizkustināja Doloresas radinieku sirdi. Par to liecina viņu vārdi tālāk citētajā vēstulē.

”Šo vēstuli mēs rakstām cilvēkiem, kas sludina ne tikai runājot par mīlestību pret tuvāko, bet arī apliecinot šīs jūtas savos darbos. Mēs to izjutām īpašā mūsu dzīves posmā, kad mūsu māsa Loli [Doloresa] mira no nedziedināmas slimības.

Māsas nāve mums ir liels zaudējums, taču mēs visi (viņas radinieki no dažādām Spānijas malām) gribam izteikt visdziļāko pateicību tiem, kas bija kopā ar Loli viņas priekos un bēdās, viņas uzvarās un sakāvēs līdz pat pēdējam viņas dzīves brīdim.

Mēs arī vēlamies jums pateikt, ka esat parādījuši izcilu mīlestības un solidaritātes garu. Tagad mēs atgriežamies mājās pie savām ģimenēm un pienākumiem, taču mīlestība, kādu mēs redzējām mūsu māsā Loli un jūsos, mūs neatstās — tā dos mums spēku dzīvot tālāk dienu pēc dienas.

Mēs atvadāmies no jums ar patiesas sirsnības un pateicības jūtām. Lai Jehova jūs, draugi, bagātīgi svētī! Uz tikšanos!”

Vēstuli parakstījuši Doloresas Gomesas brāļi, māsas un citi tuvinieki

[Attēli 31. lpp.]

Daži no vietējiem Jehovas lieciniekiem