Ko mēs tagad zinām par gripu
Ko mēs tagad zinām par gripu
IR 1997. gads. Nelielā eskimosu ciematā Brevigā, kas atrodas sasaluma klātā tundrā Sjūarda pussalā Aļaskā, sēž kāds zinātnieks. Viņa priekšā ir ekshumēts jaunas sievietes ķermenis, ko viņš kopā ar četriem palīgiem eskimosiem ir izracis no mūžīgā sasaluma pārņemtās zemes. Šī sieviete ir mirusi ar gripu 1918. gadā un kopš tā laika ir gulējusi sasalušajā zemē.
Kādu labumu var dot šī līķa pētīšana? Zinātnieks cer, ka mirušās sievietes plaušās joprojām atrodas gripas ierosinātājs un ka ar sarežģītu ģenētiskās analīzes metožu palīdzību to būs iespējams izdalīt un identificēt. Ja tas izdotos, iegūtā informācija būtu ļoti vērtīga. Lai saprastu, kāpēc tā ir, vispirms jāuzzina nedaudz vairāk par vīrusiem un par to, kāpēc tie ir tik bīstami.
Vīruss, kas var būt nāvējošs
Mūsdienās ir zināms, ka gripu izraisa vīruss un ka inficēšanās notiek ar izdalījumiem no augšējiem elpošanas ceļiem, slimniekam klepojot, šķaudot vai runājot. Ar gripu cilvēki slimo visā pasaulē, pat tropu rajonos, kur ar to var saslimt visu gadu. Ziemeļu puslodē gripa izplatās no novembra līdz martam, bet dienvidu puslodē — no aprīļa līdz septembrim.
A tipa gripas vīruss, kas ir visbīstamākais, salīdzinājumā ar daudziem citiem vīrusiem ir mazs. Parasti tas ir lodveida, un uz tā virsmas ir izvirzījumi. Kad šis vīruss inficē cilvēka šūnu, tas vairojas tik strauji, ka bieži vien jau pēc kādām desmit stundām no šūnas izdalās no 100 tūkstošiem līdz pat miljonam jaunu gripas vīrusa ”kopiju”.
Draudīga šī vienkāršā organisma īpašība ir tā spēja ātri mainīties. Tā kā vīruss vairojas ļoti strauji (daudz ātrāk nekā HIV vīruss), daudzās tā ”kopijas” nav gluži precīzas. Daļa no tām ir pietiekami atšķirīgas, lai imūnsistēma tās nepamanītu. Tieši tāpēc katru gadu parādās jauni gripas vīrusi, kuriem ir jauni antigēni — vielas, kas apgrūtina imūnsistēmas darbību. Ja antigēns ir ievērojami modificēts, imūnsistēmai pret to nav aizsardzības un rodas pandēmijas briesmas.
Turklāt ar gripas vīrusiem var inficēties arī dzīvnieki, un tas sevī slēpj vēl kādu problēmu. Tiek uzskatīts, ka cūkas var pārnēsāt vīrusus, ar kuriem inficējas tādi putni kā vistas
un pīles, taču tās var pārnēsāt arī citus vīrusus, ar kuriem inficējas cilvēki.Tāpēc, ja cūka ir inficēta ar abiem vīrusu veidiem — gan to, kas izraisa saslimšanu dzīvniekiem, gan to, kas raksturīgs cilvēkiem, — abu veidu vīrusu gēni var krustoties, veidojot pilnīgi jaunu gripas paveidu, pret kuru cilvēkiem nav imunitātes. Pastāv uzskats, ka tieši zemnieku saimniecībās, kur mājputni, cūkas un cilvēki dzīvo tiešā tuvumā, kā tas bieži vien ir, piemēram, Āzijā, visticamāk, parādās jauni gripas vīrusa veidi.
Kāpēc šis vīruss bija tik postošs?
Bet kas padarīja 1918. un 1919. gada gripas vīrusu par tik nežēlīgu pneimonijas izraisītāju, kas nogalina jaunus cilvēkus? No tā laika, protams, nav saglabājušies dzīvi vīrusi, bet zinātnieki jau ilgi ir uzskatījuši, ka tad, ja viņu rokās nokļūtu sasaldēts šāda vīrusa paraugs, viņi no tā varētu iegūt neskartu RNS un noskaidrot, kāpēc šis vīrusa paveids bija tik bīstams. Kaut kādā mērā viņiem tas arī ir izdevies.
Aļaskas atradums, kas bija minēts raksta sākumā, zinātnieku grupai ļāva izdalīt un sekvencēt lielāko daļu no 1918. un 1919. gada gripas vīrusa gēniem. Tiesa, zinātnieki joprojām nav izdibinājuši, kāpēc šī gripa bija tik nāvējoša. Bet vīrusa paveids, kas to izraisīja, acīmredzot ir radniecīgs gripas vīrusam, ar ko inficējas cūkas un putni.
Vai tas var atkārtoties?
Pēc daudzu speciālistu domām, jautājums ir nevis par to, vai šāds īpaši bīstams gripas vīruss atgriezīsies, bet par to, kad un kā tas notiks. Tiek uzskatīts, ka vērā ņemami gripas uzliesmojumi ir gaidāmi vidēji ik pēc 11 gadiem, bet sevišķi spēcīgi — aptuveni reizi 30 gados. Spriežot pēc šādām prognozēm, jauna pandēmija var sākties kuru katru brīdi.
Medicīnas žurnālā Vaccine 2003. gadā bija rakstīts: ”Ir pagājuši jau 35 gadi kopš pēdējās gripas pandēmijas, un ilgākais droši zināmais intervāls starp pandēmijām līdz šim ir bijis 39 gadi.” Raksta turpinājumā bija teikts: ”Pandēmijas vīruss var parādīties Ķīnā vai kādā tās kaimiņvalstī, un tam var būt virsmas
antigēni vai virulences faktori, kas pārņemti no dzīvnieku gripas vīrusiem.”Par šo vīrusu žurnāla rakstā bija prognozēts: ”Tas strauji izplatīsies visā pasaulē, un būs vērojami vairāki infekcijas uzliesmojumi. Saslimstība būs liela visās vecuma grupās, un visās zemēs tiks būtiski traucēta sociālā un ekonomiskā darbība. Augsta mirstība ir paredzama lielākajā daļā vecuma grupu, varbūt pat visās. Maz ticams, ka veselības aprūpes sistēmas pat ekonomiski visvairāk attīstītajās valstīs spēs apmierināt pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.”
Šāds scenārijs izklausās visai dramatisks. Džons Berijs, grāmatas Lielā gripa autors, min šādu salīdzinājumu: ”Katra politiķa ļaunākais murgs ir terorists, kura rīcībā ir kodolieroči. Tieši tāpat būtu jāizturas pret jaunas gripas pandēmijas draudiem.”
Kādas ārstēšanas metodes ir pieejamas?
Varētu jautāt: ”Bet vai patlaban nav pieejamas efektīvas ārstēšanas metodes?” Atbilde tikai daļēji ir pozitīva. Ar antibiotikām ir iespējams samazināt mirstību sekundāro bakteriālo pneimoniju dēļ, un ir zāles, kas ir efektīvas pret noteiktiem gripas veidiem. Tāpat pastāv vakcīnas, kas palīdz cīnīties ar gripas vīrusu, ja ir skaidri zināms, kāds vīrusa paveids tas ir, un ja vakcināciju veic laikus. Tomēr ne viss ir tik labi, kā gribētos.
Gripas vakcīnu vēsture ir bijusi raibu raibā — var minēt kaut vai neveiksmīgo vakcināciju pret cūku gripu 1976. gadā un vakcīnu trūkumu 2004. gadā. Lai gan kopš Pirmā pasaules kara medicīna ir sasniegusi ļoti daudz, ārsti joprojām nezina drošu līdzekli pret šo spēcīgo vīrusu.
Tāpēc gribot negribot rodas jautājums: vai 1918. un 1919. gads varētu atkārtoties? Lūk, kas teikts kādā Londonas Nacionālā medicīnisko pētījumu institūta ziņojumā: ”Savā ziņā apstākļi mūsdienās līdzinās tiem, kādi bija 1918. gadā: transporta attīstība ir veicinājusi milzīgi daudz starptautisko ceļojumu, pasaulē ir vairākas karadarbības zonas, kur cilvēki cieš no nepietiekama uztura un sliktas higiēnas, zemeslodes iedzīvotāju skaits ir sasniedzis sešarpus miljardus, un lielākā daļa šo cilvēku dzīvo pilsētās, kuru infrastruktūra arvien sliktāk tiek galā ar atkritumu iznīcināšanu.”
Kāds autoritatīvs amerikāņu speciālists izdara šādu secinājumu: ”Runājot vienkārši, ar katru gadu mēs tuvojamies jaunai pandēmijai.” Bet vai tas nozīmē, ka nākotne ir drūma un bezcerīga? Nē, tā noteikti nav!
[Attēls 8. lpp.]
Zemnieku saimniecībās var veidoties jauni gripas vīrusa veidi
[Norāde par autortiesībām]
BAY ISMOYO/AFP/Getty Images
[Attēls 8., 9. lpp.]
A tipa gripas vīruss
[Norāde par autortiesībām]
© Science Source/Photo Researchers, Inc
[Attēls 9. lpp.]
Zinātnieki ir izpētījuši 1918. un 1919. gada vīrusa paraugus
[Norāde par autortiesībām]
© TOUHIG SION/CORBIS SYGMA