Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Visbriesmīgākā epidēmija vēsturē

Visbriesmīgākā epidēmija vēsturē

Visbriesmīgākā epidēmija vēsturē

1918. gada oktobrī vēl ritēja Pirmais pasaules karš. Konflikta beigas jau bija tuvu, taču ziņu izlaidumi joprojām bija pakļauti cenzūrai. Tāpēc informācija par to, ka daudzās vietās draudīgā ātrumā saslimst un mirst civiliedzīvotāji, vispirms parādījās Spānijā — valstī, kas nepiedalījās karā. Tā radās nosaukums, ar kuru šī slimība iegāja vēsturē, — spāņu gripa.

Pandēmija sākās 1918. gada martā. * Daudzi šī jautājuma pētnieki par tās izcelsmes vietu uzskata Kanzasas štatu (ASV). No turienes slimība acīmredzot nonāca Francijā, kad tur ieradās amerikāņu karavīri. Gripas izraisīto nāves gadījumu skaits strauji pieauga, bet 1918. gada jūlijā likās, ka ļaunākais jau ir aiz muguras. Tolaik ārsti vēl nezināja, ka pandēmija tikai uzkrāj spēkus, pirms kļūst par vēl niknāku slepkavu.

1918. gada 11. novembrī beidzās Pirmais pasaules karš, un pasaule līksmoja. Diemžēl gandrīz vienlaikus ar šo notikumu visā pasaulē uzliesmoja briesmīga slimība, kas daudzās zemēs kļuva par ziņu numur viens. Tikai reto šī slimība nekādi neskāra, un itin visi bija iebiedēti. ”Vidējais mūža ilgums Savienotajās Valstīs 1918. gadā samazinājās vairāk nekā par 10 gadiem,” rakstīja kāds gripas speciālists. Kā šī slimība atšķīrās no citām?

Neparasta slimība

Satraucoša atšķirība bija pēkšņums, ar kādu šī gripa sākās. Nesen izdotajā grāmatā Lielā gripa (The Great Influenza) Džons Berijs citē rakstisku liecību par šādu gadījumu: ”Riodežaneiro kāds vīrs pilnīgi normālā balsī kaut ko jautāja medicīnas studentam Siro Vjeram da Kunjam, kas gaidīja tramvaju, bet tad piepeši nokrita zemē bez dzīvības; Keiptaunā (Dienvidāfrikas Republika) Čārlzs Lūiss iekāpa tramvajā, ar ko viņam bija jābrauc trīs jūdzes [pieci kilometri] līdz mājām, un tad pēkšņi konduktors sabruka — viņš bija miris. Kamēr tramvajs nobrauca nākamās trīs jūdzes, tajā nomira seši cilvēki, arī vadītājs.” Visu šo cilvēku nāves cēlonis bija gripa.

Slimība iedvesa cilvēkiem bailes — bailes no nezināmā. Zinātne nespēja atbildēt, kas izraisa slimību un kā tieši tā izplatās. Tika veikti sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi: ostas pilsētās ieviesta karantīna, slēgti kinoteātri, baznīcas un citas publiskas pulcēšanās vietas. Piemēram, Sanfrancisko (Kalifornijas štats, ASV) varas iestādes izdeva rīkojumu, ka visiem iedzīvotājiem jānēsā marles maskas. Ja kādu pieķēra sabiedriskā vietā bez šādas maskas, viņam bija jāmaksā sods vai jāiet cietumā. Tomēr nelīdzēja nekas — visi šie pasākumi nebija pietiekami efektīvi un bija jau nokavēti.

Bailes radīja arī tas, ka gripa nešķiroja savus upurus. Joprojām neskaidru iemeslu dēļ pandēmija neskāra galvenokārt padzīvojušus cilvēkus; saslima un nomira ļoti daudz jaunu un veselu cilvēku. Lielākā daļa no tiem, kas nomira ar spāņu gripu, bija vecumā no 20 līdz 40 gadiem.

Turklāt tā patiešām bija pasaules mēroga epidēmija. Tā sasniedza pat tropu salas. 1918. gada 7. novembrī ar kādu kuģi gripa nonāca Rietumsamoā, un divu mēnešu laikā nomira piektā daļa no 38 302 turienes iedzīvotājiem. Spāņu gripa smagi skāra visas lielākās pasaules valstis.

Slimības vēriens bija nepieredzēti plašs. Epidēmijas sākumposmā tā ar lielu spēku uzliesmoja Filadelfijā (Pensilvānijas štats, ASV). 1918. gada oktobra vidū pilsētā sāka katastrofāli pietrūkt zārku. ”Kāds ražotājs paziņoja, ka viņš varētu iztirgot 5000 zārku divās stundās, ja viņam tie būtu. Pilsētas morgā līķu reizēm bija desmitkārt vairāk nekā zārku,” raksta vēsturnieks Alfrēds Krosbijs.

Samērā īsā laikā gripa bija paņēmusi vairāk dzīvību nekā jebkura cita līdzīga pandēmija cilvēces vēsturē. Pieņemts uzskatīt, ka visā pasaulē bojā aizgāja 21 miljons cilvēku, bet mūsdienās speciālisti min vēl lielākus skaitļus. Daži epidemiologi lēš, ka ticamāks gripas epidēmijā mirušo skaits ir 50 miljoni vai varbūt pat 100 miljoni cilvēku. Dž. Berijs atzīmē: ”Viena gada laikā ar gripu nomira vairāk cilvēku nekā viduslaikos ar melno nāvi gadsimta laikā; divdesmit četrās nedēļās ar to nomira vairāk cilvēku nekā ar AIDS divdesmit četros gados.”

Lai cik neticami tas izklausītos, viena gada laikā ar spāņu gripu nomira vairāk amerikāņu, nekā krita abos pasaules karos. Publiciste Džīna Kolata raksta: ”Ja šāda epidēmija izceltos mūsdienās un tajā nomirtu proporcionāli tikpat daudz ASV iedzīvotāju, tad ietu bojā pusotrs miljons amerikāņu — vairāk cilvēku, nekā viena gada laikā nomirst ar sirdsslimībām, vēzi, insultu, hroniskām plaušu slimībām, AIDS un Alcheimera slimību kopā.”

Runājot īsi, spāņu gripa bija visbriesmīgākā pandēmija cilvēces vēsturē. Ko šajā situācijā varēja palīdzēt zinātne?

Kad zinātne ir bezspēcīga

Kad sākās Pirmais pasaules karš, medicīnas zinātne, kā likās, bija guvusi milzīgus panākumus cīņā ar slimībām. Pat kara laikā ārsti lepojās ar savām sekmēm infekcijas slimību seku mazināšanā. Žurnālā The Ladies Home Journal toreiz varēja lasīt, ka amerikāņu mājās vairs nav vajadzīga istaba, kurā pēc nāves uz kādu laiku guldīt mirušos. Šādas telpas turpmāk būtu saucamas par dzīvojamām istabām, bija sacīts žurnālā. Bet tad sākās spāņu gripa, un medicīnas zinātne nespēja palīdzēt tikpat kā nemaz.

A. Krosbijs raksta: ”Visi mediķi, kas praktizēja 1918. gadā, bija līdzdalībnieki medicīnas zinātnes lielākajā neveiksmē divdesmitajā gadsimtā vai, ja par mērauklu ņem mirušo absolūto skaitu, visu laiku lielākajā neveiksmē.” Protams, nevar vainot vienīgi mediķus, un Dž. Berijs norāda: ”Zinātnieki tolaik pilnībā apzinājās, cik lielas briesmas draud, viņi mācēja ārstēt daudzas sekundāras bakteriālas pneimonijas un deva padomus sabiedrības veselības aizsardzības organizēšanā, kuri būtu izglābuši dzīvību desmitiem tūkstošiem amerikāņu. Taču politiķi ignorēja šos padomus.”

Bet kas pašreiz, 85 gadus vēlāk, ir zināms par šo baiso pandēmiju? Kas to izraisīja? Vai kaut kas līdzīgs var notikt atkal? Ja līdzīga epidēmija sāktos, vai cilvēki būtu tai gatavi? Dažas no atbildēm uz šiem jautājumiem jūs varbūt pārsteigs.

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Epidēmija ir slimības uzliesmojums noteiktā apvidū — nelielā teritorijā, pilsētā vai visā valstī. Pandēmija ir globāla epidēmija.

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Lielākā daļa no tiem, kas nomira ar spāņu gripu, bija vecumā no 20 līdz 40 gadiem.”

[Attēls 4. lpp.]

Klase kādā skolā 1919. gadā Kenonsitijā (Kolorādo štats, ASV)

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy, Colorado Historical Society, 10026787

[Attēls 5. lpp.]

Policists

[Norāde par autortiesībām]

Photo by Topical Press Agency/Getty Images

[Attēls 5. lpp.]

Beisbola spēlētāji aizsargmaskās

[Norāde par autortiesībām]

© Underwood & Underwood/CORBIS