Kā tikt galā ar stresu, ko rada satiksme

NO MŪSU KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

JUMS ir norunāta vizīte pie ārsta, tāpēc jūs laicīgi izbraucat no mājām, domādams, ka noteikti paspēsiet ierasties laikā. Taču jūs nebijāt rēķinājies ar iespēju, ka iekļūsiet sastrēgumā. Minūtes rit, bet jūsu automašīna velkas uz priekšu gliemeža tempā, un prāts kļūst aizvien nemierīgāks. Galu galā jūs ierodaties pie ārsta ar pusstundas nokavēšanos.

Satiksmes sastrēgumi, kas aizsprosto ielas un saindē gaisu, ir viena no pašām kaitinošākajām lielpilsētas dzīves sastāvdaļām. Diemžēl neizskatās, ka satiksmes problēmas, ar kurām diendienā jāsaskaras miljoniem pilsētnieku, šobrīd ietu mazumā.

Teksasas Transporta institūts par situāciju ASV rakstīja: ”Gan lielās, gan mazās pilsētās sastrēgumi visur ir pieauguši.” Institūta ziņojumā sacīts, ka varas iestādes nespēj rast efektīvu risinājumu, kā apmierināt pilsētu satiksmes augošās vajadzības. Arī citur pasaulē stāvoklis ir līdzīgs. Ķīnā nesen vairāki tūkstoši autobraucēju iekļuva 100 kilometru garā sastrēgumā, kura likvidēšana policijai prasīja vairākas dienas. Meksikas galvaspilsētā Mehiko 20 kilometru garais brauciens cauri pilsētas centram dažkārt ilgst vairāk nekā četras stundas — tas nozīmē, ka vidusmēra kājāmgājējs šo attālumu veic ātrāk nekā autobraucējs.

Iemeslus, kāpēc ielas ir pārslogotas, nav grūti atrast. Pilsētas nemitīgi vēršas plašumā, un patlaban pilsētās mājo jau aptuveni puse pasaules iedzīvotāju. Augot pilsētām, aug arī automašīnu skaits. Kādā žurnālā bija teikts: ”Ir pārāk daudz cilvēku, kam kopā ir pārāk daudz automašīnu, un viņi visi grib ar tām braukt vienā un tajā pašā ierobežotajā platībā.”

Kāpēc satiksmes problēmas ir grūti risināt

Automašīnas ir ieņēmušas svarīgu vietu cilvēku dzīvē, tāpēc pilsētās parādās aizvien vairāk un vairāk automašīnu. Piemēram, ASV pilsētā Losandželosā, kurā ir ap četriem miljoniem iedzīvotāju, automašīnu jau ir vairāk nekā cilvēku. Citas pilsētas varbūt vēl nav nonākušas tik tālu, tomēr gandrīz nevienā no tām nav izdevies veiksmīgi tikt galā ar augošā automašīnu skaita radītajām problēmām. ”Pilsētas nav radītas automašīnām,” izteicās Madrides pilsētplānošanas komitejas vadītājs Karloss Gusmans. Vecajām pilsētām ar to šaurajām ieliņām klājas visgrūtāk, bet arī moderno lielpilsētu platās ielas bieži nespēj nodrošināt brīvu satiksmes plūsmu, īpaši rīta un vakara sastrēgumstundās. ”Tagad lielajās pilsētās sastrēgumi ir vērojami lielāko dienas daļu, un tie kļūst aizvien smagāki,” rakstā ”Pilsētas transporta problēmas” atzīmē transporta ģeogrāfijas speciālists Žans Pols Rodrigs.

Tā kā automašīnas tiek pārdotas daudz ātrāk, nekā valsts spēj būvēt jaunus ceļus, strauji palielinoties automašīnu daudzumam, pat vislabākā ceļu sistēma var kļūt pārslogota. ”Ilgtermiņā jaunu ceļu būve un esošo paplašināšana nekādi nesamazina maksimumstundās vērojamos satiksmes sastrēgumus,” rakstīts satiksmes problēmām veltītā grāmatā Stuck in Traffic — Coping With Peak-Hour Traffic Congestion.

Problēmu saasina arī piemērotu autostāvvietu trūkums. Pilsētas ielās,  iespējams, pastāvīgi atrodas samērā daudz automašīnu, kas kursē pa ielām ar vienu vienīgu nolūku — atrast vietu, kur apstāties. Pēc aptuveniem aprēķiniem, ap 400 tūkstošiem cilvēku gadā mirst gaisa piesārņojuma dēļ, ko rada satiksme, un lielākoties šī piesārņojuma avots ir tieši pilsētu satiksme. Saskaņā ar kādu ziņojumu, Milānā (Itālija) gaiss ir tik netīrs, ka viena diena, kas pavadīta, elpojot gaisu šīs pilsētas ielās, ir līdzvērtīga 15 izsmēķētām cigaretēm.

Pie sastrēgumu radītajām problēmām jāpieskaita arī zaudētais laiks un stress, ko izjūt autobraucēji. Emocionālos zaudējumus izmērīt ir grūti, bet, ja runa ir par materiālo pusi, kādā pētījumā tika aprēķināts, ka sastrēgumu nodarītie ekonomiskie zaudējumi 75 no lielākajām ASV pilsētām sasniedz apmēram 70 miljardus dolāru gadā. Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai uzlabotu situāciju?

Mēģinājumi risināt problēmu

Lai risinātu satiksmes problēmas, dažās pilsētās ir ieviesti ļoti stingri noteikumi. Singapūrā, kur ir viena no lielākajām automašīnu koncentrācijām pasaulē, tiek ierobežots automašīnu daudzums, ko drīkst iegādāties patērētāji. Itālijā un arī citās valstīs dažās vēsturiskās pilsētās dienas lielāko daļu automašīnām vispār ir aizliegts iebraukt pilsētas centrā.

Vairākās pilsētās ir ieviesta maksa par iebraukšanu centrā. Londonā ar šī paņēmiena palīdzību ir izdevies par 30 procentiem samazināt satiksmes sastrēgumus, un citas pilsētas, šķiet, steidz sekot šim paraugam. Mehiko ar automašīnu iebraukt centrā ir atļauts tikai noteiktās dienās atkarībā no automašīnas reģistrācijas numura.

Varas iestādes arī iegulda milzu līdzekļus sabiedriskā transporta sistēmas modernizācijā, ceļu uzlabošanā un jaunu apvedceļu būvē. Pilsētās tiek ierīkotas datorizētas sistēmas, kas regulē satiksmes signālus un brīdina policiju par satiksmes negadījumiem, lai tā ātri spētu novērst šķēršļus, kas kavē transporta plūsmu. Īpašas sabiedriskā transporta joslas un joslas, kurās atļautais braukšanas virziens tiek mainīts atkarībā no satiksmes izmaiņām, atvieglo satiksmes kustību. Tomēr visu šo pasākumu sekmes lielā mērā ir atkarīgas no pilsētnieku gatavības tos atbalstīt.

Ko var darīt katrs personiski

Jēzus Kristus teica: ”Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.) Šis gudrais padoms var palīdzēt arī dažu sasāpējušu satiksmes problēmu risināšanā. Turpretī tad, ja katrs domā tikai par sevi un savām ērtībām, pat vislabākās ieceres, visticamāk, cietīs neveiksmi. Lūk, daži ieteikumi, kā mazināt stresu, ko rada pilsētas satiksme.

Ja ceļš nav tāls, labāk ejiet kājām vai brauciet ar velosipēdu. Daudzos gadījumos šāds pārvietošanās veids ir ātrāks, vieglāks un veselīgāks. Ja attālums ir samērā liels, bieži vien vislabāk ir braukt ar sabiedrisko transportu. Daudzās pilsētās tiek uzlaboti autobusu, metro un dzelzceļa pakalpojumi, lai mudinātu cilvēkus mazāk braukt ar privātajām automašīnām. Braucot ar sabiedrisko transportu, iespējams, var arī ietaupīt naudu. Pat ja daļu ceļa nākas mērot savā automašīnā, varbūt jūs varat izmantot sabiedrisko transportu, lai iebrauktu pilsētas centrā.

Ja jūs dodaties ceļā ar automašīnu, padomājiet, vai jūs nevarētu sarunāt braukt kopā ar citiem, kam arī jādodas tajā pašā virzienā. Tas ir labs paņēmiens, kā mazināt ielu noslogojumu maksimumstundās. ASV 88 procenti cilvēku, kas regulāri brauc uz darbu un atpakaļ, veic šo ceļu ar automašīnu, un aptuveni divas trešdaļas no viņiem brauc vieni paši. Ja pietiekami  lielu daļu no šādiem braucējiem izdotos pārliecināt, ka ir vērts braukt uz darbu kopā ar citiem, maksimumstundās satiksme kavētos ievērojami mazāk un krasi saruktu arī sastrēgumi, apgalvots grāmatā Stuck in Traffic — Coping With Peak-Hour Traffic Congestion. Turklāt dažās valstīs daudzviet ir izveidotas ātrās joslas, kas paredzētas automašīnām, kurās brauc vismaz divi cilvēki. Tiem, kas brauc vieni, nav atļauts aizņemt šīs joslas.

Ja jūs pats varat izraudzīties laiku, kad doties ceļā, centieties nebraukt sastrēgumstundās. Tā būs labāk gan jums pašam, gan citiem autobraucējiem. Kad jūs novietojat savu automašīnu, dariet to pareizi, lai nekavētu satiksmes plūsmu. Protams, lai cik labi jūs visu izplānotu, tas tomēr negarantē, ka jūs neiekļūsiet sastrēgumā. Ja tā gadās, veselīga attieksme palīdz neļauties dusmām un aizkaitinājumam. (Skat. informāciju lappuses augšā.)

Lielpilsētu iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā sadzīvot ar satiksmes sastrēgumiem. Bet, ja mēs darām visu, kas atkarīgs no mums, izturamies pieklājīgi pret citiem braucējiem un nezaudējam pacietību, mēs varam iemācīties, kā tikt galā ar stresu, ko sagādā satiksme.

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

Kā saglabāt mieru satiksmes biezoknī

Taksometra vadītājs Haime, kas dzīvo un strādā Spānijas pilsētā Madridē, jau vairāk nekā 30 gadu braukā pa ielām, kur satiksmes sastrēgumi nav retums. Viņš dalās savā pieredzē, kā saglabāt mierīgu prātu nervozās situācijās.

▪ Es ņemu līdzi kaut ko lasāmu. Tad man ir vieglāk nejusties pārāk aizkaitinātam, ja satiksmes plūsma vispār nekust ne no vietas.

▪ Ja automašīnas virzās uz priekšu ļoti lēni, es klausos ziņas pa automašīnas radio vai arī Bībeles audioierakstus. Tā es varu mazāk domāt par satiksmi un pievērst uzmanību kaut kam citam.

▪ Es parasti nesignalizēju, jo tas tikai uztrauc citus un neko labu nedod. Izturēdamies pieklājīgi pret citiem braucējiem, es pats nekļūstu nervozs un neradu papildu stresu arī citiem.

▪ Nonākot saskarē ar agresīviem braucējiem, es cenšos saglabāt mieru un turēties no viņiem pa gabalu. Pats galvenais ir pacietība.

▪ Ja iespējams, es cenšos atrast citu maršrutu, kur nav sastrēgumu, tomēr es laicīgi brīdinu pasažierus, ka reizēm ielas ir pārslogotas un tāpēc mēs varbūt nepaspēsim tikt galā tik ātri, kā viņi ir iecerējuši. Ja jābrauc pa pilsētu, nav viegli būt punktuālam.