”Dabas gudrība”

NO MŪSU KORESPONDENTA JAPĀNĀ

”DABAS GUDRĪBA” — šī tēma atkārtoti tika uzsvērta Japānā, Aiči prefektūrā, kur notika pasaules izstāde Expo 2005, kurā piedalījās 121 valsts. Izstādē izskanēja aicinājums mācīties no dabas un ieguldīt pūles, lai meklētu ceļus uz ilgtspējīgu attīstību. Izstādes teritorijā, kas atradās Japānas vidienē netālu no Nagojas, apmeklētājus priecēja koki, dīķi un ziedi. Daudzus piesaistīja 2,6 kilometrus garā gājēju estakāde, kas bija nosaukta par ”Globālo cilpu”. Šis vairāk nekā 20 metru platais, virs zemes paceltais gājēju ceļš ļāva ērti aplūkot apkārtni, pēc iespējas saglabājot vietas dabisko skaistumu.

Vienoti ar dabu

Japānas paviljonu, kas atgādināja milzu kokonu, klāja no 23 tūkstošiem bambusa kāršu darināts pinums, kas sargāja ēku no saules karstuma. Kāršu vidējais garums bija 7 metri, un pats paviljons bija 19 metru augsts, 90 metru garš un 70 metru plats — tas nozīmē, ka tā bija viena no lielākajām bambusa celtnēm pasaulē. Paviljonā bija uzstādīta videosistēma, ar kuras palīdzību filma tika demonstrēta uz sfēriska ekrāna, uz kura attēlu varēja vērot 360 grādu leņķī. Lodveida telpā ar diametru 12,8 metri izstādes apmeklētāji nonāca kustīgu attēlu ielenkumā, kas ļāva uz brīdi it kā saplūst vienotā veselumā ar zemes daudzveidīgo dzīvību.

Izmantojot multivides tehnoloģijas, Malaizijas paviljonā viesi tika iepazīstināti ar šīs zemes lietusmežiem un koraļļu rifiem. Savukārt Taizemes paviljonā traģiskas ainas no 2004. gada 26. decembra cunami atgādināja, ka cilvēks nav dabas pavēlnieks. Lai pievērstu uzmanību sugu iznīcībai, Dienvidāfrikas Republikas ekspozīcijā bija iekļauta kvagas kumeļa izbāzeņa kopija. Kvagas (izmirusi zebru pasuga) kādreiz lielā skaitā bija sastopamas Dienvidāfrikas līdzenumos, bet 19. gadsimtā cilvēki, nesaudzīgi medījot, tās pilnīgi iznīcināja.

Pie Expo 2005 centrālā paviljona īpašā saldējamā kamerā apskatei bija izstādītas mamuta atliekas, kas 2002. gadā tika uzietas Krievijā, Sibīrijas mūžīgajā sasalumā. Par godu atrašanas vietai šis izmirušās ziloņu dzimtas sugas īpatnis ir nosaukts par Jukagiras mamutu. Jukagiras mamutam ir saglabājušies abi milzīgie, izliektie ilkņi, tā acis ir pa pusei atvērtas, un galvu joprojām klāj āda un vilnas kumšķi. Šis apbrīnojamais eksponāts bija vēl viens skaudrs atgādinājums par izzudušajām sugām.

 Labāka nākotne?

Ko cilvēki varētu darīt, lai risinātu tādas problēmas kā piesārņojums un globālā sasilšana, kuras apdraud mūsu planētas nākotni? Par vienu no Expo 2005 simboliem tika atzīta tā dēvētā ”bioloģiskā plauša” — 150 metru gara un 15 metru augsta zaļa, ziedoša siena, kas bija veidota no 200 tūkstošiem augu, kuri pārstāvēja 200 sugas. Izstādē izskanēja ierosinājums, ka šādas sienas, kurās augu klāstu varētu mainīt atkarībā no gadalaika, varētu izmantot par pilsētu ”elpošanas orgānu” un gaisa filtru, kas absorbētu ogļskābo gāzi un izdalītu skābekli.

Izstādes teritorijā kursēja hibrīda tipa autobusi ar ūdeņraža degvielas elementu dzinēju. Tie pārvadāja cilvēkus, neradīdami nekādus citus izmešus kā vienīgi ūdeni. Jauno tehnoloģiju cienītājus priecēja arī Japānas pirmais komerciāli izmantojamais magnētiskās iekares vilciens Linimo. Ar spēcīgu magnētu palīdzību Linimo pārvietojās klusi un līgani, turēdamies apmēram astoņu milimetru augstumā virs magnētiskās sliedes. Izstādē varēja iepazīties arī ar citiem netradicionāliem transportlīdzekļiem, starp kuriem bija ar akumulatoru baterijām darbināmi tramvaji, velotaksometri un autobusi, kas varēja pārvadāt pasažierus arī bez šofera. Šie automātiskie autobusi, kas kursēja rindā pa diviem vai trim, darbojās ar dabasgāzi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā tradicionālās degvielas.

Iedomājieties, cik tas būtu izdevīgi, ja pārtikas atkritumi un citas organiskas atkritumvielas tiktu pārvērstas elektroenerģijā un mēslojumā. Izstādes teritorijā bija izveidota spēkstacija, kurā ar metānrūgšanas procesu palīdzību tika veikts tieši šāds uzdevums. Organiskie atkritumi tajā tika nevis sadedzināti, bet fermentēti, un no metāna, kas izdalījās šajā procesā, tika iegūts ūdeņradis. Degvielas elementos (ierīcēs, kas ķīmiskās reakcijās ražo elektrību) ūdeņradis reaģēja ar skābekli, ražojot elektroenerģiju. Spēkstacijas darbības blakusprodukti bija ūdens un mēslojums. Spēkstacija pārstrādāja visus Expo 2005 radītos organiskos atkritumus un apgādāja ar elektroenerģiju vairākus izstādes paviljonus.

Pēdējā laikā notiek intensīvs darbs robottehnikas jomā, lai izstrādātu vieglas konstrukcijas robotus, kas varētu palīdzēt cilvēkiem dažādos ikdienas darbos. Demonstrējot šīs nozares sasniegumus, kādā paviljonā uz skatuves uzstājās septiņi roboti, kas piesaistīja publiku muzicējot. Vairāki roboti, ”pirkstiem” veikli kustoties, spēlēja pūšamos instrumentus, bet viens sita bungas. ”Kustības bija tik gludas un izveicīgas,  ka tos varētu noturēt par pārģērbtiem cilvēkiem,” atzina kāds izstādes apmeklētājs.

Izstādē tika demonstrēti arī tādi modernās tehnoloģijas sasniegumi kā no kukurūzas cietes un līdzīgiem materiāliem izgatavota plastmasa, kas noārdās bioloģiskā ceļā, un nanoburbuļi — niecīgi gāzes burbulīši, kuru diametrs ir mazāks par 200 nanometriem. (Cilvēka mata diametrs ir ap 50 tūkstošiem nanometru.) Tik sīciņi burbulīši parasti ir ļoti nestabili un ātri pazūd, taču japāņu zinātnieki ir izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj iegūt stabilus skābekļa nanoburbuļus, kurus var izmantot, lai vairotu zivju, molusku un vēžveidīgo spēju pielāgoties vides izmaiņām. Akvārijā, kurā ūdens bija piesātināts ar skābekļa nanoburbuļiem, pat bija iespējams vienlaicīgi turēt gan saldūdens, gan jūras zivis. Zinātnieki cer, ka šai jaunajai tehnoloģijai varēs rast izmantojumu zivkopībā, lauksaimniecībā un citās jomās.

Vai pasaule ieklausās?

Expo 2005 aicināja ieklausīties ”dabas gudrībā”, tomēr pasaule kopumā neseko šim aicinājumam. Nezināšana, alkatība un savtīgums bieži pārmāc balsis, kas mudina pretoties šīm tendencēm, tāpēc mūsu Zeme ir kļuvusi par ”ievainoto planētu”, kā bija sacīts kādā no ekspozīcijas daļām. Turklāt pat tie cilvēki, kuriem ir vislabākie nodomi, nespēj piedāvāt risinājumus, kas ļautu pilnībā novērst draudus mūsu planētas ekoloģiskajam līdzsvaram un citas problēmas. Saskaņā ar Bībelē teikto, ar cilvēku zināšanām un gudrību ir par maz, lai atrastu šos risinājumus. (Jeremijas 10:23.) Tomēr tas nenozīmē, ka stāvoklis ir bezcerīgs.

Bībelē ir sacīts, ka augstākais gudrības Avots — mūsu Radītājs — iejauksies zemes lietās, pirms cilvēki būs paspējuši pavisam izpostīt viņa roku darbu. (Atklāsmes 4:11; 11:18.) ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. [..] Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam,” rakstīts 37. psalma 10. un 11. pantā. Ir gudri ieklausīties, ko māca daba, bet vēl gudrāk ir ieklausīties Radītājā, lasot Bībeli, viņa Svētos Rakstus, un dzīvojot saskaņā ar tās mācībām. (2. Timotejam 3:16.) Visi, kas tā rīkojas, pieredzēs, kā mūsu planēta tiks pilnīgi izdziedēta un pārvērsta par paradīzi. (Lūkas 23:43.)

[Attēls 24. lpp.]

Akvārijs nanoburbuļu stendā

[Attēls 24. lpp.]

Autobusi, kas kursē bez šofera

[Attēls 24., 25. lpp.]

Sfēriskā videozāle

[Attēls 25. lpp.]

”Bioloģisko plaušu” veidoja 200 tūkstoši augu, kas pārstāvēja 200 sugas

[Attēls 25. lpp.]

Roboti izklaidēja apmeklētājus, spēlēdami mūzikas instrumentus