Toledo — viduslaiku kultūru sakausējums

NO MŪSU KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

PAŠĀ Pireneju pussalas sirdī slienas granīta pakalns, kuru no trim pusēm ieskauj Taho upe. Ilgus gadsimtus grauzdamās klintī, upe ir padarījusi pakalna nogāzes kraujas un grūti pieejamas, un šajā stratēģiski izdevīgajā vietā ir izaugusi Toledo — pilsēta, kas kļuvusi par vienu no spilgtākajiem Spānijas un spāņu kultūras simboliem.

Toledo vecpilsētas šaurās, līkumotās ieliņas iztēlē liek pārcelties atpakaļ uz viduslaikiem. Pilsētas vārti, pilis un tilti joprojām glabā viduslaiku elpu un kā mēmi liecinieki vēstī par tām senajām dienām, kad Toledo bija viena no Eiropas svarīgākajām pilsētām.

Tomēr Toledo grūti nosaukt par tipisku Eiropas pilsētu. Pat tās dzelzceļa stacija celta austrumnieciskā stilā. Ja ciešāk ieskatās pilsētas vaibstos un tuvāk iepazīst tās kultūras pieminekļus un amata meistaru sasniegumus, var redzēt, ka Toledo savas pēdas ir atstājušas dažādas kultūras, kas te plaukušas gadsimtu ritumā. Savos ziedu laikos, ko Toledo piedzīvoja apmēram pirms septiņiem gadsimtiem, pilsēta bija īsts kausējamais katls, kurā saplūda un savstarpēji bagātinājās viduslaiku kultūras.

 Kultūru daudzveidība

Pirms tagadējo Spāniju iekaroja romieši, Taho ielokā jau pastāvēja pilsēta, ko bija uzcēlušas ķeltibēru ciltis. Romieši nosauca pilsētu par Tolētu (no vārda tollitum, kas nozīmē ”pacelts”) un padarīja to par vienu no saviem provinču centriem. Romiešu vēsturnieks Tits Līvijs rakstīja, ka Tolēta ir ”maza pilsēta, bet nocietināta [atrašanās] vietas dēļ”. Pēc Romas impērijas sabrukuma Spāniju galu galā iekaroja vestgoti, un Toledo kļuva par viņu valsts galvaspilsētu.  Šajā pilsētā vestgotu karalis Rekareds atteicās no ariānisma un ar šo soli pavēra ceļu tam, lai Spānija taptu par vienu no ietekmīgākajiem katolicisma centriem un Toledo — par Spānijas katoļu baznīcas augstākā garīdznieka sēdekli.

Reliģiskā aina mainījās, kad Toledo nonāca mauru (Pireneju pussalas iekarotāju arābu un berberu) pakļautībā. Vecpilsētas šaurās ieliņas ir veidojušās mauru valdīšanas laikā, kas ilga no 8. līdz 11. gadsimtam. Islāmticīgo mauru iecietība pilsētā ļāva līdzās pastāvēt kristiešu, ebreju un mauru kultūrai. 1085. gadā Toledo ieņēma karalis Alfonss VI, kas bija katolis, tomēr arī pēc šīs varas maiņas visas trīs kultūras pilsētā sadzīvoja vēl vairākus gadsimtus.

Liela daļa no Toledo dižākajiem vēstures pieminekļiem ir tapuši viduslaikos. Katoliskie valdnieki izraudzījās Toledo par savu galvaspilsētu, pilsētas ebreju tautības iedzīvotāji veicināja dažādu arodu un tirdzniecības uzplaukumu, un musulmaņu meistari deva lielu ieguldījumu pilsētas arhitektūrā. Toledo darbojās tulkotāju skola, kurā plecu pie pleca strādāja visu trīs ticību pārstāvji, un 12. un 13. gadsimtā viņi pārtulkoja latīņu un spāņu valodā lielu skaitu antīko autoru darbu. Ar Toledo tulkotāju pūlēm rietumu pasaulei kļuva pieejamas arī arābu civilizācijas uzkrātās zināšanu bagātības.

Reliģiskās iecietības laikmets Toledo beidzās 14. gadsimtā, kad grautiņos gāja bojā tūkstošiem ebreju. Ap to laiku, kad Kolumbs atklāja Ameriku, Toledo jau darbojās spāņu inkvizīcijas tribunāls, un gan musulmaņiem, gan ebrejiem bija jāizvēlas — vai nu piespiedu kārtā pāriet katoļu ticībā, vai arī tikt izraidītiem.

Senās godības liecinieki

Toledo centrā ir vairāk nekā simt kultūrvēsturisku pieminekļu, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir pasludinājusi Toledo par Pasaules mantojuma pilsētu. Divas no iespaidīgākajām viduslaiku būvēm ir tilti pār Taho upi: viens ved uz pilsētu no austrumiem, bet otrs — no rietumiem. Uzmanību piesaista arī varenie vārti Puerta Nueva de Bisagra, kas sargā ieeju mūru iejoztajā vecpilsētā.

Vērojot Toledo no attāluma, pilsētas panorāmā īpaši izceļas divas vēsturiskas celtnes. Austrumu pusē slienas masīvs, četrstūrains cietoksnis — Alkazara pils. Tas uzcelts vietā, kur savulaik atradies romiešu pretorijs (pārvaldnieka mītne), pēc tam vestgotu karaļu citadele un vēlāk mauru cietoksnis. Kādreiz Alkazars bija Spānijas karaļu rezidence, bet tagad tur izvietojies Armijas muzejs un plaša bibliotēka. Taču Toledo pirmām kārtām ir reliģiska pilsēta, un tās centrā dominē milzīga katedrāle, kas celta gotiskā stilā. (Skat. informāciju 17. lappusē.)

Gotiskā katedrāle un citas Toledo baznīcas lepojas ar gleznām, kuru autors ir kāds izcils mākslinieks, kas dzīvojis Toledo. Gleznotāja īstais vārds ir Domeniks Teotokopuls, bet pasaules slavu viņš iemantojis ar vārdu El Greko, kas nozīmē ”grieķis”. Vecajā ebreju kvartālā, kur slavenais gleznotājs kādreiz dzīvojis, ir izveidota El Greko muzejmāja, kurā var aplūkot viņa darbus.

Toledo majestātiskais skaistums, iespējams, vislabāk atklājas, ja uz pilsētu raugās no pakalniem, kas paceļas dienvidos no tās. Tomēr Toledo īsto valdzinājumu visdziļāk var izjust, ienirstot šauro ieliņu labirintā. Varbūt pilsētas viesim uz brīdi gadīsies apmaldīties, toties viņš papilnam izbaudīs noslēpumaino gaisotni, ko uzbur dīvainās ejas, senās ēkas, grezni rotātie balkoni un kārdinošie suvenīru veikaliņi.

Brīžiem rodas sajūta, ka senā pilsēta stāv pāri laikam, tomēr ikvienam, kas ieradies paviesoties Toledo, galu galā pienāk atvadu brīdis. Pati labākā vieta, lai teiktu ardievas šai pilsētai, ir Taho dienvidu krasts. Kad diena sliecas uz vakaru un rietošā saule lej siltu gaismu pār pilsētu, lepnās celtnes, šķiet, vēlreiz atspulgo Toledo ziedu laiku godību.

[Papildmateriāls/Attēli 17. lpp.]

TOLEDO TRĪS KULTŪRAS

Viduslaikos Toledo bija sadalīta trīs kvartālos, un katoļi, ebreji un musulmaņi dzīvoja katrs savā kvartālā saskaņā ar saviem likumiem un tradīcijām. Dažas no viņu senajām kulta celtnēm tagad ir populāri tūrisma objekti.

➤ No desmitā gadsimta ir saglabājusies mošeja, kas vēlāk pārveidota par katoļu baznīcu un tagad pazīstama ar nosaukumu Cristo de la Luz. Tās bagātīgā ornamentācija ķieģeļu tehnikā ir raksturīgs islāma arhitektūras elements. Mošeja atrodas pilsētas rajonā, kuru kādreiz dēvēja par Medīnu un kur dzīvoja turīgie musulmaņi.

➤ Divas viduslaiku sinagogas glabā atmiņas par laikiem, kad Toledo dzīvoja plaukstoša ebreju kopiena — vienubrīd ebreji pat veidoja trešo daļu no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Arī sinagogas vēlāk pārvērstas par baznīcām, un vecākā no tām mūsdienās tiek dēvēta par Santa María la Blanca. Šīs sinagogas zālē rindojas grezniem kapiteļiem rotāti pīlāri, kas sasaucas ar mošejas dekoratīvajām kolonnām. Otrā, plašākajā sinagogā, vēlākajā El Tránsito baznīcā (attēlā pa labi), tagad atrodas Spānijas ebreju (sefardu) kultūras muzejs.

➤ Spānijas lielākās gotiskās katedrāles celtniecība uzsākta 13. gadsimtā, bet aizritēja vairāk nekā divi gadsimti, līdz celtne tika pabeigta.

 [Papildmateriāls/Attēli 18. lpp.]

TĒRAUDA ZOBENI UN SALDAIS MARCIPĀNS

Vairāk nekā divus tūkstošus gadu pilsētas ieroču kalēji ir kaluši zobenus, un Toledo ir kļuvusi slavena ar saviem izcilajiem tērauda ieročiem. Zobenus, kas bija kalti pie Taho upes, kuru romieši sauca par Tagu, lietoja jau Hannibala kareivji, un ar tiem bija bruņoti arī romiešu leģioni. Vairākus gadsimtus vēlāk mauru metālkalēji sāka rotāt Toledo zobenus un citus bruņojuma piederumus ar zelta inkrustācijām. Viens no šīs senās mākslas paraugiem ir Toledo zobena kopija, ko var aplūkot attēlā pa kreisi. (Skat. rakstu ”Zelta rotājumi melnā tēraudā” Atmostieties! 2005. gada 22. janvāra numurā.) Mūsdienās zobeni plašā izvēlē tiek piedāvāti gandrīz visos Toledo suvenīru veikalos, un parasti turpat var nopirkt arī viduslaiku bruņutērpu. Tiesa gan, šodien Toledo zobenus drīzāk var ieraudzīt ieroču kolekcijās un filmēšanas laukumos, nevis kaujas laukā.

Pilsētā ir arī senas marcipāna ražošanas tradīcijas, kuru saknes iesniedzas tajos laikos, kad Toledo bija nonākusi mauru rokās. Mandeles Spānijā lielā daudzumā audzēja jau pirms tam, taču trūka cukura — otras svarīgas marcipāna sastāvdaļas. Pēc mauru iebrukuma 50 gadu laikā Spānijas dienvidos parādījās cukurniedru lauki, un 11. gadsimtā Toledo marcipāns jau tika daudzināts tuvu un tālu. Šis saldais kārums, no kura parasti veido dažādas figūriņas, turpina priecēt gardēžus līdz pat šai dienai, un Toledo netrūkst saldumu veikalu, kas specializējušies marcipāna tirgošanā. Ikvienam, kurš grib pa īstam iepazīt Toledo, noteikti ir jānobauda pilsētas slavenais marcipāns.

[Norāde par autortiesībām]

Agustín Sancho

[Karte 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

PORTUGĀLE

SPĀNIJA

Madride

Toledo

[Attēls 18. lpp.]

Svētā Mārtiņa tilts