”Mūžīgās pilsētas” balss

NO MŪSU KORESPONDENTA ITĀLIJĀ

Daudzo Romas strūklaku skaistuma un patīkamās šalkoņas iedvesmots, itāļu komponists Otorīno Respīgi savulaik sacerēja simfonisku skaņdarbu, ko viņš tā arī nosauca — ”Romas strūklakas”. Aicinām pievienoties mums un apciemot vienu no šīm krāšņajām pilsētas rotām — slaveno Trevi strūklaku.

Mēs soļojam pa mazu ieliņu, līdz nogriežamies ap kādu stūri, un pēkšņi mūsu acīm paveras apbrīnojams skats. Esam nonākuši nelielā laukumā, kurā pilnībā dominē iespaidīgā, 26 metrus augstā un 20 metru platā Trevi strūklaka. Šķiet pārsteidzoši, ka tik apjomīgs ansamblis ir ietilpināts tik šaurā vietā.

Trevi strūklaka ir celta pēc pāvesta Klementa XII pasūtījuma, un to projektējis itāļu arhitekts un skulptors Nikolo Salvi. Strūklakas celtniecība ilga no 1732. līdz 1762. gadam. Ūdens tai pieplūst pa pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras būvēto ūdensvadu Aqua Virgo, kas sākas apmēram 13 kilometru attālumā no pilsētas.

Šajā strūklakā, kas celta uz kādas pils fasādes fona, simboliski ir attēlota jūra. Pašā centrā savos gliemežnīcas formas ratos pār krītošā ūdens kaskādēm valdonīgi slienas mītiskās dievības Neptūna (vai, kā daži saka, Okeāna) figūra. Ūdens, kas griež vērpetes ap citām skulptūrām un šļācas pāri akmeņiem, šalc gandrīz kā jūras viļņi, kas skalojas pret krastu. Baseins aizņem lielu daļu laukuma, radīdams iespaidu, it kā viss laukums piederētu pie strūklakas ansambļa.

Trevi strūklaka ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Romā, un katru dienu mazajā laukumā saplūst simtiem cilvēku, kas met monētas strūklakas baseinā. Reizi nedēļā strūklaku aptur un ūdeni no baseina izlaiž, un tad tūristu samestās monētas tiek savāktas un ziedotas kādai reliģiskai labdarības organizācijai. Vidējā summa, ko strūklakā salasa ik nedēļu, ir līdzvērtīga deviņiem tūkstošiem eiro.

Komponists Respīgi reiz sacīja, ka Romas strūklakās ir saklausāma pašas pilsētas balss. Šajā daudzbalsīgajā korī Trevi strūklaka neapšaubāmi ir soliste, kas spilgti izceļas pārējo strūklaku vidū un valdzina neskaitāmus ”mūžīgās pilsētas” Romas viesus.