Vai mūsu planēta ir apdraudēta?

GLOBĀLO SASILŠANU mēdz dēvēt par lielāko draudu cilvēces nākotnei. Kā var lasīt žurnālā Science, zinātnieki raizējas, ka ”mēs esam iekustinājuši lēnu, bet neapturamu pārmaiņu lavīnu”. Tomēr netrūkst arī skeptiķu, kas apšauba šo uzskatu. Tiesa, daudzi piekrīt, ka zemeslode sasilst, bet viņi šaubās gan par cēloņiem, kas šo procesu izraisa, gan par tā varbūtējām sekām. Viņi gan pieļauj, ka cilvēku darbībai ir kaut kāda nozīme, bet, pēc viņu domām, tas nebūt nav galvenais sasilšanas cēlonis. Kāpēc pastāv tāda nevienprātība?

Pirmkārt, fizikālie procesi, no kuriem ir atkarīgs planētas klimats, ir ļoti sarežģīti un vēl līdz galam neizpētīti. Otrkārt, zinātniskos datus, kas tiek izmantoti, lai skaidrotu temperatūras kāpuma un citu, līdzīgu parādību cēloņus, dažādas organizācijas un grupas mēdz pasniegt un interpretēt atbilstoši savām interesēm.

Vai temperatūra tiešām ceļas?

Nesen publicētā Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā ir teikts, ka globālā sasilšana ir nepārprotams fakts un viens no tās galvenajiem cēloņiem, ļoti iespējams, ir cilvēku darbība. Tie, kas šim secinājumam nepiekrīt, īpaši jautājumā par cilvēka lomu klimata pārmaiņās, ir ar mieru atzīt, ka pilsētās varbūt arī kļūst siltāks, jo tās aug aizvien lielākas, turklāt betona un tērauda konstrukcijas intensīvi absorbē saules siltumu un naktī atdziest samērā lēnām. Taču viņi apgalvo, ka temperatūras mērījumi pilsētās neatspoguļo lauku rajoniem raksturīgās tendences, tāpēc aina, ko uzrāda globālā statistika, varbūt ir izkropļota.

Turpretī ciema vecākais Klifords, kas dzīvo kādā salā pie Aļaskas krastiem, stāsta ko citu: viņš pārmaiņas ir redzējis pats savām acīm. No senām dienām viņa ciema ļaudis ziemā pāri ledum mēdza doties uz kontinenta krastu medīt briežus un aļņus, bet sasilšanas dēļ tradicionālās medības vairs nav iespējamas. ”Straumes ir mainījušās, ledus apstākļi ir mainījušies, un Čukču jūra.. vairs neaizsalst tā, kā tas bija kādreiz,” saka Klifords. Viņš paskaidro, ka agrāk jūra bija aizsalusi jau oktobra beigās, bet tagad tā stāv vaļā līdz pat vēlam decembrim.

2007. gadā temperatūras kāpumu izteiksmīgi apstiprināja fakts, ka pirmo reizi, kopš tiek fiksēti šādi dati, Ziemeļrietumu jūrasceļš, kas ved gar Ziemeļamerikas ziemeļu krastu, bija pilnīgi brīvs no ledus. ”Tas, ko mēs redzējām šogad, atbilst vispārīgajām tendencēm, kurām raksturīgs aizvien ilgāks kušanas un bezledus periods,” sacīja kāds ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra zinātniskais līdzstrādnieks.

Siltumnīcas efekts — būtisks dzīvībai

Par minēto pārmaiņu iemeslu tiek uzskatīta siltumnīcas efekta pastiprināšanās. Siltumnīcas efekts ir dabiska parādība, kurai ir liela nozīme  dzīvības uzturēšanā uz mūsu planētas. Aptuveni 70 procenti Saules enerģijas, kas sasniedz Zemi, tiek absorbēti un sasilda gaisu, zemi un ūdeni. Ja nebūtu siltumnīcas efekta, ko izraisa atmosfēra, planētas virsmas temperatūra caurmērā būtu apmēram 18 grādu zem nulles. Absorbētā enerģija galu galā tiek izstarota atpakaļ izplatījumā infrasarkanā starojuma veidā, un tā zemeslode tiek pasargāta no pārkaršanas. Taču piesārņojums maina atmosfēras gāzu sastāvu un kavē siltuma atstarošanos atpakaļ kosmiskajā telpā, un tas var izraisīt globālās temperatūras kāpumu.

Pie siltumnīcefekta gāzēm pieder ogļskābā gāze, slāpekļa oksīds, metāns, kā arī ūdens tvaiks. Pēdējo 250 gadu laikā, kopš ir sācies industrializācijas laikmets un aizvien intensīvāk tiek izmantots fosilais kurināmais, kā ogles un nafta, siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā ir ievērojami pieaugusi. Šķiet, siltumnīcas efektu palielina arī pieaugošais skaits lauksaimniecības dzīvnieku, kuru gremošanas procesos izdalās metāns (un no kūtsmēsliem — arī slāpekļa oksīds). Tomēr daļa zinātnieku min citus faktorus, kas, viņuprāt, ir izraisījuši sasilšanu jau ilgi pirms tam, kad cilvēki ar savu darbību ir spējuši iespaidot klimatu.

Tikai dabiskas temperatūras svārstības?

Viņi norāda, ka jau tālā pagātnē ir notikušas būtiskas globālās temperatūras svārstības: piemēram, tā dēvētajos ledus laikmetos klimats acīmredzot ir bijis krietni vēsāks nekā tagad, savukārt citos periodos tas ir bijis ievērojami siltāks, cik var spriest pēc atradumiem, kas liecina, ka tādos aukstos reģionos kā Grenlande savulaik auguši siltumu mīloši augi. Protams, kā atzīst paši zinātnieki, jo tālāk pagātnē mēs raugāmies, jo grūtāk precīzi pateikt, kāds tolaik bijis klimats.

Kas varēja izraisīt lielas temperatūras svārstības tolaik, kad cilvēku darbība tā noteikti nevarēja būt? Viens iespējams cēlonis, ko piemin zinātnieki, ir Saules plankumi un uzliesmojumi, kas saistās ar Saules izstarotās enerģijas  svārstībām. Turklāt daudzu tūkstošu gadu periodā cikliski mainās Zemes orbīta, un līdz ar to mainās mūsu planētas attālums no Saules. Klimatu var ietekmēt arī vulkāniskie pelni, kas izmesti atmosfērā, un okeāna straumju izmaiņas.

Klimata modelēšana

Ja globālā temperatūra kāpj, vienalga, lai kādi būtu cēloņi, — kā tas ietekmēs mūs un vidi, kurā mēs dzīvojam? Precīzi to prognozēt ir grūti. Taču mūsdienās zinātnieku rīcībā ir jaudīgi datori, un ar to palīdzību viņi modelē iespējamos klimata izmaiņu scenārijus, ņemot vērā fizikas likumus, klimatiskos parametrus un dabas parādības, kas ietekmē klimatu.

Datormodelēšana zinātniekiem dod unikālu iespēju ”eksperimentēt” ar klimatu. Piemēram, klimatologi var ”izmainīt” Saules izstarotās enerģijas daudzumu, lai redzētu, kā tas ietekmē polāros ledājus, gaisa un ūdens temperatūru, iztvaikošanas ātrumu, atmosfēras spiedienu, mākoņu veidošanos, vējus un nokrišņus. Viņi var ”izraisīt” vulkānu izvirdumus un pētīt, kā klimatu iespaido vulkāniskie pelni, kas nokļūst atmosfērā. Viņi var pētīt, kādas sekas izraisa arī daudzi citi procesi: iedzīvotāju skaita pieaugums, mežu izciršana, zemes izmantojums, izmaiņas siltumnīcefekta gāzu emisijā utt. Zinātnieki cer, ka ar laiku klimata datormodeļi kļūs aizvien precīzāki un uz tiem balstītās prognozes — drošākas.

Bet cik precīzi tie ir patlaban? Lielā mērā tas ir atkarīgs no datoros ievadīto datu precizitātes un apjoma, tāpēc iegūtās klimata pārmaiņu prognozes ir ļoti atšķirīgas, sākot ar mērenām un beidzot ar katastrofālām. Turklāt, kā atzīmēts žurnālā Science, klimata sistēma jebkurā brīdī var sagādāt pārsteigumus. Un daži pārsteigumi jau ir pieredzēti, piemēram, daudzus klimatologus ir izbrīnījis neparasti straujais arktiskā ledus kušanas temps. Tomēr, ja politikas veidotājiem būtu vismaz aptuvens priekšstats par sekām, kādas var izraisīt pašreizējā rīcība vai, tieši otrādi, bezdarbība, jādomā, tas palīdzētu pieņemt tādus lēmumus, kas samazinātu problēmas nākotnē.

Paturot prātā šo iespēju, IPCC izpētīja sešus ar datormodelēšanas palīdzību iegūtus klimata izmaiņu scenārijus, kas atspoguļoja, kādas klimata un vides izmaiņas ir gaidāmas dažādos gadījumos: ja siltumnīcefekta gāzu emisija nemaz netiek ierobežota, ja tiek īstenota līdzšinējā stratēģija, ja tiek ieviesti stingri ierobežojumi utt. Balstoties uz šo prognožu analīzi, speciālisti iesaka veikt konkrētus pasākumus, piemēram, noteikt obligātus fosilā kurināmā radīto izmešu ierobežojumus un sodīt ierobežojumu pārkāpējus, vairāk izmantot atomenerģiju un ieviest videi draudzīgākas tehnoloģijas.

Vai klimata modeļi ir ticami?

Pašreizējās prognozēšanas metodes pārlieku vienkāršo līdz galam neizprastus klimatiskos procesus un dažus no tiem vispār ignorē, saka skeptiķi. Viņi arī norāda, ka klimata pārmaiņu datormodelēšana dod pretrunīgus rezultātus.  Kāds zinātnieks, kas piedalījās IPCC diskusijās, sacīja: ”Uzdevums izmērīt un izprast neticami sarežģīto klimata sistēmu ir tik grandiozs, ka daži no mums joprojām šaubās, vai mēs vispār esam spējīgi aptvert, kas notiek ar klimatu un kāpēc.” *

Protams, citi iebilst, ka izmantot šaubas par aizbildinājumu, lai nedarītu neko, nozīmē likt uz spēles mūsu nākotni. ”Kā mēs to paskaidrosim saviem bērniem?” viņi vaicā. Vienalga, vai klimata pārmaiņu prognozes ir precīzas vai nav, viens ir skaidrs: pasaules mērogā situācija ir ļoti nopietna. Vidi, no kuras ir atkarīga dzīvība, posta piesārņojums, mežu izciršana, urbanizācija, izzūd augu un dzīvnieku sugas, un tie ir tikai daži no faktiem, kas skaidri liecina par krīzi.

Ņemot vērā visu, ko zinām, vai ir pamats cerēt, ka cilvēce kopumā krasi mainīs savu līdzšinējo dzīvesveidu, lai pasargātu mūsu skaisto planētu un novērstu postu, kas draud mums visiem? Ja globālo sasilšanu tiešām izraisa cilvēku darbība, mums varbūt ir atlikuši vairs tikai gadi, nevis gadsimti, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas. Lai mainītu situāciju, mazākais, būtu jānovērš tādi globālo problēmu pamatcēloņi kā cilvēku alkatība, savtīgums, nezināšana, nemākulīga vadība un vienaldzība, un tas būtu jādara nekavējoties. Vai ir reāli gaidīt, ka cilvēki spers šādus soļus? Ja viņi to nedarīs, vai stāvoklis ir bezcerīgs? Šie jautājumi ir aplūkoti nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

KĀ IZMĒRĪT ZEMES TEMPERATŪRU?

Lai ilustrētu, cik sarežģīts ir tāds uzdevums, iztēlosimies, ka mums būtu jāizmēra temperatūra lielā istabā. Rodas jautājums: kur novietot termometru? Siltais gaiss, būdams vieglāks, ceļas uz augšu, tāpēc pie griestiem temperatūra droši vien būs augstāka nekā telpas apakšējā daļā. Termometra rādījumi noteikti būs atšķirīgi arī atkarībā no tā, vai termometrs atrodas pie loga vai dziļāk telpā un vai tas novietots tiešā saulē vai ēnā. Arī krāsai ir sava nozīme, jo tumša virsma absorbē siltumu labāk nekā gaiša.

Tātad, lai noteiktu istabas temperatūru, ar vienu mērījumu, visticamāk, būtu par maz. Temperatūra būtu jāmēra vairākās vietās un pēc tam būtu jāizrēķina vidējais rādītājs. Turklāt mērījumos iegūtie rezultāti, jādomā, būtu atšķirīgi arī dažādās dienās un gadalaikos. Lai pareizi noteiktu telpas vidējo temperatūru, nāktos izdarīt daudz mērījumu ilgākā laika posmā. Ja ir tik grūti precīzi izmērīt temperatūru vienā pašā istabā, iedomājieties, ko nozīmē noteikt visas planētas virsmas, atmosfēras un okeānu vidējo temperatūru! Tomēr, lai precīzi novērtētu klimata pārmaiņas, ir svarīgi iegūt šādus datus.

[Norāde par autortiesībām]

NASA photo

[Papildmateriāls 6. lpp.]

KODOLENERĢIJA — LABS RISINĀJUMS?

Enerģijas patēriņš pasaulē nemitīgi aug. Tā kā nafta un ogles sadegot izdala siltumnīcefekta gāzes, vairākas valstis plāno plašāk izmantot kodolenerģiju, kas tiek uzskatīta par tīrāku enerģijas veidu. Tomēr arī kodolenerģijas ražošanai ir savas ēnas puses.

Kā informē International Herald Tribune, Francijā, kas ir viena no līderēm kodolenerģijas izmantošanas jomā, kodolreaktoru dzesēšanai ir nepieciešami līdz 19 miljardiem kubikmetru ūdens gadā. Taču 2003. gada vasarā, kad Franciju bija pārņēmis karstuma vilnis, siltais ūdens, kas izplūst no reaktoriem, draudēja paaugstināt ūdens temperatūru upēs līdz tādam līmenim, kas nodarītu postījumus videi. Tāpēc vairākas kodolspēkstacijas nācās apturēt. Ja planētas sasilšana turpināsies, tādas situācijas veidosies aizvien biežāk.

”Ja mēs gribam izmantot kodolenerģiju, mums nāksies atrisināt globālo klimata pārmaiņu problēmu,” teica kodolinženieris Deivids Lohbaums no Norūpējušos zinātnieku apvienības (Union of Concerned Scientists).

[Papildmateriāls/Karte 7. lpp.]

AR LAIKAPSTĀKĻIEM SAISTĪTAS KATASTROFAS 2007. GADĀ

2007. gadā tika pieredzēts rekordliels skaits ar laikapstākļiem saistītu dabas katastrofu, kuru dēļ Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs 14 reizes izsludināja aicinājumu sniegt ārkārtas palīdzību — par 4 reizēm vairāk nekā 2005. gadā, kad tika sasniegts iepriekšējais rekords. Šeit uzskaitītas tikai dažas no 2007. gada katastrofām. Protams, jāņem vērā, ka atsevišķi notikumi paši par sevi vēl nepierāda, ka pastāv noturīga tendence.

▪ Lielbritānija. Tik katastrofālos plūdos, kādi nebija pieredzēti vairāk nekā 60 gadu garumā, cieta vairāk nekā 350 tūkstoši cilvēku. Anglijā un Velsā no maija līdz jūlijam izkrita lielākais nokrišņu daudzums, kāds fiksēts kopš 1766. gada, kad te sāka reģistrēt šos datus.

▪ Rietumāfrika. Plūdi skāra 800 tūkstošus cilvēku 14 valstīs.

▪ Lesoto. Karstums un sausums izraisīja smagu neražu. Aptuveni 553 tūkstošiem iedzīvotāju, iespējams, būs vajadzīgi palīdzības sūtījumi, lai nodrošinātu viņus ar pārtiku.

▪ Sudāna. Spēcīgas lietusgāzes atstāja bez pajumtes 150 tūkstošus cilvēku. Vismaz 500 tūkstoši iedzīvotāju saņēma palīdzības sūtījumus.

▪ Madagaskara. Ciklonu un lietusgāžu dēļ 33 tūkstoši iedzīvotāju zaudēja pajumti un 260 tūkstošiem tika iznīcināta raža.

▪ Ziemeļkoreja. Tiek lēsts, ka plūdi, zemes nogruvumi un noslīdeņi smagi skāra aptuveni 960 tūkstošus iedzīvotāju.

▪ Bangladeša. Plūdos cieta 8,5 miljoni cilvēku un vairāk nekā 3000 zaudēja dzīvību, gāja bojā arī 1,25 miljoni lauksaimniecības dzīvnieku. Gandrīz 1,5 miljoni māju tika pilnīgi vai daļēji izpostītas.

▪ Indija. Plūdos cieta 30 miljoni cilvēku.

▪ Pakistāna. Postošas vētras un lietusgāzes atstāja bez pajumtes 377 tūkstošus cilvēku un prasīja vairākus simtus dzīvību.

▪ Bolīvija. Plūdi skāra vairāk nekā 350 tūkstošus iedzīvotāju, 25 tūkstoši palika bez mājām.

▪ Meksika. Plūdos pajumti zaudēja vismaz 500 tūkstoši cilvēku un kopumā cieta vairāk nekā miljons iedzīvotāju.

▪ Dominikāna. Ilgstoši lieti izraisīja plūdus un zemes nogruvumus, atstājot bez pajumtes 65 tūkstošus cilvēku.

▪ Amerikas Savienotās Valstis. Dienvidkalifornijā sausuma dēļ plosījās ugunsgrēki, kuru dēļ 500 tūkstoši iedzīvotāju bija spiesti pamest mājas.

[Norāde par autortiesībām]

Based on NASA/Visible Earth imagery