Krīzes skartie

”SMAGĀKĀ ekonomiskā situācija, kāda pieredzēta paaudzes laikā.” Tā enciklopēdijā Encyclopædia Britannica Online raksturota recesija, kas nesen skāra pasauli. Ekonomikas lejupslīde, kas sākās ASV 2007. gadā, ir bijusi tik katastrofāla un ietekmējusi tik lielu skaitu valstu, ka to bieži dēvē par lielo krīzi un salīdzina ar ”lielo depresiju”, kas pasauli piemeklēja pagājušajā gadsimtā.

Kas izraisīja šo krīzi? Žurnālā Newsweek atbilde bija formulēta vienkārši: ”Bezatbildīgas aizņemšanās drudzis.” Bet kas cilvēkiem lika drudžaini ņemt kredītus un pirkt lietas, par kurām tie nespēj samaksāt?

Daudzi piekritīs, ka tieši uz to mudināja pasaules ekonomiskā sistēma, kas kultivē alkatību. Nemitīgi un uzstājīgi skanēja aicinājums: ”Pērc! Pērc! Pērc!” — vienalga, vai tu spēj samaksāt vai ne. ”Veselai paaudzei ir nācies no savas rūgtās pieredzes mācīties, cik riskanti ir aizņemties par daudz,” savā grāmatā The New Frugality (Jaunā taupība) skaidro ekonomists Kriss Ferels.

Krīze pamatīgi satricināja daudzu valstu ekonomiku. ”Par spīti atveseļošanās pazīmēm, ..patērētāji ..joprojām ar grūtībām savelk galus,” pagājušajā gadā bija teikts Dienvidāfrikas laikraksta Sunday Times pirmajā lappusē. Laikrakstā bija minēts, ka Dienvidāfrikas Republikā ”gandrīz trīs miljoni patērētāju vairāk nekā par trīs mēnešiem kavē rēķinu nomaksu un ap 250 tūkstošiem iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem ir zaudējuši darbu pēdējo divu gadu laikā”.

Pēdējos gados bez darba ir palikuši miljoniem cilvēku. Runājot par ekonomikas stabilizācijas pazīmēm ASV, Financial Times ironiski bija sacīts: ”Ekonomikas atveseļošanos, kas sākusies kopš 2009. gada jūnija, var nosaukt par ”lielo vilšanos”.” Šajā preses izdevumā bija atzīmēts: ”Daudzi ekonomisti uzskata, ka vajadzība nomaksāt parādus vairākus gadus aizkavēs patēriņa pieaugumu.”

Tie, kas personiski izjutuši krīzes sekas, droši vien varētu teikt tāpat kā Deivids Bīrts, kas rakstīja: ”Šķiet, daudz tiek diskutēts par pasaules finanšu problēmām, bet maz informācijas tiek piedāvāts par to, kā šīs problēmas risināt.”

Nākamajos rakstos iekļautā informācija pirmām kārtām būs noderīga tiem, kuriem par problēmu ir kļuvušas parādsaistības. Tajos ir aplūkoti šādi jautājumi: kāpēc ir lietderīgi taupīt un veidot uzkrājumus? Ko darīt, ja jums ir parādi? Kā iemācīties labāk kontrolēt savus līdzekļus?