Izcili viduslaiku ārsti

DAUDZAS mūsdienu medicīnas iezīmes ir krietni senākas, nekā varētu šķist. Dažās zemēs jau simtiem gadu iepriekš ārsti īstenoja daudz ko tādu, kas tiek plaši praktizēts arī mūsu laikos. Piemēram, īsumā apskatīsim viduslaiku medicīnu Tuvajos Austrumos.

● KALIFS HĀRŪNS AR RAŠĪDS 805. gadā savas valsts galvaspilsētā Bagdādē nodibināja slimnīcu. No 9. līdz 13. gadsimtam visā islāma pasaulē, kas sniedzās no Spānijas līdz pat Indijai, arī citi valdnieki cēla un uzturēja slimnīcas.

Slimnīcās tika uzņemti gan bagātie, gan nabagie, turklāt nebija nozīmes slimnieka reliģiskajai piederībai. Profesionāli ārsti ne vien ārstēja slimos, bet arī veica pētījumus un mācīja jaunus ārstus. Slimnīcās tika nošķirti pacienti ar dažādām kaitēm. Atsevišķās palātās atradās cilvēki, kam bija iekšķīgas slimības, acu slimības, ortopēdiskas saslimšanas, ķirurģiski pacienti, tie, kas bija saslimuši ar kādu lipīgu kaiti, un tie, kam bija psihiski traucējumi. Ārsti studentu pavadībā ik rītu pārbaudīja slimnieku stāvokli, kā arī noteica, kāda diēta tiem jāievēro un kādi medikamenti jālieto. Slimnīcās darbojās farmaceiti, kas pagatavoja un izdalīja pacientiem zāles. Administratori kārtoja dokumentus, kontrolēja izdevumus un pārraudzīja ēdiena gatavošanu, kā arī veica citus ar slimnīcas pārvaldi saistītus pienākumus, gluži tāpat, kā tas notiek mūsdienās.

Vēsturnieki šīs slimnīcas uzskata par ”vienu no izcilākajiem viduslaiku islāma sabiedrības sasniegumiem”. Visā islāma pasaulē ”slimnīca kā institūts tika veidots patiešām revolucionāri, un tas ietekmēja veselības zinātņu un veselības aprūpes attīstību līdz pat mūsu dienām”, rakstīja vēsturnieks Hovards Tērners.

● RĀZĪ ir dzimis 9. gadsimta vidū senajā Rejas pilsētā, kas tagad ir Teherānas priekšpilsēta. Viņu dēvē par ”islāma un vispār visu viduslaiku dižāko ārstu un klīniskās medicīnas speciālistu” (Pathfinders—The Golden Age of Arabic Science [Pirmatklājēji. Arābu zinātnes zelta laikmets]). Rāzī bija cilvēks ar zinātnisku domāšanu, tāpēc viņš sīki aprakstīja savas eksperimentālās metodes, dažādu slimību izpausmes, laboratorijas traukus un piederumus, kā arī darba rezultātus, lai no tā gūtu labumu arī citi praktizējošie ārsti. Viņš ārstiem ieteica pastāvīgi interesēties par visu jaunāko medicīnā.

Rāzī ir iegājis medicīnas vēsturē ar vairākiem sasniegumiem. Piemēram, viņa 23 sējumu lielo darbu Al-Havi (Vispusīgā grāmata) ierindo starp izcilākajām grāmatām par medicīnu. Pastāv viedoklis, ka šis darbs ir licis pamatu tādām medicīnas nozarēm kā dzemdniecība, ginekoloģija un acu ķirurģija. No 56 Rāzī sarakstītajiem darbiem par medicīnas tēmām īpaši jāatzīmē viņa traktāts par bakām un masalām. Tas ir senākais sacerējums, kurā lasāms precīzs šo slimību apraksts. Rāzī arī atklāja, ka drudzis ir viena no organisma aizsargreakcijām.

Vēl Rāzī vadīja slimnīcas Rejā un Bagdādē, kurās viņš ārstēja arī cilvēkus ar psihiskām saslimšanām, un viņa ieguldījums šajā jomā ir tik liels, ka viņu pat dēvē par psiholoģijas un psihoterapijas tēvu. Turklāt Rāzī atrada laiku, lai rakstītu grāmatas par ķīmiju, astronomiju, matemātiku, filozofiju un teoloģiju.

● AVICENNA, vēl viena ievērojama persona medicīnā, ir dzimis netālu no Buhāras, kas atrodas mūsdienu Uzbekistānas teritorijā. Viņš kļuva par vienu no izcilākajiem 11. gadsimta ārstiem, filozofiem, astronomiem un matemātiķiem. Avicenna ir uzrakstījis enciklopēdiju Medicīnas kanons, kurā ir apkopotas visas tā laika zināšanas par medicīnu.

 Avicenna Kanonā rakstīja, ka tuberkuloze ir lipīga, ka slimības var izplatīties ar augsnes un ūdens starpniecību, ka emocijas ietekmē fizisko stāvokli un ka nervi vada gan sāpju sajūtu, gan impulsus, kuri liek muskuļiem sarauties. Kanonā ir minēti aptuveni 760 farmakoloģiski preparāti un ir aprakstītas to īpašības, iedarbība un lietošanas indikācijas, kā arī izklāstīti principi, pēc kādiem pārbaudīt jaunas zāles. Avicennas Kanons latīņu tulkojumā simtiem gadu tika izmantots par mācību līdzekli Eiropas universitāšu medicīnas fakultātēs.

● ABULKĀSIMS, kas dzīvoja 10. gadsimtā Andalūzijā — mūsdienu Spānijas novadā —, ieviesa medicīnā daudz būtisku jauninājumu. Viņš sarakstīja 30 sējumu lielu darbu, kurā iekļāva arī 300 lappušu garu traktātu par ķirurģiju. Tajā viņš stāstīja par tādām progresīvām metodēm kā ketguta izmantošana audu sašūšanai, urīnpūšļa akmeņu izņemšana ar instrumentu, ko ievadīja caur urīnizvadkanālu, vairogdziedzera izoperēšana, kā arī kataraktas ķirurģiska ārstēšana.

Sarežģītu dzemdību un izmežģītas pleca locītavas gadījumā Abulkāsims izmantoja ”mūsdienīgus klīniskus paņēmienus” (Science and Islam—A History [Zinātne un islāms. Vēsture]). Viņš brūču pārsiešanā sāka izmantot vati un ar ģipša pārsēju fiksēja lauztus kaulus. Tāpat Abulkāsims aprakstīja metodes, kā replantēt izsistu zobu, izgatavot zobu protēzes, koriģēt nepareizu sakodienu un noņemt zobakmeni.

 Abulkāsima traktātā par ķirurģiju pirmoreiz bija attēloti ķirurģiskie instrumenti. Tajā bija smalki uzzīmēti aptuveni 200 ķirurga rīki un bija paskaidrots, kā un kādos gadījumos tos lietot. Daži ķirurģiskie instrumenti, ko izgudroja Abulkāsims, tūkstoš gadu laikā nav daudz mainījušies.

Zināšanas izplatās Rietumeiropā

11. un 12. gadsimtā zinātnieki sāka tulkot arābu valodā sarakstītos darbus par medicīnu latīņu valodā, un īpaši daudz tas tika darīts Spānijas pilsētā Toledo un Itālijā — Montekasīno un Salerno. Pēc tam šīs grāmatas studēja ārsti Eiropas universitātēs, kur tolaik lietoja latīņu valodu. Tādā veidā turpmākajos gadsimtos daudz kur Eiropā kļuva pieejamas Tuvo Austrumu zināšanas par medicīnu, un ”tās, iespējams, izplatījās plašāk nekā jebkura cita islāma pasaules zinātne”, rakstīja populārzinātnisku darbu autors Esans Masūds.

Nav šaubu, ka tādi izcili viduslaiku ārsti kā Rāzī, Avicenna, Abulkāsims un viņu laikabiedri ar saviem atklājumiem un izgudrojumiem ir veidojuši pamatu mūsdienu medicīnai.

[Attēls 23. lpp.]

Ārsts un alķīmiķis Rāzī savā laboratorijā

[Norāde par autortiesībām]

© Sheila Terry/Photo Researchers, Inc.

[Attēls 24. lpp.]

Arābu manuskripts, kurā attēloti Abulkāsima ķirurģiskie instrumenti

[Attēls 24. lpp.]

Avicennas uzraudzībā tiek gatavotas zāles pret bakām

[Norādes par attēlu autortiesībām 24. lpp.]

Ķirurģiskie instrumenti: © bpk, Berlin/Staatsbibliothek zu Berlin/Ruth Schacht/Art Resource, NY; Avicenna: Gianni Dagli Orti/The Art Archive at Art Resource, NY