NO VĒSTURES | EL REQUERIMIENTO
Ultimāts Dieva vārdā?
”Ja jūs to nedarīsiet, ..Dieva atbalstīts, es aktīvi vērsīšos pret jums un karošu ar jums visur un visos iespējamos veidos, un es jūs pakļaušu un piespiedīšu paklausīt Baznīcai un viņa Majestātei; un es atņemšu jums sievas un bērnus un padarīšu tos par vergiem, ..es jums atņemšu jūsu īpašumu un nodarīšu visu iespējamo ļaunumu.. ..slepkavības un ļaunums, kas tāpēc notiks, būs jūsu vaina, nevis viņa Majestātes vai mūsu vaina.”
TAS bija viens no visneparastākajiem oficiālajiem paziņojumiem vēsturē. Citētie vārdi ir fragments no 16. gadsimta dokumenta, kas spāniski ir pazīstams ar nosaukumu El Requerimiento (Prasība) un kas spāņu konkistadoriem bija skaļi jānolasa, kad viņi izkāpa Amerikas krastā, lai iekarotu šo zemi.
Ko tieši konkistadori paziņoja vietējiem iedzīvotājiem, un kāpēc?
Piespiedu pievēršana katoļticībai
Neilgi pēc tam, kad Kolumbs 1492. gadā ieradās Amerikā, gan Spānija, gan Portugāle pieteica savas tiesības uz jaunatklātajām zemēm. Spāņi un portugāļi uzskatīja pāvestu par Kristus pārstāvi uz zemes, tāpēc viņi vērsās pie pāvesta, lai atrisinātu savas nesaskaņas. Pāvesta vadībā baznīca sadalīja jaunās zemes starp Spāniju un Portugāli ar nosacījumu, ka šīs valstis sūtīs uz turieni misionārus, lai pievērstu iezemiešus katoļticībai.
Iekarošanai vēršoties plašumā, Spānijas monarhi centās nodrošināt likumīgu pamatu konkistadoru rīcībai. Spāņi uzskatīja: tā kā pāvests, būdams Dieva pārstāvis, ir piešķīris viņiem zemes, konkistadoriem ir pilnas tiesības izrīkoties ar vietējiem iedzīvotājiem un to mantu pēc savas patikas un ir tiesības ierobežot šo cilvēku brīvību.
Spāņi sastādīja dokumentu, kura mērķis bija informēt jaunatklāto zemju iedzīvotājus par pāvesta lēmumu. Šajā dokumentā tika pieprasīts, lai vietējie iedzīvotāji pieņemtu kristīgo ticību un kļūtu par Spānijas karaļa pavalstniekiem. Pretējā gadījumā spāņiem būtu tiesības Dieva vārdā doties pret tiem ”taisnīgā” karā.
”Pastāvēja uzskats, ka vardarbība taisnīgu iemeslu dēļ ir attaisnojama. Tāpēc Spānijai bija jāizgudro šādi iemesli.” (Jezuītu teologs Frānsiss Salivans)
”Netaisnīgs, bezdievīgs, skandalozs”
Minēto dokumentu bija paredzēts nolasīt tādēļ, lai Spānijas monarhiem būtu tīra sirdsapziņa, kā arī lai attaisnotu koloniālos iekarojumus. Konkistadori bieži vien dokumentu nolasīja uz kuģa klāja, pirms viņi devās uzbrukumā, vai arī viņi to nolasīja iezemiešiem, pat nepapūloties to iztulkot. Dažreiz dokumentu nolasīja tukšu būdu priekšā, ko pārbiedētie iedzīvotāji bija pametuši.
Centieni piespiedu kārtā pievērst iezemiešus katoļticībai izraisīja briesmīgu asinsizliešanu. Piemēram, 1550. gadā Čīlē kādā kaujā tika noslepkavoti apmēram 2000 araukāņu. Par tiem, kas kaujā bija palikuši dzīvi, konkistadors Pedro de Valdivija karalim rakstīja: ”Diviem simtiem par nepaklausību tika nocirstas rokas un nogriezti deguni, ņemot vērā to, ka es daudz reižu biju sūtījis pie tiem vēstnešus un izklāstījis tiem prasības, kā ir likusi Jūsu Majestāte.” *
El Requerimiento nolasīšana varbūt nomierināja iebrucēju sirdsapziņu, taču šis dokuments nepalīdzēja izplatīt viņu reliģiju. 16. gadsimta misionārs mūks Bartolomē de las Kasass, kurš pats savām acīm redzēja, ko izraisīja El Requerimiento, rakstīja: ”Cik netaisnīgs, bezdievīgs, skandalozs, nesaprātīgs un absurds bija šis dokuments! Es nemaz nerunāšu par to, cik sliktu slavu tas sagādāja kristīgajai reliģijai.” Hronists Gonsalo Fernandess de Ovjedo ar nožēlu atzina, ka zvērību dēļ, kādas bija jāpiedzīvo vietējiem iedzīvotājiem, viņu pirmais iespaids par kristietību bija ļoti slikts.
Vai zvērībās, ko politiskie un reliģiskie spēki ir īstenojuši Dieva vārdā, ir vainojams Dievs? Bībelē ir teikts: ”Nekad Dievs nedomā darīt ļaunu nedz tas Visuvarenais — viltu!” (Ījaba 34:10.)
^ 12. rk. Saskaņā ar dažiem avotiem El Requerimiento jeb Prasība tika atcelta 1573. gadā.
