1., 2. Kas ir izpirkums, un kāpēc tas bija nepieciešams?

 KAD pilnīgais cilvēks Ādams sagrēkoja, viņš ne tikai pats zaudēja iespēju dzīvot mūžīgi, bet liedza šādu iespēju arī saviem pēcnācējiem. Tam, ko Ādams izdarīja, nebija attaisnojuma. Viņš grēkoja apzināti un pelnīti saņēma nāves spriedumu. Bet ko var teikt par viņa pēcnācējiem? Viņi nebija vainojami Ādama grēkā. (Rom. 5:12, 14.) Vai bija iespējams kaut ko darīt, lai viņi varētu dzīvot mūžīgi? Jā, bija. Drīz pēc tam, kad Ādams sagrēkoja, Jehova pakāpeniski sāka atklāt, kā viņš neskaitāmus Ādama pēcnācējus izglābs no grēka un nāves lāsta. (1. Moz. 3:15.) Noteiktā laikā Jehova sūtītu savu Dēlu no debesīm, lai tas ”atdotu savu dzīvību par izpirkumu daudzu labā”. (Marka 10:45; Jāņa 6:51.)

² Kas ir izpirkums? Grieķu rakstos ar izpirkumu ir domāta maksa, ko Jēzus samaksāja, lai atgūtu to, ko Ādams bija zaudējis. (1. Kor. 15:22.) Kāpēc tas bija nepieciešams? Tas ir tāpēc, ka Jehovas noteiktās taisnīguma normas, kas bija atklātas bauslībā, pieprasīja, lai dzīvība tiktu dota pret dzīvību. (2. Moz. 21:23, 24.) Ādams zaudēja pilnīga cilvēka dzīvību. Lai tiktu apmierinātas Dieva taisnīguma prasības, Jēzus upurēja savu pilnīgā cilvēka dzīvību. (Rom. 5:17.) Tā viņš ir kļuvis par ”Mūžīgo tēvu” visiem, kas tic viņa samaksātajam izpirkumam. (Jes. 9:6; Rom. 3:23, 24.)

3. Kāpēc, kā redzams no Jāņa 14:31 un 15:13, Jēzus bija gatavs upurēt savu pilnīgā cilvēka dzīvību?

³ Aiz dziļas mīlestības pret savu debesu Tēvu un pret mums Jēzus bija gatavs upurēt dzīvību. (Nolasīt Jāņa 14:31; 15:13.) Šīs mīlestības mudināts, viņš bija apņēmies līdz galam palikt uzticīgs Tēvam un izpildīt viņa gribu. Pateicoties tam, ka viņš saglabāja uzticību Jehovam līdz pat savai  nāvei, Jehovas sākotnējais nodoms par zemi un cilvēkiem piepildīsies. Šajā rakstā ir apskatīts, kāpēc Dievs pieļāva, ka Jēzum pirms nāves bija tik ļoti jācieš. Vēl tajā ir pievērsta uzmanība kādam Bībeles sarakstītājam, kas augstu vērtēja izpirkumu. Un visbeidzot tajā ir paskaidrots, kā mēs varam parādīt, ka augstu vērtējam izpirkumu, un kā mēs varam vairot pateicību par upuri, ko mūsu labā ir sagādājuši Jehova un Jēzus.

4. Kas Jēzum bija jāpieredz pirms nāves?

⁴ Iztēlosimies, kas Jēzum pirms nāves bija jāpieredz. Kaut gan viņš var lūgt, lai viņu aizsargā eņģeļu leģioni, viņš ļauj, lai romiešu kareivji viņu apcietina un nežēlīgi noper. (Mat. 26:52—54; Jāņa 18:3; 19:1.) Kareivji izmanto pletnes, kas iecērt viņa miesā dziļas brūces. Vēlāk viņi uz Jēzus saplosītās muguras uzliek smagu baļķi, kas Jēzum ir jāvelk uz soda izpildes vietu. Jēzus spēki drīz vien izsīkst, un kādam vīrietim, kas stāv turpat netālu, tiek pavēlēts nest baļķi viņa vietā. (Mat. 27:32.) Kad Jēzus ierodas tur, kur viņam būs jāmirst, kareivji viņa rokas un kājas pienaglo pie staba. Jēzum karājoties pie staba, ķermeņa smagums plēš naglu brūces viņa rokās un pēdās. Viņa draugi ir bēdu pārņemti, un viņa māte raud, savukārt jūdu varasvīri viņu izsmej. (Lūk. 23:32—38; Jāņa 19:25.) Mokpilnas stundas seko cita citai. Ķermeņa stāvokļa dēļ Jēzus sirds un plaušu darbība ir apgrūtināta, un viņam kļūst aizvien grūtāk elpot. Ievilcis pēdējo elpas vilcienu, viņš vēl beidzamo reizi lūdz Jehovu. Tad viņš noliec galvu un nomirst. (Marka 15:37; Lūk. 23:46; Jāņa 10:17, 18; 19:30.) Tas bija lēns, mokošs un pazemojošs veids, kā nomirt.

5. Kas Jēzu uztrauca vairāk par veidu, kā viņš tika sodīts?

⁵ Taču soda izpildes veids nebija tas, kas Jēzum sagādāja vislielākās ciešanas. Viņu vairāk uztrauca apsūdzība, uz kuras pamata viņš tika sodīts. Jēzus nepatiesi bija apsūdzēts kā zaimotājs — kā tāds, kuram nav cieņas pret Dievu un viņa vārdu. (Mat. 26:64—66.) Jau pati doma par šādu apsūdzību Jēzum bija mokoša, un viņš bija cerējis, ka viņa Tēvs viņam aiztaupīs šo pazemojumu. (Mat. 26:38, 39, 42.) Kāpēc Jehova pieļāva, ka viņa mīļotais Dēls cieš un mirst? Pievērsīsim uzmanību trim iemesliem.

6. Kāpēc Jēzum bija jātiek piekārtam pie moku staba?

⁶ Pirmkārt, Jēzum bija jātiek piekārtam pie staba, lai atbrīvotu jūdus no lāsta, kas gūlās pār viņiem. (Gal. 3:10, 13.) Viņi bija piekrituši ievērot bauslību, bet nebija to darījuši. Tādējādi viņi bija pakļauti ne vien no Ādama mantotajam grēkam un nāvei, bet arī šim lāstam. (Rom. 5:12.) Izraēliešiem dotajā bauslībā bija teikts, ka cilvēks, kas izdara grēku, par kuru pienākas nāvessods, ir jānonāvē. Dažos gadījumos mirušā ķermenis tika piekārts pie staba — tā bija zīme, ka šis cilvēks ir Dieva nolādēts. b (5. Moz. 21:22, 23; 27:26.) Tāpēc, būdams piekārts pie staba, Jēzus, kas pats nekad nebija pārkāpis bauslību, uzņēmās šo lāstu, kurš attiecās uz visiem, kas atradās bauslības pakļautībā. Tā viņš tautai, kas bija viņu atraidījusi, pavēra iespēju gūt labumu no viņa upura.

7. Kāds ir otrs iemesls, kāpēc Dievs ļāva savam Dēlam ciest?

⁷ Padomāsim par otro iemeslu, kāpēc  Dievs ļāva savam Dēlam ciest. Viņš Jēzu sagatavoja Augstā priestera pienākumiem, kas tam nākotnē būtu jāveic. Jēzus pieredzēja, cik grūti var būt klausīt Dievam, ja ir jāsaskaras ar ļoti smagu pārbaudījumu. Viņš izjuta tik lielu spriedzi, ka vērsās pie Dieva pēc palīdzības ”ar skaļiem saucieniem un asarām”. Tā kā Jēzum pašam ir bijuši ļoti smagi emocionālie pārdzīvojumi, viņš mūs labi saprot un ”spēj palīdzēt”, kad ”tiekam pārbaudīti”. Cik gan pateicīgi mēs esam Jehovam, ka viņš mums ir iecēlis tik žēlsirdīgu Augsto priesteri, kas spēj ”just mums līdzi mūsu vājībās”! (Ebr. 2:17, 18; 4:14—16; 5:7—10.)

8. Kāds ir trešais iemesls, kāpēc Dievs ļāva Jēzum pieredzēt tik smagus pārbaudījumus?

⁸ Treškārt, Jehova pieļāva, ka Jēzum ir tik smagi jācieš, tādēļ, lai tiktu sniegta atbilde uz svarīgu jautājumu: vai cilvēki spēj palikt pilnīgi uzticīgi Jehovam arī ļoti smagos pārbaudījumos? Sātana atbilde ir ”nē”. Viņš apgalvo, ka cilvēki kalpo Dievam savtīgu iemeslu dēļ. Un viņš uzskata, ka cilvēki, tāpat kā viņu priekštecis Ādams, nemīl Jehovu. (Īj. 1:9—11; 2:4, 5.) Būdams pārliecināts par sava Dēla uzticību, Jehova pieļāva, ka Jēzus tiek pārbaudīts līdz cilvēka izturības galējai robežai. Jēzus palika uzticīgs Dievam un pierādīja, ka Sātans ir melis.

9. Ko mēs varam mācīties no apustuļa Jāņa?

⁹ Mācība par izpirkumu ir stiprinājusi daudzu kristiešu ticību. Viņi ir turpinājuši sludināt, arī pieredzot pretestību, un saglabājuši uzticību Dievam visdažādākajos pārbaudījumos līdz pat sirmam vecumam. Padomāsim, piemēram, par apustuli Jāni. Viņš, domājams, vairāk nekā 60 gadus uzticīgi sludināja par Kristu un izpirkumu. Kad viņam bija tuvu 100 gadiem, viņš, pēc visa spriežot, tika uzskatīts par tādu draudu Romas impērijai, ka tika izsūtīts uz Patmas salu. Kāds bija viņa ”noziegums”? Viņš bija ”runājis par Dievu un liecinājis par Jēzu”. (Atkl. 1:9.) Tiešām, viņš ir izcils paraugs ticībā un izturībā.

10. Kā no Jāņa sarakstītajām Bībeles grāmatām ir redzams, ka viņš augstu vērtēja izpirkumu?

¹⁰ Bībeles grāmatās, ko sarakstījis Jānis, izpaužas viņa dziļā mīlestība pret Jēzu un pateicība par izpirkumu. Tajās vairāk nekā 100 reizes ir runāts par izpirkumu vai par to, kas ar izpirkumu ir panākts. Piemēram, Jānis rakstīja: ”Ja kāds.. sagrēko, mums ir palīgs Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (1. Jāņa 2:1, 2.) Jāņa sarakstītajās Bībeles grāmatās arī uzsvērts, cik svarīgi ir ”liecināt par Jēzu”. (Atkl. 19:10.) Ir skaidrs, ka Jānis augstu vērtēja izpirkumu. Kā mēs varam parādīt, ka arī mēs to augstu vērtējam?

11. Kas mums var palīdzēt nepadoties kārdinājumiem?

¹¹ Pretosimies kārdinājumam grēkot. Ja mēs augstu vērtējam izpirkumu, mēs nedomāsim: ”Izjūtot kārdinājumu, nav nepieciešams ļoti pūlēties, lai tam pretotos. Ja es tam padošos un grēkošu, es pēc tam varēšu palūgt Dievam piedošanu.” Gluži pretēji, ja mums radīsies kārdinājums rīkoties nepareizi, mēs tam izlēmīgi pretosimies. Mēs domāsim: ”Kā gan es varētu darīt kaut ko tādu pēc visa, ko Jehova un Jēzus ir darījuši manā labā?” Un neaizmirsīsim, ka mēs varam vērsties pie Jehovas un lūgt, lai viņš mums dod spēku un palīdz nepadoties kārdinājumam. (Mat. 6:13.)

12. Kā mēs varam likt lietā padomu, kas lasāms 1. Jāņa 3:16—18?

 ¹² Mīlēsim savus ticības biedrus. Parādot mīlestību pret ticības biedriem, mēs parādām arī to, ka augstu vērtējam izpirkumu. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka Jēzus ir atdevis savu dzīvību ne tikai par mums, bet arī par mūsu garīgajiem brāļiem un māsām. Ja viņš bija gatavs par viņiem mirt, ir skaidrs, ka viņi ir ļoti vērtīgi viņa acīs. (Nolasīt 1. Jāņa 3:16—18.) Mēs apliecinām mīlestību pret brāļiem un māsām ar to, kā pret viņiem izturamies. (Efes. 4:29, 31—5:2.) Piemēram, mēs palīdzam ticības biedriem, kad viņi slimo, pieredz smagus pārbaudījumus vai arī cieš no kādas dabas katastrofas. Bet kā mums būtu jārīkojas, ja kāds ticības biedrs izdara vai pasaka kaut ko tādu, kas mūs aizvaino?

13. Kāpēc mums jābūt gataviem piedod?

¹³ Vai mums reizēm ir grūti piedot ticības biedriem? (3. Moz. 19:18.) Ja tā ir, ņemsim vērā padomu: ”Vienmēr esiet iecietīgi cits pret citu un augstsirdīgi piedodiet, ja arī kādam ir iemesls sūdzēties par otru. Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kol. 3:13.) Katru reizi, kad mēs piedodam mūsu brālim vai māsai, mēs parādām mūsu debesu Tēvam, ka augstu vērtējam izpirkuma upuri. Kā mēs varam padziļināt savu pateicību par šo Dieva dāvanu?

14. Kāds ir viens veids, kā padziļināt pateicību par izpirkumu?

¹⁴ Pateiksimies Jehovam par izpirkumu. ”Es uzskatu par svarīgu katru dienu savās lūgšanās pieminēt izpirkumu, kā arī pateikties par to,” saka Džoanna — 83 gadus veca māsa, kas dzīvo Indijā. Savās personiskajās lūgšanās miniet Jehovam konkrētas kļūdas, ko esat pieļāvuši dienas gaitā, un lūdziet viņam piedošanu. Protams, ja jūs esat izdarījuši nopietnu grēku, jums ir vajadzīga arī draudzes vecāko palīdzība. Viņi jūs uzklausīs un ar mīlestību sniegs padomus no Dieva Rakstiem. Viņi kopā ar jums vērsīsies pie Jehovas un lūgs viņu turpināt attiecināt uz jums izpirkuma upura vērtību, ”lai jūs [garīgā ziņā] tiktu dziedināti”. (Jēk. 5:14—16.)

15. Kāpēc mums ir jāatvēl laiks, lai lasītu un domātu par izpirkumu?

¹⁵ Veltīsim laiku pārdomām par izpirkumu. ”Kad es lasu par Jēzus ciešanām,”  saka kāda 73 gadus veca māsa, vārdā Radžamani, ”manas acis pildās ar asarām.” Arī jums var būt sāpīgi domāt par to, cik smagi Dieva Dēlam bija jācieš. Bet, jo vairāk jūs domāsiet par Jēzus nesto upuri, jo dziļāka kļūs jūsu mīlestība pret viņu un viņa Tēvu. Lai būtu vieglāk gremdēties pārdomās par izpirkumu, var būt noderīgi papētīt šo tematu dziļāk.

16. Kā mums nāk par labu tas, ka mēs mācām citiem par izpirkumu? (Sk. vāka attēlu.)

¹⁶ Mācīsim citiem par izpirkumu. Katru reizi, kad mēs citiem stāstām par izpirkumu, mūsu pateicība par šo dāvanu aug. Mums ir brīnišķīgi palīglīdzekļi, ko mēs varam likt lietā, lai paskaidrotu citiem, kāpēc Jēzum bija jāmirst par mums. Piemēram, mēs varam izmantot 4. nodarbību brošūrā Laba vēsts no Dieva. Tā saucas ”Kas ir Jēzus Kristus?”. Tāpat mēs varam izmantot grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? 5. nodaļu, kuras nosaukums ir ”Izpirkums — Dieva izcilākā dāvana”. Un ik gadu mēs padziļinām savu pateicību par izpirkumu, apmeklējot Jēzus nāves atceres vakaru un dedzīgi aicinot uz to arī citus. Jehova mums ir piešķīris patiesi godpilnu iespēju — mācīt citiem par viņa Dēlu.

17. Kāpēc izpirkumu pamatoti var saukt par Dieva izcilāko dāvanu cilvēcei?

¹⁷ Nav šaubu, ka mums ir daudz iemeslu augstu vērtēt izpirkumu un padziļināt pateicību par to. Pateicoties izpirkumam, mums ir iespēja veidot tuvu draudzību ar Jehovu, kaut arī mēs esam nepilnīgi. Pateicoties izpirkumam, tiks pilnībā iznīcināti Velna darbi. (1. Jāņa 3:8.) Un, pateicoties izpirkumam, Jehovas sākotnējais nodoms par zemi tiks īstenots. Visa zeme kļūs par paradīzi. Mums apkārt būs cilvēki, kas mīl Jehovu un kalpo viņam. Tāpēc katru dienu meklēsim iespējas parādīt, ka augstu vērtējam izpirkumu — Dieva izcilāko dāvanu cilvēcei!