1. Kādā situācijā nonāca Jāzeps, un kā viņš rīkojās?

 PATRIARHA Jēkaba dēls Jāzeps kalpoja Potifara namā. Reiz viņš nonāca sarežģītā situācijā, jo Potifara sieva viņam teica: ”Guli ar mani!” Jāzeps atteicās. Kāds varētu būt neizpratnē: kāpēc Jāzeps pretojās šim kārdinājumam? Viņa kunga taču nebija mājās! Turklāt kunga sieva varēja padarīt Jāzepa dzīvi nožēlojamu, jo Jāzeps bija tikai vergs. Potifara sieva nelikās mierā un dienu no dienas centās pierunāt Jāzepu. Tomēr Jāzeps palika nelokāms. Savu nostāju viņš pamatoja šādi: ”Kā gan es varētu rīkoties tik nekrietni un grēkot pret Dievu?” (1. Moz. 39:7—12.)

2. Kā Jāzeps varēja zināt, kā Jehova raugās uz laulību un kāds ir viņa viedoklis par netiklību?

² Kā Jāzeps varēja zināt, ka Dievs šādu soli uzskatītu par nekrietnu rīcību? Bauslību, kurā bija ietverts likums ”Nepārkāp laulību!”, Dievs deva tikai apmēram divsimt gadu vēlāk. (2. Moz. 20:14.) Bet Jāzeps pietiekami labi pazina Jehovu, lai saprastu, kāds ir Jehovas viedoklis par netiklību. Jāzeps zināja, ka Jehova ir iedibinājis laulību kā viena vīrieša un vienas sievietes savienību. Viņam bija stāstīts, ka Sāru, kas bija viņa vecvecmāmiņa, divreiz gribēja atņemt viņas vīram, bet abas reizes Jehova iejaucās, lai pasargātu Sāras godu. Līdzīgi Dievs bija iejaucies notikumu gaitā, lai pasargātu Īzaka sievas Rebekas godu. (1. Moz. 2:24; 12:14—20; 20:2—7; 26:6—11.) Pārdomājot to visu, Jāzeps bija sapratis, kādu rīcību Dievs uzskata par pareizu un kādu — par nepareizu. Tā kā Jāzeps mīlēja  Jehovu, viņš gribēja dzīvot pēc Jehovas normām.

3. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

³ Vai jums ir prieks dzīvot pēc Jehovas normām? Bez šaubām, ir. Tomēr, ņemot vērā, ka pasaulē bieži vien ”labu sauc par ļaunu, bet ļaunu — par labu” un mēs visi esam grēcīgi, pasaules viedoklis mūs var iespaidot, tāpēc mums ir jāuzmanās. (Jes. 5:20; Rom. 12:2.) Rakstā ir aplūkots, kādus cilvēkus Dievs sauc par taisniem un kāpēc mums jācenšas tādiem būt. Vēl rakstā ir iztirzāts, kas mums palīdz dzīvot saskaņā ar Jehovas normām.

4. Kādus cilvēkus Jehova neuzskata par taisniem?

⁴ Jēzus laika reliģiskie vadītāji uzskatīja, ka viņi rīkojas pareizi. Bet Jēzus viņus nosodīja, jo viņi raudzījās uz citiem no augšas un par visu sprieda paši pēc savas mērauklas. (Pulc. 7:16; Lūk. 16:15.) Tādi cilvēki ir arī mūsu dienās. Viņi uzskata, ka rīkojas pareizi, taču tas ir tikai viņu pašu vērtējums. Viņi ir pašapmierināti un mēdz citus kritizēt. Jehova šādus paštaisnus cilvēkus nesauc par taisniem un neuzskata, ka viņu rīcība ir pareiza.

5. Kādus cilvēkus Jehova uzskata par taisniem?

⁵ Bībelē, runājot par uzskatu, rīcības vai izturēšanās pareizību no Dieva viedokļa, ir lietoti vārdi ”taisnība” un ”taisnīgums”. Tātad par taisnu Dievs sauc tādu cilvēku, kas dzīvo saskaņā ar viņa normām. Ir vērts pievērst uzmanību, ka attiecīgais ebreju valodas vārds ir izmantots norādījumā, kurā Jehova tirgotājiem lika lietot tikai ”pareizus.. atsvarus” un ”pareizu.. mēru”. (5. Moz. 25:15.) Tātad, ja cilvēks vēlas būt taisns Dieva acīs, viņam jābūt absolūti godīgam jebkādos darījumos. Turklāt šādam cilvēkam ir sāpīgi redzēt, ja kādam tiek nodarīta netaisnība. Pirms lēmumu pieņemšanas viņš ņem vērā Jehovas viedokli, lai visā būtu patīkams Jehovam. (Kol. 1:10.)

6. Kāpēc mēs vienmēr vēlamies saskaņot savu viedokli par to, kas ir pareizi un kas ne, ar Jehovas viedokli? (Jesajas 55:8, 9.)

⁶ Bībelē Jehova ir saukts par ”taisnības mājokli”. (Jer. 50:7.) Viņš ir Radītājs, tātad vienīgi viņš drīkst noteikt, kas ir pareizi un kas nepareizi. Viņš ir pilnīgs, bet mēs esam grēcīgi, līdz ar to paši nespējam nekļūdīgi noteikt, kāda rīcība būtu pareiza. (Sāl. pam. 14:12; nolasīt Jesajas 55:8, 9.) Bet, tā kā mēs esam radīti pēc Dieva tēla, mēs spējam dzīvot pēc viņa noteiktajām normām, un mēs to darām ar vislielāko prieku. (1. Moz. 1:27.) Mēs mīlam savu debesu Tēvu, tāpēc no sirds cenšamies viņam līdzināties. (Efes. 5:1.)

7. Kāpēc ir vajadzīgas vienotas normas un standarti? Miniet piemērus.

⁷ Ir lieliski, ka Jehova ir noteicis nemainīgas normas. Kāds varētu domāt: kāpēc vispār ir vajadzīgas normas? Lai to saprastu, varam iztēloties, kāds haoss iestātos, ja ikvienam būvuzņēmumam būtu pašam savi mērvienību standarti. Un, ja medicīnas personāls neievērotu vienotus ārstēšanas standartus, dažiem pacientiem tas beigtos letāli. Ir pilnīgi skaidrs, ka ikvienā jomā ir vajadzīgas vienotas normas — tas visiem nāk par labu. Arī Jehovas normas, kas nosaka, kāda rīcība ir pareiza un kāda ne, nāk tikai par labu.

8. Ko Jehova ir apsolījis tiem, kam ir prieks dzīvot saskaņā ar viņa normām?

 ⁸ Jehova svētī tos, kas dzīvo saskaņā ar viņa normām. Viņš ir apsolījis: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Ps. 37:29.) Kad visi ievēros Jehovas normas, uz zemes valdīs miers un saskaņa un visi cilvēki būs laimīgi. Jehova vēlas, lai ikvienam cilvēkam būtu tāda dzīve. Tātad noteikti ir vērts vienmēr rīkoties tā, kā Jehova uzskata par pareizu. Kā mēs varam stiprināt savu apņemšanos dzīvot pēc Jehovas normām?

9. Kāpēc ir svarīgi vairot mīlestību pret Jehovu?

⁹ 1. Mīlēsim Jehovu, kurš ir noteicis normas, pēc kādām mums jādzīvo. Lai mums būtu prieks dzīvot saskaņā ar Jehovas normām, mums jāvairo sava mīlestība pret viņu. Jo dziļāka būs mūsu mīlestība pret Jehovu, jo stiprāka būs mūsu vēlēšanās rīkoties tā, kā Jehova uzskata par pareizu. Ja Ādams un Ieva patiešām būtu mīlējuši savu debesu Tēvu, viņi nebūtu pārkāpuši viņa aizliegumu. (1. Moz. 3:1—6, 16—19.)

10. Ko darīja Ābrahāms, kad nevarēja saprast kādus Jehovas lēmumus?

¹⁰ Lai nepieļautu tādu pašu kļūdu, kādu pieļāva Ādams un Ieva, mums aizvien labāk jāiepazīst Jehova — viņa īpašības un viņa domāšanas veids. Tā augs mūsu mīlestība pret viņu. Šajā ziņā labs paraugs ir Ābrahāms, kas ļoti mīlēja Jehovu. Pat tad, kad viņš nevarēja līdz galam saprast kādu Jehovas lēmumu, viņš nevis pretojās Jehovas gribai, bet centās labāk iepazīt Jehovu. Piemēram, kad Ābrahāms uzzināja, ka Dievs ir nolēmis nopostīt Sodomu un Gomoru, sākumā viņam bija bažas, ka ”visas zemes Tiesnesis” iznīcinās ”taisnos kopā ar ļaundariem”. Viņam likās neiedomājami, ka Dievs tā rīkotos, tāpēc viņš pazemīgi uzdeva Dievam vairākus jautājumus. Jehova pacietīgi atbildēja Ābrahāmam. Beigās Ābrahāms saprata, ka Jehova ielūkojas ikviena cilvēka sirdī un nekad nesoda tos, kas ir nevainīgi. (1. Moz. 18:20—32.)

11. Kā Ābrahāms pierādīja, ka mīl Jehovu un paļaujas uz viņu?

¹¹ Minētā saruna dziļi iespaidoja Ābrahāmu. Viņa mīlestība un cieņa pret debesu Tēvu tikai pieauga. Daudz gadu vēlāk Ābrahāma paļāvība uz Jehovu tika nopietni pārbaudīta. Jehova viņam lika upurēt viņa mīļo dēlu Īzaku. Bet šajā reizē Ābrahāms vairs neuzdeva Jehovam jautājumus, jo bija labi iepazinis Jehovu. Viņš bez ierunām gatavojās veikt smago uzdevumu, kaut arī viņa sirds vai lūza. Ābrahāms acīmredzot dziļi pārdomāja visu, ko bija uzzinājis par Jehovu. Viņš zināja, ka Jehova nekad nerīkojas netaisnīgi. Kā rakstīja apustulis Pāvils, Ābrahāms ”sprieda, ka Dievs viņa dēlu spēj celt augšā pat no mirušajiem”. (Ebr. 11:17—19.) Jehova taču bija solījis, ka no Īzaka pēcnācējiem izveidosies vesela tauta, bet tobrīd Īzakam vēl nebija bērnu. Ābrahāms mīlēja Jehovu, tāpēc bija pārliecināts, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi. Ticība viņu mudināja paklausīt Jehovam, lai gan to darīt bija grūti. (1. Moz. 22:1—12.)

12. Kā mēs varam līdzināties Ābrahāmam? (Psalms 73:28.)

¹² Kā mēs varam līdzināties Ābrahāmam? Mums aizvien labāk jāiepazīst Jehova.  Tā mēs tuvosimies viņam un mūsu mīlestība pret viņu augs. (Nolasīt Psalmu 73:28.) Turklāt mūsu sirdsapziņa būs audzināta saskaņā ar Dieva principiem. (Ebr. 5:14.) Un tad, ja kāds mūs mudinās uz nepareizu rīcību, mēs paliksim nelokāmi. Mēs pat nepieļausim domu, ka varētu darīt kaut ko tādu, kas sāpinātu mūsu debesu Tēvu un sabojātu mūsu attiecības ar viņu.

13. Kā tiekties pēc tā, lai Jehova mūs uzskatītu par taisniem? (Sālamana pamācības 15:9.)

¹³ 2. Stiprināsim savu vēlēšanos dzīvot saskaņā ar Jehovas normām. Kā to darīt? To palīdz saprast kāds piemērs. Ja mēs vēlētos nostiprināt muskulatūru, mēs regulāri un neatlaidīgi trenētos. Tieši tāpat mums dienu no dienas jāstiprina sava apņēmība dzīvot saskaņā ar Dieva normām. Viņš ir saprātīgs un neprasa no mums vairāk, kā mēs spējam. (Ps. 103:14.) Bībelē teikts, ka viņš mīl ”tos, kas tiecas pēc taisnīguma”. (Nolasīt Sālamana pamācības 15:9.) Padomāsim: ja mēs tiecamies pēc kāda mērķa kalpošanā Jehovam, mēs visiem spēkiem cenšamies to sasniegt. Tieši tāpat ir jāiegulda pūles, tiecoties pēc tā, lai Jehova mūs uzskatītu par taisniem. Mēs varam nešaubīties, ka Jehova mums pacietīgi palīdzēs sasniegt šo mērķi. (Ps. 84:5, 7.)

14. Ko simbolizē ”taisnības bruņas”, un kāpēc tās ir vajadzīgas?

¹⁴ Jehova kā mīlošs Tēvs mums atgādina, ka viņa likumu ievērošana nav jāuzskata par apgrūtinājumu. (1. Jāņa 5:3.) Tā mums sniedz aizsardzību, kas mums ir vajadzīga pastāvīgi. Atcerēsimies, ko Pāvils rakstīja par garīgo apbruņojumu. (Efes. 6:14—18.) Kas sargā kristieša sirdi? Tās ir ”taisnības bruņas”. Šīs bruņas simbolizē Jehovas normas, kas nosaka to, kas ir pareizi un kas ne. Gluži tāpat kā kareivja krūšu bruņas sargā viņa sirdi, Jehovas normas sargā mūsu simbolisko sirdi — mūsu dziļāko būtību.  Tātad ir ļoti svarīgi, lai mūsu garīgajā apbruņojumā noteikti būtu iekļautas arī ”taisnības bruņas”. (Sāl. pam. 4:23.)

15. Kā aplikt ”taisnības bruņas”?

¹⁵ Kā aplikt šīs bruņas? Mēs ik dienu pieņemam dažādus lēmumus, un, to darot, mums ir jāņem vērā Jehovas normas. Kad mēs izvēlamies, par ko runāt, ko klausīties, ko skatīties vai ko lasīt, mums jāpadomā, kā tas ietekmēs mūsu simbolisko sirdi un kā uz to raugās Jehova. Vai mums piedāvātā izklaide nepopularizē netiklību, vardarbību, alkatību un savtīgumu — visu to, ko Jehova uzskata par nepareizu? (Filip. 4:8.) Ja mēs izvēlamies to, kas Jehovam ir pieņemami, tad mēs esam aplikuši ”taisnības bruņas”, kas sargā mūsu sirdi.

16., 17. Kā Jesajas 48:18 vairo mūsu pārliecību, ka mēs vienmēr spēsim dzīvot saskaņā ar Jehovas normām?

¹⁶ Vai ir iespējams dienu no dienas, gadu no gada dzīvot pēc Jehovas normām? To palīdz saprast Jehovas vārdi, kas lasāmi Jesajas 48:18. (Nolasīt.) Jehova ir apsolījis, ka viņa kalpu ”taisnīgums būs kā jūras viļņi”. Iztēlojieties, ka jūs pie jūras vērojat, kā krastā veļas viļņi. Tie nāk cits aiz cita bez apstājas, bez rimas, un jūs pārņem miers. Jūs nesākat domāt, ka viļņi reiz varētu izzust un to vairs nekad nebūtu. Jūras viļņi skalojas pret krastu jau tūkstošiem gadu, un jūs zināt, ka tie nekad nemitēsies.

¹⁷ Kādā nozīmē mūsu taisnīgums var būt kā jūras viļņi? Mēs vēlamies, lai Jehova mūs uzskatītu par taisniem, tāpēc vienmēr, kad mums jāpieņem kāds lēmums, mums vispirms ir jāapdomā, kādu rīcību Jehova uzskatītu par pareizu, un tad atbilstoši jārīkojas. Lai cik sarežģīta būtu mūsu situācija, mēs varam nešaubīties, ka mīlošais debesu Tēvs būs mums līdzās un palīdzēs rīkoties saskaņā ar viņa normām, dzīvot pēc tām dienu no dienas. (Jes. 40:29—31.)

18. Kāpēc mēs nedrīkstam tiesāt?

¹⁸ 3. Atzīsim, ka tiesāšana ir Jehovas ziņā. Cenzdamies dzīvot pēc Jehovas normām, mēs nedrīkstam kļūt paštaisni un sākt nosodīt citus. Mums jāpatur prātā, ka Jehova ir ”visas zemes Tiesnesis”. (1. Moz. 18:25.) Nesāksim uzskatīt, ka esam labāki nekā citi, un spriest par citiem pēc savas mērauklas! Jehova mums nav devis tādas tiesības. Jēzus skaidri teica: ”Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti.” (Mat. 7:1.) *

19. Ko atzina Jāzeps?

¹⁹ Šajā ziņā mēs varam mācīties no Jāzepa. Viņa paša brāļi gribēja viņu nogalināt, bet pārdomājuši pārdeva Jāzepu verdzībā un sameloja tēvam, ka Jāzeps ir miris. Pēc daudziem gadiem, kad Jāzeps bija iecelts augstā amatā un ieguvis lielu varu, viņš atkal satika brāļus. Lai gan brāļi no sirds nožēloja savu ļauno rīcību, viņi baidījās, ka Jāzeps viņiem bargi atriebsies. Jāzepam patiešām bija tāda iespēja, bet viņš to nedarīja. ”Nebīstieties!” viņš brāļiem teica. ”Vai es esmu Dieva vietā?” (1. Moz. 37:18—20, 27, 28, 31—35; 50:15—21.) Kā redzams, Jāzeps nenosodīja pat tos, kas pret viņu  bija izturējušies nekrietni. Viņš atzina, ka tiesāšana ir Jehovas ziņā.

20., 21. Kas jāņem vērā, lai mēs nekļūtu paštaisni?

²⁰ Arī mums jāatzīst, ka tiesāšana ir Jehovas ziņā. Piemēram, mēs nedrīkstētu uzskatīt, ka zinām, kāpēc brālis vai māsa rīkojas noteiktā veidā. Mēs nespējam ielūkoties neviena cilvēka sirdī — tikai Jehova ir tas, kurš redz un ”izvērtē dziļākos pamudinājumus”. (Sāl. pam. 16:2.) Jehova mīl visdažādākos cilvēkus, un viņš mūs mudina ”atdarīt.. savu sirdi jo plaši”. (2. Kor. 6:13.) Mums jāmīl visi ticības biedri neatkarīgi no tā, pie kādas tautības un kultūras viņi pieder, un jācenšas nevienu netiesāt.

²¹ Mēs nedrīkstam tiesāt arī tos, kas nepieder pie draudzes. (1. Tim. 2:3, 4.) Jehova joprojām ”aicina visus ļaudis, lai kur tie dzīvotu, nožēlot grēkus”. (Ap. d. 17:30.) Vai būtu pareizi, ja mēs par kādu radinieku, kas nepiekrīt mūsu uzskatiem, teiktu, ka viņš nekad nepieņems patiesību? Nē, tas nebūtu pareizi, jo šāda attieksme liecinātu par augstprātību un paštaisnumu. Nekad neaizmirsīsim, ka paštaisnu cilvēku Jehova neuzskata par taisnu.

22. Kāpēc jums ir prieks dzīvot pēc Jehovas normām?

²² Jehovas kalpiem ir prieks dzīvot pēc viņa normām. Tas citus cilvēkus var piesaistīt Bībeles patiesībai un rosināt viņus tuvoties Dievam. Centīsimies vienmēr rīkoties tā, kā Jehova uzskata par pareizu! Jehova ievēro mūsu pūles un priecājas, ka mēs aizvien labāk izprotam un liekam lietā viņa likumus un principus. Pasaulē ir vērojams arvien dziļāks pagrimums, bet mūs mierina apziņa, ka ”Jehova mīl taisnos”. (Ps. 146:8.) Allaž turēsim to prātā!