1. Kāpēc ir patīkami būt kopā ar pacietīgu cilvēku?

 KĀDAM cilvēkam būt blakus ir patīkamāk — pacietīgam vai tādam, kam trūkst pacietības? Uz šo jautājumu atbildēt nav grūti. Mēs cienām cilvēkus, kas prot gaidīt un nedusmoties. Un ir patīkami, ja citi nesadusmojas vai nekļūst aizkaitināti, kad mēs esam kļūdījušies. Ne visi, kas tagad ir Jehovas kalpi, uzreiz pieņēma patiesību un sāka dzīvot saskaņā ar to. Ja tā bija ar jums, nav šaubu, ka jūs esat pateicīgi savam Bībeles skolotājam, kas, mācīdams jūs, nezaudēja pacietību. Un ikviens no mums noteikti augstu vērtē to, ka pret mums pacietīgi izturas Jehova. (Rom. 2:4.)

2. Kad nav viegli būt pacietīgiem?

² Kaut arī mums patīk, ka citi ir pacietīgi, mums pašiem, iespējams, ne vienmēr ir viegli būt tādiem. Piemēram, kad atrodamies satiksmes sastrēgumā, mēs varbūt kļūstam neapmierināti, jo īpaši tad, ja kavējam. Varbūt mēs viegli aizsvilstamies, ja mūs kaitina kāda cilvēka rīcība. Bet kāds nevar vien sagaidīt, kad piepildīsies Jehovas solījumi par nākotni. Vai jūs gribētu, lai jums būtu vairāk pacietības? Šajā rakstā ir aplūkots, ko nozīmē būt pacietīgiem un kāpēc pacietība ir tik vērtīga īpašība. Vēl tajā ir apskatīts, kā iemācīties būt pacietīgiem.

3. Kā rīkojas pacietīgs cilvēks, kad pieredz nelaipnu izturēšanos?

³ Aplūkosim, kā izpaužas pacietība. Pirmkārt, pacietīgs cilvēks nesteidzas dusmoties. Izjūtot spriedzi vai pieredzot  nelaipnu izturēšanos, viņš saglabā mieru un neatdara ļaunu ar ļaunu. Šāda pacietības izpausme Bībelē pirmo reizi ir pieminēta vietā, kurā ir aprakstīta Jehovas personība un ir teikts, ka Jehova ir ”žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs, pacietīgs [vai ”kas nesteidzas dusmoties”, zemsv. piez.], bagāts mīlestībā un bezgala uzticams”. (2. Moz. 34:6.)

4. Kā izturas pacietīgs cilvēks, ja kaut kas neīstenojas tik drīz, kā gribētos?

⁴ Otrkārt, pacietīgs cilvēks spēj mierīgi gaidīt. Ja kaut kas neīstenojas tik drīz, kā gribētos, viņš nekļūst nemierīgs un aizkaitināts. (Mat. 18:26, 27.) Dzīvē ir daudz situāciju, kad mums jāprot gaidīt, — piemēram, ja kāds mums kaut ko saka, mums viņš ir uzmanīgi jāuzklausa, viņu nepārtraucot. (Īj. 36:2.) Mums ir jābūt pacietīgiem arī tad, kad cilvēks, kam mācām Bībeli, cenšas izprast kādu Bībeles mācību vai pūlas atbrīvoties no kāda slikta paraduma.

5. Kā vēl izpaužas pacietība?

⁵ Treškārt, pacietīgs cilvēks nesteidzas. Protams, ir situācijas, kad jārīkojas nekavējoties. Taču, ja ir jāpaveic kāds svarīgs darbs, pacietīgs cilvēks neķeras tam klāt steigā un nedara to pa galvu pa kaklu. Viņš vispirms mierīgi apdomā, kā paveiks šo darbu, un pēc tam veltī šim darbam tik daudz laika, cik vajadzīgs.

6. Kā pacietīgs cilvēks izturas pārbaudījumos?

⁶ Ceturtkārt, pacietīgs cilvēks iztur pārbaudījumus bez gaušanās. Tātad pacietība ir cieši saistīta ar izturību. Protams, nav tā, ka, pieredzot grūtības, mēs nedrīkstam tuvam draugam izkratīt sirdi. Tomēr pacietīgs cilvēks cenšas izturēt grūtības un saglabāt kalpošanā Jehovam prieku. (Kol. 1:11.) Tālāk ir apskatīts, kāpēc kristiešiem ir jābūt pacietīgiem.

7. Kāpēc, saskaņā ar Jēkaba 5:7, 8, mums jābūt pacietīgiem? (Sk. arī attēlu.)

⁷ Pacietība ir vajadzīga, lai iegūtu glābšanu. Mums pacietīgi jāgaida, kad īstenosies Dieva solījumi. Labu piemēru šajā ziņā rādīja Dieva kalpi, kas dzīvoja senatnē. (Ebr. 6:11, 12.) To, cik liela nozīme ir pacietībai, var saprast no Jēkaba vēstulē minētā piemēra, kur Dieva kalpi ir salīdzināti ar zemkopi. (Nolasīt Jēkaba 5:7, 8.) Zemkopis smagi strādā, apsējot un laistot lauku, bet viņš nezina, kad tieši iesētais uzdīgs. Viņš pacietīgi gaida, paļaudamies, ka lauks nesīs ražu. Arī mēs no sirds pūlamies. Kaut arī mēs ”nezinām, kurā dienā mūsu Kungs nāks”, mēs esam aizņemti labās vēsts sludināšanā. (Mat. 24:42.) Mēs esam pārliecināti, ka Jehova noteiktā laikā īstenos visus savus solījumus, un mēs to pacietīgi gaidām. Ja mums zustu pacietība, mums apniktu gaidīt Dieva solījumu īstenošanos, mēs pamazām attālinātos no patiesības un sāktu dzīties pēc tā, kas sniedz tūlītēju apmierinājumu. Bet, ja būsim pacietīgi, mēs izturēsim līdz galam un tiksim izglābti. (Mih. 7:7; Mat. 24:13.)

8. Kā pacietība palīdz attiecībās ar citiem? (Kolosiešiem 3:12, 13.)

⁸ Pacietība mums palīdz attiecībās ar citiem. Pacietīgs cilvēks uzmanīgi klausās, kad citi runā. (Jēk. 1:19.) Pacietība veicina saticību. Tā palīdz nerīkoties pārsteidzīgi un nereaģēt asi, kad pret mums izturas nelaipni vai kad izjūtam spriedzi. Pacietīgs cilvēks neļaujas dusmām, ja kāds viņu sāpina. Šāds cilvēks nemēģina atriebties, viņš ir iecietīgs un augstsirdīgi piedod. (Nolasīt Kolosiešiem 3:12, 13.)

9. Kāpēc pacietība ir nepieciešama, kad jāpieņem kāds lēmums? (Sālamana pamācības 21:5.)

⁹ Pacietība ir nepieciešama arī tad, kad jāpieņem kāds lēmums. Pacietīgs cilvēks nepieņem sasteigtus lēmumus, bet izpēta un izvērtē dažādas iespējas. (Nolasīt Sālamana pamācības 21:5.) Minēsim piemēru. Ja kristietis, domājot par darba piedāvājumiem, neapsvērtu visus plusus un mīnusus, varētu notikt tā, ka viņš sāktu strādāt darbu, kura dēļ viņš izlaistu draudzes sapulces un ciestu viņa kalpošana Jehovam. Turpretī pacietīgs kristietis, apdomājot darba piedāvājumu, ņem vērā tādus faktorus kā attālums līdz darbavietai un darba laiks, kā arī to, kā darbs ietekmēs ģimeni un kalpošanu. Ja esam pacietīgi, mēs tiešām varam izvairīties no sliktu lēmumu pieņemšanas.

10. Kā iemācīties būt pacietīgiem?

¹⁰ Lūgsim Jehovu. Pacietība ir viens no svētā gara augļiem. (Gal. 5:22, 23.) Tāpēc, ja lūgsim Jehovam svēto garu, mēs spēsim attīstīt pacietību. To darīt ir īpaši svarīgi, kad nonākam situācijās, kurās tiek pārbaudīta mūsu pacietība. (Lūk. 11:9, 13.) Vēl mēs varam lūgt, lai Jehova mums palīdz raudzīties uz visu no viņa viedokļa. Pēc tam centīsimies rīkoties saskaņā ar to, ko esam lūguši. Ja bieži lūgsim Jehovam pacietību un paši pūlēsimies būt pacietīgi, tad šī īpašība iesakņosies mūsu sirdī un kļūs par neatņemamu mūsu personības iezīmi.

11., 12. Kā Jehova ir apliecinājis pacietību?

¹¹ Pārdomāsim labus piemērus, par kuriem var lasīt Bībelē. Bībelē ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kuru rīcībā izpaudās pacietība. Pārdomājot šos lieliskos  piemērus, mēs varam labāk saprast, kā būt pacietīgiem dažādās situācijās. Bet sākumā aplūkosim, kā pacietība ir izpaudusies Jehovas rīcībā, jo viņš ir izcils paraugs, no kā mācīties.

¹² Ēdenes dārzā Sātans apmeloja Dievu un apšaubīja, ka Dievs ir taisnīgs un mīlošs valdnieks. Jehova nevis uzreiz iznīcināja Sātanu, bet apliecināja pacietību un savaldību, jo zināja, ka tam, lai pierādītu, ka viņa valdīšana ir vislabākā, būs vajadzīgs laiks. Visus šos gadu tūkstošus Jehova ir pacietis apmelojumus un neslavu, kas tiek celta viņa vārdam. Jehova ir pacietīgs arī tādēļ, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu iegūt mūžīgu dzīvi. (2. Pēt. 3:9, 15.) Tā kā Jehova ir pacietīgs, viņu ir iepazinuši un iemīlējuši miljoniem cilvēku. Ja pārdomājam, ko Jehovas pacietība ir devusi, mums ir vieglāk gaidīt viņa solījumu īstenošanos.

13. Kā Jēzus ir apliecinājis pacietību? (Sk. arī attēlu.)

¹³ Jēzus nevainojami atspoguļo sava Tēva īpašības, tostarp pacietību. Tas bija skaidri redzams, kad viņš kalpoja uz zemes. Reizēm, domājams, viņam nebija viegli būt pacietīgam, īpaši pret liekulīgajiem rakstu mācītājiem un farizejiem. (Jāņa 8:25—27.) Taču Jēzus, tāpat kā viņa Tēvs, bija pacietīgs un nesteidza dusmoties. Kad viņu apvainoja vai provocēja, viņš neatbildēja ar to pašu. (1. Pēt. 2:23.) Jēzus izturēja pārbaudījumus bez gaušanās. Ir skaidrs, kāpēc Bībelē ir lasāms mudinājums ”allaž domāt par to, kas ir izturējis tik daudz naidīgu runu”. (Ebr. 12:2, 3.) Ar Jehovas atbalstu arī mēs izturēsim jebkādus pārbaudījumus.

14. Ko var mācīties no Ābrahāma? (Ebrejiem 6:15; sk. arī attēlu.)

 ¹⁴ Iespējams, mēs jūtamies nedaudz vīlušies tāpēc, ka nav piepildījušās visas mūsu gaidas. Daudzi Jehovas kalpi jau sen gaida, kad pienāks gals Sātana ļaunajai pasaulei, un viņi varbūt raizējas, ka nenodzīvos tik ilgi, lai to redzētu paši savām acīm. Kas var palīdzēt pacietīgi gaidīt Dieva solījumu īstenošanos? Padomāsim par Ābrahāmu. Kad Ābrahāmam bija 75 gadi, viņam vēl nebija bērnu, bet Jehova viņam apsolīja: ”Es likšu no tevis celties lielai tautai.” (1. Moz. 12:1—4.) Vai Ābrahāms pieredzēja, kā piepildās šis solījums? Ne gluži. Lūk, kas notika tālāk. Ābrahāms ar saimi šķērsoja Eifratu un iegāja Apsolītajā zemē. Pēc tam Ābrahāmam bija jāgaida 25 gadi, līdz nāca pasaulē viņa dēls Īzaks, un vēl pēc 60 gadiem piedzima viņa mazdēli Ēsavs un Jēkabs. (Nolasīt Ebrejiem 6:15.) Bet Ābrahāms tā arī nepieredzēja, ka viņa pēcnācēji kļūst par lielu tautu un iemanto Apsolīto zemi. Tomēr šis dievbijīgais vīrs nekļuva neapmierināts un saglabāja stipru ticību un ciešas attiecības ar Jehovu. (Jēk. 2:23.) Kad jaunajā pasaulē viņš uzzinās, ka viņa ticība un pacietība nāca par labu visām tautām, viņš noteikti būs saviļņots. (1. Moz. 22:18.) Ko var secināt? Lai gan daļa no mums nenodzīvos līdz brīdim, kad Jehova darīs galu ļaunajai pasaulei, tomēr, ja, līdzīgi Ābrahāmam, būsim pacietīgi, mēs noteikti saņemsim bagātīgas svētības jau šajā laikā, bet jaunajā pasaulē redzēsim, kā piepildās viss, ko Jehova ir solījis. (Marka 10:29, 30.)

15. Ko ir noderīgi izpētīt?

 ¹⁵ Bībelē var lasīt arī par daudziem citiem Dieva kalpiem, kuru dzīvē spilgti izpaudās pacietība. (Jēk. 5:10.) Noteikti ir vērts uzzināt vairāk par šādiem cilvēkiem, piemēram, par Dāvidu. b Viņš tika svaidīts par Izraēlas ķēniņu jau jaunībā, bet viņam gadiem ilgi bija jāgaida, līdz viņš sāka valdīt. Savukārt Simeons un Anna, uzticīgi kalpodami Jehovam, gaidīja Mesijas parādīšanos. (Lūk. 2:25, 36—38.) Pētot, kas par šādiem cilvēkiem ir teikts Bībelē, ir labi pārdomāt dažus jautājumus: kas viņiem palīdzēja būt pacietīgiem? Kā viņiem pacietība nāca par labu? Ko no viņiem var mācīties? Daudz ko mēs varam mācīties arī no tā, kas Bībelē teikts par cilvēkiem, kuri nav bijuši pacietīgi. (1. Sam. 13:8—14.) Mēs varam padomāt: kāpēc viņiem trūka pacietības? Kādas bija sekas viņu nepacietībai?

16. Ko mēs gūstam, ja esam pacietīgi?

¹⁶ Ko mēs gūstam, ja esam pacietīgi. Pacietīgi cilvēki izjūt iekšēju mieru un lielāku prieku nekā tie, kam pacietības trūkst. Pacietība veicina gan psihisko, gan fizisko veselību. Ja mēs esam pacietīgi, mums ir labas attiecības ar citiem. Pacietība arī veicina draudzes vienotību. Ja citi mūs provocē, bet mēs neļaujamies dusmām, mēs nesarežģījam situāciju vēl vairāk. (Ps. 37:8, zemsv. piez.; Sāl. pam. 14:29.) Bet vissvarīgākais ir tas, ka, būdami pacietīgi, mēs līdzināmies mūsu debesu Tēvam, un mūsu attiecības ar viņu kļūst arvien ciešākas.

17. Uz ko jūs ir pamudinājis šis raksts?

¹⁷ Pacietība tik tiešām ir skaista un vērtīga īpašība. Kaut arī ne vienmēr ir viegli būt pacietīgiem, ar Jehovas atbalstu ikviens no mums var attīstīt šo īpašību vēl lielākā mērā. Gaidīdami jauno pasauli, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka ”Jehovas acis vēro tos, kas viņu bīstas, kas cer uz viņa uzticīgo mīlestību”. (Ps. 33:18.) Paklausīsim Pāvila aicinājumam un ”tērpsimies” pacietībā!