1. Kāda iespēja ir kristietim, kas ir grēkojis?

 PIRMAJĀ gadsimtā Korintas draudzē tika pieņemts lēmums, ka kristietis, kas nevēlas nožēlot savu grēcīgo rīcību, vairs nepieder pie draudzes. Tomēr, kā var secināt no šī raksta tēmas panta, daudziem, kas ir grēkojuši, ir iespējams palīdzēt — viņus ir iespējams ”mudināt uz grēku nožēlu”. (Rom. 2:4.) Lielu ieguldījumu tajā var dot draudzes vecākie.

 2., 3. Kas jādara, ja esam uzzinājuši, ka ticības biedrs ir izdarījis nopietnu grēku, un kāpēc tā jārīkojas?

² Lai vecākie kādam varētu palīdzēt, viņiem ir jābūt lietas kursā par to, kas ir noticis. Kas būtu jādara kristietim, kas ir uzzinājis, ka cits kristietis ir izdarījis nopietnu pārkāpumu? Viņam ir jārunā ar šo ticības biedru un tas jāmudina griezties pie draudzes vecākajiem. (Jes. 1:18; Ap. d. 20:28; 1. Pēt. 5:2.)

³ Bet, ja šis ticības biedrs nevēlas runāt ar vecākajiem, tad kristietim, kas ir uzzinājis par pārkāpumu, pašam jāizstāsta vecākajiem par notikušo, lai ticības biedrs varētu saņemt garīgu palīdzību. Tā rīkoties mūs mudina mīlestība, jo mēs zinām, ka tad, ja viņš nepārstās rīkoties grēcīgi, viņa attiecības ar Jehovu būs sagrautas. Turklāt šis kristietis met ēnu uz visas draudzes labo slavu. Tātad aiz mīlestības pret Jehovu un arī pret ticības biedru mēs dodamies pie draudzes vecākajiem. (Ps. 27:14.)

 KO DARA VECĀKIE, KAD KRISTIETIS IR IZDARĪJIS NOPIETNU GRĒKU

 4. Ko draudzes vecākie grib panākt, tiekoties ar ticības biedru, kas ir nopietni grēkojis?

⁴ Ja kāds kristietis ir izdarījis nopietnu grēku, draudzes vecākie no sava vidus izraugās trīs brāļus, kuri tiksies ar šo kristieti. a Tiem ir jābūt ļoti pazemīgiem brāļiem. Viņu uzdevums ir piedāvāt garīgu palīdzību ticības biedram, lai tas nožēlotu savu rīcību, bet vienlaikus viņi apzinās, ka nevienu nevar piespiest mainīties. (5. Moz. 30:19.) Vecākie saprot, ka ne visi kristieši, kas ir grēkojuši, nožēlos izdarīto, kā savu aplamo rīcību nožēloja ķēniņš Dāvids. (2. Sam. 12:13.) Daži kristieši, kas ir nopietni grēkojuši, nevēlas atsaukties uz Jehovas aicinājumu nožēlot grēkus. (1. Moz. 4:6—8.) Tomēr vecākie nežēlo pūles, lai palīdzētu cilvēkiem, kas ir spēruši kļūmīgu soli. Ko draudzes vecākie ņem vērā, tiekoties ar šiem brāļiem un māsām?

 5. Ko vecākie tur prātā, kad tiekas ar cilvēku, kas ir pārkāpis Jehovas likumus? (2. Timotejam 2:24—26; sk. arī attēlu.)

⁵ Vecākie saprot, ka cilvēks, kas ir grēkojis, Jehovam joprojām ir ļoti dārgs. (Lūk. 15:4, 6.) Tāpēc tad, kad viņi tiekas ar šo cilvēku, viņi neizturas pret to skarbi. Viņi apzinās, ka šīs sarunas mērķis nav sausu faktu noskaidrošana. Viņi tur prātā ieteikumus, kas lasāmi 2. Timotejam 2:24—26. (Nolasīt.) Vecākie runā ar ticības biedru laipni un dara visu, lai palīdzētu viņam aptvert, cik nepareizi viņš ir rīkojies.

 6. Kā vecākie gatavojas sarunai ar ticības biedru? (Romiešiem 2:4.)

⁶ Vecākie rūpīgi gatavojas sarunai ar ticības biedru. Viņu attieksmei pret cilvēku, kas ir grēkojis, ir jābūt tādai pašai, kāda ir Jehovam. Tā atspoguļojas vārdos, ko rakstīja apustulis Pāvils: ”Viņš savā laipnībā tevi mudina uz grēku nožēlu.” (Nolasīt Romiešiem 2:4.) Vecākie ne uz brīdi nedrīkst aizmirst, ka viņu galvenais uzdevums ir būt draudzes ganiem un ka viņiem ir jāpakļaujas Kristus vadībai. (Jes. 11:3, 4; Mat. 18:18—20.) Viņi lūdz Jehovu, lai Jehova viņiem palīdz allaž turēt prātā, ka viņu mērķis ir pamudināt ticības biedru uz grēku nožēlu. Šie brāļi iedziļinās Bībelē un mūsu literatūrā un lūdz Jehovu, lai viņš palīdz labi izprast situāciju. Viņi pārdomā,  kas viņiem būs jānoskaidro, lai saprastu, kas varētu būt ietekmējis ticības biedra domāšanu un rīcību. (Sāl. pam. 20:5.)

 7., 8. Kā izturas draudzes vecākie, runājot ar ticības biedru, kas ir kļūdījies?

⁷ Pret ticības biedru, kas ir kļūdījies, draudzes vecākie izturas pacietīgi. Viņi mācās no Jehovas. Jehova Kainam pacietīgi paskaidroja, kādas būs grēka sekas, un pateica, ka tad, ja tas darīs labu, tas iemantos viņa labvēlību. (1. Moz. 4:6, 7.) Kad Dāvids bija izdarījis grēku, Jehova lika pravietim Nātānam doties pie Dāvida un runāt ar to. Lai pamudinātu Dāvidu nožēlot izdarīto, Nātāns viņam pastāstīja par kādu nabadzīgu vīru un tā aitiņu. (2. Sam. 12:1—7.) Kad izraēliešu tauta bija kļuvusi nepaklausīga Jehovam, viņš lika praviešiem pamācīt tautu — viņš ”sūtīja tos.. neskaitāmas reizes”. (Jer. 7:24, 25.) Jehova negaidīja, ka izraēlieši spers pirmo soli. Viņš uzņēmās iniciatīvu un aicināja tautu nožēlot grēkus.

⁸ Draudzes vecākie cenšas rīkoties līdzīgi. Pret tiem, kam jāsniedz garīga palīdzība, viņi izturas ”ar lielu pacietību”, kā rakstīts 2. Timotejam 4:2. Ja vecākie nezaudē pacietību un mieru, viņi var pamudināt ticības biedru mainīt domāšanu un rīcību. Ja vecākie zaudētu savaldību un sadusmotos, brālis vai māsa diez vai gribētu uzklausīt padomus un nožēlot grēkus.

 9., 10. Kā vecākie palīdz cilvēkam saprast, kādu iemeslu dēļ viņš ir garīgi atslābis?

⁹ Vecākie cenšas saprast, kādu iemeslu dēļ cilvēks ir garīgi atslābis un izdarījis grēku. Vai cilvēks ir garīgi atslābis tāpēc, ka nav regulāri lasījis Bībeli un sludinājis? Varbūt viņš ir sācis retāk lūgt Jehovu un viņa lūgšanas ir kļuvušas virspusējas? Varbūt viņš ir pārstājis pretoties grēcīgām vēlmēm? Varbūt viņam ir uzradušies slikti draugi vai arī ir iepatikusies kristiešiem nepiemērota izklaide? Vai cilvēks apzinās, kā viņa sliktie lēmumi ir ietekmējuši viņa sirdi, un vai viņš apjauš, ka ir sāpinājis savu debesu Tēvu Jehovu?

¹⁰ Uzdodot dziļus jautājumus, tomēr neizprašņājot pārāk sīki, vecākie var uzzināt, ko cilvēks domā, un palīdzēt viņam pašam saprast, kādi soļi viņu ir noveduši pie grēka. (Sāl. pam. 20:5.) Tāpat kā Nātāns pastāstīja Dāvidam par nabagu un tā aitiņu, vecākie var minēt kādu salīdzinājumu, lai rosinātu cilvēkā pārdomas un viņš aptvertu, cik nepareizi ir rīkojies. Iespējams, cilvēku jau pirmajā reizē pārņems nožēla par izdarīto un viņš vēlēsies atgūt labas attiecības ar Dievu.

11. Kā pret tiem, kam bija vajadzīga garīga palīdzība, izturējās Jēzus?

¹¹ Vecākie mācās no Jēzus. Uzrunādams Saulu, augšāmceltais Jēzus jautāja: ”Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?” Šis jautājums palīdzēja Saulam aizdomāties un aptvert, cik ļauna bija viņa rīcība. (Ap. d. 9:3—6.) Citā situācijā, pieminējis kādu ”Izebeli” b, Jēzus teica: ”Es viņai devu laiku, lai viņa nožēlotu grēkus.” (Atkl. 2:20, 21.)

12., 13. Ko vecākie var darīt, lai palīdzētu cilvēkam nožēlot grēkus? (Sk. arī attēlus.)

¹² Jēzus attieksme pret tiem, kas spēruši  kļūmīgu soli, palīdz vecākajiem neizdarīt pārsteidzīgu secinājumu, ka kristietis, kas ir grēkojis, diezin vai to nožēlos. Daži, kas ir pārkāpuši Jehovas likumus, nožēlo izdarīto jau pirmajā tikšanās reizē ar draudzes vecākajiem. Taču citiem ir vajadzīgs vairāk laika. Tāpēc vecākie var izlemt, ka tiksies ar tādu cilvēku vairāk nekā vienu reizi. Iespējams, pēc pirmās sarunas šis kristietis nopietni pārcilās prātā, ko vecākie viņam teica, un pazemīgi lūgs Jehovam piedošanu. (Ps. 32:5; 38:18.) Nākamajā sarunā ar vecākajiem, iespējams, būs redzams, ka šis cilvēks ir noskaņots citādi nekā pirmajā reizē.

¹³ Lai pamudinātu cilvēku nožēlot izdarīto, vecākie pret viņu izturas laipni un iejūtīgi. Viņi lūdz, lai Jehova svētītu viņu pūles, un cer, ka minētais kristietis nāks pie prāta un nožēlos savu grēku. (2. Tim. 2:25, 26.)

14. Kam pienākas gods par to, ka cilvēks nožēlo grēkus?

¹⁴ Ja brālis vai māsa nožēlo izdarīto, gan debesīs, gan uz zemes ir liels prieks. (Lūk. 15:7, 10.) Vai tas, ka cilvēks ir nožēlojis savu grēku, ir draudzes vecāko nopelns? Runājot par cilvēkiem kas grēko, Pāvils rakstīja: ”Varbūt Dievs tiem ļaus nožēlot grēkus.” (2. Tim. 2:25, zemsv. piez.) Bībeles izdevumā pētīšanai (angļu val.) vienā no piezīmēm, kas lasāmas pie šī panta, ir teikts: ”Gods par to, ka šādam nepaklausīgam kristietim ir izdevies tik būtiski mainīt domāšanu un attieksmi, pienākas vienīgi Jehovam. Tālāk Pāvils pieminēja, cik labs iznākums ir tam, ka kristietis ir mainījis savu attieksmi, — kad viņš ir nožēlojis savu grēcīgo rīcību, viņš sāk labāk izprast patiesību, aptver, cik nepareizi ir rīkojies, un spēj atbrīvoties no Velna slazdiem. (2. Tim. 2:26.)”

15. Ko vecākie dara, lai kristietis atkal nepadotos kārdinājumam?

 ¹⁵ Kad kristietis, kas ir kļūdījies, ir nožēlojis grēkus, vecākie ar viņu vienojas, ka viņu dažas reizes apmeklēs, lai viņam palīdzētu turpmāk izvairīties no Sātana slazdiem un lai viņš spētu ”staigāt taisnus ceļus”. (Ebr. 12:12, 13.) Draudzes vecākie nestāsta citiem, ko tieši šis cilvēks bija izdarījis. Tālāk ir apskatīts, kas dažos gadījumos vecākajiem tomēr ir jādara zināms citiem.

”AIZRĀDI VISU PRIEKŠĀ”

16. Kas ir jāsaprot ar vārdu ”visi”, kas minēts 1. Timotejam 5:20?

¹⁶ Nolasīt 1. Timotejam 5:20. Šo norādījumu Pāvils rakstīja Timotejam, kas bija draudzes vecākais. Kā būtu jāsaprot Pāvila vārdi ”visu priekšā”? Ar ”visiem” ir domāti visi tie, kas varēja zināt par grēku. Piemēram, tie varēja būt grēcīgās rīcības aculiecinieki vai arī kādi, kam kristietis ir pastāstījis par savu rīcību. Vecākie šiem brāļiem un māsām privāti dara zināmu, ka viņi ar minēto kristieti ir runājuši.

17. Kas dažos gadījumos tiek paziņots draudzei, un ar kādu nolūku?

¹⁷ Dažreiz par Jehovas normu pārkāpšanu ir uzzinājuši (vai arī noteikti uzzinās) daudzi attiecīgās draudzes brāļi un māsas. Tādā gadījumā Pāvila minētie ”visi” nozīmē visu draudzi un kāds vecākais paziņo draudzei, ka konkrētajam brālim vai māsai ir izteikts aizrādījums. Pāvils rakstīja, ka tas būs ”par brīdinājumu pārējiem”.

18. Kā rīkojas draudzes vecākie, ja grēku ir izdarījis kristietis, kas vēl nav sasniedzis pilngadību? (Sk. arī attēlu.)

 ¹⁸ Kas jādara draudzes vecākajiem, ja nopietnu grēku ir izdarījis kristietis, kas vēl nav sasniedzis pilngadību? Draudzes vecākie no sava vidus izraugās divus brāļus, kuri tiksies ar šo kristieti un viņa vecākiem, ja tie ir Jehovas liecinieki. c Vecākajiem jācenšas noskaidrot, ko tēvs un māte jau ir darījuši, lai pamudinātu savu bērnu nožēlot izdarīto. Ja būs redzams, ka jaunietis vēlas mainīties, un viņš uzklausa savu vecāku padomus, abi draudzes vecākie var nolemt, ka nekādi citi soļi nav jāsper. Vecākie apzinās, ka bērna audzināšanu Jehova ir uzticējis tēvam un mātei. (5. Moz. 6:6, 7; Sāl. pam. 6:20; 22:6; Efes. 6:2—4.) Vecākajiem laiku pa laikam jāsazinās ar jaunieša tēvu un māti, lai pārliecinātos, ka viņš saņem nepieciešamo garīgo palīdzību. Bet, ja kristīts nepilngadīgais nepārtrauc grēcīgo rīcību, tad ar viņu un viņa vecākiem, ja tie ir Jehovas liecinieki, tiekas trīs draudzes vecākie.

”JEHOVA IR ĻOTI SIRSNĪGS UN ŽĒLSIRDĪGS”

19. Kāda ir draudzes vecāko attieksme pret kristieti, kas ir grēkojis?

¹⁹ Vecākie, kam ir uzticēts tikties ar kristieti, kurš ir grēkojis, apzinās, ka viņu pienākums ir gādāt par draudzes garīgo tīrību. (1. Kor. 5:7.) Viņi vēlas pamudināt šo cilvēku nožēlot grēkus. Viņi cer, ka minētais kristietis mainīsies, — viņi mācās no Jehovas, kas ir ”ļoti sirsnīgs un žēlsirdīgs”. (Jēk. 5:11.) Tieši tā pret saviem ticības biedriem izturējās gados vecais apustulis Jānis, kā liecina viņa vārdi: ”Mani bērniņi, es jums to rakstu, lai jūs neizdarītu grēku. Bet, ja kāds tomēr sagrēko, mums ir palīgs Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (1. Jāņa 2:1.)

20. Par kādiem jautājumiem ir runa nākamajā rakstā?

²⁰ Diemžēl ir kristieši, kas nenožēlo grēcīgo rīcību. Tādā gadījumā vecākajiem jāpieņem lēmums, ka šis cilvēks vairs nepieder pie draudzes. Kā tas notiek, un kas tiek darīts pēc tam? Šie jautājumi ir apskatīti nākamajā rakstā.