1., 2. a) Ko Dievs teica trim Jēzus apustuļiem, un kā viņi pildīja šo norādījumu? b) Kas ir aplūkots šajā rakstā?

 MŪSU ĒRAS 32. gadā, kādu laiku pēc Pashas, Jēzus apustuļi Pēteris, Jēkabs un Jānis redzēja apbrīnojamu parādību. Kādā augstā kalnā, kas, iespējams, bija viens no Hermona kalna atzariem, Jēzus savu apustuļu priekšā pārvērtās — ”viņa seja sāka spīdēt kā saule un drēbes kļuva spoži baltas kā gaisma”. (Mat. 17:1—4.) Parādības beigās apustuļi dzirdēja, ka Dievs teica: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pret ko es esmu labvēlīgs. Klausiet viņam!” (Mat. 17:5.) Šie trīs apustuļi līdz pat mūža galam klausīja Jēzum, un mēs katrā ziņā vēlamies viņiem līdzināties.

² Iepriekšējā rakstā bija apskatīts, ko Jēzus lika pārstāt darīt, un paskaidrots, ka mums jāņem vērā šie norādījumi, lai varētu teikt, ka mēs klausām Jēzus balsij. Šajā rakstā ir aplūkots, ko Jēzus lika darīt.

3. Kas, saskaņā ar Mateja 7:13, 14, mums jādara?

³ Nolasīt Mateja 7:13, 14. Jēzus pieminēja divus vārtus un norādīja, ka pa vieniem vārtiem var nokļūt uz ērta ceļa, bet pa otriem — uz šaura ceļa. Trešā ceļa nav. Mums ir jāizvēlas, pa kuru no šiem ceļiem iet. Tas ir vissvarīgākais lēmums, jo no tā ir atkarīgs, vai mēs iegūsim mūžīgu dzīvi.

4. Kā jūs aprakstītu Jēzus minēto ērto ceļu?

 ⁴ Mums allaž jāpatur prātā, ar ko abi ceļi atšķiras. Pa ērto ceļu iet daudz cilvēku, jo tas neprasa nekādu piepūli. Diemžēl daudzi seko vairākumam un izlemj uz tā palikt. Viņi neaptver, ka pa šo ceļu mudina iet Sātans un ka īstenībā tas ir strupceļš un ved uz bojāeju. (1. Kor. 6:9, 10; 1. Jāņa 5:19.)

5. Kas daudziem ir bijis jādara, lai atrastu šauro ceļu un sāktu pa to iet?

⁵ Otrs ceļš ir pilnīgs pretstats — tas ir šaurs, un, kā teica Jēzus, to atrod tikai nedaudzi. Kāpēc tā notiek? Interesanti ir tas, ka nākamajā pantā var lasīt Jēzus brīdinājumu sargāties no viltus praviešiem. (Mat. 7:15.) Pēc dažām aplēsēm, pasaulē ir tūkstošiem reliģiju, un praktiski visas apgalvo, ka māca patiesību. Tā kā pastāv tik daudz reliģiju, neskaitāmi cilvēki ir atmetuši reliģijai ar roku vai arī jūtas apjukuši reliģisko mācību jūklī un pat necenšas meklēt ceļu, kas ved uz dzīvību. Bet šis ceļš ir atrodams! Jēzus teica: ”Ja jūs turaties pie tā, ko es mācu, jūs patiešām esat mani mācekļi, jūs iepazīsiet patiesību un patiesība jūs atbrīvos.” (Jāņa 8:31, 32.) Jūs neesat rīkojušies tā, kā lielum lielais vairākums cilvēku, — jūs esat meklējuši patiesību. Jūs sākāt rūpīgi iedziļināties Dieva Rakstos, lai saprastu, ko Dievs no jums prasa, un uzklausījāt, ko māca Jēzus. Jūs uzzinājāt, ka Jehova vēlas, lai viņa kalpi noraidītu viltus reliģiju mācības un vairs nesvinētu svētkus, kam ir pagāniska izcelsme vai kas saistīti ar pagāniskām paražām. Jūs arī sapratāt, ka rīkoties saskaņā ar Jehovas prasībām un pārstāt darīt to, kas viņam nav pieņemami, ne vienmēr ir viegli. (Mat. 10:34—36.) Varbūt jums ir bijis ļoti jāpūlas, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas dzīvē. Bet jūs neesat padevušies, jo mīlat savu debesu Tēvu un vēlaties, lai viņš pret jums būtu labvēlīgs. Tas viņu noteikti iepriecina! (Sāl. pam. 27:11.)

6. Kas mums palīdz palikt uz šaurā ceļa, kā izriet no Psalma 119:9, 10, 45, 133?

⁶ Mēs esam sākuši iet pa šauro ceļu. Bet kā mēs uz tā varam palikt? Minēsim kādu piemēru. Gar šauru kalnu ceļu vijas drošības barjeras, kas pasargā autovadītāju un automašīnu. Šādas barjeras ir izveidotas, lai autovadītāji nebrauktu pārāk tuvu malai un nenobrauktu no ceļa. Parasti neviens nesūdzas par ierobežojumiem, ko rada šādas barjeras. Jehovas prasības, kas izklāstītas Bībelē, var salīdzināt ar šādām drošības barjerām. Viņa normas mums palīdz palikt uz šaurā ceļa. (Nolasīt Psalmu 119:9, 10, 45, 133.)

7. Kādam būtu jābūt jauniešu viedoklim par šauro ceļu?

⁷ Jaunieši, vai jums reizēm šķiet, ka Jehovas normas jūs pārāk ierobežo? Sātans vēlas, lai jūs tā domātu. Viņš gribētu, lai jums par svarīgāko kļūtu tas, ko dara cilvēki, kuri iet pa ērto ceļu un šķietami bauda dzīvi. Viņš cenšas panākt, lai jūs sāktu domāt, ka jums nav tik aizraujoša dzīve kā jūsu klasesbiedriem vai cilvēkiem, par kuriem var uzzināt internetā. Sātana mērķis ir tāds, lai jūs uzskatītu, ka Jehovas noteikto  normu dēļ jūs nevarat pilnībā izbaudīt dzīvi. b Taču atcerieties: Sātans negrib, ka tie, kas iet pa viņa ceļu, saprastu, kur šis ceļš galu galā aizvedīs. Turpretī Jehova ir skaidri darījis zināmu, ko viņš ir paredzējis dāvāt tiem, kuri paliek uz dzīvības ceļa. (Ps. 37:29; Jes. 35:5, 6; 65:21—23.)

8. Ko jaunieši var mācīties no Olafa?

⁸ Pārdomāsim, ko var mācīties no kāda gados jauna kristieša, vārdā Olafs c. Klasesbiedri viņu centās pierunāt iesaistīties netikumīgās dzimumattiecībās. Kad viņš paskaidroja, ka ir Jehovas liecinieks un dzīvo pēc Bībeles morāles normām, dažas klasesbiedrenes to uztvēra kā izaicinājumu un mēģināja panākt, lai viņš ar tām stātos  seksuālās attiecībās. Bet Olafs neatkāpās no saviem principiem. Turklāt šis nebija vienīgais pārbaudījums, ar ko viņš saskārās. Olafs stāstīja: ”Skolotāji mani centās pārliecināt, ka man ir jāiegūst augstākā izglītība, jo tas man ļaus iegūt cienījamu stāvokli sabiedrībā. Viņi teica, ka bez tās mana dzīve nebūs izdevusies.” Kas Olafam palīdzēja nepadoties? Viņš sacīja: ”Es sadraudzējos ar brāļiem un māsām. Viņi man kļuva tik tuvi kā ģimenes locekļi. Es sāku vēl dziļāk pētīt Bībeli. Jo vairāk es tajā iedziļinājos, jo vairāk pārliecinājos, ka tajā ir patiesība. Un es izlēmu kalpot Jehovam.”

9. Kas jādara tiem, kas vēlas palikt uz šaurā ceļa?

⁹ Sātans cenšas panākt, lai mēs novirzītos no dzīvības ceļa. Viņš grib, lai mēs pievienotos lielākajai daļai cilvēku un ietu pa ērto ceļu, kas ”ved uz bojāeju”. (Mat. 7:13.) Taču, ja mēs klausīsim Jēzum arī turpmāk un uzskatīsim, ka, atrodoties uz šaurā ceļa, mēs tiekam pasargāti, mēs paliksim uz šī ceļa. Pievērsīsim uzmanību, ko vēl Jēzus mums lika darīt.

10. Ko Jēzus lika darīt, kā var lasīt Mateja 5:23, 24?

¹⁰ Nolasīt Mateja 5:23, 24. Jēzus pieminēja to, kam ebreju dzīvē bija būtiska nozīme. Iztēlosimies: kāds ebrejs ir atvedis uz templi dzīvnieku upurēšanai un jau grasās to atdot priesterim. Ja šis cilvēks tajā brīdī atcerējās, ka viņa ”brālim ir kaut kas pret” viņu, tad, kā teica Jēzus, viņam bija jāatstāj upurējamais dzīvnieks turpat un pirms upurēšanas jāiet izdarīt kaut ko vēl svarīgāku. Jēzus skaidri norādīja: ”Vispirms salīgsti mieru ar brāli.”

11. Pastāstiet, kā Jēkabam izdevās salabt ar Ēsavu!

¹¹ Mēs varam gūt vērtīgas atziņas, pārdomājot kādu notikumu patriarha Jēkaba dzīvē. Jēkabs bija bijis prom no savas dzimtās puses 20 gadus, bet tad Dievs ar eņģeļa starpniecību viņu uzrunāja un lika tur atgriezties. (1. Moz. 31:11, 13, 38.) Taču tur dzīvoja Jēkaba brālis Ēsavs, kas bija gribējis viņu nogalināt. (1. Moz. 27:41.) Jēkabs uztraucās, ka brālis joprojām varētu turēt uz viņu ļaunu prātu. (1. Moz. 32:7.) Ko Jēkabs darīja, lai nodibinātu labas attiecības ar brāli? Vispirms viņš karsti lūdza Jehovu. Pēc tam viņš aizsūtīja Ēsavam dāsnu dāvanu. (1. Moz. 32:9—15.) Kad Jēkabs visbeidzot Ēsavu satika, viņš steidzās apliecināt savam brālim cieņu. Viņš klanījās Ēsava priekšā, turklāt veselas septiņas reizes. Rīkodamies pazemīgi un ar cieņu, Jēkabs atjaunoja labas attiecības ar brāli. (1. Moz. 33:3, 4.)

12. Ko mēs varam mācīties no Jēkaba?

¹² Kā Jēkabs sagatavojās šim svarīgajam solim? Ko viņš darīja pirms satikšanās ar brāli, un kā viņš izturējās, kad abi satikās? Jēkabs pazemīgi lūdza palīdzību Jehovam. Tad viņš rīkojās saskaņā ar savu lūgšanu un darīja visu iespējamo, lai atkalredzēšanās noritētu patīkamā gaisotnē. Kad viņi abi satikās, Jēkabs nesāka strīdēties ar Ēsavu par to, kuram ir bijusi taisnība un kuram ne. Jēkaba mērķis bija salīgt mieru ar brāli. Kā mēs varam līdzināties Jēkabam?

13., 14. Kas mums jādara, ja esam aizvainojuši ticības biedru?

¹³ Visi, kas atrodas uz dzīvības ceļa, vēlas saglabāt labas un draudzīgas attiecības ar ticības biedriem. (Rom. 12:18.) Kas mums jādara, ja saprotam, ka esam kādu aizvainojuši? Mums karsti jālūdz Jehova, tāpat kā to darīja Jēkabs. Lūgsim, lai Jehova mums palīdz atjaunot labas attiecības ar ticības biedru.

¹⁴ Ir svarīgi arī izvērtēt savu attieksmi. Piemēram, mēs varam pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es esmu gatavs pārkāpt pāri savam lepnumam, pazemīgi atvainoties un salabt ar ticības biedru? Ko jutīs Jehova un Jēzus, ja es uzņemšos iniciatīvu, lai salīgtu mieru ar savu garīgo brāli vai māsu?” Šādas pārdomas mudina paklausīt Jēzum un pazemīgi izturēties pret ticības biedru, lai atjaunotu ar viņu labas attiecības. Ja tā rīkosimies, mēs līdzināsimies Jēkabam.

15. Kā Efesiešiem 4:2, 3 palīdz atjaunot labas attiecības ar ticības biedriem?

¹⁵ Bet ja nu Jēkabs, satiekoties ar brāli, būtu izturējies lepni? Tādā gadījumā viņu atkalredzēšanās būtu beigusies pavisam citādi. Kad mēs cenšamies atrisināt nesaskaņas ar ticības biedru, mums jāizturas pazemīgi. (Nolasīt Efesiešiem 4:2, 3.) Sālamana pamācībās 18:19 ir teikts: ”Aizvainots brālis ir nepieejamāks par cietoksni, un strīdi cilvēkus šķir kā aizbultēti vārti.” Pazemīga atvainošanās palīdz piekļūt šādam ”cietoksnim”.

16. Ko vēl ir svarīgi pārdomāt, un kāpēc?

¹⁶ Mums rūpīgi jāpārdomā, ko mēs teiksim ticības biedram un kādā tonī runāsim. Mūsu mērķis ir panākt, lai aizvainotā cilvēka sirdī nepaliktu negatīvas jūtas. Varbūt sarunas sākumā viņš pateiks kaut ko nejauku. Protams, mēs varētu sadusmoties vai sākt taisnoties, bet vai tas palīdzētu salabt ar ticības biedru? Noteikti nē! Paturēsim prātā, ka atjaunot labas attiecības ir daudz svarīgāk nekā noskaidrot, kuram  ir bijusi taisnība un kuram ne. (1. Kor. 6:7.)

17. Ko mēs varam mācīties no Gilberta?

¹⁷ Kāds kristietis, vārdā Gilberts, no sirds pūlējās veicināt saticību ģimenē. Viņš stāstīja: ”Man bija ļoti sarežģītas attiecības ar meitu. Vairāk nekā divus gadus es centos atklāti un mierīgi runāt ar viņu, lai atjaunotu mūsu starpā labas attiecības.” Ko vēl Gilberts darīja? ”Ikreiz pirms sarunas ar viņu es lūdzu Dievu un sev atgādināju, ka neņemšu ļaunā, ja viņa man pateiks kaut ko nelaipnu. Man bija jābūt gatavam piedot. Es sapratu, ka man ir jācenšas nevis pierādīt savu taisnību, bet veicināt mieru.” Kāds bija iznākums? Gilberts sacīja: ”Tagad man ir labas attiecības ar visiem ģimenes locekļiem un manā sirdī ir miers.”

18., 19. Kas mums būtu jādara, ja esam kādu aizvainojuši, un kāpēc?

¹⁸ Kas mums būtu jādara, ja saprotam, ka esam aizvainojuši kādu ticības biedru? Rīkosimies saskaņā ar Jēzus norādījumu tiekties pēc miera. Runāsim par radušos situāciju ar Jehovu un paļausimies, ka viņa svētais gars mums palīdzēs salīgt mieru ar šo kristieti. Ja tā darīsim, mēs izjutīsim prieku un apliecināsim, ka klausām Jēzum. (Mat. 5:9.)

¹⁹ Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš mums sniedz vadību ar Jēzus Kristus starpniecību, kurš ir draudzes galva. (Efes. 5:23.) Apņemsimies klausīt Jēzum, kā viņam klausīja apustuļi Pēteris, Jēkabs un Jānis. (Mat. 17:5.) Mēs esam apskatījuši, kā mēs varam klausīt Jēzum un atjaunot labas attiecības ar ticības biedru, ko esam aizvainojuši. Ja mēs ņemsim vērā šajā rakstā dotos ieteikumus, mēs paliksim uz šaurā dzīvības ceļa, kā arī izjutīsim prieku un gandarījumu jau tagad un visu mūžību.