1., 2. Par ko ir runa iepriekšējā rakstā, un kas ir apskatīts šajā rakstā?

 IEPRIEKŠĒJĀ rakstā tika iztirzāti vairāki 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas panti un aplūkots, ko mēs no tiem varam mācīties. Piemēram, 3. pantā var lasīt, ka Jehova izraēliešiem lika cienīt vecākus. Šis norādījums jāņem vērā arī kristiešiem. Tas nozīmē, ka mums jārūpējas par vecākiem fiziskā, emocionālā un garīgā ziņā. Tajā pašā pantā ir teikts, ka izraēliešiem bija jāievēro sabats. Mums nav jāpilda likums par sabatu, bet mēs liekam lietā tajā ietverto principu, ja regulāri atvēlam laiku garīgām nodarbēm. Tā mēs apliecinām, ka cenšamies būt svēti, kā norādīts 3. Mozus 19:2 un 1. Pētera 1:15.

² Šajā rakstā ir apskatīti daži citi 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas panti. Kā mums jāizturas pret cilvēkiem, kam ir veselības traucējumi? Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret tiem, ar ko mūs saista darba attiecības? Kā mēs varam apliecināt, ka mīlam tuvāko? Mēs vēlamies būt svēti, jo Dievs ir svēts, tāpēc iedziļināsimies minētajos jautājumos.

3., 4. Kā, saskaņā ar 3. Mozus 19:14, izraēliešiem bija jāizturas pret nedzirdīgiem un neredzīgiem cilvēkiem?

³ Nolasīt 3. Mozus 19:14. Jehova prasīja, lai viņa kalpi izturētos labi pret cilvēkiem, kam ir kādi veselības traucējumi. Piemēram, izraēlieši nedrīkstēja lādēt nedzirdīgu  cilvēku. Ja cilvēks nedzird, ko citi par viņu saka, viņš nevar neko pateikt savai aizstāvībai, tāpēc draudēt nedzirdīgam cilvēkam vai vēlēt viņam ļaunu ir bezgala nekrietni.

⁴ Tālāk 14. pantā ir lasāms norādījums: ”Neliec šķērsli aklajam!” Kādā Bībeles komentārā, runājot par attieksmi, kāda senatnē bija pret cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem, ir teikts: ”Tuvajos Austrumos pret šādiem cilvēkiem izturējās netaisnīgi un cietsirdīgi.” Iespējams, cilvēki, gribēdami pasmieties, mēdza nolikt kādu šķērsli neredzīga cilvēka ceļā. Tāda rīcība bija zemiska. Ar iepriekšminētā norādījuma palīdzību Jehova saviem kalpiem mācīja, ka ir jābūt iejūtīgiem pret cilvēkiem, kam ir veselības traucējumi.

5. Kā mums jāizturas pret cilvēkiem, kam ir veselības traucējumi?

⁵ Jēzus juta līdzi šādiem cilvēkiem un rīkojās to labā. Lūk, ko viņš lika pastāstīt Jānim Kristītājam: ”Aklie redz, klibie staigā, spitālīgie tiek dziedināti, kurlie dzird, mirušie tiek celti augšā.” Redzot Jēzus paveiktos brīnumus, ”visi ļaudis.. slavēja Dievu”. (Lūk. 7:20—22; 18:43.) Kristieši vēlas līdzināties Jēzum un tāpēc ir iejūtīgi pret cilvēkiem, kam ir veselības traucējumi, un izturas pret tiem ar pacietību. Tiesa, mums Jehova nav dāvājis spēju veikt brīnumus. Tomēr mums ir kāda cita brīnišķīga iespēja — cilvēkiem, kas ir neredzīgi tiešā vai pārnestā nozīmē, mēs varam stāstīt Bībeles vēsti par to, ka visa zeme kļūs par paradīzi un cilvēki atgūs labu veselību un izveidos labas attiecības ar Dievu. (Lūk. 4:18.) Daudzi atsaucas uz šo vēsti un sāk slavēt Dievu.

6. Ko palīdz saprast norādījumi, kas lasāmi 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā?

⁶ Daži 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas panti palīdz labāk saprast to, kas prasīts desmit baušļos. Piemēram, astotais bauslis skan: ”Nezodz!” (2. Moz. 20:15.)  Kādam varēja likties, ka tad, ja viņš neko nepiesavinās, viņš pilda minēto likumu. Bet varbūt viņš zaga kādā citā veidā.

7. Kā varēja notikt, ka tirgotājs pārkāpj astoto bausli, kas aizliedza zagt?

⁷ Kāds tirgotājs varbūt lepni sprieda, ka viņš nekad nav ņēmis svešu mantu. Bet kā viņš rīkojās tirgojoties? Jehova bija teicis: ”Nekrāpieties, mērot garumu, svaru un tilpumu! Lai jums ir precīzi svari un precīzi atsvari, precīza ēfa un precīzs hīns.” Tā var lasīt 3. Mozus 19:35, 36. Tātad, ja tirgotājs lietoja neprecīzus svarus vai nepareiza tilpuma mērtraukus, lai apkrāptu pircējus, viņš tos apzaga. Arī citi 19. nodaļā lasāmie norādījumi palīdz saprast, ka negodīga rīcība bija astotā baušļa pārkāpums.

8. Ko ebrejiem palīdzēja saprast norādījumi, kas lasāmi 3. Mozus 19:11—13, un kā tie attiecas uz mums?

⁸ Nolasīt 3. Mozus 19:11—13. 11. pants sākas ar šādu norādījumu: ”Nezodziet!” 13. pantā ir pavēlēts: ”Neapkrāpiet.. savu tuvāko!” Tātad, ja izraēlietis kādu apkrāptu, viņš īstenībā apzagtu un aplaupītu šo cilvēku. Astotais bauslis aizliedza zagt, savukārt norādījumi, kas lasāmi 3. Mozus grāmatā, palīdzēja ebrejiem saprast šī baušļa būtību. Arī mums jāpārdomā, kāds ir Jehovas viedoklis par negodīgumu un zagšanu. Ņemot vērā, kas teikts 3. Mozus 19:11—13, mums jāizvērtē, vai mums kaut kas nav jāmaina savā dzīvē, piemēram, savās darījuma attiecībās vai attieksmē pret darbu.

9. Kā likums, kas lasāms 3. Mozus 19:13, aizsargāja strādniekus?

⁹ Runājot par godīgumu, ir jāpiemin vēl kāds aspekts. Kristiešiem, kas nodarbina citus, ir jāpievērš uzmanība vārdiem, ar kuriem beidzas 13. pants: ”Izmaksājiet algādžiem algu bez kavēšanās, neaizturiet to līdz rītam!” Izraēlā, kur bija agrāra sabiedrība, algādži samaksu par savu darbu saņēma katras darba dienas beigās. Ja algādzis nesaņemtu algu laikus, viņa ģimene tajā dienā paliktu bez iztikas līdzekļiem. Dodams iepriekšminēto norādījumu, Jehova paskaidroja: ”Viņš [algādzis] ir trūkumā un no tā, vai viņš saņems algu, ir atkarīga viņa dzīvība.” (5. Moz. 24:14, 15; Mat. 20:8.)

10. Kāds princips izriet no 3. Mozus 19:13?

¹⁰ Mūsu laikos algu parasti izmaksā reizi vai divas reizes mēnesī. Tomēr minētajā pantā ir ietverts princips, kas joprojām ir spēkā. Reizēm darba devēji saviem darbiniekiem izmaksā daudz mazāku summu, nekā pienāktos. Viņi labi zina, ka darbinieki ir tādā situācijā, kad tiem nekas cits neatliek kā strādāt par grašiem. Tādi darba devēji pārkāpj 13. pantā ietverto principu. Ikvienam kristietim, kam ir savs uzņēmums, ir jābūt godīgam pret darbiniekiem. Ko vēl vērtīgu var uzzināt 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā?

11., 12. Ko Jēzus uzsvēra, atsaukdamies uz 3. Mozus 19:17, 18?

¹¹ Dievs no mums prasa kaut ko vairāk nekā tikai nedarīt citiem ļaunu. Tas ir redzams 3. Mozus 19:17, 18. (Nolasīt.) Jehova teica: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu!” Ja mēs vēlamies, lai Dievs pret mums būtu labvēlīgs, mums katrā ziņā jārīkojas saskaņā ar šo norādījumu.

¹² Jēzus apstiprināja, ka ir ļoti svarīgi ievērot 3. Mozus 19:18 lasāmo likumu.  Kāds farizejs reiz Jēzum vaicāja: ”Kurš ir svarīgākais bauslis bauslībā?” Jēzus atbildēja, ka ”svarīgākais un pirmais bauslis” ir šāds: ”Mīli Jehovu.. ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu.” Pēc tam, citēdams 3. Mozus 19:18, Jēzus teica: ”Otrais, kas ir tam līdzīgs, ir šāds: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.”” (Mat. 22:35—40.) Ir ļoti daudz veidu, kā mēs varam apliecināt, ka mīlam tuvāko. Turpinot apskatīt 3. Mozus grāmatas 19. nodaļu, pievērsīsim uzmanību dažām situācijām, kurās jāizpaužas mūsu mīlestībai pret tuvāko.

13. Kā tas, kas Bībelē stāstīts par Jāzepu, mums palīdz labāk saprast norādījumu, kas lasāms 3. Mozus 19:18?

¹³ Piemēram, mums jāņem vērā norādījums, kas lasāms 18. panta sākumā. Tur teikts: ”Neatriebies un neturi uz kādu no saviem tautiešiem ļaunu prātu.” Mēs noteikti esam dzirdējuši par gadījumiem, kad kāds cilvēks ilgu laiku, varbūt pat gadiem ilgi, ir turējis sevī aizvainojumu uz darbabiedru, skolasbiedru, radinieku vai ģimenes locekli. Bībelē stāstīts, ka Jāzepa desmit pusbrāļi turēja ļaunu prātu uz Jāzepu un galu galā šis naids viņus pamudināja uz briesmīgu rīcību. (1. Moz. 37:2—8, 25—28.) Bet Jāzepa attieksme pret pusbrāļiem bija pilnīgi citāda. Kad viņam bija piešķirta liela vara un viņš būtu varējis atriebties pusbrāļiem, viņš tiem parādīja žēlsirdību. Jāzeps nebija perinājis ļaunas domas. Viņa rīcība bija saskaņā ar Dieva norādījumu, kas lasāms 3. Mozus 19:18. (1. Moz. 50:19—21.)

14. Kas liecina, ka 3. Mozus 19:18 ietvertais princips joprojām ir spēkā?

¹⁴ Tā kā mēs vēlamies būt patīkami Dievam, mums jācenšas līdzināties Jāzepam, kas piedeva saviem pusbrāļiem, nevis turēja uz tiem ļaunu prātu un atriebās. Šāda rīcība ir saskaņā ar to, uz ko, mācīdams saviem sekotājiem lūgt Dievu, norādīja Jēzus, — viņš rosināja piedot tiem, kas ”ir grēkojuši pret mums”. (Mat. 6:9, 12.) Arī apustulis Pāvils mudināja: ”Neatriebieties, mīļie.” (Rom. 12:19.) Vēl viņš rakstīja: ”Vienmēr esiet iecietīgi  cits pret citu un augstsirdīgi piedodiet, ja arī kādam ir iemesls sūdzēties par otru.” (Kol. 3:13.) Jehovas principi nemainās. Princips, kas ir pamatā likumam, kurš rakstīts 3. Mozus 19:18, ir spēkā arī mūsu dienās.

15. Kāds piemērs ilustrē, ka mums jācenšas piedot tiem, kas mūs ir aizvainojuši, un aizmirst pāridarījumus?

¹⁵ Aizvainojumu var salīdzināt ar brūci. Brūces mēdz būt mazas un mēdz būt lielas. Darbojoties virtuvē, daudziem ir gadījies iegriezt pirkstā. Pušums pasāp, bet sāpes drīz vien pāriet. Jau pēc pāris dienām pirksts ir sadzijis un mēs varbūt pat neatceramies, kur īsti ir bijis pušums. Kaut ko līdzīgu var teikt par nebūtiskiem nodarījumiem. Varbūt draugs ir izdarījis vai pateicis kaut ko tādu, kas mūs ir sāpinājis, bet mēs viņam viegli piedodam. Bet, ja mēs esam pamatīgi sagriezušies, ārsts, ļoti iespējams, uzliek brūcei šuves un to pārsien. Ja mēs pēc tam aiztiktu vai bakstītu brūci, mēs kavētu tās dzīšanu un tā varbūt pat iekaistu. Diemžēl reizēm notiek tā, ka cilvēks, kas jūtas dziļi aizskarts, dara kaut ko līdzīgu pārnestā nozīmē. Viņš pastāvīgi domā par to, kā otrs viņu ir sāpinājis un nodarījis viņam pāri. Bet tie, kas tur uz kādu ļaunu prātu, kaitē paši sev. Daudz labāk ir sekot norādījumam, kas atrodams 3. Mozus 19:18.

16. Kā, saskaņā ar 3. Mozus 19:33, 34, izraēliešiem bija jāizturas pret ienācējiem, un ko mēs no tā varam mācīties?

¹⁶ Likums mīlēt tuvāko nenozīmēja, ka izraēliešiem jāmīl tikai savi tautieši. Jehova viņiem lika mīlēt arī ienācējus, kas mita viņu zemē, kā tas ir skaidri redzams 3. Mozus 19:33, 34. (Nolasīt.) Pret ienācējiem bija jāizturas kā pret savējiem. ”Mīliet viņus kā paši sevi,” lika Jehova. Piemēram, saskaņā ar bauslību, tīrumā palikušās vārpas un vīna dārzā atlikušās ogas drīkstēja savākt gan trūcīgie izraēlieši, gan ienācēji. (3. Moz. 19:9, 10.) Princips, ka jāmīl svešinieki, attiecas arī uz kristiešiem. (Lūk. 10:30—37.) Kā zināms, pasaulē ir miljoniem cilvēku, kas pārcēlušies uz citām zemēm, un droši vien arī mēs tādus sastopam. Ir svarīgi, lai neatkarīgi no viņu vecuma un dzimuma mēs pret viņiem izturētos ar cieņu.

17., 18. a) Pēc kā jātiecas Dieva kalpiem, kā var lasīt 3. Mozus 19:2 un 1. Pētera 1:15? b) Ko aicināja darīt apustulis Pēteris?

¹⁷ Gan 3. Mozus 19:2, gan 1. Pētera 1:15 ir teikts, ka Dieva kalpiem jābūt svētiem. Daudzos citos 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas pantos var uzzināt, kas jādara, lai iegūtu Jehovas labvēlību, un no kādas rīcības viņa kalpiem jāvairās. Šajā un iepriekšējā rakstā ir apskatīti tikai daži no šiem pantiem. b Kā var redzēt Grieķu rakstos, Jehova vēlas, lai mēs savā dzīvē izmantotu principus, kas izriet no bauslības. Bet apustulis Pēteris minēja vēl kaut ko svarīgu, kas jādara kristiešiem.

¹⁸ Kristieši kalpo Dievam un dara daudz ko labu, bet Pēteris sevišķi izcēla vienu kristīgās dzīves jomu. Pirms aicinājuma kļūt svētiem it visā Pēteris mudināja: ”Noskaņojieties aktīvai darbībai.” (1. Pēt. 1:13, 15.) Par kādu darbību Pēteris runāja? Viņš rakstīja, ka ar garu svaidītie Kristus brāļi ”visur sludina, cik izcilas īpašības” piemīt Dievam. (1. Pēt. 2:9.) Tagad visi kristieši var dot savu ieguldījumu šajā svarīgajā darbā. Tā ir vislabākā iespēja palīdzēt cilvēkiem. Mums kā svētai tautai ir gods dedzīgi sludināt labo vēsti un mācīt cilvēkiem Bībeli, un mēs to darām regulāri. (Marka 13:10.) Ja mēs no sirds cenšamies dzīvot pēc principiem, kas ietverti 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā, mēs apliecinām, ka mīlam Dievu un savu tuvāko un ka vēlamies kļūt ”svēti it visā, ko darām”.