1., 2. a) Kāpēc mūs var stiprināt pārdomas par Noasu, Daniēlu un Ījabu? b) Kādos apstākļos Ecēhiēls pierakstīja vārdus, kas lasāmi Ecēhiēla 14:14?

VAI jums ir jāpieredz tādi pārbaudījumi kā veselības problēmas, finansiālas grūtības vai vajāšanas? Varbūt jums reizēm ir grūti saglabāt prieku kalpošanā Jehovam? Ja tā ir, jūs var stiprināt pārdomas par Noasa, Daniēla un Ījaba dzīvi. Viņi bija nepilnīgi cilvēki, un viņi pieredzēja grūtības, kādas pieredzam arī mēs. Reizēm pat viņu dzīvība bija briesmās. Tomēr viņi saglabāja uzticību Jehovam, kļūstot par paraugu ticībā un paklausībā. (Nolasīt Ecēhiēla 14:12—14.)

² Vārdus, kas ir izraudzīti par šī raksta tēmas pantu, Ecēhiēls uzrakstīja Babilonijā 612. gadā p.m.ē. * (Ecēh. 1:1; 8:1.) Strauji tuvojās iepriekš paredzētā Jeruzālemes nopostīšana, kas notika 607. gadā p.m.ē. Tikai samērā nedaudzi, kas uzticībā un paklausībā līdzinājās Noasam, Daniēlam un Ījabam, tika atzīmēti  glābšanai. (Ecēh. 9:1—5.) Starp viņiem bija Jeremija, Baruhs, Ebedmelehs un rehabieši.

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Līdzīgi arī mūsdienās, tuvojoties šīs ļaunās pasaules galam, glābšanai tiks atzīmēti vienīgi tie, kurus Jehova uzskata par nevainojamiem, — cilvēki, kas līdzinās Noasam, Daniēlam un Ījabam. (Atkl. 7:9, 14.) Apskatīsim, kāpēc Jehova šos vīrus minēja par paraugu taisnīgumā. Pievērsīsim uzmanību tam, 1) kādas grūtības katrs no viņiem pieredzēja un 2) kā mēs varam viņiem līdzināties ticībā un paklausībā.

4., 5. Kādas grūtības pieredzēja Noass, un kāpēc viņa izturība ir ievērības cienīga?

⁴ Kādas grūtības Noass pieredzēja. Noasa vecvectēva Ēnoha dzīves laikā cilvēki bija kļuvuši ļoti bezdievīgi. Viņi pat vērsās ar ”briesmīgiem vārdiem” pret Jehovu. (Jūd. 14, 15.) Pasaule kļuva aizvien vardarbīgāka, un Noasa dienās zeme jau bija ”pilna varas darbu”. Ļaunie eņģeļi izveidoja sev miesīgus ķermeņus un ņēma par sievām cilvēku meitas. Šajās savienībās dzima pēcnācēji, kas izauga par varmācīgiem milžiem. (1. Moz. 6:2—4, 11, 12.) Taču Noass atšķīrās no ļaunās sabiedrības. Bībelē teikts: ”Noa atrada labvēlību Dieva acīs. ..Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.” (1. Moz. 6:8, 9.)

⁵ Ko minētie vārdi atklāj par šo taisnīgo vīru? Padomāsim, cik ilgi Noass ”vadīja savas gaitas ar Dievu” ļaunajā pasaulē, kāda bija pirms plūdiem. Tie nebija kādi 70 vai 80 gadi, kas ir aptuvenais cilvēka mūža ilgums mūsdienās, bet gandrīz 600 gadi! (1. Moz. 7:11.) Turklāt, atšķirībā no mums, viņam nebija iespējas tikties ar ticības biedriem draudzes sapulcēs. Pēc visa spriežot, viņu neatbalstīja pat miesīgie brāļi un māsas. *

6. Kā Noass apliecināja izcilu drosmi?

⁶ Noass apzinājās, ka nepietiek vienkārši būt labam cilvēkam. Viņš kļuva par ”taisnības sludinātāju”, kas drosmīgi stāstīja citiem par savu ticību Jehovam. (2. Pēt. 2:5.) ”Ar savu ticību viņš nosodīja pasauli,” rakstīja apustulis Pāvils. (Ebr. 11:7.) Jādomā, šī iemesla dēļ Noass saskārās ar izsmieklu un pretestību, un, iespējams, viņam pat tika draudēts ar fizisku izrēķināšanos. Taču Noass neļāvās bailēm no cilvēkiem. (Sal. Pam. 29:25.) Tieši pretēji, viņš izjuta drosmi, ko Jehova dod saviem uzticīgajiem kalpiem.

7. Ar kādām grūtībām Noass saskārās, būvējot šķirstu?

⁷ Kad Noass bija vadījis savas gaitas ar Dievu vairāk nekā piecus gadsimtus, Dievs viņam pavēlēja būvēt šķirstu cilvēku un dzīvnieku glābšanai. (1. Moz. 5:32; 6:14.) Šis darbs varēja likties ļoti grūts — turklāt ne tikai no būvniecības viedokļa. Noass noteikti saprata, ka tas izraisīs vēl lielāku izsmieklu un pretestību. Tomēr viņš paklausīja Jehovam un ticībā ķērās pie darba. ”Noa darīja, kā Dievs sacīja.” (1. Moz. 6:22.)

8. Kā izpaudās Noasa paļāvība uz Jehovas spēju gādāt par viņu un viņa ģimeni?

⁸ Tāpat Noasam nebija viegli gādāt par sievas un bērnu materiālajām vajadzībām. Pirms plūdiem cilvēkiem bija ļoti smagi jānopūlas, lai izaudzētu to, kas bija nepieciešams uzturam, un Noass noteikti nebija izņēmums. (1. Moz. 5:28, 29.) Tomēr par svarīgāko Noass uzskatīja nevis dzīves materiālo pusi, bet Dieva gribas pildīšanu. Arī šķirsta būvēšanas laikā, kas varēja būt kādi  četrdesmit piecdesmit gadi, Noass saglabāja garīgu skatījumu uz dzīvi. Un tādu viņš saglabāja vēl 350 gadus pēc plūdiem, visu savu turpmāko mūžu. (1. Moz. 9:28.) Mēs tiešām daudz ko varam mācīties no viņa ticības un paklausības!

9., 10. a) Kā mēs varam līdzināties Noasam ticībā un paklausībā? b) Kā Dievs raugās uz tiem, kas ievēro viņa normas?

⁹ Kā mēs varam līdzināties Noasam ticībā un paklausībā. Mēs to varam darīt, ievērojot Dieva taisnīgās normas, nepiederot pie Sātana pasaules un tiecoties vispirms pēc Dieva valstības. (Mat. 6:33; Jāņa 15:19.) Šāds dzīvesveids neiemanto pasaules atzinību. Mūsu stingrā turēšanās pie Dieva likumiem, piemēram, tiem, kas ir saistīti ar laulību un morāli, dažās valstīs ir izraisījusi negatīvu publicitāti. (Nolasīt Maleahija 3:17, 18.) Tomēr, līdzīgi Noasam, mēs nevis baidāmies no cilvēkiem, bet izjūtam bijību pret Jehovu. Mēs zinām, ka tikai viņš spēj dāvāt mūžīgu dzīvi. (Lūk. 12:4, 5.)

¹⁰ Ikvienam no mums būtu labi pārdomāt šādus jautājumus: vai es turpinu staigāt ar Dievu arī tad, kad citi mani izsmej un kritizē? Vai materiālu grūtību laikā es saglabāju paļāvību uz Jehovas spēju gādāt par mani? Ja mēs līdzināmies Noasam ticībā un paklausībā, mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova nepārstās rūpēties par mums. (Filip. 4:6, 7.)

11. Kādus pārbaudījumus Babilonā pieredzēja Daniēls un viņa biedri? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹¹ Kādas grūtības Daniēls pieredzēja. Daniēls bija aizvests trimdā uz Babilonu — pilsētu, kurā bija izplatīta elkdievība un spiritisms. Turklāt babilonieši uz ebrejiem raudzījās ar pārākuma apziņu un izsmēja gan viņus pašus, gan viņu Dievu Jehovu. (Ps. 137:1, 3.) Tas noteikti ļoti sāpināja Daniēlu un citus Jehovam uzticīgos ebrejus. Daniēlam un viņa trīs biedriem — Hananjam, Misaēlam un Asarjam — bija pievērsta īpaša uzmanība, jo viņus bija paredzēts apmācīt kalpošanai ķēniņa galmā. Viņiem pat tika noteikts konkrēts uzturs — viņiem bija jāēd ēdieni no ķēniņa galda. Tas Daniēlam kļuva par pārbaudījumu, jo starp ēdieniem bija tādi, kuru lietošana bauslībā bija aizliegta. Taču Daniēls bija apņēmies ”neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda”. (Dan. 1:5—8, 14—17.)

12. a) Kādas labas īpašības piemita Daniēlam? b) Kā Jehova raudzījās uz Daniēlu?

¹² Daniēls saskārās ar vēl kaut ko tādu, kas varēja kļūt par pārbaudījumu. Viņš bija ļoti spējīgs, un tāpēc viņam tika uzticēti īpaši pienākumi ķēniņa galmā. (Dan. 1:19, 20.) Tomēr Daniēls nekļuva augstprātīgs un pašpārliecināts, bet palika pazemīgs un pieticīgs. Viņš vienmēr deva godu Jehovam. (Dan. 2:30.) Daniēls vēl bija jaunietis, kad Jehova viņu minēja par paraugu taisnīgumā līdzās Noasam un Ījabam. Vai Dieva paļāvība uz Daniēlu attaisnojās? Noteikti! Daniēls saglabāja uzticību Dievam un bija viņam paklausīgs līdz pat mūža galam. Daniēlam bija gandrīz simt gadu, kad Dieva eņģelis viņu sirsnīgi uzrunāja ar vārdiem ”ļoti mīļais vīrs”. (Dan. 10:11.)

13. Kā Daniēla augstais stāvoklis varēja nākt par labu citiem ebrejiem?

¹³ Pateicoties Dieva labvēlībai, Daniēls ieņēma augstu valsts amatu gan babiloniešu, gan mēdiešu un persiešu valdīšanas laikā. (Dan. 1:21; 6:1, 2.) Iespējams, Jehova šādi vadīja notikumus, lai Daniēls spētu palīdzēt saviem tautiešiem, līdzīgi Jāzepam Ēģiptē un Esterei un Mordohajam Persijā. * (Dan. 2:48.) Iedomājieties, cik  mierinoši ebreju trimdiniekiem, to vidū arī Ecēhiēlam, bija redzēt, kā Jehova viņus atbalsta!

14., 15. a) Kādā ziņā mūsu apstākļi līdzinās tiem, kādos atradās Daniēls? b) Ko kristieši, kas audzina bērnus, var mācīties no Daniēla vecākiem?

¹⁴ Kā mēs varam līdzināties Daniēlam ticībā un paklausībā. Mēs dzīvojam kā svešinieki pasaulē, kuru morālā un garīgā ziņā spēcīgi ietekmē lielā Babilona, pasaules viltus reliģiju kopums, kas Bībelē saukts arī par ”dēmonu mitekli”. (Atkl. 18:2.) Mēs atšķiramies no apkārtējiem cilvēkiem un pat tiekam izsmieti. (Marka 13:13.) Tādēļ aizvien vairāk tuvosimies mūsu Dievam Jehovam, tāpat kā to darīja Daniēls. Ja būsim pazemīgi, paļausimies uz Dievu un klausīsim viņam, arī mēs būsim dārgi viņa acīs. (Hag. 2:7.)

¹⁵ Kristieši, kas audzina bērnus, var daudz ko mācīties no Daniēla vecākiem. Kaut arī Daniēla bērnībā lielākā daļa Jūdejas iedzīvotāju bija ļauni, viņš izauga par cilvēku, kas mīl Dievu. Tā, protams, nebija nejaušība. Liela nozīme bija tam, kā viņu bija audzinājuši vecāki. (Sal. Pam. 22:6.) Pat Daniēla vārds, kas nozīmē ”mans tiesnesis ir Dievs”, norāda, ka viņa vecāki bija dievbijīgi cilvēki. Tāpēc, vecāki, nenolaidiet rokas un turpiniet pacietīgi mācīt savus bērnus! (Efes. 6:4.) Lūdziet Jehovu kopā ar viņiem un par viņiem. Ja pūlēsieties iedēstīt viņu sirdī Bībeles patiesību, Jehova jūs bagātīgi svētīs. (Ps. 37:5.)

16., 17. Kādus pārbaudījumus pieredzēja Ījabs?

¹⁶ Kādas grūtības Ījabs pieredzēja. Savā dzīvē Ījabs pieredzēja dažādus pārbaudījumus. Viņš bija ”viscildenākais starp visiem ļaudīm, kas dzīvoja austrumos”. (Īj. 1:3.) Viņš bija bagāts, ievērojams un visu cienīts. (Īj. 29:7—16.) Vai Ījabs tāpēc kļuva iedomīgs vai arī sāka uzskatīt, ka Dievs viņam nav vajadzīgs? Nepavisam ne! Kā var lasīt Bībelē, Jehova viņu sauca par savu kalpu un piebilda: ”Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna.” (Īj. 1:8.)

¹⁷ Pavisam īsā laikā Ījaba dzīve krasi mainījās. Viņš pēkšņi nonāca dziļā nabadzībā un izmisumā. Kā mēs zinām, grūtības Ījaba dzīvē bija izraisījis Sātans, kurš bija nepatiesi apgalvojis, ka Ījabs kalpo Dievam savtīgu iemeslu dēļ. (Nolasīt Ījaba 1:9, 10.) Jehova neatstāja bez ievērības šo ļaunprātīgo apsūdzību. Viņš Ījabam  deva iespēju pierādīt savu uzticību un apliecināt, ka tas viņam kalpo nesavtīgi un no tīras sirds.

18. a) Kas jums liekas ievērības cienīgs tajā, kā Ījabs rīkojās pārbaudījumu laikā? b) Ko par Jehovu atklāj tas, kā viņš izturējās pret Ījabu?

¹⁸ Sātans pret Ījabu uzsāka virkni nežēlīgu uzbrukumu, kas Ījabam radīja priekšstatu, ka tajos ir vainojams Dievs. (Īj. 1:13—21.) Tad ieradās trīs viltus mierinātāji, kas vērsās pret Ījabu ar ļauniem vārdiem, būtībā apgalvojot, ka Dievs viņu soda par viņa grēkiem! (Īj. 2:11; 22:1, 5—10.) Tomēr Ījabs palika uzticīgs Jehovam. Tiesa gan, reizēm Ījabs izteicās neapdomīgi un pārsteidzīgi, taču Jehova izprata Ījaba sāpes. (Īj. 6:1—3.) Dievs redzēja dziļi nomāktu vīru, kurš nekad nenovērsās no viņa, kaut arī Sātans, tēlaini izsakoties, bija notriecis to pie zemes un sita ar melīgiem apvainojumiem. Kad Ījaba pārbaudījumi beidzās, Jehova viņam piešķīra divreiz vairāk par to, ko viņš bija zaudējis, kā arī dāvāja viņam garu mūžu — vēl 140 dzīves gadus. (Jēk. 5:11.) Ījabs turpināja kalpot Jehovam ar nedalītu padevību. Kā mēs to zinām? Kopš Ījaba nāves bija pagājuši jau vairāki gadsimti, kad Ecēhiēls pierakstīja vārdus, kas lasāmi šī raksta tēmas pantā.

19., 20. a) Kā mēs varam līdzināties Ījabam ticībā un paklausībā? b) Kā attiecībās ar citiem mēs varam atspoguļot Jehovas līdzjūtību?

¹⁹ Kā mēs varam līdzināties Ījabam ticībā un paklausībā. Lai kādi būtu mūsu apstākļi, vienmēr gādāsim, lai galvenā vieta mūsu dzīvē būtu Jehovam. Pilnībā paļausimies uz viņu un klausīsim viņam no visas sirds. Mums ir vēl vairāk iemeslu paļauties uz Jehovu, nekā bija Ījabam. Piemēram, mēs daudz ko zinām par Sātanu un viņa paņēmieniem. (2. Kor. 2:11.) No Bībeles, jo īpaši no Ījaba grāmatas, mēs esam uzzinājuši, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Bet Daniēla grāmata palīdz saprast, ka Dieva valstība ir reāla valdība, kuras ķēniņš ir Jēzus Kristus. (Dan. 7:13, 14.) Un mēs zinām, ka tā drīz pārņems varu pār zemi un darīs galu visām ciešanām.

²⁰ No tā, kas notika ar Ījabu, mēs mācāmies, ka mums jābūt līdzjūtīgiem pret ticības biedriem, kas pieredz grūtības. Reizēm kāds, līdzīgi Ījabam, var izteikties neapdomīgi. (Īj. 6:2, 3.) Netiesāsim šādu kristieti, bet izturēsimies pret viņu līdzjūtīgi un saprotoši. Tā mēs līdzināsimies mūsu mīlošajam un žēlsirdīgajam debesu Tēvam Jehovam. (Ps. 103:8.)

21. Kā 1. Pētera 5:10 lasāmie vārdi sasaucas ar to, ko pieredzēja Noass, Daniēls un Ījabs?

²¹ Kaut arī Noass, Daniēls un Ījabs dzīvoja dažādos laikos un ļoti atšķirīgos apstākļos, viņi izturēja grūtības un pārbaudījumus, ar kuriem saskārās. Tas, ko viņi pieredzēja, atsauc atmiņā apustuļa Pētera vārdus: ”Kad jūs īsu brīdi būsiet cietuši, visas augstsirdīgās labestības Dievs.. pats jūs sagatavos līdz galam, darīs nelokāmus un stiprus.” (1. Pēt. 5:10.)

22. Kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?

²² Ar vārdiem, kas lasāmi 1. Pētera vēstules 5. nodaļas 10. pantā, Jehova apliecina, ka viņš savus kalpus darīs nelokāmus un stiprus. Un tas attiecas arī uz Dieva kalpiem mūsdienās. Mēs visi vēlamies, lai Jehova mūs stiprina un mēs būtu nelokāmi ticībā. Tāpēc sekosim Noasa, Daniēla un Ījaba ticības un paklausības paraugam! Kā redzēsim nākamajā rakstā, šie vīri spēja palikt uzticīgi Jehovam, jo labi viņu pazina. Viņi ”saprata visu”, ko Dievs no viņiem prasīja. (Sal. Pam. 28:5, LB-2012.) Arī mēs varam ”saprast visu”, ko Dievs no mums prasa, un saglabāt uzticību viņam.