BĪBELĒ vienas un tās pašas frāzes reizēm ir atkārtotas vārds vārdā. Kādi varētu būt bijuši iemesli, kāpēc tā ir darīts?

Sarakstīšanas laiks. Senajiem izraēliešiem nebija katram sava bauslības eksemplāra. Bauslība tika lasīta priekšā visai tautai, kad tā bija sapulcējusies saiešanas telts priekšā. (5. Moz. 31:10—12.) Liels pulks ļaužu stundām ilgi stāvēja un klausījās, kā tiek lasīta bauslība. (Neh. 8:2, 3, 7.) Noteikti ik pa laikam kaut kas novērsa kāda klausītāja uzmanību, tāpēc bija labi, ka svarīgākās frāzes tika atkārtotas. Tas palīdzēja dzirdēto iegaumēt un pēc tam likt lietā. Atsevišķu vārdu un frāžu atkārtošana ļāva atcerēties bauslības prasību detaļas. (3. Moz. 18:4—22; 5. Moz. 5:1.)

Forma, kādā teksts sarakstīts. Apmēram desmitā daļa Bībeles teksta ir sarakstīta dzejā. Dzejā ir sarakstītas pat veselas grāmatas, piemēram, Psalmi, Augstā dziesma un Raudu dziesmas. Reizēm šādos tekstos parādās refrēni. Ar refrēna palīdzību tika uzsvērta tēma, un refrēns ļāva iegaumēt tekstu. Lūk, kāds piemērs. Psalmā 115:9—11 var lasīt: ”Izraēla ļaudis, paļaujieties uz Jehovu! Viņš — jūsu palīgs un vairogs. Ārona pēcnācēji, paļaujieties uz Jehovu! Viņš — jūsu palīgs un vairogs. Jūs, kas Jehovu bīstaties, paļaujieties uz Jehovu! Viņš — jūsu palīgs un vairogs.” Tā kā dziedātāji atkārtoja, ka Jehova ir viņu palīgs un vairogs, šī svarīgā doma iespiedās viņu prātā.

Nepieciešamība uzsvērt svarīgāko. Reizēm Bībeles sarakstītāji atkārtoja īpaši svarīgas atziņas. Kad Jehova aizliedza izraēliešiem lietot uzturā asinis, viņš lika Mozum to atkārtot vairākas reizes. Dievs gribēja, lai izraēliešiem būtu skaidrs un paliktu prātā, ka ”ikvienas radības dzīvība ir asinīs”, proti, ka asinis simbolizē dzīvību. (3. Moz. 17:11, 14.) Vēlāk, kad apustuļi un vecākie, kas atradās Jeruzālemē, rakstīja, no kā kristiešiem jāatturas, lai saglabātu Dieva labvēlību, atkal tika uzsvērts, ka ir jāatturas no asinīm. (Ap. d. 15:20, 29.)

Lai gan Bībelē kaut kas mēdz atkārtoties, Jehova nevēlas, ka mums būtu paradums nemitīgi atkārtot vienas un tās pašas Bībeles frāzes. Jēzus pamācīja savus sekotājus: ”Lūdzot nesakiet visu laiku vienu un to pašu.” (Mat. 6:7.) Pēc tam viņš pieminēja dažādus jautājumus, par ko viņa sekotāji var lūgt, lai to lūgšanas būtu patīkamas Jehovam. (Mat. 6:9—13.) Ko mēs varam secināt? Lūgšanās nav jāatkārto vieni un tie paši vārdi, bet mēs drīkstam daudz reižu lūgt par vieniem un tiem pašiem jautājumiem. (Mat. 7:7—11.)

Tātad ir būtiski iemesli, kāpēc Bībelē kaut kas mēdz atkārtoties. Atkārtošana ir viena no metodēm, kā diženais Skolotājs Jehova saviem kalpiem māca to, kas tiem nāk par labu. (Jes. 48:17, 18.)