1., 2. Kas palīdz saprast, kā jutās Jehova, kad tika aptraipīta viņa labā slava?

 IZTĒLOSIMIES, ka par mums kāds sāk izplatīt nekrietnas baumas. Mēs zinām, ka tie ir klaji meli. Diemžēl daži cilvēki sāk tiem ticēt un pat izplatīt šīs baumas tālāk. Galu galā tām notic daudzi. Ja mums nav vienalga, ko citi cilvēki par mums domā, tad šādi apmelojumi mūs ļoti apbēdina. (Sāl. pam. 22:1.)

² Šis piemērs palīdz saprast, kā jutās Jehova, kad tika aptraipīta viņa labā slava. Tas notika, kad viens no viņa garīgajiem dēliem, sarunādamies ar pirmo sievieti, apmeloja savu Tēvu. Ieva noticēja šiem meliem un kopā ar savu vīru Ādamu sacēlās pret Jehovu. Tā cilvēku dzīvē ienāca grēks un nāve. (1. Moz. 3:1—6; Rom. 5:12.) Visas nelaimes, ko redzam pasaulē, visi kari un posts ir sekas tam, ka Sātans Ēdenes dārzā apmeloja Jehovu. Protams, Jehovu šie apmelojumi dziļi sāpināja, un viņam ir žēl, ka cilvēkiem ir jācieš. Tomēr tas viss nav laupījis Jehovam prieku — viņš Bībelē ir saukts par ”laimīgu Dievu”. (1. Tim. 1:11.)

3. Ko mēs varam darīt, lai Jehovas vārds tiktu attīrīts no negoda?

³ Mums ir brīnišķīga iespēja stāstīt cilvēkiem patiesību par Jehovu. Mēs paklausām Bībelē lasāmajam aicinājumam: ”Slavējiet Jehovas vārdu!” (Ps. 113:1.) Mēs varam slavēt Jehovas vārdu, stāstot citiem par viņa brīnišķīgajām īpašībām. Šajā rakstā ir aplūkots, kas mūs mudina no visas sirds slavēt Jehovu.

 JEHOVU IEPRIECINA TAS, KA MĒS VIŅU SLAVĒJAM

4. Kāpēc Jehovu iepriecina tas, ka mēs viņu slavējam? Paskaidrojiet. (Sk. arī attēlu.)

⁴ Jehova ļoti priecājas, kad mēs viņu slavējam. (Ps. 69:30, 31.) Vai tas nozīmē, ka Visvarenais Dievs līdzinās tādiem cilvēkiem, kuri nejūtas pārliecināti par sevi un tāpēc alkst pēc atzinības un uzslavām? Nē, tā nav. Lūk, kāds piemērs, kas palīdz to saprast. Kad meitiņa pieskrien pie tēta, viņu apskauj un izsaucas: ”Tu esi vislabākais tētis pasaulē!”, tētis, protams, ir iepriecināts un aizkustināts. Tas nenozīmē, ka meitenītes tēvs ir cilvēks ar zemu pašcieņu, kurš tīko pēc bērna uzslavām. Ir skaidrs, ka viņam ir veselīga pašcieņa un ka bērna mīlestības apliecinājumi viņu iepriecina. Turklāt gudrs tēvs zina, ka prasme izpaust šādas pozitīvas jūtas ir ļoti svarīga un tā palīdzēs bērnam dzīvē būt laimīgam. Tādu pašu iemeslu dēļ mūsu debesu Tēvs Jehova priecājas, kad mēs viņu slavējam.

5. Kādus melus mēs varam atspēkot, slavēdami Jehovu?

⁵ Kad slavējam Jehovu, mēs arī atspēkojam Sātana melus, kas skar mūs pašus. Sātans ir apgalvojis, ka pārbaudījumos neviens cilvēks nepaliks uzticīgs Dievam un ka ikviens novērsīsies no Dieva, ja tas viņam šķitīs izdevīgi. (Īj. 1:9—11; 2:4.) Taču jau pirms daudziem gadsimtiem Ījabs pierādīja, ka Sātanam nav taisnība, un ikvienam no mums ir tāda pati iespēja. Mēs varam nostāties mūsu debesu Tēva pusē un ar savu uzticīgo kalpošanu viņu iepriecināt. (Sāl. pam. 27:11.)

6. Ko var mācīties no ķēniņa Dāvida un levītiem? (Nehemijas 9:5.)

⁶ Mēs mīlam Dievu, tāpēc no visas sirds vēlamies viņu cildināt un slavēt viņa vārdu. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Slavē Jehovu, mana dvēsele, viss, kas manī, lai slavē viņa svēto vārdu!” (Ps. 103:1.) Dāvids saprata, ka slavēt Jehovas vārdu nozīmē slavēt pašu Jehovu. Ar Dieva vārdu nesaraujami ir saistīta viņa reputācija. Viņa vārds mums liek domāt par viņa brīnišķīgajām īpašībām un visu, ko viņš ir paveicis. Kā redzams citētajā psalmā, Dāvids uzskatīja, ka Jehovas vārds ir svēts un tas ir jāslavē, un viņš vēlējās to darīt ar visu savu būtību. Tāpat kā Dāvids, arī levīti no sirds slavēja Jehovu, un viņi mudināja to darīt arī  citus. Viņi pazemīgi atzina, ka Jehovas svētais vārds ir tik dižens, ka to ”nevar vien beigt slavēt un cildināt”. (Nolasīt Nehemijas 9:5.) Nav šaubu, ka viņu izjustie slavas vārdi iepriecināja Jehovas sirdi.

7. Kā mēs varam slavēt Jehovu sludināšanā un savās ikdienas gaitās?

⁷ Jehovam ir prieks, ja mūsu vārdos izpaužas mīlestība pret viņu un pateicība viņam. Sludināšanā mūsu galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem tuvoties Jehovam, — mēs vēlamies, lai arī viņi iemīlētu debesu Tēvu. (Jēk. 4:8.) Mēs stāstām citiem, cik brīnišķīga ir Jehovas personība, un vēlamies, lai cilvēki uzzinātu, kas Bībelē teikts par viņa mīlestību, taisnīgumu, gudrību un varenību. Kā vēl mēs varam slavēt Jehovu? Mēs cenšamies viņam līdzināties. (Efes. 5:1.) Jo labāk mums tas izdodas, jo vairāk mēs atšķiramies no ļaunās pasaules. Cilvēki to ievēro un vēlas zināt iemeslu. (Mat. 5:14—16.) Reizēm savās ikdienas gaitās mums rodas iespēja pastāstīt, kāpēc mēs kādās situācijās rīkojamies citādi nekā lielākā daļa cilvēku. Izmantodami šādas iespējas, mēs rosinām cilvēku interesi par patieso Dievu. Ja mēs cenšamies visdažādākajos veidos slavēt Jehovu, mēs viņu ļoti iepriecinām. (1. Tim. 2:3, 4.)

KAD MĒS SLAVĒJAM JEHOVU, MĒS IEPRIECINĀM JĒZU

8. Kādā ziņā Jēzus ir labs paraugs?

⁸ No visām saprātīgajām būtnēm neviens nepazīst Jehovu tik labi kā Jēzus. (Mat. 11:27.) Jēzus mīl savu Tēvu, un viņš to vienmēr un visur ir slavējis. (Jāņa 14:31.) Kad savas nāves priekšvakarā Jēzus lūdza Jehovu, šajā lūgšanā viņš par savu kalpošanu uz zemes teica: ”Es tavu vārdu esmu darījis viņiem zināmu.” (Jāņa 17:26.)

9. Kā Jēzus palīdzēja cilvēkiem labāk iepazīt Jehovu? Miniet piemēru.

⁹ Kā Jēzus darīja zināmu sava Tēva vārdu? Ebreji, kam Jēzus sludināja, jau zināja, ka Dievu sauc Jehova. Bet viņiem Dievs bija labāk jāiepazīst. Tāpēc Jēzus viņiem palīdzēja saprast, kāda ir Dieva personība. (Jāņa 1:17, 18.) Lūk, kāds piemērs. Ebreju rakstos bija teikts, ka Jehova ir žēlsirdīgs un līdzjūtīgs. (2. Moz. 34:5—7.) Bet, lai Jēzus klausītāji izprastu, kā Jehova izpauž šīs īpašības, Jēzus pastāstīja līdzību par pazudušo dēlu un tā tēvu. Šajā līdzībā tēvs, jau pa lielu gabalu ieraudzījis dēlu, kas, nožēlas pārņemts, nāca atpakaļ uz tēva mājām, skrēja tam pretī un to apskāva. Viņš tam no sirds bija piedevis. Lasot šo līdzību, mēs varam iztēloties, cik žēlsirdīgs un līdzjūtīgs ir Jehova. (Lūk. 15:11—32.) Visā savas kalpošanas laikā Jēzus palīdzēja cilvēkiem labāk iepazīt Jehovu.

10. a) Pēc kā var spriest, ka Jēzus lietoja sava Tēva vārdu un vēlējās, lai citi darītu to pašu? (Marka 5:19; sk. arī attēlu.) b) Kas jādara mums, lai iepriecinātu Jēzu?

¹⁰ Jēzus, protams, vēlas, lai cilvēki lietotu viņa Tēva vārdu. Daļa reliģisko vadītāju pirmajā gadsimtā uzskatīja, ka Dieva vārds ir pārāk svēts, lai to izrunātu. Bet Jēzus nepieļāva, ka viņu ietekmētu tradīcijas, kas nav saskaņā ar Svētajiem Rakstiem. Tas spilgti izpaudās tajā reizē, kad viņš atbrīvoja no dēmonu varas kādu cilvēku. Ļaudis, izbijušies no  redzētā, ”sāka lūgt, lai Jēzus aizietu no tās apkārtnes”. (Marka 5:16, 17.) Tomēr, tā kā Jēzus vēlējās, lai arī tajā apvidū tiktu daudzināts Jehovas vārds, pirms došanās prom viņš lika no dēmonu varas atbrīvotajam vīrietim stāstīt citiem, ko tā labā ir darījis Jehova. (Nolasīt Marka 5:19.) a Jēzus vēlas, lai cilvēkiem visā pasaulē tiktu darīts zināms viņa Tēva vārds. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Kad mēs stāstām cilvēkiem par Dievu un darām tiem zināmu viņa vārdu, mēs iepriecinām savu ķēniņu — Jēzu Kristu.

11. Par ko jālūdz Jēzus sekotājiem, un kāpēc šis jautājums ir tik svarīgs, kā izriet no Ecehiēla 36:23?

¹¹ Jēzus labi zināja, ka Jehovas nodoms ir svētīt savu vārdu, proti, attīrīt to no negoda. Tāpēc viņš mācīja savus sekotājus lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs! Lai tiek svētīts tavs vārds.” (Mat. 6:9.) Jēzus apzinājās, ka tas ir pats svarīgākais jautājums, kas skar visas saprātīgās būtnes. (Nolasīt Ecehiēla 36:23.) Neviens nav godājis Dieva vārdu vairāk par Jēzu, tomēr, kad viņš bija apcietināts, ienaidnieki viņu apsūdzēja Dieva zaimošanā. Runāt sliktu par Jehovu, graut viņa labo slavu — Jēzus acīs tas bija pats ļaunākais. Viņš smagi pārdzīvoja to, ka viņu apsūdzēja šādā noziegumā un grasījās par to notiesāt. Tas acīmredzot bija galvenais iemesls, kāpēc Ģetzemanes dārzā Jēzus cieta tik ”lielas dvēseles mokas”. (Lūk. 22:41—44.)

12. Ko Jēzus bija gatavs paciest, lai svētītu Tēva vārdu?

¹² Lai svētītu Tēva vārdu, Jēzus bija gatavs paciest, ka viņu nomelno, zākā un spīdzina. Jēzus zināja, ka viņam ne par ko nav jākaunas, jo viņš it visā ir klausījis savu Tēvu. (Ebr. 12:2.) Turklāt Jēzus skaidri saprata, ka viņam uzbrūk Sātans. (Lūk. 22:2—4; 23:33, 34.) Sātans bija cerējis, ka viņam izdosies salauzt Jēzus uzticību Jehovam, bet viņš, protams, cieta sakāvi. Jēzus pierādīja, ka Sātans ir melis un ka Jehovam ir kalpi, kas paliek tam uzticīgi pat vissmagākajos pārbaudījumos.

13. Kā mums jārīkojas, lai iepriecinātu savu ķēniņu Jēzu?

 ¹³ Tātad, lai iepriecinātu Jēzu, kas tagad ir mūsu ķēniņš, mums jāslavē Jehova un jāpalīdz citiem saprast, cik brīnišķīga ir Jehovas personība. Ja mēs tā darām, mēs staigājam Jēzus pēdās. (1. Pēt. 2:21.) Tā mēs iepriecinām arī Jehovu un pierādām, ka viņa ienaidnieks Sātans ir nekrietns melis.

SLAVĒDAMI JEHOVU, MĒS GLĀBJAM CILVĒKU DZĪVĪBU

14., 15. Ko cilvēki gūst, iepazīstot Jehovu?

¹⁴ Kā, slavējot Jehovu, var glābt cilvēku dzīvību? Atcerēsimies, ka Sātans daudzu jo daudzu cilvēku ”prātu.. ir padarījis aklu”. (2. Kor. 4:4.) Tāpēc viņi ir sākuši ticēt Sātana izplatītajiem meliem par Dievu — piemēram, ka Dieva nav vai ka Dievs ir tāls un nesasniedzams, vai ka viņam ir vienalga, kas notiek ar cilvēkiem, vai ka Dievs ir nežēlīgs un ir lēmis grēciniekus mūžīgām mokām. Šiem apmelojumiem ir tikai viens mērķis: mest ēnu uz Dievu un viņa labo slavu un panākt, lai cilvēki nemaz negribētu viņam tuvoties. Bet labās vēsts sludināšana, kas notiek visā pasaulē, neļauj Sātana mērķim īstenoties. Mēs stāstām citiem patiesību par Dievu un slavējam viņa svēto vārdu.

¹⁵ Bībelē ietvertajai patiesībai ir milzīgs spēks. Kad cilvēki uzzina, kas ir patiesais Dievs un kādas ir viņa īpašības, notiek kaut kas apbrīnojams. Tiek kliedēti Sātana meli, cilvēkiem pamazām ataust gaisma, un viņi iepazīst savu debesu Tēvu. Jehovas neaptveramais spēks un varenība cilvēkos iedveš bijību. (Jes. 40:26.) Jehovas absolūtais taisnīgums vieš paļāvību uz viņu. (5. Moz. 32:4.) Cilvēki saprot, ka no Dieva neizmērojamās gudrības var smelties bezgalīgi. (Jes. 55:9; Rom. 11:33.) Kad viņi uzzina, ka Dievs ir mīlestība, viņos mostas siltas jūtas pret viņu. (1. Jāņa 4:8.) Viņi tuvojas Jehovam un iegūst cerību kļūt par viņa bērniem un dzīvot mūžīgi.  Mums patiešām ir lieliska iespēja palīdzēt cilvēkiem! Ikvienu, kas sludina Bībeles vēsti un palīdz cilvēkiem tuvoties Jehovam, Jehova uzskata par savu darbabiedru. (1. Kor. 3:5, 9.)

16. Kā cilvēkus ietekmē apziņa, ka Dievam ir vārds? Miniet piemērus.

¹⁶ Kad mēs mācām cilvēkiem par Dievu, bieži vien pirmais, ko pastāstām, ir tas, ka Dievu sauc Jehova. Daudzus cilvēkus dziļi iespaido jau tas vien, ka viņi uzzina, kāds ir Dieva vārds. Lūk, kā tas iespaidoja kādu jaunu sievieti, vārdā Alija b, kas bija audzināta ticībā, kura nav saistīta ar Bībeli. Alija nejutās piederīga savai reliģijai un nejuta saikni ar Dievu. Bet, kad Jehovas liecinieki viņai sāka mācīt Bībeli, viss pilnībā izmainījās. Alija uzzināja, ka Dievam ir vārds, un tas bija pavērsiena punkts viņas dzīvē. Viņa saprata, ka viņa var kļūt par Dieva draugu. Aliju pārsteidza tas, ka daudzos Bībeles tulkojumos Dieva vārds ir aizstāts ar tituliem, piemēram, titulu Kungs. Bezgala priecīga par iespēju iepazīt Dievu viņa izsaucās: ”Tagad es zinu, kā sauc manu labāko draugu!” Kā šī apziņa ietekmē Aliju? Viņa stāstīja: ”Es jūtos pagodināta un izjūtu lielu iekšēju mieru.” Bet kā apziņa, ka Dievam ir vārds, ietekmēja kādu mūziķi, vārdā Stīvs, kura vecāki piederēja pie kāda konservatīva jūdaisma novirziena? Viņš bija distancējies no reliģijām, jo redzēja, cik daudz tajās liekulības. Kad nomira viņa māte, viņš to smagi pārdzīvoja. Tad viņu uzaicināja pasēdēt Bībeles nodarbībā, ko vadīja Jehovas liecinieki. ”Es nebiju zinājis, ka Dievam ir vārds,” Stīvs saviļņots stāstīja. ”Beidzot es sapratu, ka Dievs ir reāla persona. Es esmu atradis vislabāko draugu!”

17. Kāpēc mēs vēlamies slavēt Dievu un viņa svēto vārdu? (Sk. arī attēlu.)

¹⁷ Sludinot labo vēsti, mēs izmantojam visas iespējas, lai darītu zināmu Dieva vārdu. Mēs vēlamies, lai cilvēki iepazītu Jehovu un uzzinātu, cik brīnišķīgas īpašības viņam piemīt. Tā mēs slavējam viņu un viņa svēto vārdu un glābjam cilvēku dzīvību. Slavēdami Dievu un viņa vārdu, mēs sekojam mūsu ķēniņa Jēzus priekšzīmei. Turklāt mēs iepriecinām debesu Tēvu. Mūsu attieksme pret Jehovu atspoguļojas 145. psalma 2. pantā lasāmajos vārdos: ”Tavu vārdu slavēšu mūžu mūžos!”