1., 2. Kāpēc, pastāvot pašreizējai pasaules kārtībai, vienmēr būs tādi cilvēki, kam jācieš trūkums?

EKONOMISKĀ sistēma, kāda pastāv pasaulē, ir nežēlīga un netaisnīga. Miljoniem jauniešu veltīgi meklē darbu. Daudzi trūcīgi cilvēki ir tik izmisuši, ka riskē ar dzīvību, lai nokļūtu valstīs ar augstāku dzīves līmeni. Visur ir sastopama nabadzība — pat turīgās zemēs. Plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem tikai palielinās. Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, vienam procentam pasaules iedzīvotāju pieder tikpat daudz līdzekļu, cik pārējiem deviņdesmit deviņiem procentiem kopā. Lai gan šādus datus ir grūti pārbaudīt, nav apstrīdams, ka vairāki miljardi cilvēku dzīvo dziļā trūkumā, bet citi ir iedzīvojušies tādā bagātībā, ka viņiem pietiktu ne vienam vien mūžam. Šo skarbo dzīves īstenību pieminēja arī Jēzus, teikdams: ”Nabagi ir pie jums vienmēr.” (Marka 14:7.) Kāpēc pastāv tāda nevienlīdzība?

² Jēzus labi zināja, ka būtībā pasaules ekonomiskajā sistēmā nekas nemainīsies līdz pat laikam, kad nāks Dieva valstība. Alkatīgā komercija, ko Atklāsmes grāmatas 18. nodaļas 3. pantā simbolizē ”zemes tirgoņi”, ir daļa no Sātana pasaules, tāpat kā politika un reliģija. Dieva kalpi ir pilnībā nošķīrušies no politikas un viltus reliģijas, taču parasti nav iespējams pilnībā nošķirties no Sātana pasaules komerciālās sistēmas.

3. Kādi jautājumi mums jāpārdomā?

³ Mums kā kristiešiem būtu jāpārbauda, kāda ir mūsu  attieksme pret pasaules komerciālo sistēmu. Tāpēc mums būtu noderīgi pārdomāt šādus jautājumus: ”Kā mēs varam izmantot savu mantu, lai apliecinātu, ka esam uzticīgi Dievam? Kā samazināt savu saistību ar komerciālo sistēmu un vienkāršot savu dzīvi? Kā Dieva kalpi pierāda, ka šajā nestabilajā pasaulē paļaujas uz Dievu?”

4., 5. a) Kādā situācijā bija nonācis pārvaldnieks Jēzus stāstītajā līdzībā? b) Kādu padomu Jēzus deva saviem sekotājiem?

⁴ Nolasīt Lūkas 16:1—9. Jēzus līdzība par netaisno pārvaldnieku vedina uz pārdomām. Kad pārvaldnieks bija apsūdzēts saimnieka mantas izšķērdēšanā, viņš rīkojās ar ”apsviedību”, lai ”iegūtu sev draugus”, kas varētu viņam palīdzēt, kad viņš būs atcelts no amata. * Jēzus, protams, nemudināja mācekļus rīkoties negodīgi, lai risinātu finansiālas problēmas. Tā rīkojas ”šīs pasaules bērni”, atzīmēja Jēzus. Taču ar šo līdzību viņš vēlējās uzsvērt kādu svarīgu domu.

⁵ Jēzus zināja, ka, tāpat kā minētajam pārvaldniekam, kas pēkšņi bija nonācis sarežģītā situācijā, lielākajai daļai viņa sekotāju nebūs viegli pelnīt iztiku netaisnīgajā komerciālajā sistēmā. Tāpēc viņš aicināja mācekļus: ”Iegūstiet sev draugus, izmantojot netaisno bagātību, lai tad, kad tā būs zudusi, tie [Jehova un Jēzus] jūs uzņemtu mūžīgajos mājokļos.” Ko mums nozīmē šis Jēzus padoms?

6. Kas ļauj secināt, ka Dieva nodomā nebija ietilpusi komerciālā sistēma?

⁶ Lai gan, stāstot šo līdzību, Jēzus neizskaidroja, kāpēc viņš bagātību nosauca par netaisnu, Bībelē ir skaidri redzams, ka pasaules komerciālā sistēma nebija ietilpusi Dieva nodomā. Ādamam un Ievai Ēdenē bagātīgi bija pieejams viss, kas nepieciešams. (1. Moz. 2:15, 16.) Vēlāk, mūsu ēras pirmajā gadsimtā, svētā gara ietekmē Jēzus svaidītie sekotāji ”neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs”. (Ap. d. 4:32.) Pravietis Jesaja rakstīja, ka pienāks laiks, kad visi cilvēki varēs brīvi lietot dabas bagātības. (Jes. 25:6—9; 65:21, 22.) Bet, kamēr šis laiks nav pienācis, mums jāliek lietā gudrība. Mums ir gan jāpelna iztika pasaulē, kas neseko Dieva principiem, gan jātiecas pēc Dieva labvēlības.

7. Kāda Jēzus pamācība ir lasāma Lūkas 16:10—13?

⁷ Nolasīt Lūkas 16:10—13. Pārvaldnieks Jēzus līdzībā centās iegūt draugus, domādams par personisko labumu. Bet Jēzus mudināja, lai viņa sekotāji iegūtu draugus debesīs bez savtīgiem nolūkiem. Pastāstījis iepriekšminēto līdzību, Jēzus pieminēja, ka ”netaisnās bagātības” izmantošana ir saistīta ar uzticību Dievam. Viņš uzsvēra, ka mēs varam pierādīt savu uzticamību ar to, kā mēs rīkojamies ar mums piederošo ”bagātību”.

8., 9. Kā daži brāļi un māsas apliecina savu uzticamību, izmantojot ”netaisno bagātību”?

⁸ Ja ir runa par mantu, viens no galvenajiem veidiem, kā mēs varam apliecināt savu uzticamību, ir līdzekļu ziedošana pasaules mēroga sludināšanai. (Mat. 24:14.) Lūk, divi piemēri no Indijas. Kādai meitenei piederēja krājkasīte, kurā viņa ik pa laikam iemeta dažas monētas, pat atteikdamās no jaunu rotaļlietu iegādes. Kad krājkasīte bija pilna, viņa sakrāto ziedoja, lai atbalstītu labās vēsts sludināšanu. Savukārt kāds brālis, kas audzē kokosriekstus, ziedoja daļu ražas birojam, kurā tiek tulkota  literatūra malajalu valodā. Šis brālis sprieda: tā kā biroja darbinieku ēdināšanai reizēm tiek pirkti kokosrieksti, ir ekonomiski izdevīgāk, ja viņš uzdāvina birojam kokosriekstus, nevis pārdod savu ražu un ziedo organizācijai naudas līdzekļus. Līdzīgi rīkojas brāļi un māsas arī citās zemēs — piemēram, Grieķijā Bēteles saimei regulāri tiek dāvināta olīveļļa, siers un citi pārtikas produkti.

⁹ Kāds brālis, kas dzimis Šrilankā, bet tagad dzīvo citā zemē, ļauj savu zemes gabalu un māju Šrilankā izmantot draudzes sapulcēm un kongresiem, turklāt viņš ir piedāvājis mājā apmesties pilnas slodzes kalpotājiem. Lai gan šis brālis no sava īpašuma negūst nekādus ienākumus, viņa nesavtība ir liels atspaids vietējiem sludinātājiem, kas pārsvarā ir ļoti trūcīgi. Kādā valstī, kur Jehovas liecinieku darbība ir ierobežota, brāļi ļauj rīkot draudzes sapulces viņu mājās. Līdz ar to daudziem pionieriem un citiem sludinātājiem, kam ir spiedīgi materiālie apstākļi, ir iespēja pulcēties kopā, neraizējoties par zāles īres izdevumiem.

10. Ko mēs gūstam, ja esam devīgi?

¹⁰ Minētie piemēri liecina, ka Dieva kalpi ir ”uzticami vismazākajā lietā”, proti: viņi ir uzticami tajā, kā izmanto savus materiālos līdzekļus, kas neapšaubāmi ir mazāk vērtīgi par garīgu bagātību. (Lūk. 16:10.) Vai Jehovas draugiem ir žēl nest tādus upurus? Nē, tā nav — viņi apzinās, ka ar savu dāsnumu var iegūt, Jēzus vārdiem runājot, ”patieso” bagātību. (Lūk. 16:11.) Kāda kristiete, kas regulāri ziedo pasaules mēroga sludināšanai, stāstīja: ”Cenzdamās būt devīga, es gadu gaitā esmu pieredzējusi kaut ko neparastu: jo dāsnāka es esmu, jo vairāk uzlabojas mana personība. Es daudz labprātāk piedodu citiem, un man ir vieglāk būt pacietīgai, vieglāk uzklausīt padomus, kā arī tikt galā ar situācijām, kad man kāds ir licis vilties.” Arī daudzi citi kristieši ir secinājuši, ka dāsnums viņus bagātina garīgā ziņā. (Ps. 112:5; Sal. Pam. 22:9.)

11. a) Kāpēc var teikt, ka ziedojot mēs rīkojamies gudri? b) Kas Dieva tautā tiek darīts ar naudas līdzekļiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹¹ Ir vēl viens iemesls, kāpēc var teikt, ka, izmantodami mums piederošos līdzekļus Dieva valstības labā, mēs rīkojamies gudri. Ziedojot mēs palīdzam citiem brāļiem un māsām. Tie, kas nevar kalpot pilnu slodzi vai pārcelties uz tādu vietu, kur ļoti vajadzīgi sludinātāji, gūst prieku, apzinoties, ka viņi ar saviem ziedojumiem atbalsta citu ticības biedru kalpošanu. (Sal. Pam. 19:17.) Ziedojumi sekmē sludināšanu un palīdz nodrošināt ar literatūru brāļus un māsas tādās teritorijās, kur pastāv nabadzība, taču strauji pieaug sludinātāju skaits. Ilgu laiku tādās zemēs kā Kongo Demokrātiskā Republika, Madagaskara un Ruanda sludinātājiem bieži vien bija jāizvēlas, vai iegādāties pārtiku ģimenei vai arī Bībeli, kuras cena reizēm ir nedēļas vai mēneša algas apmērā. Pateicoties daudzu dāsnajiem ziedojumiem un līdzekļu ”izlīdzināšanai”, Jehovas organizācija ir  finansējusi Bībeles tulkošanu un izdošanu. Tagad Bībeli var saņemt visi Jehovas liecinieki un viņu ģimenes locekļi, kā arī Bībeles skolnieki. (Nolasīt 2. Korintiešiem 8:13—15.) Tādā veidā draudzību ar Jehovu var stiprināt gan devēji, gan ņēmēji.

12. Kā Ābrahāms apliecināja ka paļaujas uz Dievu?

¹² Iemantot Jehovas draudzību mēs varam, arī samazinādami savu saistību ar komerciālo sistēmu un tiekdamies pēc patiesās bagātības. Senatnē Ābrahāms, kam piemita izcila ticība, paklausīja Jehovam un atstāja savas mājas bagātajā Ūrā, lai dzīvotu teltīs. Tā viņš parādīja, ka viņam svarīgākais ir draudzība ar Jehovu. (Ebr. 11:8—10.) Par patiesās bagātības avotu Ābrahāms uzskatīja Jehovu, tāpēc viņš netiecās pēc mantas un labklājības, jo apzinājās, ka tas liecinātu par paļāvības trūkumu. (1. Moz. 14:23.) Šādu stipru ticību kādam bagātam jauneklim ieteica attīstīt Jēzus, sacīdams: ”Ja vēlies būt pilnīgs, ej un pārdod to, kas tev pieder, bet naudu atdod trūcīgajiem, tad tev būs manta debesīs. Pēc tam nāc un seko man!” (Mat. 19:21.) Diemžēl šis jauneklis nebija gatavs attīstīt tādu ticību, kāda bija Ābrahāmam. Tomēr daudzi citi cilvēki ir pierādījuši, ka nesatricināmi paļaujas uz Dievu.

13. a) Ko Pāvils rakstīja Timotejam? b) Kā mēs varam ņemt vērā Pāvila vārdus?

¹³ Viens no tiem, kam piemita stipra ticība, bija Timotejs. Nosaucis Timoteju par ”labu Kristus Jēzus kareivi”, apustulis Pāvils viņam rakstīja: ”Neviens, kas dien karaspēkā, neiesaistās blakus lietās, kas varētu nest peļņu, jo vēlas patikt tam, kurš viņu ir uzņēmis karadienestā.” (2. Tim. 2:3, 4.) Mūsdienās Jēzus sekotāji, kuru vidū ir vairāk nekā miljons pilnas slodzes kalpotāju, visiem spēkiem cenšas rīkoties saskaņā ar Pāvila vārdiem. Viņi pūlas nepadoties komerciālās pasaules veidoto reklāmu ietekmei un patur prātā principu: ”Kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” (Sal. Pam. 22:7.) Sātans gribētu, lai mēs visu savu laiku un spēkus veltītu, vergojot komerciālajai sistēmai. Daži kristieši uzņemas smagas finansiālas saistības uz daudziem gadiem. Liels hipotekārais vai studiju kredīts, aizņēmums dārgas automašīnas iegādei, iedzīvošanās parādos greznu kāzu dēļ — tas viss var radīt finansiālas problēmas. Taču, ja mēs cenšamies dzīvot vienkārši un vairīties no lieliem parādiem un tēriņiem, nevis ļaujam, lai mūs paverdzinātu komerciālā sistēma, mēs apliecinām, ka mums piemīt gudrība, un mēs varam brīvi kalpot Dievam. (1. Tim. 6:10.)

14. Kas mums jāuzskata par vissvarīgāko? Pastāstiet, kā ir rīkojušies daži brāļi un māsas!

¹⁴ Lai mēs spētu dzīvot vienkārši, mums jāprot noteikt, kas ir svarīgākais. Kāds vīrs un sieva, kuriem piederēja plaukstošs uzņēmums, vēlējās atsākt pilnas slodzes kalpošanu. Tāpēc viņi pārdeva savu uzņēmumu, kā arī kuteri un daudz ko citu un pieteicās par brīvprātīgajiem galvenās pārvaldes jauno ēku būvniecībā Vorvikā (ASV, Ņujorkas štats). Īpašu prieku viņiem sagādāja tas, ka, piedalīdamies šajā būvniecībā, viņi varēja kalpot Bētelē kopā ar meitu un znotu, un dažas nedēļas Vorvikā viņi varēja sadarboties arī ar vīra vecākiem. Kāda pioniere, kas dzīvo Kolorādo štatā, atrada nepilnas slodzes darbu bankā. Vadība bija tik ļoti apmierināta ar viņas darbu, ka drīz vien viņai piedāvāja strādāt pilnu slodzi par trīsreiz lielāku atalgojumu. Bet, tā kā pilnas slodzes darbs neļautu māsai veltīt sludināšanai tik daudz laika, cik viņa vēlējās, viņa atteicās no šī vilinošā piedāvājuma. Tamlīdzīgus upurus ir nesuši neskaitāmi Jehovas kalpi. Apņemšanās par vissvarīgāko dzīvē uzskatīt Dieva valstību  liecina, ka draudzību ar Dievu un garīgu bagātību mēs vērtējam daudz augstāk par jebko, ko var piedāvāt komerciālā sistēma.

15. Kāda bagātība sagādā vislielāko gandarījumu?

¹⁵ Turība pati par sevi neliecina par Dieva svētību. Jehova svētī tos, kas ir ”bagāti krietnos darbos”. (Nolasīt 1. Timotejam 6:17—19.) Piemēram, kad Itālijā kāda mūsu māsa, vārdā Lučija *, uzzināja, ka Albānijā ir ļoti vajadzīgi sludinātāji, viņa 1993. gadā pārcēlās uz turieni, lai gan tobrīd vēl nezināja, kā varēs sevi materiāli nodrošināt. Tomēr Lučija pilnīgi paļāvās uz Jehovu. Jau drīz vien viņa bija apguvusi albāņu valodu, un gadu gaitā vairāk nekā 60 no viņas Bībeles skolniekiem ir kristījušies. Kaut arī lielākā daļa Jehovas kalpu nesludina tik auglīgā teritorijā, mēs varam būt pārliecināti, ka mums nekad nebūs jānožēlo pūles, ko esam veltījuši, lai palīdzētu citiem iepazīt Jehovu un palikt uz ceļa, kas ved uz mūžīgu dzīvi. (Mat. 6:20.)

16. a) Kas notiks ar pasaules komerciālo sistēmu? b) Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret mantu, ņemot vērā to, kas notiks nākotnē?

¹⁶ Jēzus par netaisno bagātību teica: ”Kad tā būs zudusi,” — nevis: ”Ja tā būs zudusi.” (Lūk. 16:9.) Pēdējā laikā pieredzētās krīzes banku sektorā un daudzu valstu ekonomikā nobāl salīdzinājumā ar to, kas drīzumā notiks globālā mērogā. Zudīs visa Sātana pārvaldītā pasaule — gan tās politika, gan reliģija, gan komercija. Pravieši Ecēhiēls un Cefanja paredzēja, ka tad savu vērtību zaudēs arī zelts un sudrabs, kam jau no senlaikiem ir bijusi būtiska nozīme pasaules komerciālajā sistēmā. (Ecēh. 7:19; Cef. 1:18.) Mums ir jāpadomā: kā mēs varētu justies, ja, sasnieguši mūža novakari, atskārstu, ka savā dzīvē esam upurējuši patieso bagātību par labu šīs pasaules ”netaisnajai bagātībai”? Mēs droši vien justos kā cilvēks, kas visu mūžu ir smagi strādājis, lai sakrātu kaudzi naudas, bet kas beigās atklāj, ka visa viņa nauda ir viltota. (Sal. Pam. 18:11, LB-2012.) * Nav nekādu šaubu, ka ”netaisnā bagātība” zudīs, tāpēc nelaidīsim garām iespēju ar tās palīdzību ”iegūt sev draugus” debesīs. Jebkādam mūsu ieguldījumam Jehovas valstības atbalstīšanā ir liela nozīme viņa acīs, un tas mūs dara garīgi bagātus.

17., 18. Kas gaida cilvēkus, ko Dievs uzskata par saviem draugiem?

¹⁷ Kad atnāks Dieva valstība, nevienam vairs nebūs jāīrē mājoklis vai jāmaksā par to kredīts, pārtika būs pieejama pārpilnām un tā nebūs jāpērk, un nevienam nebūs jāraizējas par izdevumiem veselības aprūpei. Zemes bagātības būs pieejamas ikvienam. Zelts, sudrabs un dārgakmeņi priecēs cilvēkus ar savu skaistumu, nevis tiks krāti un slēpti seifos un lādēs. Visi varēs brīvi izmantot augstvērtīgu koku, akmeni un metālu, lai būvētu sev skaistas mājas. Draugi cits citam palīdzēs nevis tādēļ, lai gūtu kādu materiālu labumu, bet gan tāpēc, ka tas viņiem sagādās prieku un gandarījumu. Uz zemes pastāvēs jauna kārtība — cilvēki nesavtīgi dalīsies ar visu, ko zeme dāsni dāvās.

¹⁸ Viss aprakstītais ir tikai neliela daļa no brīnišķīgajām svētībām, ko varēs iemantot cilvēki, kuri jau tagad iegūst draugus debesīs. Drīzā nākotnē, kad mēs dzirdēsim Jēzus vārdus: ”Nāciet, mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sagatavota kopš pasaules pirmsākumiem!”, mūsu priekam nebūs robežu. (Mat. 25:34.)