1. Kas mums sagādā prieku, kā var redzēt no 3. Jāņa 3, 4?

VAI varat iztēloties, cik priecīgs jutās apustulis Jānis, dzirdot, ka tie, kam viņš bija palīdzējis uzzināt patiesību, turpina uzticīgi kalpot Jehovam? Šie kristieši, uz kuriem Jānis raudzījās kā uz saviem garīgajiem bērniem, pieredzēja daudz grūtību, un Jānis centās stiprināt viņu ticību. Arī mēs esam priecīgi, ja mūsu bērni vai citi cilvēki, kam mēs esam palīdzējuši uzzināt patiesību, atdod sevi Jehovam un turpina viņam kalpot. (Nolasīt 3. Jāņa 3, 4.)

2. Kāds bija Jāņa vēstuļu mērķis?

² 98. gadā Jānis, visticamāk, dzīvoja Efesā vai netālu no tās. Iespējams, viņš bija pārcēlies uz turieni pēc atbrīvošanas no izsūtījuma Patmas salā. Ap to laiku, Jehovas gara rosināts, viņš uzrakstīja trīs vēstules. To mērķis bija mudināt kristiešus saglabāt stipru ticību Jēzum un arī turpmāk staigāt patiesībā.

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Jānis bija pēdējais dzīvais apustulis, un viņš bija noraizējies par viltus skolotāju ietekmi uz draudzēm. * (1. Jāņa 2:18, 19, 26.) Šie atkritēji apgalvoja, ka pazīst Dievu, taču neievēroja viņa likumus. Pievērsīsim uzmanību Dieva iedvesmotajiem padomiem, kādus deva Jānis. To darot, apskatīsim trīs jautājumus: ko nozīmē staigāt patiesībā? Kas var traucēt to darīt? Un kā mēs cits citam varam palīdzēt palikt patiesībā?

4. Kas ir jādara, lai staigātu patiesībā, kā norādīts 1. Jāņa 2:3—6 un 2. Jāņa 4, 6?

⁴ Lai staigātu patiesībā, mums ir jāzina Dieva Rakstos, Bībelē, ietvertā patiesība. Turklāt mums ir ”jāievēro viņa likumi”. (Nolasīt 1. Jāņa 2:3—6; 2. Jāņa 4, 6.) Jēzus rādīja nevainojamu priekšzīmi tajā, ko nozīmē klausīt Jehovam. Tātad viens būtisks veids, kā mēs varam paklausīt Jehovam, ir vienmēr staigāt Jēzus pēdās. (Jāņa 8:29; 1. Pēt. 2:21.)

5. Par ko mums jābūt pārliecinātiem?

⁵ Lai staigātu patiesībā, mums jābūt pārliecinātiem, ka Jehova ir patiesības Dievs un ka viss, ko viņš ir teicis savos Rakstos, Bībelē, ir patiesība. Mums arī jābūt pārliecinātiem, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Daudzi mūsdienās nezina vai arī netic, ka Jēzus ir iecelts par Dieva valstības ķēniņu. Jānis brīdināja par ”daudziem maldinātājiem”, kas varētu pievilt tos, kam nav stipras ticības patiesībai par Jehovu un Jēzu. (2. Jāņa 7—11.) Jānis rakstīja: ”Kas ir melis, ja ne tas, kurš noliedz, ka Jēzus ir Kristus?” (1. Jāņa 2:22.) Vienīgais veids, kā nepieļaut, ka mēs tiktu piekrāpti, ir pētīt Bībeli. Tikai tā mēs varam iepazīt Jehovu un Jēzu. (Jāņa 17:3.) Un tikai tā mēs būsim pārliecināti par patiesību.

6. Kas gados jauniem kristiešiem var traucēt staigāt patiesībā?

⁶ Visiem kristiešiem ir jāuzmanās, lai viņus nemaldinātu cilvēku filozofija. (1. Jāņa 2:26.) Īpaši piesardzīgiem šajā ziņā ir jābūt gados jauniem kristiešiem. Aleksija *, kurai ir 25 gadi un kura dzīvo Francijā, stāsta: ”Kad es vēl gāju skolā, mums tika mācīta evolūcijas teorija un dažādas cilvēku filozofijas, un tas raisīja manī šaubas par patiesību. Reizēm šīs mācības mani ļoti piesaistīja. Tomēr es jutu, ka nevaru vienkārši klausīties visu, ko man māca skolā, un nedot vārdu Jehovam.” Aleksija sāka pētīt grāmatu Dzīvība — kā tā ir radusies? Evolūcijas vai radīšanas ceļā? *. Dažu nedēļu laikā viņas šaubas bija pagaisušas. Viņa saka: ”Es pārliecinājos, ka tas, kas teikts Bībelē, ir patiesība. Un es sapratu, ka, dzīvojot  pēc tās normām, es izjutīšu prieku un mieru.”

7. No kā mums ir jāuzmanās, un kāpēc?

⁷ Visiem kristiešiem, gan gados jauniem, gan veciem, ir jāuzmanās, lai viņi nesāktu dzīvot dubultu dzīvi. Jānis norādīja, ka mēs nevaram staigāt patiesībā un tajā pašā laikā dzīvot amorāli. (1. Jāņa 1:6.) Ja vēlamies, lai Dievs būtu pret mums labvēlīgs tagad un nākotnē, mums ir jādzīvo, it kā viss, ko mēs darām, būtu kā uz delnas. Būtībā nekā tāda, ko varētu saukt par slepenu grēku, nav; Jehova redz visu, ko mēs darām. (Ebr. 4:13.)

8. Ko mēs nedrīkstam pārņemt?

⁸ Mēs nedrīkstam pārņemt pasaules viedokli par grēku. Apustulis Jānis rakstīja: ”Ja sakām: ”Mēs esam bez grēka,” — mēs mānām sevi un mūsos nav patiesības.” (1. Jāņa 1:8.) Jāņa laikā atkritēji apgalvoja, ka cilvēks var darīt to, ko Dievs nosoda, un tik un tā saglabāt labas attiecības ar Dievu. Mūsdienās cilvēkiem ir līdzīgi uzskati. Daudzi apgalvo, ka ir ticīgi, bet nepiekrīt Jehovas viedoklim par grēku, īpaši tam, kas attiecas uz seksuālas dabas jautājumiem. To, kas Jehovas acīs ir grēks, viņi sauc par personisku izvēli vai alternatīvu dzīvesveidu.

9. Kā gados jauniem kristiešiem nāk par labu tas, ka viņi neatkāpjas no saviem uz Bībeli balstītajiem uzskatiem?

⁹ Īpaši gados jauni kristieši var izjust spiedienu pārņemt skolasbiedru vai darba kolēģu viedokli par dzimumattiecībām. Tā notika ar Aleksandaru. Viņš atceras: ”Dažas meitenes no manas skolas centās mani pierunāt stāties ar viņām dzimumattiecībās. Viņas teica, ka, tā kā man nav meitenes, es droši vien esmu homoseksuāls.” Ja jūs pieredzat līdzīgus  pārbaudījumus, atcerieties, ka, neatkāpjoties no saviem uz Bībeli balstītajiem uzskatiem, jūs aiztaupāt sev nepatīkamus pārdzīvojumus un pasargājat savu pašcieņu, veselību un attiecības ar Jehovu. Turklāt ar katru reizi, kad jūs nepadosieties kārdinājumam, jums būs vieglāk darīt to, kas ir pareizs. Neaizmirstiet arī to, ka šīs pasaules sagrozītais viedoklis par dzimumattiecībām nāk no Sātana. Tāpēc tad, kad jūs to noraidāt, jūs ”uzvarat ļauno”. (1. Jāņa 2:14.)

10. Kā tas, kas teikts 1. Jāņa 1:9, mums palīdz kalpot Jehovam ar tīru sirdsapziņu?

¹⁰ Mēs atzīstam, ka Jehovam ir visas tiesības noteikt, kāda rīcība ir jāuzskata par grēcīgu. Un mēs pūlamies vairīties no grēka. Taču, ja mēs izdarām grēku, mēs vēršamies pie Jehovas lūgšanā un atzīstamies viņam savā nepareizajā rīcībā. (Nolasīt 1. Jāņa 1:9.) Un, ja mūsu grēks ir nopietns, mēs vēršamies pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem, ko Jehova ir iecēlis rūpēties par mums. (Jēk. 5:14—16.) Tomēr mēs nedrīkstētu pieļaut, ka vainas apziņa par pagātnē izdarītajām kļūdām mūs pārņemtu savā varā. Mūsu mīlošais debesu Tēvs ir devis savu Dēlu par izpirkuma upuri, lai mūsu grēki varētu tikt piedoti. Ja reiz Jehova ir sacījis, ka viņš piedos tiem, kas nožēlo savus grēkus, mums nebūtu jāšaubās, ka viņš arī rīkojas saskaņā ar saviem vārdiem. Tas nozīmē, ka nekas mums nevar liegt kalpot Jehovam ar tīru sirdsapziņu. (1. Jāņa 2:1, 2, 12; 3:19, 20.)

11. Kā mēs varam sevi pasargāt no mācībām, kas var kaitēt mūsu ticībai?

¹¹ Mums ir jānoraida atkritēju mācības. Kopš kristiešu draudzes pirmsākumiem Sātans ir izmantojis daudzus maldinātājus, lai sētu šaubas uzticīgu Dieva kalpu  prātā. Tāpēc mums ir jāzina, kā atšķirt melus no patiesības. * Mūsu pretinieki var izmantot internetu vai sociālos tīklus, lai vājinātu mūsu paļāvību uz Jehovu un mīlestību pret ticības biedriem. Neaizmirstiet, kas stāv aiz šādas propagandas, un noraidiet to! (1. Jāņa 4:1, 6; Atkl. 12:9.)

12. Kāpēc mums ir jāstiprina ticība tam, ko esam mācījušies no Bībeles?

¹² Lai pretotos Sātana mēģinājumiem vājināt mūsu ticību, mums ir jāpadziļina sava ticība Jēzum un tam, kāda ir viņa vieta Dieva nodomā. Mums arī jāpaļaujas uz uzticamo un gudro kalpu un jābūt pārliecinātiem, ka vienīgi ar šī kalpa starpniecību Jehova mūsdienās vada savu organizāciju. (Mat. 24:45—47.) Mēs varam padziļināt savu ticību un paļāvību, regulāri iedziļinoties Bībelē. Ja tā rīkojamies, mūsu ticība var būt kā koks, kura saknes iesniedzas dziļi zemē. Pāvils izteica līdzīgu domu savā vēstulē draudzei Kolosās. Viņš rakstīja: ”Kā jūs esat pieņēmuši Kristu Jēzu, mūsu Kungu, tā arī turpmāk staigājiet vienotībā ar viņu — sakņojieties un stiprinieties viņā, kļūstiet nesatricināmi ticībā.” (Kol. 2:6, 7.) Ja mēs pūlamies stiprināt savu ticību, tad ne Sātans, ne tie, ko viņš ir ietekmējis, nespēs mūs atturēt no staigāšanas patiesībā. (2. Jāņa 8, 9.)

13. Ar ko mums ir jārēķinās, un kāpēc?

¹³ Mums ir jārēķinās ar to, ka pasaule mūs ienīdīs. (1. Jāņa 3:13.) Jānis norādīja, ka ”pār visu pasauli valda ļaunais”. (1. Jāņa 5:19.) Tuvojoties šīs pasaules galam, Sātana naids aizvien pieaug. (Atkl. 12:12.) Viņš izmanto ne tikai slēptus uzbrukumus, piemēram, kārdinājumu rīkoties netikumīgi vai atkritēju melus, bet arī tiešus uzbrukumus un rupju spēku. Sātans zina, ka viņam ir atlicis maz laika, lai apturētu sludināšanu vai sagrautu mūsu ticību. Tāpēc mūs nepārsteidz tas, ka mūsu darbība vairākās valstīs ir ierobežota vai aizliegta. Tomēr mūsu brāļi un māsas šajās vietās nepadodas. Viņi pierāda, ka mēs spējam saglabāt uzticību Jehovam, lai arī kādas metodes Sātans izmantotu.

14. Kāds ir viens no veidiem, kā mēs varam palīdzēt saviem brāļiem un māsām palikt patiesībā?

¹⁴ Lai palīdzētu saviem brāļiem un māsām palikt patiesībā, mums ir jābūt līdzjūtīgiem pret viņiem. (1. Jāņa 3:10, 11, 16—18.) Mums ir jāmīl citam cits ne tikai tad, kad viss ir labi, bet arī tad, kad rodas problēmas. Piemēram, vai jūs pazīstat kādu, kas ir zaudējis tuvinieku un kam ir nepieciešams mierinājums vai praktiska palīdzība? Vai varbūt jūs esat dzirdējuši par ticības biedriem, kuri ir cietuši kādas dabas katastrofas dēļ un kuriem nepieciešama palīdzība, lai atjaunotu valstības zāles vai mājas? Mēs varam parādīt līdzjūtību ne tikai ar to, ko mēs sakām, bet, kas ir vēl svarīgāk, ar to, ko mēs darām.

15. Kas mums jādara, ņemot vērā 1. Jāņa 4:7, 8?

¹⁵ Mēs līdzināmies mūsu mīlošajam debesu Tēvam, ja mīlam cits citu. (Nolasīt 1. Jāņa 4:7, 8.) Būtisks veids, kā parādīt mīlestību, ir piedot citiem. Piemēram, kāds mūs varētu sāpināt, bet tad atvainoties. Mēs parādām mīlestību, ja piedodam ticības biedram un pārstājam  domāt par to, ko viņš bija pateicis vai izdarījis. (Kol. 3:13.) Kāds kristietis, kuru sauc Aldo, jutās sāpināts, kad dzirdēja, kā brālis, kuru viņš cienīja, izteica nejauku piezīmi par viņa tautības cilvēkiem. Aldo atceras: ”Es vairākkārt lūdzu Jehovam, lai viņš man palīdz nedomāt slikti par šo brāli.” Bet Aldo darīja vēl kaut ko. Viņš nolēma paaicināt šo brāli doties kopā sludināt. Kad viņi kopā sludināja, Aldo brālim paskaidroja, kā viņu bija ietekmējis tā teiktais. ”Dzirdot, kā viņa izteiktā piezīme man lika justies, viņš man atvainojās,” stāsta Aldo. ”Viņa balss tonis liecināja, cik ļoti viņš nožēloja to, ko bija sacījis. Mēs šķīrāmies kā draugi un atstājām notikušo pagātnē.”

16., 17. Kāda apņēmība mums ir nepieciešama?

¹⁶ Apustulis Jānis ļoti mīlēja savus ticības biedrus un vēlējās, lai tiem būtu stipra ticība. Viņa mīlestība un rūpes ir skaidri saskatāmas padomos, ko viņš tiem deva savās trijās vēstulēs. Ir patīkami apzināties, ka vīriešiem un sievietēm, kas ir svaidīti ar svēto garu, lai valdītu kopā ar Kristu, ir tik siltas jūtas pret saviem ticības biedriem. (1. Jāņa 2:27.)

¹⁷ Ņemsim vērā padomus, ko apskatījām. Būsim apņēmības pilni staigāt patiesībā, klausot Jehovam visās dzīves jomās. Pētīsim viņa Rakstus un paļausimies uz tajos teikto. Stiprināsim ticību Jēzum. Noraidīsim cilvēku filozofiju un atkritēju mācības. Uzmanīsimies, lai mēs nesāktu dzīvot dubultu dzīvi, un vairīsimies no grēka. Dzīvosim pēc Jehovas augstajām morāles normām. Būsim gatavi piedot ticības biedriem, kas mūs ir sāpinājuši, un palīdzēsim tiem, kam tas ir nepieciešams, — tas viņus stiprinās. To visu darot, mēs arī turpmāk staigāsim ticībā, lai arī kādas grūtības mums nāktos pieredzēt.