20. STUDĒJAMAIS RAKSTS
Saglabāsim pozitīvu attieksmi pret sludināšanu
”Sēj sēklu no rīta un līdz pat vakaram neļauj savai rokai atpūsties.” (PULC. 11:6.)
70. DZIESMA ”Uzmeklējiet tos, kas ir cienīgi”
IESKATS *
1. Kādu priekšzīmi Jēzus rādīja saviem sekotājiem, un kā tie rīkojās? (Sk. vāka attēlu.)
KAD Jēzus kalpoja uz zemes, viņš vienmēr saglabāja pozitīvu attieksmi pret Dieva uzticēto darbu, un viņš vēlas, lai arī viņa sekotājiem pret sludināšanu būtu tāda pati attieksme. (Jāņa 4:35, 36.) Kamēr Jēzus bija kopā ar saviem mācekļiem, tie sludināja ļoti dedzīgi. (Lūk. 10:1, 5—11, 17.) Bet pēc Jēzus apcietināšanas un sodīšanas ar nāvi mācekļu dedzība noplaka. (Jāņa 16:32.) Kad Jēzus bija piecelts no nāves, viņš tos mudināja atkal pievērsties sludināšanai un uzskatīt to par svarīgāko nodarbi savā dzīvē. Mācekļi paklausīja un pēc Jēzus pacelšanās debesīs sludināja tik dedzīgi, ka naidīgi noskaņotie reliģiskie vadītāji viņiem pārmeta: ”Jūs esat piepildījuši Jeruzālemi ar savu mācību.” (Ap. d. 5:28.)
2. Kas liecina, ka Jehova ir svētījis sludināšanu?
2 Jēzus vadīja darbu, ko veica agrīnie kristieši, un Jehova viņus svētīja. Kristiešu draudzei pievienojās daudz ļaužu. Piemēram, mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos kristījās ap trim tūkstošiem cilvēku. (Ap. d. 2:41.) Arī turpmāk mācekļu skaits strauji pieauga. (Ap. d. 6:7.) Tomēr Jēzus bija teicis, ka pēdējās dienās uz labo vēsti atsauksies vēl vairāk cilvēku. (Jāņa 14:12; Ap. d. 1:8.)
3., 4. Kāpēc dažās zemēs nav viegli sludināt, un kas ir apskatīts šajā rakstā?
3 Mēs visi cenšamies saglabāt pozitīvu attieksmi pret sludināšanu. Dažās zemēs to darīt ir viegli, jo tur tik daudz cilvēku vēlas mācīties Bībeli, ka daļai pat jāgaida rindā. Bet
citās zemēs saglabāt pozitīvu attieksmi ir grūtāk, jo sludinātāji reti var sastapt cilvēkus mājās, bet tos, kurus viņi tomēr satiek, Bībele bieži vien neinteresē.4 Ja jūs dzīvojat tādā zemē, kur nav viegli sludināt, šajā rakstā lasāmie ieteikumi jums var palīdzēt. Pievērsīsim uzmanību tam, kā rīkojas daži mūsu ticības biedri, lai labo vēsti darītu zināmu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Apskatīsim arī vairākus iemeslus, kāpēc mēs varam saglabāt pozitīvu attieksmi pret sludināšanu neatkarīgi no tā, vai citi uzklausa Bībeles vēsti vai ne.
JA CILVĒKUS IR GRŪTI SASTAPT MĀJĀS
5. Ar kādām grūtībām saskaras daudzi Jehovas liecinieki?
5 Ne vienā vien zemē Jehovas lieciniekiem kļūst aizvien grūtāk sastapt cilvēkus mājās. Daudz kur cilvēki dzīvo stingri apsargātos daudzdzīvokļu namos vai privātmāju rajonos, kur dežuranti vai sargi laiž iekšā tikai tos, kurus ir uzaicinājis kāds konkrēts iedzīvotājs. Citviet brāļi un māsas var brīvi sludināt pa mājām, taču viņiem reti izdodas kādu satikt. Citi sludina lauku rajonos, kur mājas atrodas tālu cita no citas, un no vienas mājas līdz nākamajai viņiem jāpavada ceļā ilgs laiks. Turklāt bieži vien izrādās, ka tur neviena nav mājās. Ja tā ir arī mūsu teritorijā, mums nav jānolaiž rokas. Ko mēs varam darīt, lai mums izdotos uzrunāt vairāk cilvēku?
6. Kādā ziņā sludinātāji līdzinās zvejniekiem?
6 Jēzus sludināšanu salīdzināja ar zvejošanu. (Marka 1:17.) Reizēm zvejnieki dienām ilgi negūst nekādu lomu. Bet viņi neatmet savam darbam ar roku — viņi tajā kaut ko pamaina. Viņi dodas zvejot citā laikā, citā vietā vai izmēģina citas zvejas metodes. Savukārt mēs varam kaut ko pamainīt savā kalpošanā. Tālāk ir minēti vairāki ieteikumi.
7. Kāpēc būtu jāmēģina sludināt dažādā laikā?
7 Centīsimies sludināt dažādā laikā. Mums izdosies parunāt ar lielāku skaitu cilvēku, ja sludināsim tādā laikā, kad iedzīvotāji varētu būt mājās. Galu galā ikviens taču reiz atgriežas mājās! Ne mazums brāļu un māsu sludina pēcpusdienā vai pievakarē, jo tajā laikā izdodas daudzus satikt. Turklāt tad cilvēki parasti nekur nesteidzas un labprāt iesaistās sarunās. Bet varbūt jūs varat darīt tā, kā dara kāds draudzes vecākais, vārdā Deivids. Kad viņš kādu laiciņu ir sludinājis teritorijā, viņš kopā ar sludināšanas partneri vēlreiz dodas uz tām mājām, kur pirmajā reizē viņiem nebija izdevies nevienu satikt. Deivids atzina: ”Mani tiešām pārsteidz, cik daudz iemītnieku mums tā izdodas sastapt!” *
8. Kā Pulcētāja 11:6 ietverto principu var attiecināt uz sludināšanu?
8 Mums jābūt neatlaidīgiem un jācenšas sastapt cilvēkus mājās. Šī raksta tēmas pantā ir uzsvērts, kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret mums uzticēto uzdevumu. (Nolasīt Pulcētāja 11:6.) Deivids nepadevās. Reiz kādā mājā, kur viņš nekad nevienu nebija saticis, beidzot kāds vīrietis atvēra durvis un iesākās laba saruna. Tās gaitā noskaidrojās, ka šo vīrieti interesē Bībele. Viņš teica Deividam: ”Es te dzīvoju jau astoņus gadus, bet pie manis ne reizi nav bijuši Jehovas liecinieki.” Lūk, ko Deivids ir secinājis: ”Kad man galu galā izdodas sastapt cilvēkus mājās, bieži vien izrādās, ka viņi labprāt ieklausās Bībeles vēstī.”
9. Ko dara daudzi Jehovas liecinieki, lai varētu pastāstīt labo vēsti cilvēkiem, kuru bieži nav mājās?
9 Centīsimies sludināt dažādās vietās. Lai varētu pastāstīt Bībeles vēsti cilvēkiem, kuru bieži nav mājās, daudzi Jehovas liecinieki sludina citās vietās. Piemēram, tos cilvēkus, kas dzīvo slēgtos daudzdzīvokļu namos, kuros nav ļauts sludināt, Jehovas liecinieki satiek, sludinot ielās un pie literatūras stendiem. Tā viņiem izdodas uzsākt sarunas ar šādu māju iedzīvotājiem. Daudzi mūsu ticības biedri ir secinājuši, ka parkos, tirgos un biroju rajonos cilvēki labprāt iesaistās sarunās un paņem mūsu piedāvāto literatūru. Kāds rajona pārraugs, vārdā Floirans, kas apmeklē draudzes Bolīvijā, dalījās pieredzē: ”Tirgos un veikaliņos mēs sludinām no vieniem līdz trijiem pēcpusdienā, kad pircēju plūsma ir mazinājusies un pārdevēji nav ļoti aizņemti. Parasti izraisās labas sarunas, un reizēm mēs kādam pat sākam mācīt Bībeli.”
10. Kādas metodes jūs izmantojat, lai savā teritorijā uzrunātu pēc iespējas vairāk cilvēku?
10 Centīsimies izmantot dažādas metodes. Iedomāsimies, ka mēs jau ne reizi vien esam mēģinājuši satikt kādas mājas iedzīvotājus. Mēs tur esam bijuši dažādā laikā, bet tā arī nevienu neesam satikuši. Tādos gadījumos neaizmirsīsim, ka ir arī citas sludināšanas metodes! Kāda mūsu māsa, vārdā Katarīna, stāstīja: ”Ja es kādā mājā nevienu nevaru satikt, es rakstu iedzīvotājiem vēstules, un tajās es ietveru tās pašas domas, kuras es būtu minējusi personiskā sarunā.” Ko mēs no tā varam mācīties? Lai kārtīgi paveiktu mums uzticēto
darbu un savā teritorijā uzrunātu pēc iespējas vairāk cilvēku, mums jāizmanto dažādas metodes.JA CILVĒKIEM NAV INTERESES
11. Kāpēc diezgan daudziem cilvēkiem nav intereses par mūsu sludināto vēsti?
11 Diezgan daudzus cilvēkus neinteresē vēsts, ko mēs viņiem gribam pastāstīt. Viņi negrib neko uzzināt ne par Dievu, ne par Bībeli. Viņi netic Dievam, jo redz visapkārt daudz ciešanu. Viņi nevēlas neko dzirdēt par Bībeli, jo redz, kādi liekuļi ir reliģiskie vadītāji, kas apgalvo, ka dzīvo pēc Bībeles. Citiem domas pilnībā ir aizņemtas ar darbu, ģimeni vai savām problēmām, un viņiem nešķiet, ka Bībele viņiem varētu palīdzēt. Kā mēs varam saglabāt prieku, ja cilvēki, kam sludinām, neuzskata, ka ir vērts pievērst uzmanību mūsu sludinātajai vēstij?
12. Kā sludināšanā mēs varam rīkoties saskaņā ar Filipiešiem 2:4 lasāmo aicinājumu?
12 Izturēsimies tā, lai cilvēkiem būtu skaidrs, ka mums viņi rūp. Daudzi, kas sākumā nav vēlējušies neko dzirdēt par Bībeli, vēlāk tomēr ir ieklausījušies labajā vēstī, jo ir pamanījuši, ka sludinātājs ir patiesi interesējies par viņiem. (Nolasīt Filipiešiem 2:4.) Piemēram, lūk, ko iesaka iepriekšminētais Deivids: ”Ja kāds atbild, ka viņu neinteresē, ko mēs gribam pastāstīt, mēs ieliekam Bībeli un literatūru somā un sakām: ”Vai drīkst uzzināt: vai jūs ar to domājat, ka jūs neinteresē Bībele, vai arī jūs neinteresē reliģija?”” Cilvēki ievēro, ka mums nav vienalga, ko viņi domā un kā viņiem klājas. Tie, ko mēs uzrunājam, var aizmirst, ko mēs esam teikuši, bet viņi atceras mūsu attieksmi pret viņiem. Pat tad, ja mums neizdodas risināt sarunu, mēs ar savu sejas izteiksmi un izturēšanos parādām, ka mums viņi rūp.
13. Ko mēs varētu darīt, lai cilvēkiem saruna liktos saistoša?
13 Tā kā mums rūp cilvēki, mēs pielāgojamies viņiem un runājam par to, kas viņus varētu interesēt. Piemēram, ja kaut kas liecina, ka viņu ģimenē ir bērni, mēs varētu runāt par to, cik vērtīgus padomus par bērnu audzināšanu var atrast Bībelē, vai arī par to, ka Bībeles padomu ievērošana veicina laimi ģimenē. Ja mēs pie mājas redzam novērošanas kameru, mēs sarunas ievadā varētu minēt, ka daudzus uztrauc noziedzības izplatīšanās. Mājas iedzīvotājam droši vien būs iepriecinoši dzirdēt, ka drīz šī problēma būs izskausta pavisam. Lai par ko mēs runātu, mums vienmēr cilvēkiem jācenšas
paskaidrot, kā viņiem var palīdzēt Bībele. Iepriekšminētā Katarīna sacīja, ka viņa bieži pārdomā, ko viņai pašai ir devusi Bībeles patiesība. Tas viņai palīdz sludināšanā runāt ar pārliecību, un cilvēki, bez šaubām, to ievēro.14. Kā sludinātāji var palīdzēt cits citam, ņemot vērā to, kas teikts Sālamana pamācībās 27:17?
14 Mācīsimies no citiem sludinātājiem. Apustulis Pāvils stāstīja Timotejam, kā viņš sludina un kā viņš māca, un skubināja Timoteju tieši tāpat palīdzēt citiem kristiešiem. (1. Kor. 4:17.) Tāpat kā Timotejs mācījās no Pāvila, arī mēs varam mācīties no pieredzējušiem sludinātājiem. (Nolasīt Sālamana pamācības 27:17.) Kāds pionieris, vārdā Šons, sludināja laukos, kur lielākā daļa iedzīvotāju nevēlējās iesaistīties sarunās, sakot, ka viņiem jau ir sava ticība. Ko Šons darīja, lai sludināšanā nezaudētu prieku? Viņš stāstīja: ”Kad vien iespējams, es sludināju kopā ar kādu no draudzes. Laiku, ko pavadījām ceļā no vienas mājas uz nākamo, mēs parasti izmantojām, lai uzlabotu savu mācītprasmi. Piemēram, mēs apspriedām sarunu, ko nupat bijām risinājuši ar mājas iemītnieku, un pārrunājām, ko mēs līdzīgā situācijā varētu teikt citādi.”
15. Kāpēc ir svarīgi lūgt palīdzību Jehovam?
15 Vienmēr lūgsim palīdzību Jehovam. Lūgsim, lai Jehova mūs atbalsta un vada ikreiz, kad dodamies sludināt. Bez viņa varenā svētā gara palīdzības neviens no mums neko nespētu paveikt. (Ps. 127:1; Lūk. 11:13.) Ietversim savās lūgšanās konkrētus lūgumus! Piemēram, lūgsim, lai viņš mūs vadītu un mēs satiktu cilvēkus, kas vēlas uzzināt par viņu un ir gatavi klausīties. Pēc tam mums jācenšas sludināt it visiem, ko satiekam.
16. Kāpēc ir svarīgi atlicināt laiku Bībeles pētīšanai?
16 Atlicināsim laiku Bībeles pētīšanai. Bībelē teikts, ka kristiešiem skaidri jāsaprot, ”kāda ir Dieva griba — kas ir labs, viņam patīkams un pilnīgs”. (Rom. 12:2.) Jo vairāk mēs būsim pārliecināti, ka zinām patiesību par Dievu, jo vairāk sludināšanā būs redzams, ka mēs patiešām ticam tam, ko stāstām citiem. Lūk, ko teica Katarīna, kas bija minēta jau iepriekš: ”Pirms kāda laika es sapratu, ka man jāstiprina ticība dažām Bībeles pamatmācībām. Tāpēc es sīki izpētīju, kas pierāda, ka pastāv Radītājs, ka Bībele ir Dieva iedvesmota grāmata un ka Dievam ir organizācija, ar kuras starpniecību viņš īsteno savu gribu.” Katarīna atzina, ka iedziļināšanās Bībelē stiprināja viņas ticību un vairoja viņas prieku un vēlmi sludināt.
KĀPĒC MĒS SAGLABĀJAM POZITĪVU ATTIEKSMI PRET SLUDINĀŠANU
17. Kāpēc Jēzus saglabāja pozitīvu attieksmi pret sludināšanu?
17 Jēzus vienmēr saglabāja pozitīvu attieksmi pret Dieva uzticēto darbu un sludināja arī tad, ja kāds nevēlējās uzklausīt viņa vēsti. Viņš saprata, cik ļoti cilvēkiem ir vajadzīga patiesība, un gribēja, lai ikvienam būtu izdevība to dzirdēt. Jēzus zināja, ka daži sākumā neatsauksies, bet pēc kāda laika uzklausīs vēsti par Dieva valstību. Piemēram, tā notika arī viņa paša ģimenē. Jēzus trīsarpus gadus ilgās kalpošanas laikā neviens no viņa pusbrāļiem nekļuva par viņa mācekli. (Jāņa 7:5.) Taču pēc Jēzus augšāmcelšanas viņi kļuva par kristiešiem. (Ap. d. 1:14.)
18. Kāpēc mēs neatlaidīgi sludinām?
18 Mēs nezinām, kuri cilvēki galu galā pieņems Bībeles patiesību. Dažiem ir vajadzīgs 1. Pēt. 2:12.)
ilgāks laiks. Pat tie, kas mūs neuzklausa, redz mūsu darbus, redz, cik pozitīvi mēs esam noskaņoti, un pēc kāda laika viņi varbūt sāks ”cildināt Dievu”. (19. Kas mums ir jāapzinās, kā redzams 1. Korintiešiem 3:6, 7?
19 Mēs stādām un laistām, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka Dievs ir tas, kurš audzē. (Nolasīt 1. Korintiešiem 3:6, 7.) Kāds brālis, vārdā Getahuns, kas sludina Etiopijā, stāstīja: ”Vairāk nekā 20 gadu es savā apkaimē biju vienīgais Jehovas liecinieks. Bet tagad te ir 14 sludinātāju, no kuriem 13 ir kristījušies, viņu vidū arī mana sieva un mūsu trīs bērni. Mūsu draudzes sapulces apmeklē vidēji 32 cilvēki.” Getahuns ir priecīgs, ka viņš neatlaidīgi sludināja un pacietīgi gaidīja, kad ar Jehovas palīdzību godprātīgi cilvēki pievienosies patieso kristiešu draudzei. (Jāņa 6:44.)
20. Kāpēc sludinātājus var salīdzināt ar glābējiem?
20 Jehovam ir dārga ikviena cilvēka dzīvība. Viņš mums ir dāvājis godpilnu iespēju sadarboties ar viņa Dēlu un pirms ļaunās pasaules gala palīdzēt visdažādāko tautību cilvēkiem pievienoties viņa organizācijai. (Hag. 2:7.) Labās vēsts sludināšanu var salīdzināt ar glābšanas operāciju. Var teikt, ka mēs līdzināmies glābējiem, kam ir uzdots glābt raktuvēs iesprostotus kalnračus. Kaut arī ne visiem glābējiem izdodas atrast kādu izdzīvojušo, ikviena glābēja devums ir bezgala svarīgs. To pašu var teikt par mūsu sludināšanu. Mēs nezinām, cik cilvēku vēl izdosies izglābt no bojāejai lemtās Sātana pasaules. Jehova var palīdzēt cilvēkiem ar jebkura sava kalpa starpniecību. Mūsu brālis Andrēass, kas dzīvo Bolīvijā, ir secinājis: ”Lai kāds iepazītu Bībeles patiesību un kristītos, savu ieguldījumu dod daudzi sludinātāji.” Centīsimies saglabāt pret sludināšanu tikpat pozitīvu attieksmi! Tad Jehova mūs svētīs un sludināšana mums sagādās patiesu prieku.
66. DZIESMA ”Sludinām labo vēsti”
^ 5. rk. Kā mēs varam saglabāt pozitīvu attieksmi pret sludināšanu tad, ja daudzus iedzīvotājus nevaram sastapt mājās, kā arī tad, ja cilvēkus neinteresē mūsu sludinātā vēsts? Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi ieteikumi.
^ 7. rk. Šajā rakstā minētie ieteikumi jāizmanto saskaņā ar personas datu aizsardzības likumu attiecīgajā valstī.
^ 60. rk. ATTĒLOS (no augšas uz leju): vīrs un sieva sludina teritorijā, kur cilvēku bieži vien nav mājās. Pirmās mājas iedzīvotājs ir darbā, otrās mājas iedzīvotāja ir pie ārsta, bet trešās mājas iedzīvotāja iepērkas veikalā. Pirmās mājas iedzīvotāju sludinātāji satiek vakarā. Otrās mājas iedzīvotāju viņi sastop blakus medicīnas iestādei, sludinādami pie literatūras stenda. Trešās mājas iedzīvotāju viņi sazvana pa telefonu.