”ES BIJU uztraucies, domājot par pārcelšanos,” stāstīja Allens *. ”Es raizējos, vai jaunajā draudzē es atradīšu draugus un vai man izdosies tur iejusties.” Jaunā draudze, uz kuru ir pārcēlies Allens, atrodas 1400 kilometru no viņa iepriekšējās dzīvesvietas.

Ja jūs esat mainījuši draudzi, iespējams, arī jums ir jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Kas jums var palīdzēt? Ko darīt, ja iejusties jaunajā draudzē ir grūtāk, nekā iepriekš bija licies? Un kā mēs varam palīdzēt tiem, kas nesen ir pārcēlušies uz mūsu draudzi?

Padomāsim par šādu piemēru. Kad koks tiek pārstādīts, tas izjūt pārstādīšanas stresu. Izrokot koku no zemes, lielākā daļa sakņu parasti tiek apcirstas, lai koku būtu vieglāk transportēt. Pēc pārstādīšanas kokam tūlīt jāsāk dzīt jaunas saknes. Līdzīgi ir ar pārcelšanos uz citu draudzi — sākumā jūs droši vien uztraucaties par pārmaiņām. Iepriekšējā draudzē jūs bijāt labi ”iesakņojušies”: jūs bijāt ieguvuši labus draugus un jums bija savi garīgie paradumi. Pēc pārcelšanās jums ir jāveido jaunas ”saknes”, lai arī jaunajā vidē saglabātu stipru garīgumu. Kādi Bībeles principi jums var palīdzēt? Apskatīsim dažus.

Cilvēks, kas regulāri lasa Bībeli, ir ”līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Ps. 1:1—3.)

Kokam pastāvīgi jāuzņem ūdens, lai tas nesāktu kalst un neaizietu bojā. Līdzīgi ir ar kristiešiem — lai mēs paliktu garīgi stipri, mums regulāri jālasa Bībele, jāapmeklē draudzes sapulces un padziļināti jāpēta Bībele gan personiski, gan kopā ar ģimeni. Pilnīgi visi garīgie paradumi, pie kā jūs turējāties iepriekšējā draudzē, jums būs vajadzīgi arī jaunajā.

”Kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts.” (Sal. Pam. 11:25.)

Ja jūs regulāri sludināsiet, jūs izjutīsiet garīgu spēku pieplūdumu un spēsiet labāk pielāgoties jaunām situācijām. Kāds draudzes vecākais, vārdā Kevins, stāstīja: ”Mums ar sievu pēc pārcelšanās uz jauno draudzi visvairāk palīdzēja tas, ka mēs drīz vien kļuvām par palīgpionieriem. Tā mēs pavisam neilgā laikā iepazināmies ar pārējiem pionieriem, ar citiem brāļiem un māsām un iepazinām mūsu draudzes teritoriju.” Kāds brālis, vārdā Rodžers, kura jaunā dzīvesvieta ir 1600 kilometru attālumā no viņa iepriekšējām mājām, teica: ”Vislabākais ir pēc iespējas biežāk doties sludināt ar jaunās draudzes locekļiem. Ir svarīgi darīt vecākajiem zināmu, ka esam gatavi palīdzēt jebkādā veidā, piemēram, esam gatavi piedalīties zāles uzkopšanā, aizstāt kādu brāli, kas nevar uzstāties ar runu, vai palīdzēt brāļiem un māsām tikt uz sapulci. Kad jaunās draudzes locekļi redzēs jūsu pašaizliedzību, viņi ātrāk iedraudzēsies ar jums.”

”Atdariet arī jūs savu sirdi jo plaši!” (2. Kor. 6:13.)

Centieties satuvināties ar ticības biedriem. Kad Melisa ar ģimeni pārcēlās uz jaunu draudzi, viņi visi centās sadraudzēties ar jaunās draudzes locekļiem. Melisa dalījās savā pieredzē: ”Mēs ieradāmies uz sapulcēm jau laikus un pēc tām nesteidzāmies doties mājup, lai varētu parunāties ar brāļiem un māsām, nevis tikai īsi apsveicināties.” Tas Melisas ģimenei palīdzēja drīz vien iegaumēt, kā sauc visus jaunās draudzes locekļus. Vēl viņi aicināja ciemos  brāļus un māsas, tā nostiprinot draudzības saites. Melisa piebilda: ”Mēs apmainījāmies ar tālruņa numuriem, lai citi varētu ar mums viegli sazināties un mūs iesaistīt draudzes garīgajā darbībā un citos pasākumos.”

Ja doma par tikšanos ar daudziem nepazīstamiem cilvēkiem jums liekas nedaudz biedējoša, jūs varat sākt iepazīšanos pamazām. Piemēram, labs sākums ir vienkāršs smaids, un tas noder arī tad, ja jūs jūtaties mazliet neveikli. Smaids piesaista cilvēkus. Bībelē ir teikts: ”Laipns skats iepriecina sirdi.” (Sal. Pam. 15:30.) Kāda māsa, vārdā Reičela, kas pārcēlās uz jaunu dzīvesvietu tālu prom no dzimtās puses, atzina: ”Pēc dabas es esmu ļoti kautrīga. Ir reizes, kad man ir jāpiespiežas, lai jaunajā draudzē uzsāktu ar kādu sarunu. Tad es paveros apkārt, lai ieraudzītu, kurš sēž savrup un ne ar vienu nesarunājas. Šis cilvēks, iespējams, ir tikpat kautrīgs kā es.” Būtu labi izvirzīt mērķi ikreiz valstības zālē parunāt ar kādu, ar ko jūs iepriekš neesat runājuši.

Citi, iespējams, tūlīt pēc pārcelšanās ir sajūsmā, ka var iepazīties ar tik daudziem brāļiem un māsām. Bet pēc pirmajām spilgtiem iespaidiem bagātajām nedēļām dzīve ieiet ikdienas ritmā un sākotnējā aizrautība var noplakt. Tāpēc ir jāuzņemas iniciatīva un jācenšas arī pašam paplašināt draugu loku.

Dažiem kokiem ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā citiem, lai labi iesakņotos jaunajā vietā. Kaut ko līdzīgu var teikt arī par kristiešiem, kas maina draudzi, — daži pielāgojas ātri, bet citiem ir vajadzīgs vairāk laika. Ja jūs jau labu laiku piederat pie jaunas draudzes, bet vēl joprojām nejūtaties tai piederīgi, mēģiniet izmantot tālāk minētos Bībeles principus.

”Nenolaidīsim rokas, darot labu, jo noteiktā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Gal. 6:9.)

Nebēdājieties, ja jums nav izdevies pielāgoties tik ātri, kā bijāt cerējuši. Daudzi misionāri, kas absolvējuši Gileādas skolu, vēl vairākus gadus pēc skolas beigšanas nebrauc atvaļinājumā uz dzimteni, lai nostiprinātos viņu draudzība ar vietējiem brāļiem un māsām un lai viņi sekmīgāk pielāgotos apstākļiem un kultūrai tajā zemē, uz kuru ir nosūtīti.

Kāds brālis, vārdā Alehandro, kuram daudz reižu ir bijis jāpārceļas, labi apzinās, ka pielāgošanās jaunai vietai nenotiek vienā dienā. Viņš atceras, ka pēc pēdējās pārcelšanās viņa sieva teica: ”Visi mani draugi palika iepriekšējā draudzē!” Tad viņš atgādināja sievai, ka tieši to pašu viņa bija teikusi pirms diviem gadiem, kad viņi pārcēlās iepriekšējo reizi. Bet pa šiem diviem gadiem Alehandro sieva bija centusies labāk iepazīt draudzes locekļus un bija sadraudzējusies ar cilvēkiem, kas viņai sākumā bija pilnīgi sveši.

”Nejautā, kā tas nāk, ka senie laiki ir bijuši labāki nekā tagadējie; tas nebūtu gudrs jautājums.” (Sal. Māc. 7:10.)

Nesalīdziniet jauno draudzi ar iepriekšējo. Iespējams, jaunās draudzes locekļi ir atturīgāki vai, tieši pretēji, izsakās tiešāk nekā iepriekšējās draudzes brāļi un māsas, un jums ir grūti pie tā pierast. Domājiet par tām jaunās draudzes locekļu īpašībām, kas jums šķiet patīkamākas, jo arī jūs noteikti vēlaties, lai citi pievērš uzmanību jūsu labākajām īpašībām. Daži no mūsu ticības biedriem, kas ir sākuši kalpot jaunā draudzē, ir sapratuši, ka viņiem vairāk jācenšas patiešām ”mīlēt visu brāļu saimi”. (1. Pēt. 2:17.)

 ”Lūdziet — un jums dos.” (Lūk. 11:9.)

Neatlaidīgi lūdziet Jehovam palīdzību. Kāds draudzes vecākais, vārdā Deivids, uzsvēra: ”Nepūlieties ar visu tikt galā tikai saviem spēkiem. Ir daudz kas tāds, ko var paveikt vienīgi ar Jehovas palīdzību. Lūdziet viņam to!” Līdzīgi domā arī iepriekšminētā Reičela: ”Ja kādā brīdī mums ar vīru sāk likties, ka nevaram iekļauties jaunajā draudzē, mēs konkrēti lūdzam Jehovam, lai viņš mums palīdzētu saprast, kāpēc citiem varētu būt grūti veidot ar mums ciešas attiecības. Pēc tam mēs cenšamies pavadīt vairāk laika kopā ar brāļiem un māsām.”

Vecāki, ja jūs redzat, ka jūsu bērniem ir grūti iejusties jaunajā draudzē, atvēliet laiku tam, lai kopā ar bērniem lūgtu Jehovu par šo jautājumu. Palīdziet viņiem atrast labus draugus, organizējot dažādus pasākumus.

Kā mēs varam palīdzēt tiem, kas nesen ir pārcēlušies uz mūsu draudzi? Nekavējieties izpaust savu sirsnību un labvēlību! Pacentieties iztēloties, kādu izturēšanos jūs gribētu pieredzēt jaunā draudzē, un pēc tam tieši tā izturieties pret jaunpienācējiem. (Mat. 7:12.) Varbūt jūs varētu uzaicināt ticības biedru, kas nesen pārcēlies uz jūsu draudzi, pievienoties jūsu ģimenei, kad jūs kopīgi iedziļināties Bībelē vai skatāties mūsu internettelevīzijas raidījumus. Varbūt jūs varētu uzaicināt šo brāli vai māsu doties kopā ar jums sludināt. Ja jūs uzaicināsiet viņu ciemos — kaut vai uz pavisam vienkāršu maltīti —, viņš ilgi paturēs prātā jūsu viesmīlību. Kā vēl var palīdzēt jaunpienācējiem?

Kāds brālis, vārdā Karloss, sacīja: ”Drīz pēc mūsu ierašanās kāda māsa mums iedeva veikalu sarakstu, kuros var samērā lēti iepirkties. Tas mums lieti noderēja.” Brāļi un māsas, kas ir atbraukuši no zemēm, kur ir citāds klimats, noteikti būs ļoti pateicīgi, ja jūs viņiem pastāstīsiet, kā ģērbties jūsu klimatā. Viņiem būs vieglāk sludināšanā, ja jūs pastāstīsiet par sava reģiona vēsturi un iedzīvotāju reliģiskajiem uzskatiem.

Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš sākumā minētais Allens kalpo jaunajā draudzē. Viņš atceras: ”Sākumā man bija jāpiespiežas, lai labāk iepazītu brāļus un māsas. Bet tagad viņi man ir kļuvuši ļoti tuvi, un es te jūtos laimīgs.” Allens ir konstatējis, ka pārceļoties viņš nav zaudējis draugus — viņš ir tikai ieguvis jaunus, ar kuriem, visticamāk, viņš būs draugos mūžam.