1. Kādus padomus apustulis Pāvils deva Kolosu kristiešiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

VĒSTULI Kolosu kristiešiem apustulis Pāvils, visticamāk, uzrakstīja Romā neilgi pirms tam, kad beidzās viņa pirmais ieslodzījums, — ap 60., 61. gadu. Šajā vēstulē viņš minēja, cik svarīgi ir iegūt ”garīgu izpratni”. (Kol. 1:9.) Tālāk viņš rakstīja: ”To es saku, lai neviens, pārliecinoši runādams, jūs nepieviltu. [..] Piesargieties, ka neviens jūs nesagūsta ar filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku tradīcijām, uz pasaules pamatprincipiem, nevis uz Kristu.” (Kol. 2:4, 8.) Tad viņš paskaidroja, kāpēc daži sabiedrībā izplatīti uzskati nav pareizi un kāpēc daudziem pasaulīga domāšana var šķist pievilcīga. Piemēram, tā var likt cilvēkam justies gudrākam un pārākam par citiem. Pāvils rakstīja šo vēstuli, lai palīdzētu brāļiem nepārņemt pasaulīgu domāšanu un nepareizu rīcību. (Kol. 2:16, 17, 23.)

2. Kāpēc šajā rakstā ir iztirzāti daži pasaulē izplatīti uzskati?

² Pasaulīga domāšana noniecina Jehovas principus, un tās  ietekmē mūsu ticība var atslābt. Mēs visi sastopamies ar pasaulīgu domāšanu darba vietā un skolā, un ar to ir piesātināta gan televīzija, gan internets. Ko mēs varam darīt, lai neļautu šādai domāšanai sabojāt mūsu prātu? Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība pieciem izplatītiem uzskatiem, kuros izpaužas pasaulīga domāšana, un paskaidrots, kā neļaut tiem mūs ietekmēt.

3. Kāds uzskats ir plaši izplatīts, un kāpēc?

³ ”Es varu būt labs cilvēks, arī neticot Dievam.” Šāds uzskats ir plaši izplatīts daudzviet pasaulē. Cilvēki, kas tā saka, ļoti iespējams, nav rūpīgi iedziļinājušies jautājumā par Dieva eksistenci — viņiem vienkārši patīk doma, ka viņi var dzīvot, kā paši vēlas. (Nolasīt Psalmu 10:4.) Citiem var pat šķist, ka viedoklī ”Lai turētos pie augstām vērtībām, man nav vajadzīgs Dievs” ir ietverta liela gudrība.

4. Kā varētu risināt sarunu ar cilvēku, kas netic Radītāja esamībai?

⁴ Vai apgalvojums, ka nepastāv Radītājs, ir balstīts uz loģiskiem spriedumiem? Meklējot atbildes uz jautājumiem par dzīvības izcelsmi zinātniskos avotos, pretrunīgās informācijas gūzmā viegli var apjukt. Taču patiesība ir ļoti vienkārša. Vai ēka var rasties pati no sevis? Lai taptu ēka, ir vajadzīgs kāds, kas to uzbūvē, un šis princips neapšaubāmi attiecas arī uz visu dzīvo. Pat pašas vienkāršākās šūnas ir daudz sarežģītākas par jebkuru ēku, jo tās spēj to, ko nespēj neviena ēka, proti, vairoties. Tas sevī ietver spēju gan uzglabāt, gan kopēt un nodot tālāk informāciju, kas vajadzīga šūnu dalīšanās procesā. Kā ir radušās apbrīnojami veidotās šūnas? Bībelē ir atrodama atbilde: ”Katru namu kāds ir cēlis, bet tas, kas ir uzcēlis visu, ir Dievs.” (Ebr. 3:4.)

5. Vai cilvēks var pats, bez Dieva palīdzības noteikt, kas ir labs? Paskaidrojiet.

⁵ Bet ko var teikt par uzskatu, ka cilvēks var pats, bez Dieva palīdzības noteikt, kas morālā ziņā ir labs? Tiesa, arī neticīgi cilvēki mēdz vadīties pēc noteiktiem principiem, un tas ir atzīts arī Bībelē. (Rom. 2:14, 15.) Piemēram, viņi droši vien mīl un ciena savus vecākus. Taču cik droši cilvēks var paļauties uz saviem principiem, ja viņš neatzīst Radītāja tiesības noteikt, kas ir labs un kas ir ļauns? (Jes. 33:22.) Daudzi domājoši cilvēki atzīst, ka bēdīgie apstākļi pasaulē apstiprina, cik ļoti cilvēkiem ir vajadzīga Dieva palīdzība. (Nolasīt Jeremijas 10:23.) Tāpēc sargāsimies pārņemt viedokli, ka cilvēks var pats nekļūdīgi noteikt, kas ir labs, neticot Dievam un neturoties pie viņa noteiktajām normām. (Ps. 146:3.)

6. Kāds ir daudzu viedoklis par reliģiju?

⁶ ”Cilvēks var būt laimīgs arī bez reliģijas.” Daudzi uzskata, ka reliģija ir garlaicīga un no tās nav nekādas jēgas. Citiem reliģijas nepatīk tāpēc, ka daudzas no tām māca par elles ugunīm, vāc desmito tiesu un iesaistās politikā. Ir saprotams, kāpēc arvien vairāk cilvēku domā, ka viņi var būt laimīgi bez reliģijas. Šādi cilvēki mēdz teikt: ”Mani interesē garīgi jautājumi, taču es negribu būt saistīts ne ar vienu reliģiju.”

7. Kāpēc var teikt, ka patiesā reliģija palīdz cilvēkam būt laimīgam?

⁷ Bet vai patiešām cilvēks var būt laimīgs bez reliģijas? Tiesa, viltus reliģija nevienu nevar darīt laimīgu. Tomēr cilvēks nevar būt īsti laimīgs, ja viņam nav ciešu attiecību ar Jehovu, kas ir ”laimīgs Dievs”. (1. Tim. 1:11.) Viss, ko Dievs dara, nāk citiem par labu. Arī viņa kalpi palīdz citiem un tāpēc ir laimīgi. (Ap. d. 20:35.) Patiesā Dieva  pielūgsme veicina arī laimi ģimenē. Jehova savus kalpus māca cienīt dzīvesbiedru un būt viņam uzticīgiem, labi audzināt bērnus un apliecināt mīlestību darbos. Patiesā reliģija vieno cilvēkus, tāpēc priecīga un mīlestības pilna gaisotne valda gan katrā draudzē, gan visā plašajā garīgo brāļu un māsu saimē. (Nolasīt Jesajas 65:13, 14.)

8. Kā, izmantojot Mateja 5:3, mēs paskaidrotu, kas vajadzīgs, lai cilvēks būtu laimīgs?

⁸ Ko var teikt par uzskatu, ka cilvēkam nav obligāti jākalpo Dievam, lai viņš varētu justies laimīgs? Padomāsim: kur cilvēki cenšas atrast laimi? Dažiem vislielāko gandarījumu sagādā darbs, citiem sports vai vaļasprieks. Vēl citi dzīvē gūst piepildījumu, rūpējoties par ģimenes locekļiem vai draugiem. Nav noliedzams, ka tas viss sagādā prieku, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu dzīvei ir vajadzīga dziļāka jēga, un, tikai atraduši to, mēs varam būt patiesi laimīgi. Cilvēki, atšķirībā no dzīvniekiem, spēj iepazīt savu Radītāju un uzticīgi viņam kalpot. Mēs esam radīti tā, ka patiesi laimīgi varam būt vienīgi tad, ja pielūdzam Dievu. (Nolasīt Mateja 5:3.) Piemēram, mēs saņemam lielu uzmundrinājumu un izjūtam prieku, kad pulcējamies ar brāļiem un māsām, lai pielūgtu Jehovu. (Ps. 133:1.) Prieku mums sagādā arī iespēja piederēt pie vienotas brāļu saimes, dzīvot tīru dzīvi un lolot pamatotu cerību uz brīnišķīgu nākotni.

9. a) Kāda ir daudzu cilvēku attieksme pret dzimumattiecībām? b) Kāpēc Bībelē ir nosodītas dzimumattiecības neprecētu cilvēku starpā?

⁹ ”Kāpēc gan nosodīt seksuālas attiecības neprecētu cilvēku starpā?” Kāds varētu mums teikt: ”Dzīve ir jābauda. Kāpēc gan nosodīt seksuālas attiecības neprecētu cilvēku starpā?” Taču Bībelē ir norādīts, ka Dievs aizliedz netiklību. * (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 4:3—8.) Jehovam ir tiesības noteikt mums likumus, jo viņš ir mūsu Radītājs. Viņa Rakstos ir teikts, ka dzimumattiecībās drīkst stāties tikai vīrietis un sieviete, kas ir precējušies viens ar otru. Dievs mums ir noteicis likumus tāpēc, ka mīl mūs, un šie likumi mums vienmēr nāk par labu. Ģimenēs, kurās tos ievēro, valda mīlestība un cieņa un vairojas drošības sajūta. Bet cilvēkus, kas apzināti pārkāpj Dieva likumus, gaida Dieva sods. (Ebr. 13:4.)

10. Kas mums palīdz vairīties no netiklības?

¹⁰ Bībelē mēs tiekam mācīti, kā izvairīties no netiklības. Tajā ir norādīts, cik svarīgi ir neļaut acīm brīvu vaļu. Jēzus teica: ”Ikviens, kas ļauj skatienam kavēties pie sievietes un viņu iekāro, savā sirdī jau ir pārkāpis laulību. Ja tava labā acs tev kļūst par iemeslu grēkam, izrauj to un met prom.” (Mat. 5:28, 29.) Tāpēc kristieši neskatās pornogrāfiju, kā arī neklausās dziesmas, kuru tekstos ir izcelta netiklība. Apustulis Pāvils saviem ticības biedriem rakstīja: ”Nonāvējiet savos locekļos to, kas pieder zemei: netiklību.” (Kol. 3:5.) Turklāt mums ir jākontrolē, pie kā mēs kavējamies domās un par ko mēs runājam. (Efes. 5:3—5.)

11. Kā mūs var ietekmēt pasaulē izplatītais viedoklis par panākumiem darbā?

¹¹ ”Panākumi darbā dara laimīgu.” Mēs bieži vien dzirdam mudinājumus ierādīt  darbam galveno vietu dzīvē. Tiecoties pēc panākumiem, cilvēki cer iegūt slavu, varu vai bagātību. Tā kā daudzi apgalvo, ka panākumi darbā dara cilvēku laimīgu, šāds viedoklis var ietekmēt arī mūs.

12. Vai panākumi darbā var sniegt patiesu laimi?

¹² Vai, gūstot panākumus, varu un cienījamu stāvokli sabiedrībā, cilvēks var iegūt patiesu laimi? Nē, nevar. Atcerēsimies, ka vēlme iegūt varu pār citiem un citu apbrīnu, bija pārņēmusi Sātanu, taču tā nav sniegusi viņam laimi. Gluži pretēji, viņš ir ”lielās dusmās”. (Mat. 4:8, 9; Atkl. 12:12.) Salīdzinot ar nebeidzamo prieku, ko sniedz iespēja palīdzēt citiem uzzināt par Dievu un iegūt izredzes uz mūžīgu dzīvi, darbs var sniegt tikai nelielu gandarījumu. Turklāt pasaulē valda ļoti spēcīga sāncensība. Tās ietekmē cilvēki kļūst skaudīgi un ir gatavi ķerties pie jebkādiem līdzekļiem, lai pārspētu cits citu. Bet galu galā daudzi secina, ka tas viss ir tikai ”beznozīmes vēja tvārstīšana”. (Sal. Māc. 4:4.)

13. a) Kādam būtu jābūt mūsu viedoklim par iespēju izvirzīties pasaulē? b) Kas Pāvilam sagādāja dziļu prieku, kā redzams no viņa vārdiem vēstulē tesalonikiešiem?

¹³ Protams, mums ir jāpelna iztika, un nav nekas slikts, ja mēs izvēlamies darbu, kas mums patīk. Bet maizes darbam nebūtu jāieņem galvenā vieta mūsu dzīvē. Jēzus teica: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem — vai nu viņš vienu nīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam pieķersies un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.” (Mat. 6:24.) Ja svarīgākais mūsu dzīvē ir kalpot Jehovam un stāstīt par viņu citiem, mēs izjūtam milzīgu prieku un gandarījumu. To izjuta arī apustulis Pāvils. Savulaik viņš bija uzsācis daudzsološu karjeru un viņu gaidīja spoža nākotne jūdaismā. Taču patiesu laimi viņš ieguva tad, kad sāka gatavot cilvēkus par Kristus mācekļiem un redzēja, kā cilvēki atsaucas uz Dieva vēsti un kā tā maina viņu dzīvi. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:13, 19, 20.) Nekas, ko cilvēks var sasniegt šajā pasaulē, nevar sniegt tik lielu gandarījumu.

14. Kāpēc daudziem patīk doma, ka cilvēki var paši atrisināt pasaules problēmas?

¹⁴ ”Cilvēki var paši atrisināt savas problēmas.” Kāpēc daudziem patīk šī doma? Ja tā būtu taisnība, cilvēkiem nebūtu  vajadzīga Dieva vadība un viņi varētu darīt, ko vien vēlas. Uzskats, ka cilvēki spēj atrisināt pasaules problēmas, varētu šķist pat pamatots, jo, saskaņā ar dažiem pētījumiem, kari, noziedzība, slimības un nabadzība iet mazumā. Kādā avotā bija teikts: ”Iemesls, kāpēc cilvēcei klājas arvien labāk, ir tas, ka cilvēki ir apņēmušies padarīt pasauli labāku.” Bet vai cilvēcei tiešām klājas arvien labāk? Vai cilvēki ir atraduši veidus, kā atrisināt pasaules mūžsenās problēmas? Apskatīsim faktus.

15. Kādi fakti palīdz saprast to, kādā stāvoklī atrodas cilvēce?

¹⁵ Kari. Pirmajā un Otrajā pasaules karā kopā ir gājuši bojā vairāk nekā 60 miljoni cilvēku. Taču arī pēc šiem traģiskajiem vēstures posmiem cilvēce nav iemācījusies novērst karus. Cilvēku skaits, kas kara vai vajāšanu dēļ ir bijuši spiesti pamest mājas, 2015. gadā bija sasniedzis 65 miljonus. 2015. gadā vien 12,4 miljoni cilvēku bija spiesti doties bēgļu gaitās. Noziedzība. Kaut arī dažu veidu noziegumi atsevišķās vietās tiešām ir gājuši mazumā, citi noziegumi — piemēram, kibernoziegumi, vardarbība ģimenē, terorisms — strauji vēršas plašumā. Turklāt daudzi ir pārliecināti, ka korupcija visā pasaulē ir tikai pieaugusi. Ir skaidrs, ka cilvēki nespēj likvidēt noziedzību. Slimības. Dažas slimības cilvēki ir iemācījušies izārstēt. Tomēr, kā bija minēts kādā 2013. gadā publicētā ziņojumā, ik gadus deviņi miljoni cilvēku, kas ir jaunāki par 60 gadiem, mirst insulta, vēža, diabēta, sirds vai elpceļu slimību dēļ. Nabadzība. Pēc Pasaules bankas datiem, to cilvēku skaits, kas dzīvo galējā nabadzībā, Āfrikā vien ir pieaudzis no 280 miljoniem 1990. gadā līdz 330 miljoniem 2012. gadā.

16. a) Kāpēc tikai Dieva valstība spēj atrisināt cilvēces problēmas? b) Kādas svētības, ko sagādās Dieva valstība, ir minētas Jesajas grāmatā un psalmos?

¹⁶ Mūsdienu ekonomiskās un politiskās sistēmas virzītājspēks ir savtīgums. Tāpēc tā nespēj apturēt karus, likvidēt noziedzību un darīt galu slimībām un nabadzībai. To spēj tikai Dieva valstība. Ko Jehova darīs cilvēku labā? Kari. Dieva valstība likvidēs karu cēloņus — izskaudīs savtīgumu, korupciju un patriotismu, kā arī darīs galu viltus reliģijai un Sātanam. (Ps. 46:9, 10.) Noziedzība. Dieva valstība māca cilvēkus mīlēt citam citu, tāpēc jau tagad visā pasaulē miljoniem cilvēku var cits citam uzticēties. (Jes. 11:9.) Slimības. Jehova saviem kalpiem dāvās nevainojamu veselību. (Jes. 35:5, 6.) Nabadzība. Jehova tai darīs galu un gādās, lai viņa kalpi dzīvotu garīgā un fiziskā labklājībā. Tāda dzīve būs daudz pārāka par jebkādu bagātību, ko spēj piedāvāt tagadējā pasaule. (Ps. 72:12, 13.)

17. Kā mēs varam nepārņemt pasaulīgu domāšanu?

¹⁷ Ja mēs saskaramies ar pasaulīgiem uzskatiem, kas nesaskan ar to, kam mēs ticam, izpētīsim, kas par šiem jautājumiem ir teikts Bībelē, un vajadzības gadījumā parunāsim ar kādu pieredzējušu ticības biedru. Apsvērsim, kāpēc konkrētais uzskats daudziem var patikt, kāpēc tas ir nepareizs un kā mēs varam to atspēkot. Ikviens no mums var pasargāt sevi no pasaulīgas domāšanas, ”izturoties gudri pret tiem, kas ir ārpusē”. Ja sekosim padomiem, ko Pāvils deva Kolosu kristiešiem, mēs ”pratīsim ikvienam atbildēt”. (Kol. 4:5, 6.)