1., 2. a) Kāpēc apustulis Pāvils rakstīja, ka mīlestība ir svarīgāka par ticību un cerību? b) Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

 RUNĀDAMS par ticību, cerību un mīlestību, apustulis Pāvils minēja, ka ”svarīgākā no tām ir mīlestība”. (1. Kor. 13:13.) Kāpēc Pāvils teica, ka mīlestība ir svarīgāka par ticību un cerību? Nākotnē Dieva solījumi par jauno pasauli būs piepildījušies, tāpēc tiem vairs nebūs jātic un nebūs jācer uz to piepildīšanos. Bet mums vienmēr būs jāmīl Jehova un cilvēki. Turklāt mūsu mīlestība pret viņiem kļūs tikai dziļāka un dziļāka.

² Šajā rakstā ir apskatīti trīs jautājumi: 1) kāpēc jāmīl garīgie brāļi un māsas, 2) kā jāizpaužas mīlestībai pret ticības biedriem un 3) kā stiprināt mīlestību pret viņiem.

3. Kādu iemeslu dēļ mums jāmīl ticības biedri?

³ Kāpēc ir svarīgi, lai mēs cits citu mīlētu? Viens no iemesliem ir tas, ka patiesos kristiešus raksturo mīlestība. Jēzus teica apustuļiem: ”Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.” (Jāņa 13:35.) Vēl viens iemesls ir tāds, ka mīlestība mums palīdz būt vienotiem. Ne velti Pāvils rakstīja, ka mīlestība ”visus vieno pilnīgā saskaņā”. (Kol. 3:14.) Bet ir vēl kāds svarīgs iemesls. Apustulis Jānis ticības biedriem rakstīja: ”Tam, kas mīl Dievu, jāmīl arī savs brālis.” (1. Jāņa 4:21.) Tātad, mīlēdami ticības biedrus, mēs pierādām, ka mīlam Dievu.

4., 5. Paskaidrojiet, kā mīlestība pret Dievu ir saistīta ar mīlestību pret ticības biedriem!

 ⁴ Apskatīsim kādu piemēru, lai labāk saprastu, ka mīlestība pret Dievu ir cieši saistīta ar mīlestību pret mūsu brāļiem un māsām. Par cilvēka sirds veselību var gūt zināmu priekšstatu, pārbaudot pulsu. Ja pulss ir vājš, tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā. Kā šo piemēru var attiecināt uz mūsu attiecībām ar Dievu un ticības biedriem?

⁵ Pārbaudot, kāda ir mūsu mīlestība pret ticības biedriem, mēs varam spriest par savu mīlestību pret Dievu. Ja pamanām, ka vairs nemīlam ticības biedrus tik ļoti kā agrāk, tad, iespējams, ir atslābusi mūsu mīlestība pret Dievu. Bet, ja mēs sirsnīgi mīlam brāļus un māsas, tas liecina, ka mūsu mīlestība pret Dievu ir stipra.

6. Kāpēc būtu jāsāk bažīties, ja pamanām, ka mūsu mīlestība pret ticības biedriem ir kļuvusi vājāka? (1. Jāņa 4:7—9, 11.)

⁶ Kāpēc būtu jāsāk bažīties, ja pamanām, ka mūsu mīlestība pret ticības biedriem ir kļuvusi vājāka? Tāpēc, ka tas nozīmētu — mēs attālināmies no Jehovas. Uz to skaidri norādīja apustulis Jānis: ”Kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.” (1. Jāņa 4:20.) Kas izriet no Jāņa vārdiem? Jehova pret mums ir labvēlīgs tikai tad, ja mēs ”mīlam cits citu”. (Nolasīt 1. Jāņa 4:7—9, 11.)

7., 8. Kādi ir daži veidi, kā mēs varam izpaust kristīgu mīlestību?

⁷ Bībelē daudz reižu var lasīt norādījumu ”mīlēt citam citu”. (Jāņa 15:12, 17; Rom. 13:8; 1. Tes. 4:9; 1. Pēt. 1:22; 1. Jāņa 4:11.) Taču mīlestība ir tas, ko jūtam sirdī, un no malas neviens to nevar redzēt. Lai brāļi un māsas sajustu, ka mēs viņus mīlam, mūsu mīlestībai ir jāizpaužas vārdos un darbos.

⁸ Kādi ir daži veidi, kā mēs varam izpaust kristīgu mīlestību? ”Runājiet taisnību!” (Zah. 8:16.) ”Turiet.. mieru savā starpā.” (Marka 9:50.) ”Centieties pirmie apliecināt citiem cieņu.” (Rom. 12:10.) ”Sirsnīgi pieņemiet cits citu.” (Rom. 15:7.) ”Vienmēr.. augstsirdīgi piedodiet.” (Kol. 3:13.) ”Nesiet cits cita smagumus.” (Gal. 6:2.) ”Mieriniet cits citu.” (1. Tes. 4:18.) ”Stipriniet cits citu.” (1. Tes. 5:11.) ”Lūdziet cits par citu.” (Jēk. 5:16.)

9. Kāpēc ir svarīgi citam citu mierināt? (Sk. arī attēlu.)

⁹ Pievērsīsim sīkāku uzmanību Pāvila aicinājumam: ”Mieriniet cits citu.” Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kādā Bībeles komentārā bija teikts, ka oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”mierināt”, nozīmē ”atrasties līdzās cilvēkam, kas pārcieš smagus pārbaudījumus, un viņu stiprināt”. Tātad, kad mēs mierinām ticības biedru, kas pieredz grūtības, mēs viņu stiprinām un palīdzam viņam palikt uz dzīvības ceļa. Ikreiz, kad uzklausām ticības biedra raizes un bēdas un viņu mierinām, mēs apliecinām, ka viņš mums ir dārgs. (2. Kor. 7:6, 7, 13.)

10. Uz ko mudina līdzjūtība?

¹⁰ Vēlme mierināt citus ir cieši saistīta ar līdzjūtību. Kad mēs jūtam kādam līdzi, mēs gribam viņu mierināt un atvieglot viņa ciešanas. Tātad līdzjūtība ir tā, kas mudina sniegt atbalstu  tiem, kas cieš. Apustuļa Pāvila vārdos ir redzams, ka Jehovas līdzjūtība ir saistīta ar rīcību. Pāvils rakstīja, ka Jehova ir ”līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs”. (2. Kor. 1:3.) Jehova no sirds jūt līdzi cilvēkiem, tāpēc viņš vēlas ”mūs mierināt visās mūsu bēdās”. (2. Kor. 1:4.) Tāpat kā avots, no kura plūst dzidrs ūdens, dāvā veldzi izslāpušajiem, Jehova sniedz mierinājumu tiem, kas pieredz grūtības. Kā mēs šajā ziņā varam līdzināties Jehovam? Kādas īpašības mums sevī jāizkopj, lai mēs spētu mierināt citus?

11. Kādas īpašības mums sevī jāizkopj, lai mēs vēlētos mierināt citus? (Kolosiešiem 3:12; 1. Pētera 3:8.)

¹¹ Lai mēs varētu ik dienu ”mierināt cits citu”, mums jācenšas iejusties brāļu un māsu pārdzīvojumos, jāizkopj sevī līdzcietība un no sirds jāmīl ticības biedri. (Nolasīt Kolosiešiem 3:12; 1. Pētera 3:8.) Ja iejūtība, līdzcietība un sirsnība būs kļuvušas par neatņemamu mūsu personības iezīmi, mēs izmantosim ikvienu iespēju mierināt tos, kas cieš. Jēzus teica: ”Ar ko sirds pilna, to mute runā. Labs cilvēks sevī glabā labu, tāpēc no viņa nāk labais.” (Mat. 12:34, 35.) Mierinot savus brāļus un māsas, mēs viņiem apliecinām, ka viņus mīlam.

12. a) Kas var apdraudēt mūsu mīlestību pret ticības biedriem? b) Kādu jautājumu ir svarīgi apskatīt?

¹² Jehovas kalpi cenšas ”mīlēt cits citu”. (1. Jāņa 4:7.) Tomēr mums jāpatur prātā, ka Jēzus par pēdējām dienām bija pravietojis: ”Lielākajā daļā cilvēku mīlestība atdzisīs.” (Mat. 24:12.) Lai gan Jēzus to bija teicis par cilvēkiem, kas nav viņa sekotāji, tomēr mums jāuzmanās, lai emocionāli aukstā gaisotne, kas valda pasaulē, neietekmētu mūsu attieksmi pret ticības biedriem. Kā mēs varam pārbaudīt, vai mūsu mīlestība pret brāļiem un māsām joprojām ir stipra?

13. Kādās situācijās tiek pārbaudīta mūsu mīlestība?

¹³ Viens no veidiem, kā pārbaudīt, cik stipra ir mūsu mīlestība, ir pārdomāt, kā mēs rīkojamies noteiktās situācijās. (2. Kor. 8:8.) Piemēram, padomāsim par to, ko rakstīja apustulis Pēteris: ”Galvenais, kvēli mīliet cits citu, jo mīlestība apklāj daudz jo daudz grēku.” (1. Pēt. 4:8.) Kas izriet no viņa vārdiem? Kad saskaramies ar ticības biedru trūkumiem, tiek pārbaudīts, cik patiesa ir mūsu mīlestība.

14. Kā mums jāmīl brāļi un māsas, kā uzsvērts 1. Pētera 4:8? Miniet piemēru.

¹⁴ Ko Pētera padoms mums palīdz saprast? Pēteris uzsvēra, ka kristiešu mīlestībai jābūt kvēlai. Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”kvēli”, ietver sevī domu par izstiepšanu. Pēteris paskaidroja, ko panāk kvēla mīlestība, — tā ”apklāj daudz jo daudz grēku”. Lai to saprastu, iztēlosimies, ka mēs ar abām rokām stiepjam kādu elastīgu materiālu, lai kaut ko apklātu. Tieši tāpat ar mīlestību mēs varam it kā apklāt brāļu un māsu kļūdas un trūkumus, turklāt nevis dažus, bet ”daudz jo daudz” trūkumu. Ja mēs no sirds mīlēsim ticības biedrus, mēs spēsim viņiem piedot.

15. Ko mēs spēsim, ja pietiekami stipri mīlēsim ticības biedrus? (Kolosiešiem 3:13.)

 ¹⁵ Mūsu mīlestībai pret ticības biedriem jābūt tik stiprai, ka mēs spētu piedot viņu kļūdas un trūkumus pat tad, ja tas nenāktos viegli. (Nolasīt Kolosiešiem 3:13.) Piedodami ticības biedriem, mēs apliecinām, ka no sirds viņus mīlam, turklāt tā mēs iepriecinām Jehovu. Ko vēl mēs varam darīt, lai mums būtu vieglāk nepievērst uzmanību brāļu un māsu kļūdām un paradumiem, kuri mūs kaitina?

16., 17. Ko vēl mēs varam darīt, lai mums nemāktos virsū domas par brāļu un māsu kļūdām? Paskaidrojiet ar piemēru. (Sk. arī attēlu.)

¹⁶ Centīsimies vairāk domāt par brāļu un māsu pozitīvajām īpašībām! To varētu ilustrēt ar šādu piemēru. Iztēlosimies, ka mēs pavadām jauku vakaru ar ticības biedriem. Vakara beigās mēs vēlamies uztaisīt kopbildi. Mēs nofotografējam visu grupu, bet katram gadījumam uztaisām vēl divas bildes. Kad pārskatām bildes, mēs pamanām, ka vienā no tām kāds brālis ir saviebies.  Ko mēs darām? Mēs šo bildi izdzēšam, jo mums taču vēl ir divas citas, kurās visi jauki smaida.

¹⁷ Bildes, kuras mēs saglabājam, var salīdzināt ar atmiņām, kuras vēlamies paturēt. Mums ir tik daudz kā laba, ko atcerēties par laiku, ko esam pavadījuši ar brāļiem un māsām. Protams, ir bijušas reizes, kad kāds ir pateicis vai izdarījis kaut ko tādu, kas mūs ir sāpinājis. Kas būtu jādara ar šādām atmiņām? Vai nebūtu labi censties tādus gadījumus aizmirst, tāpat kā mēs izdzēšam neizdevušās fotogrāfijas? (Sāl. pam. 19:11; Efes. 4:32.) Mums ir pietiekami daudz labu atmiņu par laiku, kas pavadīts kopā ar konkrēto ticības biedru, tāpēc mēs varam droši aizmirst kādu gadījumu, kas saistīts ar nebūtisku nodarījumu. Paturēsim labās atmiņas!

18. Kas tika apskatīts šajā rakstā?

¹⁸ Kā tika apskatīts šajā rakstā, mums ir jāstiprina mīlestība pret ticības biedriem. Mīlēdami viņus, mēs pierādām, ka mīlam Dievu. Viens veids, kā mēs varam apliecināt ticības biedriem, ka viņus mīlam, ir viņus mierināt tad, kad viņiem ir grūti. Ja jutīsim līdzi  saviem brāļiem un māsām, mēs sekosim Pāvila aicinājumam: ”Mieriniet cits citu.” Un, lai mūsu kristīgā mīlestība neatdzistu, mums no visas sirds jāpūlas piedot brāļiem un māsām.

19. Kāpēc mūsu laikos mīlestībai ticības biedru starpā ir tik liela nozīme?

¹⁹ Kāpēc mūsu laikos mīlestībai ticības biedru starpā ir tik liela nozīme? Apustulis Pēteris minēja šādu iemeslu: ”Nu jau visam ir tuvu gals. Tāpēc.. kvēli mīliet cits citu.” (1. Pēt. 4:7, 8.) Jo tuvāk nāks ļaunās pasaules gals, jo vairāk mēs pieredzēsim pasaules naidu. Jēzus bija pravietojis: ”Cilvēki jūs vajās un nogalinās, un visas tautas jūs ienīdīs mana vārda dēļ.” (Mat. 24:9.) Lai, izjūtot tādu naidu, mēs spētu saglabāt uzticību Jehovam, mums ir vajadzīgas tuvas attiecības ar brāļiem un māsām. Sātans cenšas iedragāt kristiešu draudzes vienotību, bet viņam tas neizdosies, jo mīlestība mūs ”visus vieno pilnīgā saskaņā”. (Kol. 3:14; Filip. 2:1, 2.)