1., 2. a) Kāds grūts uzdevums ir jāveic vecākiem, un kā to var sekmīgi pildīt? b) Kādi četri ieteikumi ir apskatīti rakstā?

”MĒS ticam Jehovam, bet tas automātiski nenozīmē, ka ticība izveidosies arī mūsu bērnos,” teica kādi vecāki, kas dzīvo Francijā. Viņi atzina: ”Ticība nav kaut kas tāds, ko bērni pārmanto no vecākiem. Viņi to attīsta mazpamazām.” Kāds austrāliešu brālis rakstīja: ”Man liekas, ka veidot bērna sirdī ticību ir visgrūtākais uzdevums, ar kādu jebkad esmu sastapies. Ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi. Vienu brīdi tev liekas, ka tu esi apmierinājis bērna ziņkāri par kādu jautājumu, bet pēc kāda laika viņš atkal vaicā to pašu! Atbildes, kas apmierināja bērna zinātkāro prātu vakar, vairs nederēs rīt. Par atsevišķiem jautājumiem ir jābūt gatavam runāt ar bērnu ne vienu reizi vien.”

² Ja jums ir bērni, jums, ļoti iespējams, ik pa laikam uzmācas sajūta, ka jūs netiksiet galā ar savu uzdevumu ieaudzināt bērnos stipru ticību. Patiesībā neviens no mums to nespētu, ja mēs balstītos tikai uz savu gudrību. (Jer. 10:23.) Bet, pieņemot Jehovas palīdzību, vecāki noteikti varēs sekmīgi pildīt to, ko Jehova viņiem ir uzdevis. Apskatīsim četrus ieteikumus, kas vecākiem jāņem vērā, lai veidotu savos bērnos ticību: 1) jāuztur laba domu apmaiņa ar bērniem; 2) jābūt gataviem bērnu mācīšanā ieguldīt  daudz pūļu; 3) jāizmanto uzskatāmi piemēri; 4) jābūt pacietīgiem un jālūdz palīdzība Dievam.

3. Kā vecāki, runājot ar bērniem, var censties līdzināties Jēzum?

³ Jēzus nevairījās saviem mācekļiem jautāt, kam viņi tic. (Mat. 16:13—15.) Sekojiet Jēzus priekšzīmei! Brīvā gaisotnē risiniet sarunas ar bērniem. Bērnam ir jājūt, ka viņš var atklāti izteikties, turklāt arī par tādiem jautājumiem, par kuriem viņam varbūt ir radušās šaubas. Kāds 15 gadu vecs brālis, kas dzīvo Austrālijā, rakstīja: ”Mēs ar tēti bieži sarunājamies. Viņš interesējas par to, kā veidojas mana ticība, un palīdz man pašam izdarīt secinājumus. Tētis man jautā: ”Kas par šo jautājumu ir teikts Bībelē? Vai tu tam tici? Kāpēc tu tam tici?” Viņš vēlas, lai es atbildētu saviem vārdiem, nevis tikai atkārtotu vecāku teikto. Kad es biju mazāks, es varēju atbildēt īsi, bet tagad man ir jāprot pamatot savu viedokli.”

4. Kāpēc bērna jautājumi jāuztver nopietni? Miniet piemēru.

⁴ Ja bērns nav pārliecināts par kādu Bībeles mācību, nekļūstiet dusmīgi un neuzskatiet bērna šaubas par vēršanos pret vecāku autoritāti. Pacietīgi apspriediet ar viņu šo jautājumu. Kāds tēvs ieteica: ”Izturieties pret bērna jautājumiem nopietni. Neuzskatiet tos par mazsvarīgiem un neizvairieties no kādas tēmas tāpēc vien, ka jums nešķiet viegli vai patīkami par to runāt.” Ja bērns kaut ko jautā, tas nozīmē, ka viņš par to ir domājis un grib to saprast. Arī Jēzus pusaudža vecumā uzdeva nopietnus jautājumus. (Nolasīt Lūkas 2:46.) Kāds 15 gadu vecs puisis, kas dzīvo Dānijā, stāstīja: ”Kad es reiz ieminējos, ka esmu domājis par to, vai mēs patiešām esam īstajā ticībā, vecāki nezaudēja savaldību, lai gan izskatījās, ka mani vārdi viņiem darīja raizes. Viņi uz visiem maniem jautājumiem atbildēja, izmantojot Bībeli.”

5. Kas vecākiem jādara, apzinoties, ka bērna ticība nav kaut kas pašsaprotams?

⁵ Uzturiet labu domu apmaiņu ar bērniem, lai zinātu, ko viņi domā un jūt un kas viņus uztrauc. Ja bērni kopā ar jums apmeklē draudzes sapulces un piedalās sludināšanā, tas vēl nenozīmē, ka viņiem ir izveidojusies ticība. Runājiet par garīgiem jautājumiem ikdienā. Kopā ar bērniem vērsieties lūgšanās pie Jehovas un arī paši lūdziet Jehovu par viņiem. Centieties noskaidrot, ar kādiem ticības pārbaudījumiem bērni sastopas, un pārrunājiet ar viņiem, kā sekmīgi tos izturēt.

6. Kāpēc vecākiem pašiem ir jāmīl Bībeles patiesība?

⁶ Jēzus spēja ietekmēt savu klausītāju sirdi, jo viņš mīlēja Jehovu, Svētos Rakstus un cilvēkus. (Lūk. 24:32; Jāņa 7:46.) Šāda mīlestība ir vajadzīga arī kristīgiem vecākiem, lai viņi spētu ietekmēt bērnu sirdi. (Nolasīt 5. Mozus 6:5—8; Lūkas 6:45.) Tāpēc, vecāki, cītīgi studējiet Bībeli un iedziļinieties Bībeles studēšanas palīglīdzekļos! Interesējieties par jautājumiem, kas saistīti ar radīšanu, un centieties pārzināt materiālu, kas mūsu literatūrā ir publicēts par šo tēmu. (Mat. 6:26, 28.) Tā jūs paplašināsiet savas zināšanas, padziļināsiet mīlestību pret Jehovu un varēsiet labāk mācīt savus bērnus. (Lūk. 6:40.)

7., 8. Ko vecāki vēlēsies darīt, ja Bībeles patiesība būs viņu sirdī? Paskaidrojiet, kā viņi to var darīt.

⁷ Ja Bībeles patiesība būs jūsu sirdī, jūs noteikti vēlēsieties par to runāt ar bērniem. Dariet to jebkurā laikā, nevis tikai ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei un tad, kad gatavojaties sapulcēm. Šādām  sarunām ir jāraisās dabiski, tām jābūt daļai no jūsu ģimenes ikdienas. Kādā ģimenē, kas dzīvo ASV, vecāki bieži vien ierosina sarunas par Jehovu, kad visa ģimene kopā priecājas par dabu vai nobauda kādu ēdienu. ”Mēs atgādinām bērniem, kāda mīlestība un gudrība izpaužas visā, ko Jehova mums ir sagādājis,” viņi dalījās savā pieredzē. Dienvidāfrikas Republikā kādā ģimenē, kurā aug divas meitas, vecāki, kad strādā kopā ar meitām dārzā, pievērš viņu uzmanību dažādiem apbrīnojamiem procesiem, piemēram, sēklu dīgšanai un augu attīstībai. ”Mēs cenšamies, lai mūsu meitas vēl labāk izprastu, cik brīnišķīga ir dzīvā daba visā tās krāšņajā daudzveidībā,” teica šie vecāki.

⁸ Austrālijā kāds tēvs, kas vēlējās stiprināt sava desmitgadīgā dēla ticību Dievam un radīšanai, devās ar viņu uz muzeju. Tēvs stāstīja: ”Muzejā bija redzami tādi sen izmiruši jūras iemītnieki kā amonīti un trilobīti. Mūs pārsteidza, ka šie senie radījumi bija skaisti, sarežģīti un pilnīgi attīstīti — gluži tāpat kā dzīvās radības mūsdienās. Ja visas sarežģītās dzīvības formas esot attīstījušās no vienkāršām formām, kāpēc šie senie radījumi bija tik sarežģīti? Šī atziņa mani dziļi iespaidoja, un es to pārrunāju ar dēlu.”

9. Kāpēc ir tik vērtīgi izmantot uzskatāmus piemērus, un kā par to liecina kāds gadījums?

⁹ Jēzus saviem klausītājiem bieži stāstīja līdzības, tā rosinot viņu domāšanu, saviļņojot viņu sirdi un palīdzot viņiem iegaumēt svarīgas mācības. (Mat. 13:34, 35.) Bērniem parasti ir dzīva iztēle, tāpēc ir labi, ja vecāki, mācot bērnus, bieži izmanto uzskatāmus piemērus. Tā rīkojās kāda māte Japānā. Kad vienam viņas dēlam bija 8 gadi un otram — 10, viņa tiem stāstīja, kā Jehova ir izveidojis Zemes atmosfēru. Lai dēli labāk saprastu, kā tās radīšanā ir izpaudusies Jehovas mīlestība un gādība par cilvēkiem, viņa zēniem iedeva pienu, cukuru un kafiju un palūdza, lai katrs pagatavo viņai tasīti kafijas. ”Kā viņi centās!” ar smaidu atceras māte. ”Kad es viņiem pajautāju, kāpēc viņi bija tik rūpīgi, viņi atbildēja, ka gribēja uztaisīt tieši tādu kafiju, kāda man garšo. Tad es viņiem pastāstīju, ka tikpat rūpīgi un gādīgi Dievs ir izveidojis Zemes atmosfēru, kurā ir sajauktas dažādas gāzes, tāpēc atmosfēra lieliski apmierina cilvēku vajadzības.” Mātes izmantotā ilustrācija bija piemērota bērnu vecumam. Ja bērni būtu tikai klausījušies, ko māte stāsta, viņu prāts mācību procesā būtu bijis iesaistīts mazāk. Bet uzskatāmais piemērs viņiem noteikti spilgti iespiedās atmiņā.

10., 11. a) Kādu piemēru jūs izmantotu, lai palīdzētu bērnam veidot ticību Dievam? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kādi uzskatāmi piemēri ir likušies interesanti jūsu bērniem?

¹⁰ Lai bērnos veidotos ticība Dievam, var ņemt talkā pat ēdiena recepti. Lūk, kā to var darīt. Cepot kūku, paskaidrojiet bērnam, kāpēc ir jāseko receptei. Kad kūka ir gatava, jūs varat parādīt bērnam kādu augli, teiksim, ābolu, un pavaicāt:  ”Vai tu zināji, ka arī šim ābolam bija ”recepte”?” Pārgrieziet ābolu uz pusēm un iedodiet bērnam vienu sēkliņu. Tad jūs varat pastāstīt, ka šajā sēkliņā ir ”ierakstīta” ābola recepte, tikai daudz sarežģītākā valodā nekā tā, kas lietota recepšu grāmatā. Aiciniet bērnu padomāt: ”Kūkas recepti kāds ir uzrakstījis. Bet kurš ir uzrakstījis ābola recepti, kas ir daudz sarežģītāka?” Lielākam bērnam jūs varat paskaidrot, ka ābola ”recepte” — un īstenībā visas ābeles ”recepte” — bija ierakstīta sēkliņā esošajā DNS. Jūs varētu kopā apskatīties ilustrācijas 2005. gada 22. janvāra Atmostieties!, 24.—​27. lappusē, un brošūrā Dzīvības izcelsme. Pieci jautājumi, ko vērts uzdot (angļu, krievu u.c. valodās), 10.—​20. lappusē.

¹¹ Daudziem vecākiem patīk kopā ar bērniem apspriest rakstus, kas lasāmi Atmostieties! rubrikā ”Radies nejauši vai radīts?”. Citi, kam bērni vēl ir mazi, rakstos lasāmās domas izskaidro vienkāršākā veidā. Piemēram, Dānijā kādi vecāki, mācot bērnu, salīdzināja lidmašīnas ar putniem. Viņi teica: ”Lidmašīnas ir līdzīgas putniem. Bet vai lidmašīnas var dēt olas un izperēt mazas lidmašīniņas? Vai putniem ir vajadzīgi skrejceļi, lai paceltos un nolaistos? Un vai lidmašīnas rēkoņa līdzinās putna dziedāšanai? Ko var secināt? Kas ir gudrāks: tas, kas radījis lidmašīnas, vai tas, kas radījis putnus?” Šādi runājoties ar bērnu un uzdodot viņam jautājumus, viņam var palīdzēt attīstīt spriestspēju un veidot ticību Dievam. (Sal. Pam. 2:10—12.)

12. Kā uzskatāmi piemēri ļauj stiprināt bērnu ticību Bībelei?

¹² Uzskatāmi piemēri ir noderīgi arī, lai bērns iegūtu pārliecību, ka Bībele ir precīza no zinātniskā viedokļa. Jūs varētu pievērst bērna uzmanību Ījaba grāmatas 26. nodaļas 7. pantam. (Nolasīt.) Kā palīdzēt bērnam saprast, ka šie vārdi ir Dieva iedvesmoti? Var jau, protams, tikai izklāstīt faktus. Bet vai daudz vērtīgāk nebūtu rosināt bērna iztēli? Lūk, viens piemērs, kā jūs varētu to darīt. Vispirms pastāstiet bērnam, ka Ījabs dzīvoja ļoti ilgu laiku pirms tam, kad attīstījās zinātne, tika izgudroti teleskopi un kosmosa kuģi. Tad palūdziet, lai bērns paņem rokā bumbu vai akmeni, — viņš pārliecināsies, ka fiziskiem objektiem ir uz kaut kā jābalstās. Pēc tam pajautājiet bērnam, vai, viņaprāt, Ījaba laikā daudziem cilvēkiem bija viegli noticēt, ka tik liels objekts kā Zeme, var ne uz kā nebalstīties. Ar šāda piemēra palīdzību bērns varētu labi saprast, ka Jehova ir licis Bībelē uzrakstīt tādus faktus, kurus cilvēki varēja zinātniski apstiprināt tikai pēc ilga laika. (Neh. 9:6.)

13., 14. Kā vecāki var panākt, ka bērni apzinās, cik vērtīgi ir Bībeles principi?

¹³ Īpaši svarīgi ir, lai bērni apzinātos, cik vērtīgi ir Bībeles principi. (Nolasīt Psalmu 1:1—3.) To var iemācīt dažādi. Piemēram, var aicināt bērnus iztēloties, ka viņiem būs jāpārceļas dzīvot uz vientuļu salu un ka viņiem ir jāizvēlas vairāki cilvēki, ar kuriem viņi gribētu dzīvot kopā uz šīs salas. Pajautājiet: ”Kādas īpašības ir vajadzīgas šiem cilvēkiem, lai jūs visi varētu labi sadzīvot?” Tad apskatiet to, kas teikts Vēstulē galatiešiem, 5. nodaļā, no 19. līdz 23. pantam, un pārrunājiet, kādi cilvēki ir patīkami Jehovam.

¹⁴ No šādas sarunas bērns var gūt divas svarīgas atziņas. Viņš var secināt, ka, pirmkārt, Dieva principu ievērošana veicina mieru un saskaņu un, otrkārt, Jehova mūs jau tagad gatavo dzīvei jaunajā pasaulē. (Jes. 54:13; Jāņa 17:3.) Šīs domas var paskaidrot, pastāstot mūsu literatūrā aprakstītus gadījumus par to, kā Bībele ir palīdzējusi dažādiem cilvēkiem. Daudzus tādus piemērus var atrast Sargtornī lasāmajā rubrikā ”Bībele maina cilvēku dzīvi”. Bet  varbūt jūsu pašu draudzē ir kāds, kas savā dzīvē ir veicis lielas izmaiņas, lai būtu patīkams Jehovam. Uzaiciniet viņu ciemos un palūdziet, lai viņš pastāsta, kā viņam ir palīdzējusi Bībele! Šādi reāli piemēri ilustrē, cik vērtīgi ir Bībeles principi. (Ebr. 4:12.)

15. Kas vecākiem jāpatur prātā, mācot bērnus?

¹⁵ Mācot bērnus, galvenais ir neieslīgt rutīnā. Lieciet lietā savu iztēli! Rosiniet bērnus domāt, izmantojot uzskatāmus piemērus atbilstoši viņu vecumam. Centieties, lai mācīšanās bērnus aizrautu un stiprinātu viņu ticību. Kāds tēvs iesaka: ”Esiet radoši un vienmēr meklējiet jaunus veidus, kā paskaidrot jau zināmas lietas!”

16. Kāpēc vecākiem jābūt pacietīgiem? Paskaidrojiet.

¹⁶ Stipru ticību nevar izveidot bez Dieva gara. (Gal. 5:22, 23.) Tāpat kā augļi nenobriest vienā dienā, arī ticība aug pamazām. Tāpēc, audzinādami bērnus, esiet pacietīgi un neatlaidīgi. ”Mēs ar sievu veltījām mūsu bērniem daudz uzmanības,” stāstīja kāds divu bērnu tēvs, kas dzīvo Japānā. ”Jau no mazotnes es ik dienu 15 minūtes mācīju viņiem par Jehovu, izņemot tās dienas, kad notika draudzes sapulce. 15 minūtes nebija par ilgu ne mums, ne viņiem.” Kāds rajona pārraugs rakstīja: ”Pusaudža vecumā man bija tik daudz jautājumu un neskaidrību, ka es nemaz nespēju to visu ietērpt vārdos. Ar laiku uz lielu daļu no saviem jautājumiem es saņēmu atbildes vai nu sapulcēs, vai tad, kad iedziļinājos Bībelē pats vai kopā ar vecākiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka vecākiem ir neatlaidīgi jāturpina mācīt bērnus.”

17. Kāpēc vecākiem jārāda laba priekšzīme? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁷ Protams, ļoti liela nozīme ir jūsu pašu ticībai. Bērni vēro, kā jūs rīkojaties, un mācās no jums. Tāpēc, vecāki, stipriniet savu ticību un ļaujiet bērniem redzēt, ka Jehova jums ir reāls! Piemēram, Bermudu salās kādi vecāki vienmēr, kad par kaut ko ir norūpējušies, kopā ar meitām lūdz vadību Jehovam un mudina, lai arī meitas pašas lūgtu Jehovu. Viņi dalījās savā pieredzē: ”Mēs mēdzam atgādināt mūsu vecākajai meitai, lai viņa pilnībā paļaujas uz Jehovu, ir aizņemta kalpošanā un daudz neraizējas par pārējo. Kad viņa redz, cik tam ir labs iznākums, viņa pārliecinās, ka Jehova patiešām palīdz. Tas ir lieliski stiprinājis viņas ticību Dievam un Bībelei.”

18. Kāds fakts ir jāapzinās vecākiem?

¹⁸ Bez šaubām, galu galā bērniem pašiem būs jāattīsta sava ticība. Vecāki var to ”iestādīt” un ”aplaistīt”, bet to ”audzēt” var tikai Dievs. (1. Kor. 3:6.) Lūdziet Dievam viņa garu un esiet gatavi ieguldīt bērnu mācīšanā daudz pūļu — tad Jehova varēs tās bagātīgi svētīt! (Efes. 6:4.)