Līdzināsimies Jehovam iejūtībā un laipnībā
”Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni!” (PS. 41:2.)
1. Kā izpaužas mīlestība, kāda pastāv Dieva kalpu starpā?
DIEVA kalpi veido lielu garīgu ģimeni, kuru raksturo mīlestība. (1. Jāņa 4:16, 21.) Šī mīlestība lielākoties izpaužas nevis atsevišķos varonīgos darbos, bet gan ikdienā, piemēram, laipnos vārdos un rīcībā. Ja izturamies pret citiem iejūtīgi un laipni, mēs ”līdzināmies Dievam, būdami viņa mīļie bērni”. (Efes. 5:1.)
2. Kā Jēzus līdzinājās Dievam mīlestībā?
2 Jēzus nevainojami atspoguļoja sava Tēva personību. ”Nāciet pie manis, jūs visi, kas esat nopūlējušies un smagu nastu mākti,” teica Jēzus, ”un es jums došu jaunus spēkus. ..jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs.” (Mat. 11:28, 29.) Sekojot Jēzus priekšzīmei un ”rūpējoties par grūtdieni”, mēs iepriecinām Jehovu un gūstam prieku arī paši. (Ps. 41:2.) Šajā rakstā ir apskatīts, kā mēs varam parādīt iejūtību ģimenes locekļiem, brāļiem un māsām draudzē un cilvēkiem, ko satiekam sludināšanā.
BŪSIM IEJŪTĪGI PRET ĢIMENES LOCEKĻIEM
3. Kā vīrs var parādīt iejūtību savai sievai? (Sk. attēlu raksta sākumā.)
3 Vīriem ģimenē jārāda laba priekšzīme, gādīgi un iejūtīgi izturoties Efes. 5:25; 6:4.) Piemēram, Bībelē viņi ir mudināti izturēties pret sievu saprotoši jeb ”vadoties pēc zināšanām”. (1. Pēt. 3:7, zemsv. piez.) Zināšanas, sapratne un iejūtība ir cieši saistītas. Piemēram, vīram jāapzinās, ka sieva ir ”palīgs, kas atbilst viņam”. Lai gan viņa daudzējādā ziņā atšķiras no vīra, viņa nav mazvērtīgāka. (1. Moz. 2:18.) Ja vīrs to saprot, viņš ņem vērā sievas jūtas un izturas pret viņu ar cieņu. Kāda precēta sieviete Kanādā par savu vīru stāsta: ”Viņš nekad nenoniecina manas jūtas un nesaka: ”Tev nevajadzētu tā justies.” Viņš arī prot klausīties. Kad viņš man palīdz labot uzskatus kādā jautājumā, viņš to dara laipni un iejūtīgi.”
pret ģimenes locekļiem. (4. Kā tajā, kā vīrs izturas pret citām sievietēm, viņš var parādīt, ka ņem vērā sievas jūtas?
4 Vīrs, kas ņem vērā sievas jūtas, nekad neflirtēs ar citām sievietēm un neparādīs nepiedienīgu interesi par tām. Viņš to nedarīs, arī lietojot sociālos tīklus un internetu. (Īj. 31:1.) Viņš paliek uzticīgs savai sievai ne tikai tāpēc, ka mīl viņu, bet arī tāpēc, ka mīl Dievu un ienīst to, kas ir ļauns. (Nolasīt Psalmu 19:15; 97:10.)
5. Kā sieva pret vīru var izturēties ar sapratni un iejūtību?
5 Ja vīrs cenšas līdzināties savam galvam Jēzum Kristum, sievai ir vieglāk ”dziļi cienīt vīru”. (Efes. 5:22—25, 33.) Cieņa pret vīru mudina sievu būt saprotošai un iejūtīgai, piemēram, ja viņam jāveltī vairāk laika teokrātiskiem pienākumiem vai arī ja viņa prātu nodarbina kāda problēma. ”Reizēm sieva no manas izturēšanās noprot, ka man kaut kas neliek mieru,” stāsta kāds brālis Lielbritānijā. ”Viņa liek lietā principu, kas atrodams Salamana Pamācībās 20:5, pat ja tas nozīmē, ka viņai ir jāgaida īstais laiks, lai ”izsmeltu” manas domas jautājumos, kurus es varu ar viņu pārrunāt.”
6. Kā ikviens no mums var palīdzēt bērniem ņemt vērā citu jūtas un vajadzības, un kā tas viņiem nāk par labu?
6 Ja vecāki ņem vērā viens otra domas un jūtas, viņi rāda labu priekšzīmi saviem bērniem. Viņiem arī jāmāca bērni domāt par citiem, būt laipniem un iejūtīgiem. Piemēram, vecāki var mācīt saviem bērniem neskraidīt pa valstības zāli. Saviesīgos pasākumos vecāki var bērnus pamācīt, lai tie ļauj paņemt ēdienu vispirms gados vecākiem cilvēkiem. Protams, ikviens no mums var atbalstīt vecāku centienus. Piemēram, ja bērns mums izdara kaut ko labu — teiksim, atver durvis —, mums viņš būtu jāuzslavē. Tas viņu var labvēlīgi ietekmēt un palīdzēt viņam saprast, ka ”lielāka laime ir dot nekā ņemt”. (Ap. d. 20:35.)
BŪSIM IEJŪTĪGI PRET TICĪBAS BIEDRIEM
7. Kā Jēzus parādīja iejūtību kādam nedzirdīgam vīrietim, un ko mēs no šī gadījuma varam mācīties?
7 Kādu reizi, kad Jēzus bija Dekapoles apvidū, ”ļaudis pie viņa atveda kurlu cilvēku, kam bija grūti runāt”. (Marka 7:31—35.) Jēzus nesāka viņu dziedināt visu priekšā, bet aizveda viņu savrup un tad izdziedināja. Kāpēc Jēzus tā rīkojās? Vīrietis savas nedzirdības dēļ varēja justies neērti, atrodoties tur, kur ir daudz ļaužu. Saprazdams, kā viņš jūtas, Jēzus viņu izdziedināja kādā nomaļākā vietā. Protams, mēs nespējam veikt brīnumainas dziedināšanas. Taču mēs varam ņemt vērā ticības biedru jūtas un vajadzības, un mums tas arī būtu jādara. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Būsim vērīgi cits pret citu, lai pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem.” (Ebr. 10:24.) Jēzus ņēma vērā nedzirdīgā vīrieša jūtas un izturējās pret viņu ļoti iejūtīgi. Tas ir brīnišķīgs paraugs, no kura mācīties!
8., 9. Kā mēs varam parādīt iejūtību tiem, kas ir gados vai kam ir vāja veselība? (Miniet piemērus.)
Jāņa 13:34, 35.) Mīlestība mūs mudina darīt to, kas ir mūsu spēkos, lai brāļiem un māsām, kuri ir gados vai kuriem veselības stāvokļa dēļ ir grūti pārvietoties, palīdzētu apmeklēt draudzes sapulces un sludināt. Mēs cenšamies viņiem palīdzēt pat tad, ja viņu iespējas ir visai ierobežotas. (Mat. 13:23.) Maikls, kas var pārvietoties vienīgi ratiņkrēslā, ir ļoti pateicīgs par palīdzību, ko viņš saņem no saviem tuviniekiem un ticības biedriem savā sludinātāju grupā. ”Pateicoties viņiem, es spēju apmeklēt gandrīz visas sapulces un regulāri sludināt,” viņš saka. ”Jo īpaši man patīk sludināt sabiedriskās vietās.”
8 Parādīsim iejūtību tiem, kas ir gados vai kam ir vāja veselība. Galvenais, kas raksturo kristiešu draudzi, ir nevis efektivitāte, bet mīlestība. (9 Daudzās Bētelēs ir gados veci un nespēcīgi brāļi un māsas. Gādīgi pārraugi ar iejūtību izturas pret šādiem uzticīgiem ticības biedriem un rūpējas, lai viņiem būtu iespēja sludināt pa telefonu vai ar vēstuļu palīdzību. ”Mēs augstu vērtējam iespēju rakstīt vēstules,” saka 86 gadus vecais Bils, kas šādi sludina cilvēkiem, kuri dzīvo attālās vietās. Nensija, kurai ir tuvu 90 gadiem, stāsta: ”Vēstuļu rakstīšanu es neuzskatu vienkārši par aplokšņu piepildīšanu. Tā ir sludināšana. Cilvēkiem ir jāuzzina patiesība!” Etela, kas ir dzimusi 1921. gadā, atzīst: ”Sāpes ir manas pastāvīgās pavadones. Ir dienas, kad pat tik vienkārša lieta kā apģērbšanās man sagādā lielas grūtības.” Tomēr viņa labprāt sludina pa telefonu, un ir pat vairāki ieinteresēti cilvēki, ar kuriem viņa regulāri sazvanās. Barbara, kurai ir 85 gadi, stāsta: ”Savas sliktās veselības dēļ man ir ļoti grūti doties sludināt ārpus mājām. Taču, sludinot pa telefonu, man paveras iespēja stāstīt citiem labo vēsti. Es Jehovam par to no sirds pateicos.” Nepilna gada laikā kādā Bētelē grupa mūsu dārgo padzīvojušo ticības biedru veltīja sludināšanai 1228 stundas, uzrakstīja 6265 vēstules, veica vairāk nekā 2000 telefona zvanu un izplatīja 6315 publikācijas. Ir skaidrs, ka šādi centieni iepriecina Jehovas sirdi. (Sal. Pam. 27:11.)
10. Kā mēs varam palīdzēt saviem ticības biedriem gūt pēc iespējas lielāku labumu no mūsu sapulcēm?
10 Parādīsim iejūtību draudzes sapulcēs. Mēs vēlamies, lai mūsu brāļi un māsas gūtu pēc iespējas lielāku labumu no sapulcēm. Mēs varam viņiem šajā ziņā palīdzēt, ja ņemam vērā viņu vajadzības. Viens veids, kā to darīt, ir laikus ierasties uz sapulcēm, lai lieki netraucētu citus. Protams, reizēm var rasties kādi neparedzēti apstākļi, kuru dēļ mums varētu gadīties nokavēt sapulces sākumu. Taču, ja mums ir paradums ierasties uz sapulcēm ar nokavēšanos, mums būtu jāapdomā, kā tas ietekmē mūsu ticības biedrus un ko mēs varētu mainīt, lai parādītu, ka ņemam vērā viņu jūtas un vajadzības. Mums arī jāpatur prātā, ka uz sapulcēm mūs aicina Jehova un viņa Dēls. (Mat. 18:20.) Viņi katrā ziņā ir pelnījuši, lai mēs viņiem parādītu dziļu cieņu, ierodoties uz sapulcēm laikus.
11. Kā brāļi, kas uzstājas sapulcēs, var ņemt vērā norādījumu, kas lasāms 1. Korintiešiem 14:40?
11 Būdami uzmanīgi un iejūtīgi pret ticības biedriem, mēs sekojam norādījumam: ”Viss lai notiek piedienīgi un kārtīgi.” (1. Kor. 14:40.) Brāļi, kas vada programmas daļas sapulcē, paklausa šim norādījumam, ievērojot viņu programmas daļām atvēlēto laiku. Tā viņi parāda iejūtību ne tikai brālim, kam jāuzstājas nākamajam, bet arī visai draudzei. Dažiem draudzes locekļiem pēc sapulces, iespējams, ir jāmēro tāls ceļš uz mājām. Citiem jāpaspēj uz sabiedrisko transportu. Vēl kādam varbūt ir neticīgs dzīvesbiedrs, kas viņu gaida mājās noteiktā laikā.
12. Kāpēc draudzes vecākie ir pelnījuši, ka mēs ”mīlestībā viņus vērtētu ļoti augstu”? (Sk. ” Izturēsimies ar sapratni pret tiem, kas īsteno vadību Dieva tautā”.)
12 Garīgie gani, kas pūlas draudzes labā un sludināšanā, ir pelnījuši mūsu cieņu un mīlestību. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:12, 13.) Jūs noteikti esat ļoti pateicīgi par to, ko draudzes vecākie dara jūsu labā. Jūs varat parādīt savu pateicību, labprāt sadarbojoties ar viņiem un sekojot viņu norādījumiem. Neaizmirsīsim, ka ”viņi, kam būs jādod norēķins, ir nomodā, gādājot par mūsu dvēselēm”. (Ebr. 13:7, 17.)
BŪSIM IEJŪTĪGI PRET CILVĒKIEM, KO SATIEKAM SLUDINĀŠANĀ
13. Ko mēs mācāmies no tā, kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem?
13 Jesaja par Jēzu pravietoja: ”Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs.” (Jes. 42:3.) Jēzus bija ļoti iejūtīgs, jo mīlēja cilvēkus. Viņš saprata, kā jutās tie, kuri bija kā aizlauztas niedres vai kā eļļas lampas daktis, kas draud izdzist. Tāpēc viņš izturējās saprotoši, laipni un pacietīgi. Pat bērni pie viņa tiecās. (Marka 10:14.) Ir skaidrs, ka mēs nespējam saprast citus tik labi, kā to spēja Jēzus, un mācīt tik prasmīgi, kā to darīja viņš. Taču mēs varam būt iejūtīgi pret cilvēkiem, ko satiekam sludināšanā. Tam būtu jāizpaužas tajā, kā mēs ar viņiem runājam un kad un cik ilgi mēs to darām.
14. Kāpēc mums jāpievērš uzmanība tam, kā mēs runājam ar citiem?
14 Kā mums būtu jārunā ar citiem. Korumpētu un nežēlīgu biznesmeņu, politiķu un reliģisko vadītāju dēļ miljoniem cilvēku mūsdienās jūtas ”nomocīti un pamesti”. (Mat. 9:36.) Daudzi no viņiem nevienam neuzticas un dzīvo bez cerības. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs pret citiem būtu laipni un iejūtīgi un lai tas izpaustos gan mūsu vārdu izvēlē, gan balss tonī. Daudzi atsaucas uz mūsu sludināto vēsti ne tikai tāpēc, ka mēs prasmīgi izmantojam Bībeli, bet arī tāpēc, ka viņi jūt mūsu neviltoto interesi un redz, ka mēs viņus cienām.
15. Kā mēs varam parādīt iejūtību cilvēkiem, ko sastopam sludināšanā?
15 Ir daudz veidu, kā mēs varam parādīt iejūtību cilvēkiem, ko sastopam sludināšanā. Piemēram, mēs zinām, ka jautājumi ir labs mācīšanas paņēmiens. Bet mums tie būtu jāizmanto laipni un ar cieņu. Kāds pionieris, kas dzīvo vietā, kur daudzi cilvēki ir kautrīgi un atturīgi, ir iemācījies neuzdot jautājumus, kas sarunas biedru varētu nostādīt neveiklā situācijā. Tādi varētu būt jautājumi, uz kuriem tas neprot atbildēt vai arī neprot atbildēt pareizi. Piemēram, šis pionieris izvairās uzdot tādus jautājumus kā: ”Vai jūs zināt, kā sauc Dievu?” vai arī: ”Vai jūs zināt, kas ir Dieva valstība?” Viņš iesāk sarunas apmēram šādi: ”No Bībeles es esmu uzzinājis, ka Dievam ir vārds. Vai drīkstu jums parādīt, kā viņu sauc?” Protams, kultūras un cilvēki atšķiras, tāpēc šajā ziņā nav jānosaka kādi likumi. Taču mums vienmēr ir jābūt iejūtīgiem un jāizturas pret citiem ar cieņu. Lai mēs to varētu, mums jācenšas saprast cilvēkus, kam mēs sludinām.
16., 17. Kā iejūtība pret citiem ietekmē to, a) kad mēs viņiem sludinām, b) cik ilgi mēs pie viņiem paliekam?
16 Kad mums būtu jāapmeklē cilvēki. Tie, pie kuru durvīm mēs sludināšanā klauvējam, parasti mūs nav gaidījuši. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs pie cilvēkiem dotos tad, kad viņi varētu būt noskaņoti sarunai. (Mat. 7:12.) Piemēram, vai teritorijā, kur jūs sludināt, daudzi brīvdienu rītos mēdz gulēt ilgāk? Ja tā ir, jūs vispirms varētu sludināt pa ielām vai sabiedriskās vietās vai arī atkārtoti apmeklēt tos, kuri ceļas agrāk.
17 Cik garām būtu jābūt sarunām. Daudzi cilvēki ir ļoti aizņemti, tāpēc būtu labi, ja mēs ar viņiem runātu īsi, vismaz sākumā. Ir labāk pabeigt sarunu mazliet ātrāk nekā aizkavēties pie cilvēka par ilgu. (1. Kor. 9:20—23.) Ja cilvēki redz, ka mēs ņemam vērā viņu apstākļus, ir lielāka iespēja, ka viņi vēlēsies ar mums runāt vēl kādu reizi. Ja mēs sludināšanā izpaužam Dieva gara augļus, mēs tiešām kļūstam par ”Dieva darbabiedriem”, un viņš ar mūsu starpniecību kādam cilvēkam pat var palīdzēt iepazīt patiesību. (1. Kor. 3:6, 7, 9.)
18. Kā mums nāk par labu tas, ka esam iejūtīgi pret citiem?
18 Centīsimies būt iejūtīgi pret citiem — gan saviem ģimenes locekļiem, gan brāļiem un māsām draudzē, gan cilvēkiem, ko satiekam sludināšanā. Ja mēs tādi būsim, mēs saņemsim daudz svētību tagad un arī nākotnē. 41. psalma 2. un 3. pantā ir teikts: ”Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā. ..lai viņam labi klātos viņa zemē.”