1. Kad var nebūt viegli kalpot Jehovam?

KAD, pēc jūsu domām, ir grūtāk kalpot Jehovam — vai tad, kad nākas pieredzēt kādas nopietnas grūtības, vai tad, kad dzīve ir samērā mierīga? Kad mēs saskaramies ar grūtībām, mums var būt viegli un dabiski paļauties uz Jehovu. Bet kā mēs rīkojamies, kad mūsu dzīve rit mierīgi? Vai mūsu uzmanība netiek novērsta no kalpošanas Dievam? Senatnē Jehova savu tautu brīdināja, ka tā var notikt. (5. Moz. 6:10—12.)

2. Kādu paraugu ir rādījis ķēniņš Asa?

² Ķēniņš Asa ir rādījis brīnišķīgu paraugu — viņš pilnībā paļāvās uz Jehovu un rīkojās gudri. Viņš kalpoja Jehovam ne tikai grūtos, bet arī mierīgos laikos. Jau kopš jaunības Asa bija pilnībā uzticīgs Jehovam. (1. Ķēn. 15:14.) Viens veids, kā Asa apliecināja savu uzticību, bija tas, ka viņš Jūdejā izskauda viltus pielūgsmi. Bībelē teikts, ka viņš ”izdeldēja svešo dievu altārus un elku augstienes, un viņš nolauza elku stabus un nocirta elku kokus”. (2. Laiku 14:2, 4.) Viņš pat atņēma savai vecaimātei Maāhai tās augsto stāvokli, jo tā bija mudinājusi cilvēkus pielūgt elku. (1. Ķēn. 15:11—13.)

3. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

³ Asa darīja kaut ko vairāk nekā tikai izskauda viltus dievu pielūgsmi. Viņš veicināja tīro pielūgsmi, palīdzot Jūdejas iedzīvotājiem atgriezties pie Jehovas. Un Jehova  svētīja Asu un tā pavalstniekus, dāvādams tiem miera periodu *. Par desmit no Asas valdīšanas gadiem ir teikts, ka ”zeme baudīja mieru”. (2. Laiku 13:23; 14:3, 5.) Vispirms apskatīsim, kā Asa izmantoja šo laiku. Pēc tam pievērsīsim uzmanību priekšzīmei, kādu rādīja pirmā gadsimta kristieši, kas, tāpat kā Asa, rīkojās gudri, kad apstākļi bija samērā mierīgi. Visbeidzot padomāsim, kā mēs varam gudri izmantot laiku, ja dzīvojam zemē, kur pašlaik var brīvi kalpot Jehovam.

4. Kā Asa izmantoja miera laiku, kā var redzēt no 2. Laiku 14:1, 5, 6?

⁴ Nolasīt 2. Laiku 14:1, 5, 6. Asa tautai teica, ka tas ir Jehova, kurš viņiem bija ”visapkārt.. devis mieru”. Asa neuzskatīja, ka šis miera laiks ir domāts atpūtai. Gluži pretēji, viņš sāka būvēt pilsētas, mūrus, torņus un vārtus. Viņš Jūdejas iedzīvotājiem teica: ”Vēl taču zeme ir mūsu.” Ko viņš ar to domāja? Viņš norādīja, ka nav ienaidnieku, kas viņiem traucētu brīvi pārvietoties pa zemi, ko viņiem bija piešķīris Dievs, un nodarboties ar būvniecību. Viņš cilvēkus mudināja šo miera laiku izmantot gudri.

5. Kāpēc Asa stiprināja savu karaspēku?

⁵ Pēc visa spriežot, Asa miera laiku izmantoja arī tam, lai stiprinātu savu karaspēku. (2. Laiku 14:7.) Vai tas nozīmē, ka viņš nepaļāvās uz Jehovu? Nebūt nē. Asa zināja, ka ķēniņa pienākums ir sagatavot tautu grūtībām, kādas varētu būt gaidāmas nākotnē. Viņš apzinājās, ka miers, kāds valdīja Jūdejā, visticamāk, nepastāvēs vienmēr, un tā arī bija.

6. Kā pirmā gadsimta kristieši izmantoja miera laiku?

⁶ Kaut gan pirmā gadsimta kristieši bieži tika vajāti, viņi arī pieredzēja nosacīta miera periodus. Kā viņi tos izmantoja? Šie Dievam uzticīgie vīrieši un sievietes neatlaidīgi sludināja labo vēsti. Apustuļu darbu grāmatā var lasīt, ka viņi ”staigāja Jehovas bijībā”. Viņi nepārstāja sludināt, un kristiešu draudze auga. Ir skaidrs, ka Jehova svētīja viņu dedzīgo sludināšanu miera laikā. (Ap. d. 9:26—31.)

7., 8. Kā rīkojās Pāvils un citi kristieši, kad bija labvēlīgi apstākļi sludināšanai?

⁷ Agrīnie kristieši izmantoja katru iespēju sludināt labo vēsti. Piemēram, kad apustulis Pāvils, būdams Efesā, saprata, ka viņam ir ”plaši atvērušās durvis rosīgai darbībai”, viņš nekavējoties sāka šajā pilsētā sludināt un gatavot mācekļus. (1. Kor. 16:8, 9.)

⁸ Labvēlīgi apstākļi sludināšanai Pāvilam un citiem kristiešiem pavērās arī mūsu ēras 49. gadā. Šajā gadā apustuļi un vecākie Jeruzālemē atrisināja jautājumu par apgraizīšanu. (Ap. d. 15:23—29.) Kad brāļi un māsas uzzināja par pieņemto lēmumu, viņi sāka dedzīgi ”sludināt labo vēsti — Jehovas vārdus”. (Ap. d. 15:30—35.) Kāds tam bija iznākums? Bībelē rakstīts, ka ”draudzes kļuva aizvien stiprākas ticībā un dienu no dienas auga”. (Ap. d. 16:4, 5.)

9. Kāda situācija mūsdienās ir daudzās zemēs, un kāds jautājums mums būtu jāpārdomā?

⁹ Mūsdienās daudzās zemēs Jehovas kalpi var brīvi sludināt labo vēsti. Vai jūs dzīvojat valstī, kur pastāv reliģijas brīvība? Ja tā ir, padomājiet, kā jūs izmantojat šo brīvību. Šajās pēdējās dienās Jehovas organizācija ir izvērsusi vērienīgāko sludināšanas un mācekļu gatavošanas kampaņu, kāda jebkad ir noritējusi. (Marka 13:10.) Jehovas kalpiem ir tik daudz, ko darīt!

10. Uz ko mēs tiekam mudināti 2. Timotejam 4:2?

¹⁰ Kā jūs varat gudri izmantot miera laiku? (Nolasīt 2. Timotejam 4:2.) Varbūt jūs varētu izvērtēt savus apstākļus un apdomāt, vai jūs paši vai kāds no jūsu ģimenes locekļiem nevarētu lielākā mērā piedalīties sludināšanā un, iespējams, pat kalpot par pionieri. Tagad nav laiks krāt mantu un bagātību, jo tās mums nepalīdzēs pārdzīvot lielo postu un mēs tās nevarēsim paņemt līdzi uz jauno pasauli. (Sal. Pam. 11:4; Mat. 6:31—33; 1. Jāņa 2:15—17.)

11. Ko ir darījuši daudzi sludinātāji, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem tiktu darīta zināma labā vēsts?

¹¹ Daudzi sludinātāji ir iemācījušies kādu svešvalodu, lai varētu tajā sludināt un vadīt Bībeles nodarbības. Dieva organizācija atbalsta šādus sludinātājus, izdodot uz Bībeli balstītus materiālus aizvien vairāk valodās. Piemēram, 2010. gadā mūsu literatūra bija pieejama kādās 500 valodās. Tagad šis skaits jau ir pārsniedzis tūkstoti!

12. Kā cilvēkus var ietekmēt tas, ka viņi dzird valstības vēsti savā dzimtajā valodā? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹² Kā cilvēkus var ietekmēt tas, ka viņi dzird Bībelē ietverto patiesību savā dzimtajā valodā? Pievērsīsim uzmanību kādas mūsu māsas vārdiem. Viņa apmeklēja reģionālo kongresu ASV pilsētā Memfisā, kas notika kiņaruandas valodā,  kurā galvenokārt runā Ruandā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā. Pēc kongresa šī māsa, kurai tā ir dzimtā valoda, teica: ”Pirmo reizi 17 gadu laikā, kopš es esmu pārcēlusies uz ASV, es spēju saprast visu, kas kongresā tika sacīts.” Šo māsu dziļi ietekmēja tas, ka viņa varēja klausīties programmu savā valodā. Vai jūs, ja jūsu apstākļi to ļauj, varētu mācīties citu valodu, lai palīdzētu kādam, kas dzīvo jūsu sludināšanas teritorijā? Vai tajā ir cilvēki, kas labprātāk uzklausītu valstības vēsti, ja jūs ar viņiem runātu viņu dzimtajā valodā? Pūlēties tiešām ir vērts!

13. Kā mūsu brāļi un māsas Krievijā izmantoja miera laiku?

¹³ Ne visi mūsu ticības biedri var brīvi sludināt. Dažās zemēs valdība ir stingri ierobežojusi mūsu darbību. Piemēram, padomāsim par to, ko ir pieredzējuši mūsu brāļi un māsas Krievijā. 1991. gada martā, pēc desmitiem gadu ilgām vajāšanām, Jehovas liecinieki tika oficiāli atzīti. Tolaik Krievijā bija aptuveni 16 tūkstoši valstības sludinātāju. Divdesmit gadus vēlāk viņu skaits bija vairāk nekā 160 tūkstoši! Nav šaubu, ka mūsu ticības biedri bija gudri izmantojuši laiku, kad viņiem bija iespēja brīvi sludināt. Šis laiks gan nebija ilgs. Tomēr, mainoties apstākļiem, viņu dedzība tīrās pielūgsmes veicināšanā nav mazinājusies. Viņi turpina kalpot Jehovam, darot visu, kas viņu situācijā ir iespējams.

14., 15. Kā Jehova izmantoja savu spēku Asas labā?

¹⁴ Mieram, kāds pastāvēja ķēniņa Asas valdīšanas laikā, pienāca gals. Viņam  grasījās uzbrukt milzīgs etiopiešu karaspēks. Tajā bija miljons vīru, un tā pavēlnieks Zerahs bija pārliecināts, ka viņš un viņa armija sakaus Jūdejas karaspēku. Tomēr Asa paļāvās uz savu Dievu Jehovu. Viņš Jehovam lūdza: ”Palīdzi mums, ak, Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un mēs esam Tavā Vārdā devušies cīņā pret šo lielo pulku!” (2. Laiku 14:10.)

¹⁵ Kaut gan etiopiešu karaspēks bija gandrīz divreiz lielāks par Jūdejas armiju, Asa nešaubījās par Jehovas spēku un pauda pārliecību, ka Jehova spēj palīdzēt savai tautai. Un viņam nenācās vilties. Etiopiešu armija cieta pazemojošu sakāvi. (2. Laiku 14:7—12.)

16. Kā mēs zinām, ka miera laiks neturpināsies vienmēr?

¹⁶ Kaut gan mēs visos sīkumos nezinām, kas ar mums katru notiks nākotnē, mēs zinām, ka miera laiks, kādu daudzviet pieredz Jehovas kalpi, neturpināsies vienmēr. Jēzus paredzēja, ka pēdējās dienās ”visas tautas.. ienīdīs” viņa sekotājus. (Mat. 24:9.) Līdzīgi arī apustulis Pāvils teica, ka ”visi, kas vēlas dievbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, tiks vajāti”. (2. Tim. 3:12.) Sātans tagad ir ”lielās dusmās”, un mēs mānītu sevi, ja domātu, ka viņa dusmu izpausmes ies mums secen. (Atkl. 12:12.)

17. Kā var tikt pārbaudīta mūsu ticība?

¹⁷ Tuvā nākotnē mūsu visu uzticība Jehovam tiks pārbaudīta. Drīz pasaule pieredzēs ”tik lielu postu, kāda nav bijis no pasaules sākuma līdz pat šim laikam”. (Mat. 24:21.) Tajā laikā pret mums var vērsties mūsu pašu tuvinieki un mūsu darbība var tikt aizliegta. (Mat. 10:35, 36.) Vai mēs personiski, līdzīgi ķēniņam Asam, paļausimies uz Jehovu un meklēsim palīdzību un aizsardzību pie viņa?

18. Kas mums palīdz sagatavoties nākotnē gaidāmajām grūtībām, kā izriet no Ebrejiem 10:38, 39?

¹⁸ Jehova mūs garīgā ziņā sagatavo tam, kas ir gaidāms. Viņš vada ”uzticamo un gudro kalpu”, lai tas gādātu mums spēcinošu garīgo ”uzturu īstajā laikā”,  kas mums palīdz nelokāmi kalpot viņam. (Mat. 24:45.) Taču mums jādara tas, kas ir atkarīgs no mums, — jāveido nesatricināma ticība Jehovam. (Nolasīt Ebrejiem 10:38, 39.)

19., 20. Kādi jautājumi, ņemot vērā to, kas teikts 1. Laiku 28:9, mums būtu jāpārdomā, un kāpēc?

¹⁹ Tāpat kā ķēniņam Asam, mums ir nepieciešams ”meklēt To Kungu”. (2. Laiku 14:3; 15:1, 2.) Mēs sākam meklēt Jehovu, iepazīstot viņu un kristījoties. Pēc tam mums ir jāizmanto katra iespēja stiprināt savu mīlestību pret viņu. Lai sevi šajā ziņā izvērtētu, mums būtu jāpārdomā, vai mēs regulāri apmeklējam draudzes sapulces. Šajās sapulcēs mēs saņemam īstu garīgu stiprinājumu, kā arī uzmundrinājumu no saviem ticības biedriem. (Mat. 11:28.) Tāpat mums būtu jāpadomā, kādi ir mūsu Bībeles lasīšanas un pētīšanas paradumi. Ja mums ir ģimene, vai mēs ik nedēļu atvēlam laiku ģimenes vakaram Jehovas pielūgsmei? Vai arī, ja mēs dzīvojam vieni, vai mēs veltām laiku personiskai Bībeles studēšanai? Un vēl: vai mēs piedalāmies sludināšanā un mācekļu gatavošanā tik lielā mērā, cik mums ir iespējams?

²⁰ Kāpēc mums būtu jādomā par šiem jautājumiem? Bībelē teikts, ka Jehova pārbauda mūsu domas un to, kas ir mūsu sirdī, — un mums būtu jādara tas pats. (Nolasīt 1. Laiku 28:9.) Ja mēs pamanām, ka mums kaut kas ir jāmaina savos mērķos un domāšanā, mums jālūdz, lai Jehova mums palīdz veikt šīs izmaiņas. Tagad ir laiks gatavoties pārbaudījumiem, kas mūs gaida. Tāpēc darīsim visu, lai gudri izmantotu miera laiku!