1. Kādu mērķi varētu izvirzīt padzīvojuši kristieši?

TUVOJOTIES vecumdienām, mums varbūt sāk uzmākties bažas, ka mēs Jehovam vairs nebūsim tik noderīgi kā agrāk, jo mūsu spēks droši vien iet mazumā. Taču neaizmirsīsim, ka mēs esam ieguvuši gudrību un uzkrājuši pieredzi. Mēs varam palīdzēt gados jaunajiem kristiešiem, lai viņi tiektos īstenot savu potenciālu un uzņemtos jaunus pienākumus. Kāds draudzes vecākais izteicās: ”Kad es sāku just, ka savu gadu dēļ vairs nespēju darīt tik daudz kā iepriekš, man bija liels prieks, ka gados jauni brāļi varēja pārņemt manus pienākumus.”

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Iepriekšējā rakstā bija runa par to, ko gūst gados jauni kristieši, kuriem izveidojas ciešas attiecības ar padzīvojušiem ticības biedriem. Šajā rakstā ir apskatīts, kā tas, ka mūsu padzīvojušie brāļi un māsas ir pazemīgi, pateicīgi un dāsni, kā arī apzinās savu spēju robežas, viņiem palīdz sadarboties ar gados jaunajiem. Tāda sadarbība nāk par labu visai draudzei.

3. Kā, saskaņā ar Filipiešiem 2:3, 4, rīkojas pazemīgs cilvēks, un kā tas nāk par labu viņam pašam?

³ Ja kristieši, kas ir gados, vēlas palīdzēt tiem, kas ir jaunāki, viņiem jābūt pazemīgiem. Pazemīgs cilvēks citus uzskata par augstākiem. (Nolasīt Filipiešiem 2:3, 4.)  Gados veci kristieši, kas ir pazemīgi, apzinās, ka vienu un to pašu darbu bieži vien var paveikt vairākos veidos, kas nav pretrunā ar Bībeles principiem. Viņi negaida, ka citi pienākumus veiks tieši tā, kā tos ir veikuši viņi. (Pulc. 7:10.) Kaut gan viņiem ir vērtīga pieredze, ko nodot gados jaunākiem kristiešiem, viņi arī saprot, ka ”šīs pasaules aina mainās”, tāpēc viņiem pašiem varbūt jāmācās kaut kas jauns. (1. Kor. 7:31.)

4. Kā rajona pārraugi var paust tādu pašu attieksmi, kāda bija levītiem?

⁴ Pazemība padzīvojušiem kristiešiem palīdz apzināties, ka, gadiem ejot, viņi vairs nevar darīt tik daudz, cik agrāk. Labs piemērs šajā ziņā ir rajona pārraugi. Kad viņi sasniedz 70 gadu vecumu, viņi saņem citu uzdevumu kalpošanā. Dažiem varbūt nav tik viegli pielāgoties jaunajai situācijai. Viņiem ir paticis apmeklēt sava rajona draudzes un palīdzēt ticības biedriem, un viņi no sirds vēlētos turpināt šo kalpošanu. Taču viņi saprot, ka ir labi, ja rajona pārrauga pienākumus veic gados jaunāki brāļi. Viņiem ir tāda attieksme, kāda senajā Izraēlā bija levītiem, kas 50 gadu vecumā pārstāja pildīt savus pienākumus saiešanas teltī. Šie levīti bija priecīgi neatkarīgi no tā, kādus pienākumus veica. Viņi čakli pildīja uzdevumus, kas viņiem bija pa spēkam, un atbalstīja gados jaunākos levītus. (4. Moz. 8:25, 26.) Līdzīgi rīkojas  brāļi, kas agrāk ir veikuši rajona pārrauga pienākumus, tāpēc viņi ikvienai draudzei ir īsts ieguvums.

5. Ko var mācīties no Dena un Ketijas?

⁵ Kāds mūsu brālis, vārdā Dens, 23 gadus bija rajona pārraugs. Kad viņš sasniedza 70 gadu vecumu, viņu un viņa sievu Ketiju iecēla par speciālajiem pionieriem. Kas viņiem palīdzēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem? Dens paskaidroja, ka viņš ar lielu aizrautību sāka pildīt jaunos pienākumus. Viņam ir daudz uzdevumu draudzē, viņš palīdz brāļiem sasniegt garīgu briedumu un kļūt par draudzes kalpotājiem, un vēl viņš māca brāļiem un māsām sludināt pilsētas sabiedriskajās vietās un cietumos. Padzīvojuši kristieši, vienalga, vai viņi ir pilnas slodzes kalpotāji vai ne, var palīdzēt ticības biedriem dažādos veidos. Tāpēc ir svarīgi pielāgoties jauniem apstākļiem, izvirzīt jaunus mērķus un censties domāt par to, kas ir pa spēkam, nevis par to, kas nav.

6. Kāpēc ir būtiski apzināties savu spēju robežas? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁶ Cilvēks, kas apzinās savu spēju robežas, nav pārlieku prasīgs pret sevi. Tas viņam palīdz saglabāt prieku un daudz ko paveikt. Šādu cilvēku var salīdzināt ar autovadītāju, kas mašīnā brauc kalnup. Lai tiktu kalnā, vadītājam jāpārslēdz pārnesums no augstāka uz zemāku. Tiesa, tādā gadījumā viņš, visticamāk, pārvietojas lēnāk, tomēr viņš virzās uz priekšu. Līdzīgi ir ar cilvēku, kas apzinās savu spēju robežas, — viņš zina, kad ir pienācis laiks ”pārslēgt ātrumu”, lai viņš joprojām būtu aktīvs kalpošanā Jehovam. (Filip. 4:5.)

7. Kā Barzillajs apliecināja, ka apzinās savu spēju robežas?

⁷ Lielisks paraugs šajā ziņā ir Bībelē minētais Barzillajs. Viņam jau bija 80 gadu, kad ķēniņš Dāvids viņu uzaicināja pievienoties savam galmam. Barzillajs pazemīgi noraidīja šo piedāvājumu. Viņš saprata, ka vecuma dēļ vairs nespēj darīt tik daudz, cik agrāk, un ieteica savā vietā gados jaunāko Kimhāmu. (2. Sam. 19:35—37.) Padzīvojuši kristieši rīkojas līdzīgi Barzillajam. Viņi ar prieku nodod gados jaunākiem brāļiem pienākumus, kas bija uzticēti viņiem.

8. Ko padzīvojušie kristieši var mācīties no ķēniņa Dāvida?

⁸ Daudz ko var mācīties arī no ķēniņa Dāvida. Viņš no sirds vēlējās uzbūvēt Jehovam templi. Bet, kad Jehova viņam pavēstīja, ka šo darbu uzticēs gados jaunajam Sālamanam, viņš pakļāvās Jehovas lēmumam un veica pamatīgus priekšdarbus, lai nākotnē Jehovas nams tiktu veiksmīgi uzbūvēts. (1. Laiku 17:4; 22:5.) Dāvids neuzskatīja, ka viņš ir piemērotāks par Sālamanu, kas bija ”jauns un nepieredzējis”. (1. Laiku 29:1.) Viņš zināja, ka sekmes nama būvniecībā būs atkarīgas no Jehovas svētības, nevis no tā, cik vecs vai pieredzējis būs cilvēks, kas vadīs šo lielo darbu. Tāpat kā Dāvids, arī padzīvojušie kristieši joprojām ir aktīvi kalpošanā, lai gan mainās viņu pienākumi un uzdevumi. Viņi zina, ka Jehova svētīs gados jaunos kristiešus, kas dara to, ko agrāk ir darījuši viņi.

9. Kā rīkojās kāds filiāles komitejas loceklis, kas apzinājās savu spēju robežas?

⁹ Labu priekšzīmi ir rādījis mūsu brālis, vārdā Sigeo. 1976. gadā, kad viņam bija 30 gadu, viņu iecēla par kādas Jehovas  liecinieku filiāles komitejas locekli. 2004. gadā viņš kļuva par filiāles komitejas koordinatoru. Gadiem ejot, Sigeo saprata, ka viņa spēki iet mazumā un viņam ir grūti visu izdarīt laikus. Viņš runāja par šo situāciju lūgšanās un pārdomāja, kāpēc būtu labi, ja viņa pienākumus sāktu pildīt kāds gados jaunāks brālis. Tagad Sigeo vairs nav filiāles komitejas koordinators, bet viņš joprojām ir komitejas loceklis un sadarbojas ar pārējiem brāļiem komitejā. Pārdomas par Barzillaju, ķēniņu Dāvidu un Sigeo mums palīdz saprast, ka pazemīgs cilvēks, kas apzinās savu spēju robežas, galvenokārt pievērš uzmanību nevis gados jauno Jehovas kalpu pieredzes trūkumam, bet gan to stiprajām pusēm. Viņš tos uzlūko nevis par sāncenšiem, bet par biedriem kopīgā darbā. (Sāl. pam. 20:29.)

10. Kāda ir padzīvojušu kristiešu attieksme pret gados jauniem ticības biedriem?

¹⁰ Kristieši, kas sasnieguši cienījamu vecumu, uzskata gados jaunos ticības biedrus par Jehovas dāvanu, par kuru ir ļoti pateicīgi. Gadiem ejot, viņu spēki izsīkst, tāpēc viņi ļoti priecājas, ka jaunības spēka pilnie kristieši ir gatavi pildīt daudz dažādu pienākumu draudzē.

11. Ko gūst kristieši, kas labprāt pieņem gados jauno ticības biedru palīdzību, kā izriet no Rutes 4:13—16?

¹¹ Naomija, par ko ir stāstīts Bībelē, bija pateicīga par atbalstu, ko viņai sniedza gados jaunākā Rute. Sākumā Naomija skubināja vedeklu, kas bija kļuvusi par atraitni, doties atpakaļ pie viņas tautas. Taču, kad Rute uzstāja, ka ies Naomijai līdzi uz Betlēmi, Naomija piekrita. Viņa bija priecīga, ka Rute viņu neatstāja.  (Rut. 1:7, 8, 18.) Šāds lēmums viņām abām nāca par labu. (Nolasīt Rutes 4:13—16.) Pazemība mudina gados vecus kristiešus rīkoties līdzīgi Naomijai, kas bija pateicīga par Rutes palīdzību.

12. Kas liecina, ka apustulis Pāvils bija pateicīgs?

¹² Arī apustulis Pāvils bija pateicīgs par palīdzību, ko saņēma no citiem. Piemēram, viņš pateicās Filipu kristiešiem par materiālo atbalstu. (Filip. 4:16.) Viņš atzinīgi izteicās par Timoteja palīdzību. (Filip. 2:19—22.) Viņš pateicās Dievam par to, ka brāļi bija ieradušies viņu uzmundrināt, kad viņš bija apcietināts un tika vests uz Romu. (Ap. d. 28:15.) Pāvils bija enerģisks cilvēks, kas mēroja tūkstošiem kilometru, lai sludinātu un stiprinātu draudzes. Bet viņš nebija lepns un pieņēma brāļu un māsu palīdzību.

13. Kā padzīvojuši kristieši var apliecināt Jehovam pateicību par gados jauniem ticības biedriem?

¹³ Padzīvojušie brāļi un māsas, jūs varat dažādos veidos apliecināt, ka esat pateicīgi Jehovam par gados jaunajiem ticības biedriem. Ja viņi jūs vēlas kaut kur aizvest, palīdzēt jums iepirkties vai darīt kaut ko citu, nevilcinieties pieņemt šādu palīdzību! Ir vērts atcerēties, ka tā izpaužas Jehovas mīlestība. Jums ar šiem brāļiem un māsām var izveidoties cieša draudzība. Vienmēr centieties veicināt gados jauno kristiešu garīgo izaugsmi. Sakiet viņiem, ka jums ir prieks redzēt, kā viņi tiecas pēc garīgiem mērķiem un cenšas būt noderīgi draudzē. Esiet gatavi pavadīt ar viņiem laiku un stāstīt, ko esat pieredzējuši savā mūžā. Tā jūs Jehovam apliecināt savu pateicību par gados jauniem ticības biedriem, ko viņš ir vilcis pie sevis un kas tagad pieder pie draudzes. (Kol. 3:15; Jāņa 6:44; 1. Tes. 5:18.)

14. Kā izpaudās ķēniņa Dāvida dāsnums?

¹⁴ No ķēniņa Dāvida var mācīties vēl kādu būtisku īpašību. Dāvids bija ļoti dāsns — viņš bagātīgi ziedoja līdzekļus tempļa būvniecībai. (1. Laiku 22:11—16; 29:3, 4.) Viņš to darīja, kaut gan labi zināja, ka templi uzbūvēs viņa dēls Sālamans un ka arī atzinību par šo veikumu saņems nevis viņš, bet Sālamans. Ja mēs paši vairs nespējam piedalīties teokrātisko ēku būvniecībā, mēs joprojām varam atbalstīt šo darbu ar ziedojumiem tādā mērā, kādā ļauj mūsu rocība. Turklāt mēs varam dalīties ar gados jaunajiem ticības biedriem pieredzē, ko esam uzkrājuši daudzu gadu garumā.

15. Kā Pāvils palīdzēja Timotejam?

¹⁵ Labu priekšzīmi rādīja arī apustulis Pāvils. Viņš uzaicināja Timoteju pievienoties viņam misijas ceļojumā un labprāt dalījās savā pieredzē, mācīdams šim jauneklim sludināt. (Ap. d. 16:1—3.) Tas Timotejam palīdzēja kļūt par lielisku labās vēsts sludinātāju un Bībeles skolotāju. (1. Kor. 4:17.) Savukārt Timotejs šīs zināšanas un prasmes nodeva citiem.

16. Kāpēc Sigeo mācīja citus brāļus?

¹⁶ Padzīvojuši brāļi nebīstas, ka tādā gadījumā, ja viņi gados jauniem brāļiem mācīs, kā veikt dažādus pienākumus draudzē, viņi vairs nebūs noderīgi. Piemēram, iepriekšminētais Sigeo daudzu gadu garumā apmācīja filiāles komitejas locekļus, kas ir jaunāki par viņu. Viņš to darīja, lai sekmētu Dieva valstības sludināšanu tajā valstī, kur viņš kalpo. Tāpēc, kad Sigeo vairs nespēja pildīt filiāles komitejas koordinatora pienākumus, tos varēja pārņemt brālis, kurš jau bija  pienācīgi apmācīts. Sigeo joprojām dalās ar gados jaunākiem kristiešiem pieredzē, ko ir uzkrājis, vairāk nekā 45 gadus darbodamies filiāles komitejā. Tādi brāļi kā Sigeo Dieva tautai ir īsta svētība.

17. Kā padzīvojuši brāļi un māsas var rīkoties saskaņā ar Lūkas 6:38 ietverto principu?

¹⁷ Padzīvojušie brāļi un māsas! Jūs ar savu dzīvi skaidri apliecināt, ka uzticīga kalpošana Jehovam ir labākais dzīves ceļš un ka ir vērts pūlēties, lai iepazītu Bībeles principus un rīkotos saskaņā ar tiem. Jūs labi zināt, kā organizācijā daudz kas tika darīts agrāk, bet jūs arī redzat, ka ir jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Arī tie padzīvojušie Jehovas kalpi, kas ir kristījušies nesen, var daudzējādi palīdzēt gados jaunajiem. Viņi var stāstīt, kādu prieku viņiem sagādā tas, ka viņi savos gados ir iepazinuši Jehovu. Jaunieši noteikti ar prieku klausīsies, ko jūs esat pieredzējuši un ko esat sapratuši. Ja jūs dalīsieties savā bagātajā pieredzē ar citiem, Jehova jūs dāsni svētīs. (Nolasīt Lūkas 6:38.)

18. Kā gados vecie un gados jaunie kristieši var atbalstīt cits citu?

¹⁸ Ja kristieši, kas ir jau gados, iedraudzējas ar gados jaunākiem, viņi var atbalstīt cits citu. (Rom. 1:12.) Padzīvojušiem kristiešiem ir gudrība un pieredze, ko viņi ir ieguvuši dzīves gaitā un ar ko viņi var dāsni dalīties. Savukārt gados jauniem kristiešiem ir daudz spēka un enerģijas, ko viņi var likt lietā, palīdzot ticības biedriem, kas sasnieguši cienījamu vecumu. Ja visi kristieši cieši sadarbojas, viņi sagādā slavu mūsu mīlošajam debesu Tēvam un sekmē draudzes darbību.