Kas jums būtu jāzina par buršanu

MŪSDIENĀS buršana ir grūti definējama, jo tai ir ļoti daudz formu. Tiem, kas nodarbojas ar buršanu, nav vienas noteiktas autoritātes, doktrīnas vai svētās grāmatas, kas nodrošinātu uzskatu vienotību. Tāpat viņi ir dažādi organizēti, atšķiras viņu tradīcijas, rituāli un viedokļi par to, kādi dievi būtu jāgodā. Kāda autore atzīmē: ”Okultisma pasaule piedāvā ideju tirgu, kurā paveras plašas izvēles iespējas.” Cita autore saka: ”Lielākajai daļai neopagānu ir atšķirīgi viedokļi gandrīz jebkurā jautājumā.”

Daudziem nesaskaņas uzskatos nav problēma. Kādā grāmatā, kur sniegti padomi topošajām raganām un burvjiem, teikts: ”Nonākot saskarē ar šķietami pretrunīgu informāciju, izpētiet to un izlemiet, kam jūs sekosiet. Paļaujieties uz savu intuīciju. Citiem vārdiem, brīvi izvēlieties no grāmatās un citos izdevumos piedāvātajiem rituāliem to, kas, jūsuprāt, ir pareizais.”

Tiem, kas saprot patiesības jēdziena būtību, šādas pretrunas ir problēma. Patiesība ir reāls fakts. Nekas nekļūst par patiesību tāpēc vien, ka kāds uzskata, cer vai tic, ka tā ir patiesība. Piemēram, ārsti kādreiz uzskatīja, ka plaušu karsoni var izārstēt, pārcērtot dzīvu vistu uz pusēm un uzliekot abus gabalus uz slimnieka krūtīm. Daudzi slimnieki, bez šaubām, no visas sirds ticēja, ka šādā veidā tiks izdziedināti. Taču viņu uzskati un cerības nebija saskaņā ar faktu, ka ar šādiem līdzekļiem nav iespējams izārstēt plaušu karsoni. Cilvēki nespēj radīt patiesību — viņi var censties to saprast.

Bībelē teikts, ka tā ir grāmata, kurā atklāta patiesība par garīgiem jautājumiem. Jēzus Kristus, dzīvodams uz zemes, lūgšanā savam Tēvam sacīja: ”Tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:17.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti.” (2. Timotejam 3:16, LB-65r.) Daudzi, kas nodarbojas ar buršanu, tam nepiekrīt. Viņi meklē iedvesmu un vadību mītos, senās reliģijās un pat zinātniskajā fantastikā. Bet vai nebūtu saprātīgi vismaz uzzināt, kas ir teikts Bībelē — grāmatā, kas gandrīz visā pasaulē tiek uzskatīta par svētu? Turklāt Bībele ir viens no senākajiem reliģiska satura rakstu pieminekļiem, kas ir saglabājušies. Bībele tika uzrakstīta vairāk nekā 1600 gadu ilgā laika posmā, tomēr tās mācības  ir pilnīgā saskaņā cita ar citu. Salīdzināsim Bībeles mācības ar dažiem priekšstatiem, kas ir plaši izplatīti to vidū, kuri popularizē buršanu.

Kas mīt garīgajā sfērā?

Lai iegūtu sapratni par garīgiem jautājumiem, ir svarīgi noskaidrot, kas mīt garīgajā sfērā. Lielākā daļa burvju un raganu mūsdienās ir politeistisku dabas reliģiju piekritēji, citi pielūdz dievieti māti, kas sevī apvieno trīs tēlus — jaunavas, mātes un vecas sievietes tēlu, kuri simbolizē galvenos dzīves posmus. Viņas mīļākais ir dievs ar ragiem. Tāpat ir raganas un burvji, kas vienlaicīgi pielūdz gan kādu dievu, gan dievieti. Kāds autors saka: ”Dieviete un Dievs tiek uzskatīti par sievišķo un vīrišķo dabas spēku iemiesojumiem. Tiem katram piemīt savas raksturīgās īpašības, kurām mijiedarbojoties rodas dzīvība.” Kādā izdevumā bija sacīts: ”Viens no svarīgākajiem lēmumiem, kas jums jāpieņem saistībā ar buršanu, ir lēmums par to, kuru dievību (Dievus/Dievietes) izvēlēties, lai pēc tam ar to sadarbotos. [..] Raganas amats jums dod brīvību godāt jūsu pašu izvēlētās dievišķā formas.”

Bībele neatbalsta nevienu no šīm idejām. Jēzus Kristus visu savu kalpošanu veltīja tam, lai mācītu citiem par Jehovu — ”vienīgo patieso Dievu”. (Jāņa 17:3.) Bībelē ir teikts: ”Liels ir tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem, jo visu pagānu tautu dievi ir elki.” (1. Laiku 16:25, 26.)

Bet ko var teikt par Sātanu? Kādā vārdnīcā vārds ”buršana” ir skaidrots kā ”saistīšanās ar sātanu” (Webster’s Ninth New Collegiate Dictionary). Mūsdienās būtu grūti atrast raganu vai burvi, kas piekristu šai definīcijai, jo daudzi no viņiem pat neatzīst Sātana Velna eksistenci. Kāda jauna sieviete — laikrakstā The Irish Times viņa raksturota kā augsta ranga ragana, kas vada vienu no vadošajām raganu grupām Īrijā, — ir izteikusies šādi: ”Ticēt Sātanam nozīmē pieņemt kristietības ideju.. [Sātans] nevar eksistēt Visumā, kurā nav Dieva.”

Bībelē ir sacīts, ka Sātans ir reāla persona un ka liela daļa ciešanu un nesaskaņu pastāv tieši viņa vainas dēļ. (Atklāsmes 12:12.) Jēzus mācīja ne tikai to, ka Sātans eksistē, bet arī norādīja uz iespēju, ka cilvēks, pats to neapzinādamies, var sākt pildīt viņa gribu. Piemēram, pirmā gadsimta paštaisnie reliģiskie vadītāji apgalvoja, ka viņu tēvs esot Dievs, un uzskatīja, ka viņi dara Dieva prātu. Bet Jēzus, spēdams redzēt viņu sirdi, domāja citādi. Jēzus viņiem sacīja atklāti un tieši: ”Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības.” (Jāņa 8:44.) Turklāt Atklāsmes grāmatā ir teikts, ka Sātans ”pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9.)

Vai mēdz būt laba maģija?

Maģija, protams, vienmēr ir bijusi saistīta ar okultismu. Tāpat kā senatnē, arī mūsdienās daudzi cilvēki uzskata, ka burvji un raganas nodarbojas ar maģiju tāpēc, lai citiem kaitētu. Raganām un burvjiem tiek piedēvētas spējas ar maģijas palīdzību likt cilvēkam izjust skaudras sāpes un pat izraisīt nāvi. Jau  kopš seniem laikiem tie tiek vainoti visdažādākajās likstās — slimībās, nāvē, neražā un daudzās citās nelaimēs.

Mūsdienās raganas un burvji kategoriski noliedz šādas apsūdzības. Lielākā daļa no viņiem apgalvo, ka izmanto maģiju, lai darītu labu, nevis sliktu, kaut gan viņi atzīst, ka gadās arī burvji un raganas, kam ir ļauni nolūki. Vikas piekritēji māca, ka buršanas sekas pašu būrēju piemeklē trīskārtīgi, un saka, ka tas ir galvenais faktors, kas kavē burvjus un raganas izteikt lāstus. Tā dēvētajā labajā maģijā ietilpst burvības, ar kurām nodarbojas, lai iegūtu aizsardzību, atbrīvotu māju no negatīvas enerģijas, ko pēc sevis atstājuši iepriekšējie iemītnieki, panāktu pretmīlestību, dziedinātu un uzturētu veselību, nezaudētu darbu un tiktu pie naudas. Tā kā buršanai tiek piedēvēta tik liela iedarbība, nav jābrīnās, ka tā ir kļuvusi ļoti populāra.

Taču Bībelē maģija jeb buršana netiek dalīta labā un sliktā. Mozum dotajā bauslībā Dievs skaidri izklāstīja savu viedokli. Viņš sacīja: ”Jums nebūs.. burt.” (3. Mozus 19:26.) Tāpat mēs lasām: ”Lai tavējo starpā neatrastos.. nedz laika zīmju taujātājs, ..nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs.” (5. Mozus 18:10, 11.)

Kāpēc Dievs tā teica? Tas nebija tāpēc, ka viņš būtu gribējis mums liegt kaut ko noderīgu. Jehova noteica šos likumus tāpēc, ka mīlēja savu tautu un negribēja, lai to paverdzinātu bailes un māņticība. Vēlēdams saviem kalpiem labu, Dievs arī tagad aicina mūs ar saviem lūgumiem griezties pie viņa. Viņš ir ’katra laba devuma un katras pilnīgas dāvanas’ Devējs. (Jēkaba 1:17.) Apustulis Jānis apliecināja saviem ticības biedriem: ”Visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no [Dieva], jo mēs turam viņa baušļus un darām to, kas viņam patīkams.” (1. Jāņa 3:22.)

Vai ļaunie gari eksistē?

Daudzas raganas un burvji šajā jautājumā ar Bībeli ir vienisprātis: ļaunie gari eksistē. Kāds autors, kas nodarbojas ar buršanas popularizēšanu, izsaka šādu brīdinājumu: ”Ēnas pastāv — tās ir dzīvas būtnes, kas eksistē neredzamajā pasaulē, kura pastāv paralēli mūsējai. [..] Apzīmējumi ”ļauns gars” un ”dēmons” ir ļoti precīzi. Šīs garīgās būtnes ir ārkārtīgi spēcīgas. [..] Gudrākās no tām.. ir spējīgas (ja kāds ir tik izpalīdzīgs un atver tām durvis) ienākt mūsu pasaulē. [..] Tās var ienākt jūsu ķermenī.. un pat sākt zināmā  mērā jūs kontrolēt. Tas ir tieši tā kā senos stāstos par dēmonu apsēstajiem.”

Bībeles laikos dēmonu ietekme izpaudās dažādi. Daļa ļauno garu apsēsto cilvēku nevarēja runāt, citi bija akli, uzvedās kā ārprātīgi vai bija apveltīti ar pārcilvēcisku spēku. (Mateja 9:32; 12:22; 17:15, 18; Marka 5:2—5; Lūkas 8:29; 9:42; 11:14; Apustuļu darbi 19:16.) Atsevišķos gadījumos cilvēki izjuta īpašas mokas, jo atradās uzreiz vairāku dēmonu ietekmē. (Lūkas 8:2, 30.) Tātad Jehovam ir pamatots iemesls brīdināt cilvēkus sargāties no buršanas un citām okultisma formām.

Reliģija, kas balstīta uz patiesību

Daudzi cilvēki iesaistās buršanā, uzskatīdami, ka tādā veidā viņi praktizē dabas reliģiju, kas nav ne kaitīga, ne bīstama. Atsevišķās sabiedrībās buršana šķiet pieņemama. No tās nebaidās. Bieži pret to izturas pat nenopietni. Vietās, kur, reliģiskās iecietības ietekmēti, daudzi cilvēki pārņem pavisam savādas reliģiskas paražas, buršana tiek uzskatīta par kaut ko visnotaļ cienījamu.

Pasaules reliģijas patiešām ir kļuvušas par tādu kā lielu tirgu, kur katram ir iespējams izvēlēties, kas viņam vajadzīgs, gluži kā iegādājoties kurpju pāri. Turpretī Jēzus runāja par to, ka pastāv tikai divas izvēles iespējas. Viņš sacīja: ”Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja 7:13, 14.) Mēs, protams, varam izvēlēties, pa kuru ceļu iet. Bet, tā kā no šīs izvēles ir atkarīga mūsu mūžīgā nākotne, pret to jāizturas ļoti nopietni. Lai atrastu garīgu gaismu, mums jāiet patiesības ceļš — ceļš, kas ir parādīts vienīgi Dieva Rakstos, Bībelē.

[Attēls 5. lpp.]

Mūsdienās daudzi cilvēki buršanu uzskata par nekaitīgas dabas reliģijas praktizēšanu

[Attēls 6. lpp.]

Maģija vienmēr ir bijusi saistīta ar okultismu

[Attēls 6. lpp.]

Vai tie, kas nodarbojas ar buršanu, paši to neapzinādamies, nedara Sātana prātu?

[Attēli 7. lpp.]

Bībelē ir atklāts patiesības ceļš