Glābsim sevi un tos, kas mūs klausās
Glābsim sevi un tos, kas mūs klausās
”Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, ..darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi.” (1. TIMOTEJAM 4:16)
1., 2. Kas patiesos kristiešus mudina turpināt sludināšanu?
TAIZEMES ziemeļos kādā attālā kalnu ciematā divi Jehovas liecinieki, vīrs un sieva, cenšas sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem viņu valodā. Lai varētu sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, vīrs un sieva nesen ir sākuši mācīties lahu valodu.
2 ”Trūkst vārdu, lai raksturotu prieku un gandarījumu, ko sagādā darbs starp šiem interesantajiem cilvēkiem,” saka vīrs. ”Mēs jūtam, ka piedalāmies darbā, par kuru rakstīts Atklāsmes 14:6, 7, un sludinām labo vēsti ”visām tautām, ciltīm un valodām”. Tādu vietu, kuras nav sasniegusi labā vēsts, ir palicis ļoti maz, un šī noteikti ir viena no tām. Mums ir tik daudz Bībeles studiju, ka gandrīz vai netiekam ar tām galā.” Nav šaubu, ka šie Jehovas liecinieki ne tikai domā par savu izglābšanos, bet arī vēlas glābt tos, kas viņus klausās. Vai nav tiesa, ka mēs visi vēlamies to pašu?
”Esi nomodā par sevi pašu”
3. Kas ir nepieciešams, lai mēs varētu palīdzēt citiem?
3 Apustulis Pāvils deva Timotejam padomu, kas jāņem vērā visiem kristiešiem: ”Esi nomodā par sevi pašu un par mācību.” (1. Timotejam 4:16.) Tas ir saprotams — lai palīdzētu citiem iegūt glābšanu, mums pirmām kārtām jābūt nomodā par sevi. Ko nozīmē būt nomodā? Vispirms tas nozīmē skaidri apzināties, kādā laikā mēs dzīvojam. Jēzus deva zīmi, kas sastāv no vairākām pazīmēm un ļauj viņa mācekļiem saprast, ka ir pienācis ”lietu sistēmas nobeigums”. Tomēr Jēzus arī norādīja, ka mēs nevaram zināt precīzu laiku, kad nāks gals. (Mateja 24:3, NW, 36.) Kā tam jāietekmē mūs?
4. a) Kādam jābūt mūsu viedoklim par laiku, kas atvēlēts šīs sistēmas pastāvēšanai? b) No kāda uzskata mums jāsargās?
4 Mēs varētu sev pajautāt: ”Vai laiku, kas atvēlēts šīs sistēmas pastāvēšanai, es izmantoju, lai glābtu sevi un tos, kas klausās mani? Vai varbūt es domāju, ka nav vērts daudz pūlēties, jo mēs tik un tā nezinām, kad nāks gals?” Pēdējais viedoklis ir ļoti bīstams. Tas ir pilnīgā pretrunā ar Jēzus aicinājumu: ”Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks taī stundā, kur jūs nedomājat.” (Mateja 24:44.) Būtu nesaprātīgi tagad zaudēt dedzību kalpošanā Jehovam vai meklēt drošību un gandarījumu pasaulē. (Lūkas 21:34—36.)
5. Ko mēs varam mācīties no pirmskristiešu lieciniekiem?
5 Būt nomodā par sevi nozīmē arī būt uzticīgiem un izturēt līdz galam. Dieva kalpi senatnē pacieta dažādas grūtības, kaut arī daudzi no viņiem nesaņēma tūlītēju glābiņu. Pieminējis tādus pirmskristiešu lieciniekus kā Ābels, Ēnohs, Noa, Ābrahāms un Sāra, Pāvils teica: ”Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.” Šie cilvēki apslāpēja sevī vēlmi dzīvot bezrūpīgi un nepadevās sabiedrības amorālajai ietekmei, jo viņi uzticīgi gaidīja Dieva solījumu piepildīšanos. (Ebrejiem 11:13; 12:1.)
6. Kā pirmā gadsimta kristiešu dzīvi iespaidoja viņu uzskats par glābšanu?
6 Par ”svešiniekiem” šajā pasaulē sevi uzskatīja arī pirmā gadsimta kristieši. (1. Pētera 2:11.) Kristieši, kas tika paglābti no bojāejas 70. gadā, kad tika iznīcināta Jeruzaleme, nepārtrauca sludināt un nesāka nodoties laicīgām lietām. Viņi apzinājās, ka visus, kas paliks uzticīgi Dievam, gaida daudz ievērojamāka glābšana. Vēl 98. gadā apustulis Jānis rakstīja: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17, 28.)
7. Kādos apstākļos Jehovas liecinieki mūsdienās ir bijuši uzticīgi Dievam?
7 Arī mūsdienās Jehovas liecinieki neatlaidīgi turpina kristīgo darbību, kaut arī pret viņiem ir bijušas vērstas nežēlīgas vajāšanas. Viņu neatlaidība noteikti nav bijusi veltīga, jo Jēzus teica: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” Pastāvēt līdz galam nozīmē būt uzticīgam vai nu līdz vecās sistēmas galam, vai arī līdz pašreizējā mūža beigām. Kad sāksies augšāmcelšana, Jehova atcerēsies un atalgos visus, kas viņam būs uzticīgi kalpojuši. (Mateja 24:13; Ebrejiem 6:10.)
8. Kā mēs varam apliecināt, ka esam pateicīgi par to kristiešu neatlaidību, kas ir dzīvojuši pirms mums?
8 Mēs varam būt laimīgi, ka kristieši, kas dzīvoja pirms mums, nedomāja tikai par savu izglābšanos. Tā kā šo kristiešu pūliņu dēļ mums ir bijusi iespēja uzzināt par Dieva Valstību, mēs esam ļoti pateicīgi, ka viņi ir neatlaidīgi pildījuši Jēzus pavēli: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Kamēr vien tas ir iespējams, mēs varam apliecināt savu pateicību, sludinādami cilvēkiem, kas vēl nav dzirdējuši labo vēsti. Bet mums jāatceras, ka sludināšana ir tikai pirmais solis mācekļu gatavošanā.
”Esi nomodā par mācību”
9. Kā optimistisks viedoklis par sludināšanas teritoriju ir saistīts ar Bībeles studiju uzsākšanu?
9 Mūsu pienākums ir ne tikai sludināt, bet arī mācīt cilvēkus. Jēzus mums ir devis uzdevumu mācīt cilvēkiem visu, ko viņš ir pavēlējis. Tiesa, varētu likties, ka daudzviet uzzināt par Jehovu vēlas pavisam maz cilvēku. Tomēr negatīvs viedoklis par sludināšanas teritoriju nelabvēlīgi ietekmē mūsu centienus uzsākt Bībeles studijas. Iveta, kāda pioniere, kas dzīvo vietā, kuru daži bija nosaukuši par garīgi neauglīgu, pamanīja, ka cilvēki, kas ieradās no citurienes un kam nebija izveidojies šāds negatīvs viedoklis, spēja sākt Bībeles studijas. Kad Iveta bija noskaņojusi sevi optimistiskāk, arī viņai izdevās atrast vairākus cilvēkus, kas vēlējās studēt Bībeli.
10. Kas ir galvenais, kas mums jāpanāk, mācot cilvēkiem Bībeli?
10 Daži kristieši nepiedāvā ieinteresētiem cilvēkiem studēt Bībeli, jo uzskata, ka viņi nemāk vadīt Bībeles nodarbības. Protams, mūsu spējas nav vienādas. Tomēr, lai mācītu citiem Dieva vārdus, mums nav vajadzīgas kādas īpašas dotības. Skaidrā vēsts, kas ietverta Bībelē, ir iedarbīga pati par sevi, un Jēzus teica, ka ”avis” pazīst patiesā Gana balsi. Mūsu uzdevums ir cik vien skaidri iespējams paziņot cilvēkiem vēsti, kas nāk no Jēzus — mūsu Labā Gana. (Jāņa 10:4, 14.)
11. Kas mums jādara, lai mēs spētu palīdzēt Bībeles skolniekiem?
11 Kas mums jādara, lai vislabākajā veidā nodotu cilvēkiem Jēzus sludināto vēsti? Vispirms mums rūpīgi jāizzina, kas par attiecīgo jautājumu teikts Bībelē. Lai mēs varētu kaut ko mācīt citiem, mums pašiem tas labi jāsaprot. Turklāt mums jācenšas panākt, lai nodarbību gaisotne būtu nopietna un tajā pašā laikā arī atraisīta. Gan gados jauniem, gan arī vecākiem skolniekiem ir viegli mācīties, ja viņi jūtas nepiespiesti un skolotājs ir laipns un izturas pret viņiem ar cieņu. (Salamana Pamācības 16:21.)
12. Kas jādara, lai skolnieks saprastu visu, ko mēs viņam mācām?
12 Mācīt nenozīmē tikai minēt faktus, kas skolniekam ”jāiekaļ”. Mums jāpalīdz skolniekam saprast apgūstamo vielu. Cilvēka sapratne par to, ko mēs viņam stāstām, ir atkarīga no viņa izglītības un pieredzes, kā arī no tā, cik labi viņš pārzina Bībeli. Tāpēc mums pastāvīgi jādomā par jautājumu: ”Vai cilvēks izprot Bībeles pantus, kas minēti mācību palīglīdzeklī?” Mēs varam palīdzēt skolniekam, uzdodot viņam jautājumus, uz kuriem nevar atbildēt ar ”jā” vai ”nē” un kuri liek pamatot atbildi. (Lūkas 9:18—20.) Daži skolnieki neuzdod savam skolotājam jautājumus un turpina mācības, kaut arī daudz ko nav līdz galam sapratuši. Tāpēc mums jāmudina skolnieki uzdot jautājumus ikreiz, kad viņi kaut ko nesaprot. (Marka 4:10; 9:32, 33.)
13. Kā mēs varam panākt, lai Bībeles skolnieks kļūtu par skolotāju?
13 Viens no Bībeles studēšanas mērķiem ir panākt, lai Bībeles skolnieks pats kļūtu par skolotāju. (Galatiešiem 6:6.) Tāpēc, atkārtojot mācību vielu, mēs varam palūgt, lai skolnieks mums paskaidro kādu jautājumu tā, kā viņš to skaidrotu cilvēkam, kurš par šo jautājumu neko nezina. Kad skolnieks kļūst par sludinātāju, ir labi aicināt viņu sadarboties sludināšanā. Jauns sludinātājs noteikti jūtas daudz labāk, ja var sludināt kopā ar cilvēku, kas viņu mācījis, un šāda sadarbība viņam palīdz kļūt drošākam un iegūt iemaņas, kas nepieciešamas, lai sludinātu patstāvīgi.
Palīdzēsim skolniekiem nodibināt draudzību ar Jehovu
14. Kāds ir galvenais skolotāja mērķis, un kas palīdz sasniegt šo mērķi?
14 Galvenais mācību mērķis ir palīdzēt skolniekam izveidot draudzību ar Jehovu. Lai tas būtu iespējams, skolniekam vajadzīgi ne tikai vārdi, bet arī paraugs. Ar savu priekšzīmi mēs varam ietekmēt skolnieka sirdi. Darbi runā skaļāk nekā vārdi — īpaši to var teikt par piemēru, kas skolniekam palīdz iegūt sapratni par morālām vērtībām un kļūt dedzīgam kalpošanā. Ja skolnieks redzēs, ka mūsu vārdu un rīcības pamatā ir labas attiecības ar Jehovu, arī viņam radīsies vēlēšanās izveidot šādas attiecības.
15. a) Kāpēc ir svarīgi, lai skolnieks mācītos kalpot Jehovam ar pareiziem motīviem? b) Kā mēs varam palīdzēt skolniekam turpināt savu garīgo izaugsmi?
15 Mēs vēlamies panākt, lai cilvēks kalpotu Jehovam nevis tāpēc, ka grib palikt dzīvs Harmagedona laikā, bet tāpēc, ka viņš mīl Jehovu. Ja mēs palīdzēsim skolniekam kalpot Dievam ar šādiem tīriem motīviem, mums būs izdevies celt no ugunsizturīgiem materiāliem, kas viņam ļaus izturēt ticības pārbaudījumus. (1. Korintiešiem 3:10—15.) Turpretī nepareizi motīvi — piemēram, vēlēšanās atdarināt savu Bībeles skolotāju vai kādu citu cilvēku — nepalīdzēs skolniekam iegūt spēku, lai pretotos nekristīgai ietekmei, un drosmi, kas nepieciešama, lai rīkotos pareizi. Mums jāatceras, ka mēs viņu nemācīsim mūžīgi. Tāpēc mums jāizmanto iespējas mudināt skolnieku, lai viņš pats tuvojas Jehovam, katru dienu lasot Dieva vārdus un pārdomājot tos. Ja cilvēks to darīs, kamēr mēs ar viņu studējam, viņš ar Bībeles un bībelisko publikāciju palīdzību turpinās iepazīt ”veselīgu mācību paraugu” arī pēc tam, kad mūsu studijas ar viņu būs beigušās. (2. Timotejam 1:13.)
16. Kā mēs varam iemācīt skolnieku griezties pie Dieva sirsnīgās lūgšanās?
16 Mēs palīdzam skolniekam tuvoties Jehovam arī tad, ja iemācām viņu griezties pie Jehovas sirsnīgās lūgšanās. Mēs varam pievērst viņa uzmanību parauglūgšanai, ko teica Jēzus, un daudzām sirsnīgām lūgšanām, kas pierakstītas Bībelē, piemēram, Psalmu grāmatā. (17., 86., 143. psalms; Mateja 6:9, 10.) Skolnieks jūt, kādas ir mūsu attiecības ar Jehovu, kad mēs sakām lūgšanas pirms un pēc studēšanas. Tāpēc mūsu lūgšanām vienmēr jābūt sirsnīgām un atklātām, kā arī jāliecina par garīgu un emocionālu līdzsvaru.
Palīdzēsim izglābties saviem bērniem
17. Kā vecāki var palīdzēt bērniem nepamest ceļu, kas ved uz glābšanu?
17 Nav ne mazāko šaubu, ka mēs vēlamies izglābt arī mūsu ģimenes locekļus. Ļoti daudzi bērni, kas aug kristīgās ģimenēs, no sirds kalpo Dievam un ir ”stipri ticībā”. Diemžēl ir arī tādi bērni, kuru sirdī patiesība nav iesakņojusies. (1. Pētera 5:9; Efeziešiem 3:17; Kolosiešiem 2:7.) Daudzi no viņiem izauguši atsakās no kristīgā dzīvesveida. Ko vecāki var darīt, lai tas tā nenotiktu? Vispirms viņiem jānodrošina, lai bērni augtu labvēlīgos apstākļos. Bērns, kas aug labā ģimenē, iegūst līdzsvarotu attieksmi pret pakļaušanos vadībai, apgūst pareizu vērtību sistēmu un iemācās veidot labas attiecības ar cilvēkiem. (Ebrejiem 12:9.) Tuvas attiecības ģimenes locekļu starpā palīdz bērniem veidot draudzību ar Jehovu. (Psalms 22:11.) Varbūt vecākiem ne vienmēr ir viegli upurēt bērnu labā to laiku, ko viņi varētu veltīt sev, taču to darīt ir nepieciešams, jo tās ģimenes, kuru locekļi pavada kopā daudz laika, vieno ļoti ciešas saites. Šādās ģimenēs bērni, vērojot vecāku piemēru, iemācās pieņemt pareizus lēmumus. Daudz vairāk nekā materiālie labumi bērniem ir vajadzīgi viņu vecāki — vecāku laiks, uzmanība un mīlestība. Vai mūsu bērni saņem to, kas viņiem visvairāk vajadzīgs?
18. Kādi ir tie jautājumi, uz kuriem vecākiem jāpalīdz atbildēt saviem bērniem?
18 Būtu aplami iedomāties, ka bērni kļūs par kristiešiem tāpēc vien, ka aug kristīgā ģimenē. Denjels, kāds draudzes vecākais un piecu bērnu tēvs, stāsta: ”Vecāku pienākums ir veltīt saviem bērniem laiku, lai palīdzētu kliedēt šaubas, kas tiem noteikti rodas pēc sarunām skolā un citās vietās. Viņiem jāpalīdz bērniem atrast atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram: vai mēs dzīvojam pēdējās dienās? Vai tiešām tikai viena reliģija ir patiesā? Kāpēc nav labi draudzēties ar dažiem skolas biedriem, kas šķiet ļoti patīkami jaunieši? Vai neprecētu cilvēku dzimumattiecības tiešām ir kaut kas slikts?” Vecāki var nešaubīties, ka Jehova svētīs viņu pūliņus, jo arī Jehova ļoti interesējas par viņu bērniem.
19. Kāpēc vecākiem pašiem jāmāca Bībele saviem bērniem?
19 Daži vecāki uzskata, ka viņi nav tik spējīgi, lai mācītu saviem bērniem Bībeli. Tā domāt nav pareizi, jo neviens nevar mācīt bērnus labāk kā viņu pašu vecāki. (Efeziešiem 6:4.) Mācot bērniem Bībeli, vecāki var uzzināt, kas ir bērnu sirdī un prātā. Vai bērnu atbildes nāk no sirds, vai arī viņi atbild to, kas jāatbild? Vai viņi tic tam, ko viņiem māca? Vai viņi uztver Jehovu reāli? Atbildes uz šādiem jautājumiem var uzzināt vienīgi tad, ja vecāki paši māca saviem bērniem Bībeli. (2. Timotejam 1:5.)
20. Ko vecāki var darīt, lai ģimenes studijas bērniem patiktu un nāktu par labu?
20 Bet kā var panākt, lai ģimenes Bībeles studijas notiktu regulāri? Džozefs, draudzes vecākais un divu bērnu tēvs, saka: ”Ģimenes studijām, tāpat kā jebkurām citām Bībeles studijām, jābūt patīkamām — tādām, kuras visi gaida ar patiku. Lai mūsu ģimenes studijas tādas būtu, mēs neesam pārāk stingri studēšanas ilguma ziņā. Parasti mēs studējam kādu stundu, bet arī tad, ja mēs varam studēt tikai desmit minūtes, mēs tik un tā to darām. Viens no iemesliem, kāpēc bērni ģimenes studiju uzskata par īpašu notikumu, ir tas, ka mēs uzvedam ainiņas no Bībeles stāstu grāmatas *. Emocionālais iespaids un sapratne, ko bērni iegūst, ir daudz svarīgāki par to, cik rindkopu mēs izstudējam.”
21. Kad vecāki var mācīt savus bērnus?
21 Protams, vecāki var mācīt bērnus ne tikai ģimenes Bībeles studiju laikā. (5. Mozus 6:5—7.) Jehovas liecinieks, kas bija minēts šī raksta sākumā, stāsta: ”Es ļoti labi atceros, kā tētis un es kopā braucām ar velosipēdiem sludināt uz attālām vietām, kas ietilpa mūsu draudzes teritorijā. Esmu pārliecināts, ka tieši vecāku priekšzīme un pastāvīgās pamācības mums palīdzēja izvēlēties pilnas slodzes kalpošanu. Un viņu priekšzīme ir iedarbojusies ļoti spēcīgi. Es arī tagad sludinu tīruma attālākajās vietās.”
22. Ko mēs varam gaidīt no nākotnes, ja mēs esam ”nomodā par sevi pašu un par mācību”?
22 Drīz, tieši īstajā laikā, pienāks tā diena, kad Jēzus sāks izpildīt spriedumu, ko Dievs noteicis pašreizējai sistēmai. Ievērojamie notikumi, kas tad norisināsies, drīz kļūs par vēsturi, bet Jehovas uzticamie kalpi turpinās viņam kalpot, domājot par mūžīgo glābšanu. Ja mēs vēlamies, lai mēs, mūsu bērni un mūsu Bībeles skolnieki būtu starp šiem cilvēkiem, tad paturēsim prātā padomu: ”Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi.” (1. Timotejam 4:16.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 20. rk. Izdevējs Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.
Vai jūs varat paskaidrot?
• Kādai jābūt mūsu nostājai, ņemot vērā to, ka mēs nezinām, kad sāksies Dieva sprieduma izpilde?
• Ko nozīmē būt ”nomodā par mācību”?
• Kā mēs varam palīdzēt skolniekam izveidot draudzību ar Jehovu?
• Kāpēc vecākiem jāvelta laiks bērnu mācīšanai?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Nopietnā un tajā pašā laikā arī atraisītā gaisotnē ir viegli mācīties
[Attēls 18. lpp.]
Ģimenes studijas kļūst interesantākas, ja tajās tiek uzvesti Bībeles notikumi, kā, piemēram, šeit attēlotā tiesa, ko Salamans sprieda divām netiklēm