Vai jūs esat ”pieauguši” kristieši?
Vai jūs esat ”pieauguši” kristieši?
”KAD biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts.” Šos vārdus rakstīja apustulis Pāvils. Visi cilvēki kādreiz ir bijuši bezpalīdzīgi bērni, taču viņi nepaliek tādi uz visiem laikiem. Pāvils turpināja: ”Kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.” (1. Korintiešiem 13:11.)
Arī visi kristieši sākumā ir garīgi bērni. Bet ar laiku ikviens var ”sasniegt vienību Dieva dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru”. (Efeziešiem 4:13.) Pirmajā vēstulē korintiešiem, 14. nodaļas 20. pantā, lasāms pamudinājums: ”Brāļi, netopiet bērni saprašanā, ..saprašanā topiet pieauguši.”
Garīgi nobrieduši, ”pieauguši” kristieši mūsdienās ir svētība Dieva tautai, it īpaši tāpēc, ka ļoti daudz cilvēku tai ir pievienojušies nesen. Garīgā ziņā pieauguši kristieši rada draudzē stabilitāti un labvēlīgi ietekmē draudzes garu.
Fiziski cilvēks aug pats no sevis, turpretī garīgajai izaugsmei ir vajadzīgs laiks, un tā ir panākama vienīgi ar apzinātu piepūli. Tieši tāpēc Pāvila laikā bija kristieši, kas nebija ”devušies pretim pilnībai”, kaut arī bija kalpojuši Dievam jau daudzus gadus. (Ebrejiem 5:12; 6:1.) Kā ir ar jums? Vienalga, vai jūs kalpojat Dievam jau daudzus gadus vai tikai nesen esat sākuši to darīt, būtu labi sevi godīgi pārbaudīt. (2. Korintiešiem 13:5.) Vai jūs var saukt par nobriedušiem jeb ”pieaugušiem” kristiešiem? Un, ja nevar, tad kā par tādiem kļūt?
”Saprašanā.. pieauguši”
Garīgi bērni pavisam viegli ”cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. Tāpēc Pāvils aicināja: ”Būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim viņā, kas ir mūsu galva, proti Kristus.” (Efeziešiem 4:14, 15.) Kā tas ir panākams? Vēstulē ebrejiem, 5. nodaļas 14. pantā, ir teikts: ”Pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti [”kam prāts radināts un izmācīts”, LB-26] izšķirt labu un ļaunu.”
Pievērsiet uzmanību: ”pilngadīgiem” jeb nobriedušiem cilvēkiem prāts ir vingrināts jeb izmācīts, jo viņi ir radinājušies izmantot dzīvē Bībeles principus. Tātad par nobriedušu kristieti nevar kļūt vienā acumirklī, garīgā izaugsme prasa laiku. Taču jūs lielā mērā varat sekmēt savu garīgo izaugsmi, personīgi studējot Bībeli, it īpaši tad, ja pētāt Dieva vārdu dziļumus. Pēdējā laikā Sargtornī ir apskatīti daudzi nopietni jautājumi. Nobrieduši kristieši neatliek šādus rakstus pie malas tikai tāpēc, ka tajos ir ”dažs kas grūti saprotams”. (2. Pētera 3:16.) Gluži otrādi, šāda ”cieta barība” viņiem sagādā patiesu prieku.
Dedzīgi sludinātāji un skolotāji
Jēzus deva saviem mācekļiem norādījumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Arī dedzīga līdzdalība sludināšanā var veicināt jūsu garīgo izaugsmi. Katram kristietim būtu jācenšas piedalīties šajā darbā tik lielā mērā, cik ļauj apstākļi viņa dzīvē. (Mateja 13:23.)
Reizēm ikdienas rūpju dēļ ir ļoti grūti atrast laiku sludināšanai. Tomēr ”cīnoties”, tas ir, pašaizliedzīgi piedaloties sludināšanā, jūs parādāt ”evanģelija” jeb labās vēsts svarīgumu jūsu dzīvē. (Lūkas 13:24; Romiešiem 1:16.) Kristieti, kas tā rīkojas, var uzskatīt par ”paraugu ticīgajiem”. (1. Timotejam 4:12.)
Viņi staigā nevainībā
Tuvoties briedumam nozīmē arī censties saglabāt nevainojamību. Dāvids sacīja vārdus, kas pierakstīti 26. psalma 1. pantā: ”Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā.” Nevainojamība ir morāla skaidrība, krietnums. Tas nenozīmē, ka cilvēks nekad nekļūdās. Arī Dāvids vairākas reizes nopietni sagrēkoja, bet, tā kā viņš uzklausīja aizrādījumus un laboja savu rīcību, kļuva redzams, ka viņa sirdī joprojām ir patiesa mīlestība pret Dievu Jehovu. (Psalms 26:2, 3, 6, 8, 11.) Nevainojamība ir saistīta ar nedalītu padevību, kas nāk no sirds. Dāvids sacīja savam dēlam Salamanam: ”Atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu.” (1. Laiku 28:9.)
Cilvēks, kas saglabā nevainojamību, ”nav no pasaules” — viņš neiesaistās politikā un karos starp tautām. (Jāņa 17:16.) Ir jāvairās arī no morālā ziņā nepieņemamas rīcības — netiklības, laulības pārkāpšanas un narkotiku lietošanas. (Galatiešiem 5:19—21.) Taču saglabāt nevainojamību nozīmē kaut ko vairāk. Salamans brīdināja: ”Indīgas mušas sasmacē un saraudzē ziežu maisītāja eļļu; tā arī mazliet neprātības samaitā gudrības vērtību.” (Salamans Mācītājs 10:1.) Pat ”mazliet neprātības”, piemēram, nepiedienīgi joki vai flirts ar pretējā dzimuma pārstāvi, var sabojāt tāda cilvēka reputāciju, kurš pazīstams ar savas ”gudrības vērtību”. (Ījaba 31:1.) Tāpēc aplieciniet savu briedumu, cenšoties izturēties priekšzīmīgi visās situācijās, un vairieties pat no ”ļaunuma ēnas”! (1. Tesaloniķiešiem 5:22, JD.)
Viņi ir lojāli
Garīgi pieaudzis kristietis ir lojāls. Vēstulē efeziešiem, 4. nodaļas 24. pantā, apustulis Pāvils raksta, ka kristiešiem ”jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā”. Grieķu rakstos oriģinālvalodas vārds, kas šeit tulkots ar vārdu ”svētumā”, ietver domu par lojalitāti, taisnīgumu, godbijību. Lojāls cilvēks ir dievbijīgs, viņš rūpīgi pilda visus savus pienākumus pret Dievu.
Kā jūs varat attīstīt šādu lojalitāti? Jūs to varat darīt, piemēram, sadarbojoties ar savas draudzes vecākajiem. (Ebrejiem 13:17.) Nobrieduši kristieši atzīst, ka par kristiešu draudzes Galvu ir iecelts Kristus, un ir lojāli pret tiem, kam ir uzdots ”ganīt Dieva draudzi”. (Apustuļu darbi 20:28.) Būtu ļoti nepareizi apstrīdēt vai graut draudzes vecāko autoritāti. Tāpat ir jābūt lojāliem pret ”uzticīgo un gudro kalpu” un pret iekārtojumu, kas tiek izmantots, lai izdalītu garīgo ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45.) Vienmēr izlasiet un lieciet lietā informāciju, kas atrodama žurnālā Sargtornis un ar to saistītās publikācijās.
Par mīlestību liecina jūsu rīcība
Pāvils rakstīja kristiešiem Tesalonikā: ”Jūsu visu savstarpējā mīlestība kļūst pilnīgāka pie ikviena no jums.” (2. Tesaloniķiešiem 1:3.) Mīlestības padziļināšana ir sevišķi svarīga garīgās izaugsmes sastāvdaļa. Jēzus teica vārdus, kas lasāmi Jāņa evaņģēlija 13. nodaļas 35. pantā: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Šī brālīgā mīlestība nav balstīta tikai uz emocijām. Kādā Bībeles vārdnīcā norādīts: ”Mīlestību var pazīt tikai pēc darbiem, ko tā liek veikt.” (Vine’s Expository Dictionary of Old and New Testament Words.) Tātad šajā ziņā jūs varat doties pretim pilnībai, ļaujot, lai mīlestība izpaužas darbībā.
Piemēram, Vēstulē romiešiem, 15. nodaļas 7. pantā, ir teikts: ”Pieņemiet cits citu.” (LB-65r.) Viens veids, kā apliecināt mīlestību, ir sasveicināties ar ticības biedriem un interesentiem pirms draudzes sapulcēm, darot to sirsnīgi un ar prieku. Iepazīstieties ar viņiem personiski, interesējieties par citiem. (Filipiešiem 2:4.) Varbūt jūs varat parādīt viesmīlību un uzaicināt dažādus cilvēkus pie sevis ciemos. (Apustuļu darbi 16:14, 15.) Citu cilvēku nepilnības reizēm var pārbaudīt jūsu mīlestības dziļumu, bet, mācoties tās ”panest mīlestībā”, jūs apliecināt, ka kļūstat ”pieauguši”. (Efeziešiem 4:2.)
Izmantot savus līdzekļus patiesās pielūgsmes labā
Senatnē ne visi cilvēki, kas piederēja pie Dieva tautas, pildīja savu pienākumu atbalstīt Jehovas templi. Tāpēc Dievs sūtīja praviešus, piemēram, Hagaju un Maleahiju, kas skubināja tautu mainīt savu attieksmi. (Hagaja 1:2—6; Maleahija 3:10.) Mūsdienās nobrieduši kristieši ar prieku izmanto savus līdzekļus, lai atbalstītu Jehovas pielūgsmi. Centieties rīkoties tāpat un, ņemot vērā 1. vēstulē korintiešiem, 16. nodaļas 1. un 2. pantā (JD), minēto principu, regulāri ”atlieciet” kādu naudas summu, ko ziedot draudzei un Jehovas liecinieku pasaules mēroga darbam. Dieva Rakstos ir apsolīts: ”Kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.” (2. Korintiešiem 9:6.)
Neaizmirstiet arī to, kas vēl ir jūsu rīcībā, piemēram, laiku un spēkus. Centieties pareizi ”izmantot laiku”, atsakoties no mazāk svarīgām nodarbībām. (Efeziešiem 5:15, 16; Filipiešiem 1:10.) Mācieties izmantot laiku efektīvāk — tādā gadījumā jums varbūt izdosies piedalīties Valstības zāles celtniecībā vai kādā citā līdzīgā darbā, kas sekmē Jehovas pielūgsmi. Šādā veidā izmantojot to, kas jums ir, jūs apliecināt, ka kļūstat par ”pieaugušiem” kristiešiem.
Dodieties pretim pilnībai!
Cilvēki, kam patīk studēt un kas ir zinoši, kas dedzīgi sludina, saglabā nevainojamību, kas ir lojāli, parāda citiem mīlestību un labprāt gan ar saviem spēkiem, gan līdzekļiem atbalsta Valstības darbu, patiešām ir liela svētība. To saprazdams, apustulis Pāvils mudināja: ”Atstājuši Kristus mācības sākumu, dosimies pretim pilnībai.” (Ebrejiem 6:1.)
Vai jūs esat garīgā ziņā pieauguši, nobrieduši kristieši? Vai arī jūs vēl aizvien kaut kādā mērā līdzināties garīgiem bērniem? (Ebrejiem 5:13.) Jebkurā gadījumā — esiet apņēmības pilni personīgi studēt Bībeli, sludināt un paust mīlestību saviem brāļiem. Ņemiet vērā padomus un pamācības, ko izsaka nobrieduši kristieši. (Salamana Pamācības 8:33.) Pildiet visus kristiešu pienākumus. Ar laiku, ja būsiet centīgi, arī jūs varat ”sasniegt vienību Dieva dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru”. (Efeziešiem 4:13.)
[Izceltais teksts 27. lpp.]
Garīgā ziņā pieauguši kristieši rada draudzē stabilitāti. Viņi labvēlīgi ietekmē draudzes garu
[Attēli 29. lpp.]
Nobrieduši kristieši veicina patīkamu gaisotni draudzē, interesēdamies par citiem