Vienīgais veids, kā izskaust naidu

”Nav naida bez bailēm. [..] Mēs ienīstam to, no kā baidāmies, un tāpēc, kur ir naids, turpat tuvumā slēpjas arī bailes.” (SIRILS KONOLIJS, LITERATŪRAS KRITIĶIS UN REDAKTORS.)

DAUDZI sociologi uzskata, ka naids sakņojas dziļi cilvēka zemapziņā. ”Varētu būt, ka liela daļa naida mūsos ir ieprogrammēta” un līdz ar to ir cilvēka dabas neatņemama sastāvdaļa, sacīja kāds politologs.

Ir saprotams, kāpēc tie, kas pētī cilvēka dabu, ir nonākuši pie šādiem secinājumiem. Viņi var pētīt vienīgi cilvēkus, kas ir dzimuši ”noziedzībā” un ”grēkos”, kā uz to norādīts Dieva iedvesmotajos Rakstos — Bībelē. (Psalms 51:7, LB-26.) Pirms vairākiem tūkstošiem gadu novērtēdams nepilnīgo cilvēci, arī pats Radītājs ”redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ikdienas vērsās uz ļaunu”. (1. Mozus 6:5.)

Aizspriedumu, diskriminācijas un to radītā naida cēlonis ir meklējams cilvēku iedzimtajā nepilnībā un savtīgumā. (5. Mozus 32:5.) Diemžēl neviena cilvēku organizācija vai valdība, lai kāda būtu tās politika, nespēj ar likumu izmainīt cilvēka sirdi. Ārzemju korespondente Džoena Makgirija sacīja: ”Nekādam ”pasaules policistam”, lai cik tas būtu varens, nav pa spēkam izskaust naidu, kura dēļ Bosnija, Somālija, Libērija, Kašmira un Kaukāzs mirkst asinīs.”

Bet, pirms sākam meklēt risinājumus, mums būtu jāsaprot, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki cits citu nīst.

Naids, kas ceļas no bailēm

Naids mēdz izpausties visdažādākajā veidā un pieņemt visdažādākās formas. To ir labi rezumējis Endrū Salivans: ”Ir naids, kas baidās, un naids, kas pauž vienīgi nicināšanu; ir naids, kas pauž spēku, un naids, kas ceļas no bezspēcības; ir atriebība, un ir naids, kas sakņojas skaudībā. [..] Ir apspiedēja naids, un  ir upura naids. Ir naids, kas klusi gruzd, un naids, kas izdziest. Ir naids, kas eksplodē, un naids, kas tā arī nekad neizlaužas uz āru.”

Nav šaubu, ka daudzos gadījumos naida motivētu konfliktu cēloņi ir sociāli un ekonomiski. Dziļi aizspriedumi un naida uzliesmojumi īpaši bieži ir novērojami vietās, kur pārticībā dzīvo tikai neliela daļa cilvēku. Tāpat naids pastāv tur, kur kaut kādas sabiedrības daļas dzīves līmeni apdraud ārzemnieku pieplūdums.

Daži varbūt uzskata, ka šie jaunatnācēji radīs konkurenci darba tirgū, būdami gatavi strādāt par zemāku samaksu, vai izraisīs īpašuma cenu krišanos. Tas, vai šīs bažas ir pamatotas vai ne, ir cits jautājums. Bailes ciest materiālus zaudējumus un pieredzēt, ka pazeminās dzīves līmenis, ir spēcīgs faktors, kas rada aizspriedumus un naidu.

Kāds ir pirmais solis pretī naida izskaušanai? Tā ir attieksmes maiņa.

Attieksmes maiņa

”Reālas izmaiņas var panākt vienīgi tad, ja paši cilvēki to vēlas,” rakstīja Dž. Makgirija. Bet kā pavērst cilvēku gribu vēlamajā virzienā? Kā liecina pieredze, visspēcīgākā, pamudinošākā un noturīgākā ietekme pret naida rašanos nāk no Dieva Rakstiem — Bībeles. Tas ir tāpēc, ka ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis”. (Ebrejiem 4:12.)

 Protams, atbrīvošanās no aizspriedumiem un naida nenotiek ne vienā mirklī, ne arī bez kādas piepūles. Tomēr atbrīvoties no šīm negatīvajām jūtām ir iespējams. Jēzus, kas vislabāk prata ietekmēt cilvēku sirdi un atmodināt viņu sirdsapziņu, spēja pamudināt cilvēkus mainīties. Miljoniem cilvēku ir pieņēmuši Jēzus Kristus gudro padomu: ”Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mateja 5:44.)

Jēzus rīkojās saskaņā ar savām mācībām un savu tuvāko draugu lokā iekļāva arī Mateju — kādreizējo nodokļu iekasētāju, cilvēku, kuru jūdu sabiedrība ienīda un nicināja. (Mateja 9:9; 11:19.) Turklāt Jēzus aizsāka tīrās pielūgsmes ceļu, ko ar laiku sāka iet tūkstošiem nejūdu, kurus jūdi bija atstūmuši un nīduši. (Galatiešiem 3:28.) Par Jēzus Kristus sekotājiem kļuva cilvēki no visas tolaik zināmās pasaules. (Apustuļu darbi 10:34, 35.) Šie cilvēki bija pazīstami ar savu sirsnīgo mīlestību. (Jāņa 13:35.) Kad naida pārņemts ļaužu pūlis nomētāja ar akmeņiem Jēzus mācekli Stefanu, viņa pēdējie vārdi bija: ”Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” Stefans vēlēja labu cilvēkiem, kas viņu ienīda. (Apustuļu darbi 6:8—14; 7:54—60.)

Arī mūsdienās patiesie kristieši uzklausa Jēzus padomu darīt labu ne tikai saviem kristīgajiem brāļiem, bet pat tiem, kas viņus ienīst. (Galatiešiem 6:10.) Viņi visiem spēkiem cenšas nepadoties naidam. Apzinādamies, cik spēcīga ir ietekme, kas varētu viņos izraisīt naidu, viņi cenšas tai pretoties, attīstot mīlestību. Kā ir teicis kāds senatnes gudrais, ”Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus”. (Salamana Pamācības 10:12.)

Apustulis Jānis rakstīja: ”Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.” (1. Jāņa 3:15.) Jehovas liecinieki turas pie šī uzskata. Lai gan viņiem ir dažāda izcelsme, viņi ir nākuši no dažādām kultūrām, piederējuši pie dažādām reliģijām un atbalstījuši atšķirīgus politiskos uzskatus, tagad viņi ir apvienoti vienā pasaules mēroga brālībā, kur nav vietas naidam. (Skatīt ielogojumus.)

Naids tiks izskausts!

Taču kāds varētu iebilst: ”Tas ir ļoti labi, ka šo cilvēku starpā naida nav, bet tas neatrisina naida problēmu visas pasaules mērogā.” Tas tiesa — pat ja cilvēks netur sevī naidu, viņš  joprojām var kļūt par naida upuri. Tāpēc pilnīgu šīs problēmas risinājumu var nodrošināt vienīgi Dievs.

Dievs ir nolēmis drīzumā izdeldēt naidu, neatstājot no tā itin nekā. Tas notiks, valdot debesu valdībai, par kuru Jēzus mums mācīja lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.)

Kad Dievs būs pilnībā atbildējis uz šo lūgšanu, naidu veicinoši apstākļi vairs neeksistēs. Situācijas, kas cilvēkus provocē uz naidu, būs likvidētas. Propaganda, izglītības trūkums un aizspriedumi tiks aizstāti ar zināšanām, patiesību un taisnīgumu. Tad Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:1—4.)

Bet tagad — vēl labākas ziņas! Pastāv neapstrīdami pierādījumi, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”. Tāpēc mēs varam būt droši, ka ļoti drīz ieraudzīsim, kā no zemes pazudīs naids. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r; Mateja 24:3—14.) Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē valdīs neviltotas brālības gars, jo cilvēki būs atguvuši pilnību. (Lūkas 23:43; 2. Pētera 3:13.)

Taču jums nav jāgaida, lai izjustu, ko nozīmē patiesa brālība. Kā parāda ielogojumos minētie gadījumi, ir miljoniem cilvēku, kas netur sevī naidu, bet, gluži pretēji, attīsta īstu kristīgu mīlestību. Mēs aicinām arī jūs pievienoties šai mīlošo brāļu saimei.

[Papildmateriāls 5. lpp.]

”Ko būtu darījis Jēzus?”

Kādā Teksasas (ASV) lauku rajonā 1998. gada jūnijā trīs baltie vīrieši uzbruka melnajam vīrietim, vārdā Džeimss Bērds jaunākais. Uzbrucēji viņu aizveda uz attālu, vientuļu vietu, piekāva un saķēdēja kopā vīrieša kājas. Tad tie piesēja viņu pie pikapa un vilka pa ceļu 5 kilometrus, līdz viņš atsitās pret betona caurteku. Tas tika nodēvēts par šausmīgāko naida motivēto noziegumu pēdējos desmit gados.

Trīs Džeimsa Bērda māsas ir Jehovas liecinieces. Kāda ir viņu attieksme pret cilvēkiem, kas pastrādāja šo drausmīgo noziegumu? Kopīgā paziņojumā viņas sacīja: ”Apziņa, ka tuvinieks ir ticis spīdzināts un nolinčots, rada skaudras sāpes un liela zaudējuma sajūtu. Kā var reaģēt uz šādu nežēlību? Doma par atmaksu vai naidpilnas propagandas izvēršanu mums nekad nav nākusi prātā. Mēs domājām: ”Ko būtu darījis Jēzus? Kāda būtu bijusi viņa reakcija?” Atbilde bija skaidrāka par skaidru. Viss, ko darītu Jēzus, paustu mieru un cerību.”

Viena no Rakstu vietām, kas palīdzēja viņām nepieļaut, ka viņas pārņemtu naids, bija Romiešiem 12:17—19. Šajos pantos apustulis Pāvils rakstīja: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.. Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.” (LB-65r.)

Viņas turpināja: ”Kā ir reālistiski atzīts mūsu publikācijās, reizēm nākas saskarties ar tik kliedzošu netaisnību un briesmīgiem noziegumiem, ka nevar vainīgajam vienkārši pateikt: ”Es tev piedodu,” — un vairs par to nedomāt. Iespējams, vienīgais, ko cilvēks tādā situācijā var darīt, ir piedot tajā nozīmē, ka viņš atbrīvojas no aizvainojuma, kas pretējā gadījumā postoši ietekmētu viņa fizisko vai psihisko veselību un traucētu dzīvot tālāk.” Šis gadījums skaidri liecina par Bībeles spēju pasargāt cilvēkus, lai viņos neiesakņotos naids.

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Naids, kas pāraug draudzībā

Pēdējos gados tūkstošiem imigrantu ir ieplūduši Grieķijā darba meklējumos. Taču, pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem, kļūst arvien grūtāk atrast darbu, un tāpēc darba tirgū saasinās konkurence. Tas savukārt rada dziļu naidu dažādu etnisko grupu starpā. Raksturīgs piemērs ir sāncensība starp imigrantiem no Albānijas un Bulgārijas. Daudzos Grieķijas rajonos šo tautību pārstāvju starpā pastāv sīva konkurence.

Peloponēsas ziemeļaustrumos Kiato pilsētā kāda bulgāru ģimene un kāds albānis sāka studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un savstarpēji iepazinās. Bībeles principu izmantošana viņiem palīdzēja atbrīvoties no naida, kāds bieži valda šo tautību pārstāvju starpā, un kļūt par labiem draugiem. Bulgārs Ivans pat palīdzēja albānim, kura vārds ir Lūliss, atrast dzīvokli netālu no savām mājām. Viņu ģimenes bieži dalās pārtikā un nedaudzajās citās lietās, kas tām pieder. Abi vīrieši tagad ir kristīti Jehovas liecinieki un regulāri sadarbojas labās vēsts sludināšanā. Nav nemaz jāpiebilst, ka šī kristiešu draudzība kaimiņiem nav palikusi nepamanīta.

[Attēls 7. lpp.]

Valdot Dieva Valstībai, naids visā zemē tiks pilnībā likvidēts