Lasītāju jautājumi

Kā rīkoties uzticīgai kristietei, ja vīrs ir iesācis laulības šķiršanu, bet viņa tam nepiekrīt?

Iedibinot laulību, Dievs teica, ka vīram un sievai ir jāturas cieši kopā. (1. Mozus 2:18—24.) Vēlāk cilvēki kļuva nepilnīgi, un tāpēc daudzās ģimenēs ir problēmas, taču Dievs joprojām vēlas, lai dzīvesbiedri cieši turētos kopā. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Laulātiem es pavēlu, tomēr ne es, bet tas Kungs: sievai nešķirties no vīra, un ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai, vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu.” (1. Korintiešiem 7:10, 11.)

Šie vārdi apliecina, ka reizēm tomēr kāds nolemj aiziet no sava dzīvesbiedra. Piemēram, Pāvils norādīja, ka tādā gadījumā, ja viens no dzīvesbiedriem atstāj otru, viņiem abiem ”jāpaliek neprecētiem”. Kāpēc viņš tā varēja teikt? Lai gan vīrs un sieva dzīvo šķirti, Dieva acīs viņi joprojām ir viens ar otru saistīti. Pāvils balstījās uz principu, ko Jēzus bija noteicis kristiešiem attiecībā uz laulību: ”Kas no savas sievas šķiŗas, ja ne nešķīstības [grieķiski porneia] dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību.” (Mateja 19:9.) Vienīgais iemesls, kas saskaņā ar Rakstiem ļauj saraut laulības saites, ir ”nešķīstība” jeb netikla rīcība. Acīmredzot Pāvila minētajā gadījumā neviens no dzīvesbiedriem nebija rīkojies netikli, tāpēc, raugoties no Dieva viedokļa, viņu laulība nebeidzās, kad viņi sāka dzīvot atsevišķi.

Tālāk Pāvils runā par situāciju, kad patiesajam kristietim ir neticīgs dzīvesbiedrs. Pievērsiet uzmanību Pāvila norādījumam: ”Ja neticīgais šķiŗas, lai tas šķiŗas; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis.” (1. Korintiešiem 7:12—16.) Ko uzticīga sieva var darīt, ja viņas neticīgais vīrs ir viņu atstājis un vēlas oficiāli šķirt laulību?

Varbūt kristiete vēlas, lai vīrs dzīvotu kopā ar viņu. Iespējams, viņa joprojām mīl savu vīru un apzinās viņu abu emocionālās un seksuālās vajadzības, tāpat gan viņai, gan, iespējams, viņu nepilngadīgajiem bērniem ir nepieciešams materiāls atbalsts. Sieva varbūt pat cer, ka ar laiku vīrs kļūs ticīgs un tiks izglābts. Tomēr, ja vīrs ir sācis rīkoties, lai izbeigtu viņu laulību (uz Rakstiem nepamatota iemesla dēļ), sieva, saskaņā ar Pāvila teikto, var ļaut, ”lai tas šķiŗas”. Tas pats princips attiecas uz situācijām, kad ticīgs vīrs ignorē Dieva viedokli par laulību un atstāj sievu.

Tomēr šādā gadījumā kristietei būtu jāpadomā par savu un bērnu tiesību aizsardzību. Kāpēc tas būtu jādara? Tāpēc, ka viņa noteikti vēlas arī turpmāk audzināt savus bērnus, ar mīlestību gādājot par tiem, rūpējoties par bērnu tikumisko audzināšanu un palīdzot tiem attīstīt ticību, kas balstās uz labajām Bībeles mācībām. (2. Timotejam 3:15.) Laulības šķiršana varētu apdraudēt viņas tiesības. Lai tiktu aizsargātas viņas tiesības audzināt bērnus un tiktu panākts, ka vīram materiāli jāatbalsta ģimene, ko viņš pamet, kristietei jāparūpējas par pienācīgu pārstāvību tiesā. Dažās valstīs sieviete, kas nepiekrīt laulības šķiršanai, var parakstīt juridiskus dokumentus, kuros norādīts, kas tiek iecelts par bērnu aizbildni un kā risināmi finansiālie jautājumi, bet nav nekādas norādes uz to, ka sieviete ir ar mieru šķirt laulību. Citās valstīs no dokumentu formulējuma izsecināms, ka sieviete piekrīt laulības šķiršanai, tāpēc gadījumā, kad vīrs ir pārkāpis laulību, šādu dokumentu parakstīšana nozīmē, ka sieva atsakās no vīra.

Lielākā daļa draudzes locekļu un citu cilvēku nezinās visas laulības šķiršanas detaļas, piemēram, to, vai tā tika šķirta, pamatojoties uz Rakstos minēto iemeslu. Tāpēc būtu labi, ja kristiete jau laicīgi visus faktus (vēlams rakstiski) darītu zināmus vadošajam pārraugam un vēl vienam draudzes vecākajam. Tādā veidā būtu pieejama precīza informācija, ja vēlāk rastos kādi jautājumi.

Padomāsim vēlreiz par Jēzus vārdiem: ”Kas no savas sievas šķiŗas, ja ne nešķīstības dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību.” Ja vīrs ir kļuvis neuzticīgs, bet vēlas saglabāt laulību, sievai (Jēzus minētajā piemērā viņa ir nevainīgā puse) ir jāizlemj, vai piedot vīram un arī turpmāk dzīvot  kopā ar viņu vai atraidīt. Ja sieva ir gatava piedot un turpina dzīvot kopā ar savu likumīgo vīru, viņa nepārkāpj morāles normas. (Hozejas 1:1—3; 3:1—3.)

Var būt gadījumi, kad laulību vēlas šķirt neuzticīgais vīrs, bet sieva ir gatava piedot un cer, ka vīrs atgriezīsies pie viņas. Balstoties uz savas sirdsapziņas spriedumiem un ņemot vērā visus apstākļus, sievai ir jāpieņem personisks lēmums — piekrist vīra prasībai šķirt laulību vai ne. Dažviet sievietei, kas tam nepiekrīt, ir iespējams parakstīt dokumentus, kuros noteikts, kas tiek iecelts par bērnu aizbildni un kā kārtojami finansiālie jautājumi, bet nav nekādas norādes uz to, ka sieva ir ar mieru šķirt laulību. Šādu dokumentu parakstīšana pati par sevi nenozīmē, ka viņa atsakās no vīra. Savukārt citās zemēs sievietei, kas nepiekrīt laulības savienības izbeigšanai, var pieprasīt parakstīt dokumentus, kuru saturs liecina par viņas piekrišanu laulības šķiršanai; šādu dokumentu parakstīšana nepārprotami nozīmētu, ka viņa atraida neuzticīgo vīru.

Lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, arī šādās situācijās kristietei būtu ieteicams nodot draudzes pārstāvjiem vēstuli, kurā būtu pateikts, kas ir darīts un kāpēc. Kristiete varētu norādīt, ka viņa ir paziņojusi vīram par savu gatavību piedot un arī turpmāk būt viņa sieva. Tas nozīmētu, ka laulība tiek šķirta pret viņas gribu — viņa joprojām ir gatava piedot un neatsakās no vīra. Ja viņa šādi ir darījusi zināmu savu vēlēšanos piedot un palikt precēta, tad, parakstīdama dokumentus, kuros ir tikai noteikts, kā risināmi finansiālie jautājumi un pie kā paliek bērni, viņa neatsakās no vīra. *

Tā kā sieva ir skaidri apliecinājusi savu gatavību piedot arī pēc šķiršanās, ne viņa, ne viņas vīrs nav tiesīgs precēties ar kādu citu. Ja dzīvesbiedre, kuras piedāvājums piedot tiek noraidīts, vēlāk nolemj atteikties no vīra viņa netiklības dēļ, viņi abi kļūst brīvi. Jēzus paskaidroja, ka nevainīgajam dzīvesbiedram ir tiesības pieņemt šādu lēmumu. (Mateja 5:32; 19:9; Lūkas 16:18.)

[Zemsvītras piezīme]