Kļūstiet pilnīgi un stipri pārliecībā!

”Īsts meistardarbs!”

JAU savas darbības sākumā mūsdienu Jehovas liecinieki ir pievērsuši lielu uzmanību vienam no Jēzus Kristus pravietojumiem: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Kad tuvojās 1914. gads — ”pēdējo dienu” sākums —, Bībeles pētnieki, kā tolaik bija pazīstami Jehovas liecinieki, uzsāka kādu īpašu izglītības programmu visā pasaulē. (2. Timotejam 3:1, LB-65r.)

Lai pasludinātu labo vēsti visā pasaulē, šie Jehovas kalpi izvēlējās kādu metodi, kas bija gan jauna, gan iespaidīga. Lai uzzinātu vairāk par šiem notikumiem, mums domās būtu jāpārceļas uz 20. gadsimta sākumu.

Jauns labās vēsts sludināšanas veids

Ir 1914. gada janvāris. Ņujorka. Iedomājieties, ka jūs sēžat tumšā, lielā zālē ar milzīgu kinoekrānu. Uz ekrāna parādās kāds frakā ģērbies vīrietis ar sirmiem matiem. Pirms tam jūs jau esat redzējis mēmās kinofilmas, bet ekrānā redzamais vīrietis runā. Jūs varat dzirdēt, ko viņš saka! Tas ir kaut kas jauns! Un arī viņa stāstītais ir pārsteidzošs. Ekrānā redzamais vīrietis ir Čārlzs Teizs Rasels, Sargtorņa biedrības pirmais prezidents, un tikko aprakstītā aina ir sākums filmai un diapozitīvu sērijai, kuras nosaukums ir ”Fotodrāma par radīšanu”.

Pirms kāda laika Č. Rasels bija sapratis, ka kinofilmas var būt ļoti noderīgas plašu cilvēku masu informēšanai. Tāpēc 1912. gadā viņš sāka strādāt pie ”Fotodrāmas par radīšanu”. Galu galā tika izveidota astoņas stundas gara filma un diapozitīvu sērija, kas bija daļēji krāsaina un vēl bija papildināta ar skaņu.

”Fotodrāma par radīšanu” bija veidota četrās sērijās, kas skatītājus iepazīstināja ar radīšanas darbiem, cilvēces vēsturi un to, kā Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās Dievs Jehova izpildīs savu nodomu attiecībā uz Zemi un cilvēci. Paies vēl vairāki gadi, līdz tos pašus tehniskos paņēmienus atmaksāsies izmantot komerciāliem nolūkiem. Bet ”Fotodrāmu par radīšanu” redzēja miljoniem cilvēku par velti!

Rūpīgi tika izvēlēts muzikālais pavadījums, kā arī tika sagatavotas 96 ar patafonu atskaņojamas runas. Tika izgatavoti diapozitīvi, kuros bija attēloti klasiskās mākslas darbi par pasaules vēsturi. Tāpat bija jāuzzīmē simtiem jaunu attēlu un skiču. Ārkārtīgi precīzs roku darbs bija vajadzīgs, lai izkrāsotu daļu diapozitīvu un atsevišķas filmas daļas. Un tas  viss tika paveikts daudzas reizes, un ar laiku bija gatavi 20 pilni komplekti, katrā pa četrām sērijām. Tā bija iespējams demonstrēt ”Fotodrāmu par radīšanu” 80 dažādās pilsētās vienlaicīgi!

Skaņa!

Kas vēl notika demonstrēšanas laikā? Bībeles pētniece Alise Hofmane stāsta: ”Kad filmas sākumā parādās brālis Rasels un viņa lūpas sāk kustēties, tiek iedarbināts patafons.., un tad atskan viņa balss.”

Zola Hofmane stāsta, kā viņu iespaidoja ar lēnfilmēšanas paņēmienu uzņemtā epizode: ”Aiz izbrīna es nevarēju ne acis atraut no ekrāna, kad rādīja filmas daļu par radīšanas dienām. Mūsu pašu acu priekšā pamazām atplauka lilijas!”

Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Karls Kleins, kam ļoti tuva ir mūzika, piebilst: ”Pavadījums, kas tika izvēlēts attēlu demonstrēšanai, bija tiešām lielisks, piemēram, ”Narciss” un ”Humoreska”.”

Bet ne viss vienmēr ritēja ideāli gludi. ”Dažreiz bija arī smieklīgi atgadījumi,” atceras Kleitons Vudvērts jaunākais. ”Kādu reizi, kad tika atskaņots teksts ”Laidies savos kalnos līdzīgi putnam”, uz ekrāna tika parādīts milzīgs gigantozaurs — pirmsplūdu milzenis.”

Vēlāk tika izgatavotas divas saīsinātas ”Fotodrāmas par radīšanu” versijas ar kopīgu nosaukumu ”Heirēka”. (Skat. ielogojumu.) Vienā variantā bija iekļautas lekcijas un mūzika. Savukārt otrā bija gan skaņu ieraksti, gan diapozitīvi. Lai gan ”Heirēkā” nebija iekļauta kinofilma, mazās pilsētās un lauku rajonos, kur tā tika rādīta, ”Heirēkai” bija lieli panākumi.

Plaši pavēstīta labā vēsts

1914. gadā ”Fotodrāmu par radīšanu” bija noskatījušies vairāk nekā 9 000 000 cilvēku Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā. Lai gan tajā laikā Bībeles pētnieku skaits nebija liels, viņi bija pilni apņēmības pavēstīt labo vēsti ar šo jauno palīglīdzekli. Daudzi no viņiem ar prieku ziedoja līdzekļus, lai noīrētu demonstrēšanai piemērotas telpas. ”Fotodrāma par radīšanu” palīdzēja ļoti daudziem cilvēkiem uzzināt par Dieva Rakstiem un viņa nodomiem.

Lūk, ko Č. Raselam rakstīja kāds cilvēks: ”Mana dzīve lielā mērā izmainījās pēc tam, kad es noskatījos jūsu ”Fotodrāmu par radīšanu”. Jāatzīst, ka manas Bībeles zināšanas pieauga ļoti strauji.” Kāda sieviete pēc tās noskatīšanās rakstīja: ”Es gandrīz biju ierauta neticības atvarā, bet visu izmainīja ”Fotodrāma par radīšanu”, ko es redzēju pagājušajā vasarā. [..] Es esmu ieguvusi to mieru, ko pasaule nevar dot, un es ne par kādām bagātībām nešķirtos no tā.”

Demetrijs Papageorge, biedrības galvenās pārvaldes ilggadējs darbinieks, izteicās: ”Ja mēs ņemam vērā Bībeles pētnieku nelielo skaitu un samērā nelielos finansu līdzekļus, ”Fotodrāma par radīšanu” bija īsts meistardarbs. Šo visu darbu tiešām atbalstīja Jehovas gars!”

[Papildmateriāls/Attēli 8., 9. lpp.]

”Heirēka”

Astoņus mēnešus pēc ”Fotodrāmas par radīšanu” pirmizrādes Sargtorņa biedrība nolēma, ka ir vajadzīgs izveidot saīsinātu ”Fotodrāmas” versiju — ”Heirēka”. ”Fotodrāmu par radīšanu” turpināja demonstrēt lielākajās pilsētās, savukārt ar ”Heirēkas” palīdzību to pašu pamatinformāciju varēja nodot lauku apdzīvotās vietās. Par vienu no ”Heirēkas” variantiem tika teikts, ka tas ”māsām dod vienreizēju iespēju” sludināt, jo skaņu ierakstu kaste sver tikai 14 kilogramus. Protams, lai tos varētu atskaņot, bija jānes arī patafons.