Vai Jēzus ir augšāmcēlies?

”Es jums teikšu atklāti: mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jēzus ir dzīvojis.., bet to, ka Dievs viņu piecēlis no mirušajiem, mēs nevaram apgalvot ar tādu pašu pārliecību.” Šie vārdi pieder Kenterberijas arhibīskapam — augstai anglikāņu baznīcas amatpersonai.

KRISTIEŠU apustulim Pāvilam šajā jautājumā bija daudz noteiktāks viedoklis. Pirmajā vēstulē Korintas kristiešiem viņš rakstīja: ”Es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem, un ka viņš aprakts, un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem.” (1. Korintiešiem 15:3, 4.)

Tieši ticība Jēzus Kristus augšāmcelšanai bija tā, kas viņa mācekļus mudināja sludināt labo vēsti ”visai radībai apakš debesīm”, tas ir, visiem cilvēkiem, kas dzīvoja grieķu un romiešu pasaulē. (Kolosiešiem 1:23.) Var nešauboties teikt, ka Jēzus augšāmcelšana ir kristīgās ticības pamatu pamats.

Tomēr ziņa par Jēzus augšāmcelšanos jau no paša sākuma tika uztverta ar šaubām un neticību. Lielākā daļa ebreju vēsti, ko sludināja Jēzus sekotāji, uzskatīja par zaimošanu, jo viņiem Jēzus bija nevis Mesija, bet ar nāvi sodīts noziedznieks. Savukārt augstu izglītotajiem grieķiem, kas uzskatīja, ka dvēsele ir nemirstīga, pati augšāmcelšanas ideja šķita absolūti nepieņemama. (Apustuļu darbi 17:32—34.)

Šaubas un neticība mūsdienās

Pēdējā laikā vairāki zinātnieki, kas sevi uzskata par kristiešiem, ir izraisījuši asas debates, izdodot grāmatas un publicējot rakstus, kuros Jēzus augšāmcelšana tiek saukta par izdomājumu. Zinātnieki, kas meklē ”vēsturisko Jēzu”, apgalvo, ka evaņģēlistu stāsti par tukšo kapu un Jēzus parādīšanos cilvēkiem ir izdomāti daudzus gadus pēc Jēzus nāves, lai pamatotu mācību par viņa varu debesīs.

Piemēram, Jaunās derības profesors Gerds Līdemanis savā grāmatā Kas īstenībā notika ar Jēzu. Vēsturisks augšāmcelšanās traktējums * raksta, ka Jēzus augšāmcelšanās ir ”tukša formula”, kas cilvēkam ar ”zinātnisku pasaules uzskatu” nav pieņemama.

 Profesors Līdemanis uzskata, ka apustulis Pēteris redzēja nevis augšāmcelto Kristu, bet vīziju, kas apustulim parādījās tāpēc, ka viņu bija satriekušas lielas bēdas un mocīja vainas apziņa par atteikšanos no Jēzus. Bet Jēzus parādīšanās vairāk nekā 500 ticīgajiem, kā apgalvo profesors Līdemanis, bijis ”masveida ekstāzes” gadījums. (1. Korintiešiem 15:5, 6.) Tāpat kā profesors Līdemanis, daudzi pētnieki apgalvo, ka ziņas par Jēzus augšāmcelšanos, kas lasāmas Bībelē, nav nekas vairāk kā dažu cilvēku subjektīvie iespaidi, kas mācekļos izraisīja garīgu pacēlumu un dedzīgu vēlēšanos sludināt.

Cilvēkus parasti maz interesē zinātnieku strīdi par šiem jautājumiem. Tomēr Jēzus augšāmcelšana neapšaubāmi ir jautājums, kuru būtu labi noskaidrot. Ja Jēzus nav piecelts no mirušajiem, kristīgā ticība ir balstīta uz nepatiesību. Turpretī, ja Jēzus augšāmcelšanās ir vēsturisks fakts, kristietības pamats ir patiesība, un tādā gadījumā patiesi ir ne tikai vārdi, ko Kristus teica par sevi, bet arī solījumi, ko viņš deva cilvēkiem. Turklāt, ja augšāmcelšana ir notikusi, tas nozīmē, ka nāve ir ienaidnieks, kuru ir iespējams uzvarēt. (1. Korintiešiem 15:55.)

[Zemsvītras piezīme]

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

Self-Pronouncing Edition of the Holy Bible