Naudu vai dzīvību!

Visticamāk, jūs būsiet dzirdējuši par bandītiem, kas, piegrūduši upurim pie sejas ieroci, pieprasa: ”Naudu vai dzīvību!” Mūsdienās mēs visi esam sarežģītas izvēles priekšā, kuru labi raksturo šī plaši pazīstamā frāze, un it īpaši tas skar cilvēkus, kas dzīvo bagātās valstīs. Taču šoreiz tas nav bandīts, kas mēģina panākt savu. Tā ir sabiedrībā valdošā nostāja, kurā izpaužas arvien lielāks uzsvars uz naudu un pārticību.

UZSVARS, kādu sabiedrība liek uz materiālismu, rada veselu virkni jautājumu. Cik daudz ir vērts upurēt, tiecoties pēc naudas un mantām? Vai ir iespējams būt apmierinātam, dzīvojot pieticīgi? Vai patiesībā cilvēki materiālisma dēļ neziedo ”īsto dzīvību”? Un vai nauda ir ceļš uz laimīgu dzīvi?

Dzīšanās pēc naudas

Ja runa ir par cilvēku alkām un tieksmēm — vai tās būtu pareizas vai ne —, mantkārība, iespējams, ir visspēcīgākā no tām. Atšķirībā no vēlēšanās pēc seksuālām attiecībām un ēdiena, naudas kāre ir neremdināma. Vecums, šķiet, to nebūt neapslāpē — bieži vien gadu gaitā interese par naudu un mantām pat pieaug.

Spriežot pēc visa, mantkārība vēršas plašumā. Kādas populāras kinofilmas galvenais varonis izteicās: ”Mantkārība ir panākumu ķīla. Mantkārība nāk par labu.” Kaut gan daudzi uz laikposmu no 1980. līdz 1990. gadam ir attiecinājuši apzīmējumu ”Alkatības laikmets”, tas, kas ir risinājies pirms un pēc tam, liecina, ka cilvēku attieksme pret naudu gadu gaitā gandrīz nemaz nav mainījusies.

Ja šajā ziņā kaut kas ir jauns, tas varētu būt fakts, ka daudziem cilvēkiem ir pavērusies iespēja savas alkas pēc materiālām lietām apmierināt uzreiz. Šķiet, ka pasaulē lielākā daļa cilvēku visvairāk laika un enerģijas veltī, lai saražotu un iegūtu pēc iespējas vairāk mantu. Iespējams, jūs piekritīsiet, ka mūsdienu pasaulē, lai iegūtu aizvien jaunas mantas, tiek liktas lietā dedzīgas pūles — un nereti arī bagātīga izdoma.

Bet vai tāpēc cilvēki ir kļuvuši laimīgāki? Pirms 3000 gadiem gudrais un ārkārtīgi bagātais ķēniņš Salamans uzrakstīja atbildi uz šo jautājumu: ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; taču arī tas ir niecība.” (Salamans Mācītājs 5:9.) Mūsdienās pētījumi sabiedrisko zinātņu jomā liek nonākt pie līdzīgiem interesantiem secinājumiem.

Nauda un laime

Viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem ir tas, ka ne vienmēr atkarībā no naudas un mantas daudzuma, ko cilvēks uzkrāj, vairojas arī viņa laime un gandarījums par dzīvi. Daudzi zinātnieki ir secinājuši, ka tad, ja cilvēks ir sasniedzis noteiktu materiālo stāvokli, viņa gandarījuma sajūtu vairs nenosaka pieejamo materiālo labumu daudzums.

 Tāpēc neskaitāmi cilvēki, kas dzenas pēc mantām un naudas, beigu beigās brīnās: ”Likās, ka katra jauna lieta, ko mēs pērkam, mūs iepriecina, bet kāpēc, ja tā labi padomā, šīs lietas tomēr nesniedz dziļāku apmierinājumu?”

Džonatans Frīdmens savā grāmatā Happy People (Laimīgi cilvēki) atzīmē: ”Ja cilvēks ir sasniedzis normālu materiālo stāvokli, naudas daudzums vairs gandrīz nemaz neietekmē to, cik viņš ir laimīgs. Pēc tam kad ir pārsniegts nabadzības līmenis, saistība starp ienākumiem un laimi ir visai niecīga.” Daudzi ir sākuši saprast, ka īstenībā cilvēka laimi nosaka viņa garīgums, jēgpilna nodarbošanās un morālās vērtības. Tāpat ir svarīgi, lai ar citiem cilvēkiem veidotos labas attiecības un prieku nelaupītu dažādi konflikti.

Daudzi par mūsdienu sociālo nelaimju galveno cēloni uzskata tendenci risināt iekšējas problēmas, tiecoties pēc materiālas labklājības. Daži speciālisti atzīmē, ka sabiedrībā valda pesimisms un neapmierinātība. Viņi norāda arī uz to, ka cilvēki no pārtikušiem sabiedrības slāņiem arvien biežāk griežas pie ārstiem vai meklē dzīvē piepildījumu un sirdsmieru ar guru, dažādu kultu un pūšļotāju palīdzību. Šie fakti liecina, ka manta nepalīdz iegūt dzīvē patiesu jēgu.

Kas ir un kas nav naudas varā

Tiesa, naudai ir zināma nozīme. Par to var iegādāties ērtas mājas, elegantas drēbes un greznas mēbeles. Tāpat bagātu cilvēku mēdz slavināt, viņam paklausa un glaimo, uz kādu laiku viņam var pat uzrasties daži pakalpīgi ”draugi”. Bet tas arī viss — tālāk naudas vara nesniedzas. Par naudu nevar nopirkt to, kas mums nepieciešams vairāk par visu: patiesu mīlestību, sirdsmieru, pat ne pāris sirsnīga mierinājuma vārdus nāves stundā. Un cilvēki, kam ir svarīgas attiecības ar Radītāju, par naudu nevar nopirkt Dieva labvēlību.

Ķēniņam Salamanam piederēja itin viss, ko tolaik varēja iegādāties par naudu, tomēr viņš atzina, ka materiālais stāvoklis nesniedz ilgstošu laimi. (Salamans Mācītājs 5:11—14.) Bankas bankrota vai inflācijas gadījumā naudu var pazaudēt. Nekustamo īpašumu var sagraut spēcīgas vētras. Kaut gan apdrošināšanas polises, iespējams, daļēji nosedz materiālos zaudējumus, ar tām nav kompensējami emocionālie pārdzīvojumi. Ekonomiskas krīzes laikā akcijas un obligācijas vienā mirklī var zaudēt vērtību. Pat vislabāk apmaksātais darbs šodien var būt, bet rīt to jau var pazaudēt.

Kāda attieksme pret naudu tādā gadījumā būtu vietā? Kādai nozīmei mūsu dzīvē būtu jābūt naudai un īpašumam? Pievērsiet, lūdzu, uzmanību, kas par to stāstīts nākamajā rakstā, un jūs uzzināsiet, kā iegūt kaut ko patiesi vērtīgu — ”īsto dzīvību”.

[Attēli 4. lpp.]

Materiāla labklājība nesniedz ilgstošu laimi