Gūsim prieku dodot!
Gūsim prieku dodot!
”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (APUSTUĻU DARBI 20:35)
1. Kāpēc var teikt, ka Jehova gūst prieku dodot?
PRIEKS un svētības, ko mēs saņemam tāpēc, ka zinām patiesību, ir nenovērtējamas Dieva dāvanas. Cilvēkiem, kas iepazinuši Jehovu, ir daudz iemeslu priecāties. Tomēr mums ir prieks ne tikai saņemt dāvanas, bet arī dāvināt kaut ko citiem. No Jehovas nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”, un viņš ir ”laimīgs Dievs”. (Jēkaba 1:17; 1. Timotejam 1:11, NW.) Jehova dod noderīgas pamācības visiem, kas vēlas tās uzklausīt, un viņam ir prieks, ka tie, ko viņš māca, viņu labprāt paklausa, gluži tāpat kā vecākiem ir prieks, ka bērni uzklausa viņu pamācības. (Salamana Pamācības 27:11.)
2. a) Ko Jēzus teica par došanu? b) Kāpēc mēs izjūtam prieku, mācot citiem Bībeles patiesību?
2 Arī Jēzus, dzīvodams uz zemes, priecājās par to, ka cilvēki uzklausa viņa mācības. Apustulis Pāvils citēja Jēzus vārdus: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Prieks, ko mēs gūstam, mācot citiem Bībeles patiesību, ir kaut kas vairāk nekā gandarījums par to, ka citi piekrīt mūsu reliģiskajiem uzskatiem. Tas ir prieks, ko rada apziņa, ka mēs dodam cilvēkiem kaut ko tādu, kam ir patiesa un ilgstoša vērtība. Palīdzot cilvēkiem iegūt garīgās bagātības, mēs viņiem dodam iespēju saņemt svētības gan tagad, gan nākotnē. (1. Timotejam 4:8.)
Dodot mēs izjūtam prieku
3. a) Kas liecina, ka apustuļi Pāvils un Jānis priecājās par iespēju dot citiem garīgas dāvanas? b) Kāpēc var teikt, ka bērnu audzināšana saskaņā ar Bībeles patiesību liecina par vecāku mīlestību?
3 Kristieši, tāpat kā Jehova un Jēzus, priecājas par iespēju dot cilvēkiem garīgas dāvanas. Apustulim Pāvilam daudz prieka sagādāja apziņa, ka viņš ir palīdzējis citiem uzzināt patiesību no Dieva Rakstiem. Tesalonikas draudzes locekļiem viņš rakstīja: ”Kas gan cits ir mūsu cerība, prieks un slavas vainags mūsu Kunga Jēzus priekšā viņa atnākšanas dienā, ja arī ne jūs? Tiešām, jūs esat mūsu gods un prieks!” (1. Tesaloniķiešiem 2:19, 20.) Līdzīgus vārdus par saviem garīgajiem bērniem teica apustulis Jānis: ”Lielāka prieka man nav, kā kad dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā.” (3. Jāņa 4.) Un vai kristieši nav priecīgi, ja viņu pašu bērni kļūst par viņu garīgajiem bērniem? Audzinot bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam”, vecāki apliecina savu mīlestību. (Efeziešiem 6:4.) Mācot bērnus, vecāki parāda, ka viņi domā par savu bērnu mūžīgo nākotni, un, ja bērni uzklausa vecāku padomus, vecāki izjūt lielu prieku un gandarījumu.
4. Kāds gadījums ļauj saprast, kādu prieku izjūt tie, kas dod citiem garīgas dāvanas?
4 Dela ir piecu bērnu māte un pilnas slodzes sludinātāja. Viņa saka: ”Es ļoti labi saprotu apustuļa Jāņa vārdus, jo man pašai ir liels prieks, ka četri mani bērni ”dzīvo patiesībā”. Es zinu, ka pielūgsmē vienotas ģimenes sagādā slavu Jehovam, tāpēc es jūtos dziļi gandarīta, redzot, kā viņš ir svētījis manas pūles ieaudzināt savos bērnos patiesību. Brīnišķīgā perspektīva kopā ar bērniem mūžīgi dzīvot paradīzē iedveš cerību un mudina pārvarēt grūtības un šķēršļus, lai kādi tie būtu.” Diemžēl viena no Delas meitām tika izslēgta no draudzes, jo nevēlējās dzīvot pēc kristīgiem principiem. Bet Dela nav zaudējusi optimismu. ”Es ceru, ka pienāks diena, kad mana meita pazemīgi un no sirds atgriezīsies pie Jehovas,” viņa saka. ”Bet es pateicos Dievam par to, ka mani pārējie bērni joprojām ir viņam uzticīgi. Prieks, ko izjūtu, man dod daudz spēka.” (Nehemijas 8:10.)
Draugi uz mūžīgiem laikiem
5. Kas var sagādāt gandarījumu cilvēkiem, kuri dara visu iespējamo mācekļu gatavošanā?
5 Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja gatavot mācekļus un palīdzēt tiem uzzināt par Jehovu un viņa prasībām. (Mateja 28:19, 20.) Jehova un Jēzus ir rīkojušies ļoti pašaizliedzīgi, lai cilvēki varētu uzzināt patiesību. Tāpēc, darot visu iespējamo mācekļu gatavošanā, mēs varam būt gandarīti par to, ka sekojam Jehovas un Jēzus priekšzīmei, tāpat kā to darīja kristieši mūsu ēras pirmajā gadsimtā. (1. Korintiešiem 11:1.) Iespēja sadarboties ar Visvareno Dievu un viņa mīļoto Dēlu piešķir mūsu dzīvei jēgu. Mums ir liels prieks, ka mēs tiekam uzskatīti par ”Dieva darba biedriem”. (1. Korintiešiem 3:9.) Turklāt mūsu prieku vairo apziņa, ka labās vēsts sludināšanā piedalās pat eņģeļi. (Atklāsmes 14:6, 7.)
6. Kā draudzību mēs iemantojam, dodot citiem garīgas dāvanas?
6 Palīdzot citiem iegūt garīgas bagātības, mēs varam kļūt ne tikai par Dieva darba biedriem, bet arī par viņa draugiem uz mūžīgiem laikiem. Savas ticības dēļ Ābrahāms tika nosaukts par Jehovas draugu. (Jēkaba 2:23.) Arī mēs varam kļūt par Dieva draugiem, ja visiem spēkiem cenšamies pildīt viņa gribu. Tā mēs kļūstam arī par Jēzus draugiem. Viņš saviem mācekļiem teica: ”Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko es esmu dzirdējis no sava Tēva, es jums esmu darījis zināmu.” (Jāņa 15:15.) Daudzi cilvēki jūtas pagodināti, ja viņi tiek uzskatīti par ietekmīgu cilvēku vai augstu amatpersonu draugiem, bet mēs varam būt draugos ar divām izcilākajām personām Visumā.
7. a) Kā minētā sieviete ieguva tuvu draugu? b) Vai tev ir iznācis pieredzēt kaut ko līdzīgu?
7 Cilvēki, kuriem mēs palīdzam iemantot Dieva draudzību, kļūst arī par mūsu draugiem, un arī tas sagādā daudz prieka. Džouna, Jehovas lieciniece, kas dzīvo ASV, sāka studēt Bībeli ar kādu sievieti, vārdā Telma. Kaut arī ģimenes locekļi nebija apmierināti ar to, ka Telma studē Bībeli, viņa turpināja to darīt un pēc gada kristījās. Džouna raksta: ”Mūsu attiecības ar to nebeidzās, gluži otrādi — mūsu starpā ir izveidojusies draudzība, kas turpinās nu jau 35 gadus. Mēs daudzreiz esam kopā sludinājušas un apmeklējušas kongresus. Tagad es dzīvoju citā vietā, 500 jūdzes prom no iepriekšējās dzīves vietas. Bet Telma man sūta bezgala mīļas un sirsnīgas vēstules, kurās raksta, ka ar prieku atceras mani, un pateicas par manu draudzību un par to, ka esmu iemācījusi viņai Bībeles patiesību. Šāda cieša un sirsnīga draudzība ir brīnišķīgs atalgojums par pūlēm, ko es veltīju tam, lai palīdzētu viņai iepazīt Jehovu.”
8. Kāda nostāja mums palīdz sludināt?
8 Iespēja atrast kādu, kas grib uzzināt patiesību, mums palīdz neatlaidīgi sludināt pat tad, ja lielai daļai cilvēku, kam mēs sludinām, nav intereses par Jehovas vārdiem. Cilvēku vienaldzība ir nopietns ticības un izturības pārbaudījums. Bet mums var palīdzēt pozitīva nostāja. Fausto, kas ir dzimis Gvatemalā, stāstīja, ko viņš par to domā: ”Kad es kādam sludinu, es domāju, cik lieliski būtu, ja viņš vai viņa kļūtu par manu garīgo brāli vai māsu. Es domāju par to, ka vismaz viens no tiem cilvēkiem, kurus es satikšu, ar laiku pieņems Dieva vārdu patiesību. Šī doma man palīdz turpināt sludināšanu un sagādā lielu prieku.”
Krāsim mantas debesīs
9. Ko Jēzus teica par ”mantām debesīs”, un ko mēs mācāmies no viņa vārdiem?
9 Ne vienmēr ir viegli palīdzēt saviem bērniem vai citiem cilvēkiem kļūt par Kristus mācekļiem. Tas prasa laiku, pacietību un neatlaidību. Bet vai nav tiesa, ka daudzi cilvēki ir gatavi sūri, grūti strādāt, lai iegūtu vairāk mantas — lai iegādātos lietas, kas parasti nenes prieku un nav mūžīgas. Jēzus cilvēkiem teica, ka labāk ir tiekties pēc garīgām bagātībām. Viņš sacīja: ”Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog.” (Mateja 6:19, 20.) Ja mēs aktīvi iesaistāmies mācekļu gatavošanā, kā arī tiecamies pēc citiem garīgiem mērķiem, mēs izjūtam gandarījumu, ko dod apziņa, ka mēs pildām Dieva gribu un ka viņš atalgos mūsu pūles. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebrejiem 6:10.)
10. a) Kāpēc Jēzum bija daudz garīgu bagātību? b) Kādā ziņā Jēzus pats sevi nodeva par cilvēkiem, un ko cilvēki no tā ieguva?
10 Ja mēs esam aktīvi mācekļu gatavošanā, mēs, kā teica Jēzus, ”krājam sev mantas debesīs”, un tas mums sagādā prieku. Nesavtīgi palīdzēdami citiem, mēs paši kļūstam bagātāki. Jēzus bija kalpojis Jehovam neskaitāmus gadu tūkstošus. Grūti pat iedomāties, cik daudz ”mantu debesīs” viņš bija sakrājis. Bet Jēzus nedomāja tikai par sevi. Apustulis Pāvils norādīja, ka Jēzus ”pats sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva prāta”. (Galatiešiem 1:4.) Jēzus ne tikai pašaizliedzīgi kalpoja cilvēkiem, bet arī atdeva savu dzīvību, lai cilvēkiem būtu iespējams krāt mantas debesīs.
11. Kāpēc garīgās dāvanas ir vērtīgākas nekā materiālās dāvanas?
11 Palīdzot cilvēkiem iepazīt Dievu, mēs viņiem palīdzam saprast, kā viņi var krāt nezūdošās garīgās bagātības. Tas ir vērtīgākais, ko mēs cilvēkiem varam dot. Ja mēs uzdāvinātu draugam dārgu pulksteni, automašīnu vai savrupmāju, viņš droši vien būtu ļoti priecīgs, un iespēja dot šādu dāvanu arī mums sagādātu daudz prieka. Bet kādā stāvoklī mūsu dārgā dāvana būtu pēc 20, 200 vai 2000 gadiem? Turpretī, ja mēs pašaizliedzīgi palīdzam cilvēkam kļūt par Jehovas kalpu, šis cilvēks saņem dāvanu, kas viņam paliks uz mūžīgiem laikiem.
Meklēsim tos, kas grib uzzināt patiesību
12. Ko daudzi Jehovas liecinieki ir darījuši, lai dotu citiem garīgas dāvanas?
12 Cenzdamies dot cilvēkiem garīgas dāvanas, Jehovas kalpi sludina visattālākajās zemeslodes vietās. Tūkstošiem Jehovas liecinieku ir devušies prom no mājām un saviem tuviniekiem, iemācījušies svešu valodu un pielāgojušies nepazīstamai kultūrai, lai varētu kļūt par misionāriem. Citi ir pārcēlušies uz tādiem rajoniem savā dzimtajā zemē, kuros ir maz Valstības sludinātāju. Daudzi sludinātāji ir iemācījušies kādu svešvalodu un sākuši sludināt imigrantiem, kas dzīvo viņu apkārtnē. Piemēram, kāds laulāts pāris, kurš dzīvo Ņūdžersijā (ASV) un kura bērni jau ir pieauguši un strādā Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē, nolēma kalpot par pionieriem un iemācīties ķīniešu valodu. Vīrs un sieva trīs gadu laikā ir studējuši Bībeli ar 74 vietējās koledžas studentiem, kas runā ķīniešu valodā. Vai arī mēs nevarētu kaut ko darīt, lai paplašinātu savu kalpošanu un gūtu lielāku prieku, gatavojot mācekļus?
13. Ko mēs varam darīt, ja vēlamies gūt sekmes kalpošanā?
13 Varbūt mēs vēlamies ar kādu cilvēku studēt Bībeli, bet līdz šim mums tas nav izdevies. Ir zemes, kur satikt ieinteresētus cilvēkus ir diezgan grūti. Ja cilvēkus, kam mēs sludinām, neinteresē Bībele, mēs savās lūgšanās Jehovam varētu biežāk minēt vēlēšanos sākt Bībeles nodarbības. Mēs zinām, ka Jehova un Jēzus Kristus personiski interesējas par sludināšanu un var vadīt notikumus tā, lai mēs satiktu kādu atsaucīgu cilvēku, kas vēlas studēt Bībeli. Mēs varam lūgt padomus draudzes locekļiem, kam ir vairāk pieredzes un kas gūst labas sekmes kalpošanā. Mums jāizmanto pamācības un ieteikumi, ko mēs saņemam draudzes sapulcēs. Labus ieteikumus mums var dot arī ceļojošie pārraugi un viņu sievas. Pats galvenais ir nepadoties. Ļoti saprātīgs ir ieteikums: ”No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” (Salamans Mācītājs 11:6.) Domāsim par tādiem Dievam uzticīgiem cilvēkiem kā Noa un Jeremija. Lai gan viņus uzklausīja pavisam maz cilvēku, tomēr viņu kalpošana bija sekmīga, un pats galvenais — tā iepriecināja Jehovu.
Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos
14. Kāda ir Jehovas attieksme pret cilvēkiem, kas visu mūžu ir kalpojuši viņam?
14 Varbūt apstākļi mums neļauj darīt kalpošanā tik daudz, cik mēs vēlētos. Piemēram, cilvēka iespējas jūtami var ierobežot vecums. Tomēr tie, kurus māc gadu nasta, nedrīkst aizmirst šos gudros vārdus: ”Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.” (Salamana Pamācības 16:31.) Jehovam ir ļoti patīkami redzēt cilvēku, kas viņam kalpojis visu mūžu. Turklāt Svētajos rakstos ir teikts: ”Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi. To Es darīju līdz šim, un arī turpmāk Es to jums darīšu, Es jūs nesīšu un jūs izglābšu.” (Jesajas 46:4.) Mūsu mīlošais debesu Tēvs ir apsolījis uzturēt un atbalstīt visus, kas viņam uzticīgi kalpo.
15. Vai tu tici, ka Jehova izprot tavu situāciju? Kāpēc tu tā domā?
15 Ja mums daudz spēka atņem kāda slimība, dzīvesbiedra pretestība, rūpes par ģimeni vai kaut kas cits, mums jāatceras, ka Jehova zina mūsu apstākļus un mūsu spēju robežas un ka viņš mīl ikvienu cilvēku, kas viņam kalpo no visas sirds. Viņa attieksmi pret mums nemaina tas, ka mēs kalpošanā nedarām tikpat, cik dara citi. (Galatiešiem 6:4.) Jehova zina, ka esam nepilnīgi, un viņš no mums neprasa neiespējamo. (Psalms 147:11.) Ja mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, mēs varam nešaubīties, ka Dievs mūs augstu vērtē un neaizmirst mūsu ticības darbus. (Lūkas 21:1—4.)
16. Kāpēc var teikt, ka mācekļa gatavošanā piedalās visa draudze?
16 Tāpat ir labi paturēt prātā, ka mācekļu gatavošana ir kolektīvs darbs. Lai kāds kļūtu par Kristus mācekli, nekad nepietiek ar viena cilvēka darbu, tāpat kā nepietiek ar vienu ūdens pilienu, lai aplaistītu augu. Mācekļa gatavošana sākas ar to, ka viens Jehovas liecinieks satiek ieinteresētu cilvēku un sāk ar viņu studēt Bībeli. Bet tad, kad ieinteresētais cilvēks sāk apmeklēt Valstības zāli, visa draudze viņam palīdz pieņemt patiesību. Brāļu saimes sirsnība viņam palīdz ieraudzīt, kā darbojas svētais gars. (1. Korintiešiem 14:24, 25.) Bērni un pusaudži, sniedzot atbildes draudzes sapulcēs, palīdz ieinteresētajam cilvēkam saprast, ka bērni un jaunieši Jehovas liecinieku draudzēs nav tādi kā lielākā daļa mūsdienu jauniešu. Nespēcīgie un sirgstošie draudzes locekļi viņam palīdz saprast, kas ir izturība. Lai kāds būtu mūsu vecums un lai kādi būtu mūsu apstākļi, mēs visi palīdzam topošajam Kristus māceklim iemīlēt patiesību, kas atrodama Bībelē, un sagatavoties kristīšanai. Katra stunda, ko mēs veltām sludināšanai, katrs atkārtotais apmeklējums, katra saruna ar ieinteresētu cilvēku, kas ir atnācis uz Valstības zāli, ir daļa no Jehovas grandiozā darba.
17., 18. a) Vai mācekļu gatavošana ir vienīgais veids, kā mēs varam kaut ko dot citiem? b) Kā priekšzīmei mēs sekojam, darot kaut ko citu labā?
17 Mācekļu gatavošana neapšaubāmi ir svarīgs darbs, taču tas nav vienīgais veids, kā kristieši var gūt prieku dodot. Mēs varam atlicināt līdzekļus, ar kuriem atbalstīt tīro pielūgsmi un palīdzēt tiem, kam nepieciešama materiāla palīdzība. (Lūkas 16:9; 1. Korintiešiem 16:1, 2.) Mēs varam censties parādīt viesmīlību. (Romiešiem 12:13.) Mēs varam ”darīt labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem”. (Galatiešiem 6:10.) Ir daudz vienkāršu, bet ļoti labu iespēju palīdzēt citiem, piemēram, mēs varam uzrakstīt vēstuli, piezvanīt, iedot dāvanu, palīdzēt ar mājas vai kādiem citiem darbiem, pateikt kaut ko uzmundrinošu.
18 Darot kaut ko citu labā, mēs sekojam debesu Tēva priekšzīmei un apliecinām, ka mums ir brālīga mīlestība — galvenais, pēc kā var pazīt patiesos kristiešus. (Jāņa 13:35.) Paturot to prātā, mēs varam izjust prieku, ko sagādā iespēja kaut ko dot citiem.
Vai jūs varat paskaidrot?
• Kādu priekšzīmi garīgu dāvanu došanā ir rādījis Jehova un Jēzus?
• Kā mēs varam iegūt draugus uz mūžīgiem laikiem?
• Ko mēs varam darīt, lai gūtu panākumus sludināšanā?
• Kā visi draudzes locekļi var kaut ko darīt citu labā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 13. lpp.]
Vecākiem ir liels prieks un gandarījums, kad viņi redz, ka bērnu audzināšana nes labus augļus
[Attēls 15. lpp.]
Gatavojot mācekļus, mēs iegūstam arī tuvus draugus
[Attēls 16. lpp.]
Jehova atbalsta savus kalpus arī tad, kad tie ir jau gados
[Attēli 17. lpp.]
Ir daudz vienkāršu, bet ļoti labu iespēju palīdzēt citiem