Būsim pateicīgi un laimīgi

”PATEICĪBA sakņojas cilvēka dabā,” bija teikts Kanādas laikrakstā Calgary Herald. Šajā laikrakstā bija citēts, ko bija minējuši vairāki deviņgadīgi pamatskolas skolnieki, kad skolotāja viņiem lūdza uzrakstīt, par ko viņi jūtas pateicīgi. Viens zēns izteicās, ka viņš ir pateicīgs savai ģimenei, ”jo tā ir rūpējusies par viņu”. Arī kāda meitene stāstīja, ka jūtas pateicīga savai ģimenei: ”Viņi gādā, lai es būtu drošībā, lai man būtu laba veselība, rūpējas par mani, mīl mani, baro, un, ja nebūtu manu vecāku, manis vispār nebūtu pasaulē.”

Nepateicība izraisa pastāvīgu neapmierinātības sajūtu. Pēc filozofa un teologa Dž. Pekera vārdiem, ”mēs esam radīti tā, ka esam atkarīgi no Dieva un cits no cita”. Šī doma atsauc prātā kādu gudru Bībeles padomu, kas izteikts pirms vairākiem simtiem gadu: ”Esiet pateicīgi!” (Kolosiešiem 3:15.) Apliecinot citiem dziļas pateicības jūtas, cilvēki savā starpā veicina sirsnīgas attiecības.

Turklāt, izsakot pateicību un augstu novērtējot citam citu, mēs parādām savu pateicību Jehovam, un tas nepaslīd garām viņa acīm. Bībelē sacīts: ”[Jehovas] acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9.) Dievs apliecina, ka mīlestība, ko cilvēki parāda viņa vārdā, viņam ir dārga un viņš to neaizmirst. (Ebrejiem 6:10.) Mums patiešām ir nopietns iemesls būt pateicīgiem, jo, ikdienas apliecinot pateicību, mēs iepriecinām Jehovu un paši kļūstam laimīgāki. Tas ir saskaņā ar vārdiem no Salamana Pamācībām 15:13: ”Līksma sirds dara līksmu arī vaigu.”