”Tērpieties.. pacietībā”
”Tērpieties.. pacietībā”
”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, ..pacietībā.” (KOLOSIEŠIEM 3:12)
1. Pastāstiet par kādu labu pacietības piemēru!
REŽĪ, kas dzīvo Francijas dienvidrietumos, kļuva par kristītu Jehovas liecinieku 1952. gadā. Gadiem ilgi viņa sieva darīja visu iespējamo, lai traucētu viņam kalpot Jehovam. Viņa mēģināja pārdurt riepas motociklam, lai vīrs netiktu uz sapulcēm, un reiz viņa pat sekoja vīram, kas bija devies sludināt Bībeles vēsti pa mājām, un izsmēja viņu, kad viņš stāstīja sastaptajiem cilvēkiem labo vēsti par Valstību. Kaut gan Režī pastāvīgi izjuta šādu pretestību, viņš saglabāja pacietību. Režī ir labs piemērs visiem kristiešiem, jo Jehova no visiem saviem kalpiem prasa būt pacietīgiem attiecībās ar citiem.
2. Ko burtiski nozīmē grieķu valodas vārds, kas tulkots ”pacietība”, un uz ko šis vārds norāda?
2 Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”pacietība”, burtiski nozīmē ’gara ilgums’. Latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā tas desmit reizes tulkots ar vārda ”pacietība” formām, trīs reizes — ”lēnprātība” un vienu reizi — ”lēnība”. Gan grieķu, gan ebreju vārdi, kas tulkoti kā ”pacietība”, ietver sevī domu par spēju kaut ko panest, savaldīties, pārsteidzīgi nedusmoties.
3. Kā kristiešu viedoklis par pacietību atšķīrās no pirmā gadsimta grieķu uzskatiem?
3 Pirmajā gadsimtā grieķi neuzskatīja pacietību par tikumu. Stoiķu filozofi savos darbos šo vārdu vispār nav lietojuši. Kā norāda Bībeles pētnieks Viljams Bārklijs, pacietība ”ir pilnīgs pretstats grieķu priekšstatiem par tikumu” — piemēram, viņiem goda lieta bija ”nepaciest nekādu apvainojumu vai pāridarījumu”. Minētais speciālists raksta: ”Grieķiem liels vīrs bija tas, kurš par katru cenu atriebās otram, turpretī kristiešiem liels vīrs ir tas, kurš neatriebjas pat tad, kad varētu to izdarīt.” Grieķi tiešām uzskatīja pacietību par vājuma pazīmi, bet šis ir viens no jautājumiem, kuros ”Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēka”. (1. Korintiešiem 1:25.)
Kristus pacietības piemērs
4., 5. Kādu brīnišķīgu pacietības piemēru parādīja Jēzus?
4 Jēzus Kristus ir parādījis izcilu pacietības piemēru, par ko pārāks ir tikai Jehovas piemērs. Ārkārtīgi grūtos apstākļos Jēzus saglabāja apbrīnojamu savaldību. Par viņu bija pravietots: ”Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti.” (Jesajas 53:7.)
5 Visu laiku, kamēr Jēzus kalpoja uz zemes, viņš izcēlās ar savu pacietību. Viņš pacieta viltīgus jautājumus, ko uzdeva viņa ienaidnieki, un pretinieku izteiktos apvainojumus. (Mateja 22:15—46; 1. Pētera 2:23.) Viņš pacietīgi izturējās pret saviem mācekļiem, kaut gan tie vairākkārt strīdējās par to, kurš no tiem ir lielākais. (Marka 9:33—37; 10:35—45; Lūkas 22:24—27.) Un cik izcila bija Jēzus savaldība naktī, pirms viņu nodeva, kad Pēteris un Jānis iemiga, lai gan Jēzus viņus bija lūdzis palikt nomodā! (Mateja 26:36—41.)
6. Kā Jēzus pacietība nāca par labu Pāvilam, un ko no tā var mācīties?
6 Pēc savas nāves un augšāmcelšanas Jēzus joprojām bija pacietīgs. Īpaši skaidri to apzinājās apustulis Pāvils, kas agrāk bija vajājis kristiešus. Pāvils rakstīja: ”Tas ir patiess, un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā, bet tāpēc es esmu atradis apžēlošanu, lai īpaši manī Kristus Jēzus parādītu visu savu lēnprātību par priekšzīmi tiem, kas turpmāk, paļaudamies uz viņu, iegūs mūžīgu dzīvību.” (1. Timotejam 1:15, 16.) Lai kā mēs būtu dzīvojuši agrāk, Jēzus izturēsies pret mums pacietīgi, ja paļausimies uz viņu, — bet, protams, viņš gaida no mums ”darbus, kas grēku nožēlas cienīgi”. (Apustuļu darbi 26:20; Romiešiem 2:4.) Vēstis, ko Kristus sūtīja septiņām draudzēm Mazāzijā, liecina par to, ka viņš ir pacietīgs, taču vēlas, lai cilvēki veiktu pozitīvas izmaiņas savā dzīvē. (Atklāsmes 2. un 3. nodaļa.)
Gara auglis
7. Kāds sakars ir starp pacietību un svēto garu?
7 Savā vēstulē galatiešiem, piektajā nodaļā, Pāvils pretstatīja miesas darbus gara augļiem. (Galatiešiem 5:19—22.) Tā kā pacietība ir viena no Jehovas īpašībām, tā nāk no viņa un ir viņa gara auglis. (2. Mozus 34:6, 7.) Pacietība bija ceturtā īpašība, ko Pāvils nosauca, runādams par gara augļiem, — viņš to minēja kopā ar ”mīlestību, prieku, mieru, ..laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību”. (Galatiešiem 5:22.) Tātad, paužot Dievam tīkamu pacietību, Dieva kalpi to dara viņa svētā gara ietekmē.
8. Kā mēs varam attīstīt gara augļus, arī pacietību?
8 Taču tas nenozīmē, ka Jehova savu garu kādam uzspiež, gara ietekmei ir jāpakļaujas labprātīgi. (2. Korintiešiem 3:17; Efeziešiem 4:30.) Mēs varam ļaut garam darboties savā dzīvē, ja visā, ko darām, attīstām tā augļus. Pieminējis miesas darbus un gara augļus, Pāvils rakstīja: ”Ja dzīvojam garā, tad arī staigāsim garā. [..] Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet kas sēj garā, tas pļaus no gara mūžīgo dzīvi.” (Galatiešiem 5:25; 6:7, 8.) Lai veiksmīgi attīstītu pacietību, mums jācenšas attīstīt arī pārējās īpašības, ko kristiešos rada svētais gars.
”Mīlestība ir pacietīga”
9. Kāpēc, iespējams, Pāvils korintiešiem rakstīja, ka ”mīlestība ir pacietīga”?
9 Pāvils paskaidroja, cik cieša saikne pastāv starp mīlestību un pacietību, rakstīdams: ”Mīlestība ir pacietīga.” (1. Korintiešiem 13:4, JD.) Pēc Bībeles pētnieka Alberta Bārnsa domām, Pāvils to uzsvēra tāpēc, ka Korintas kristiešu draudzē bija radušās nesaskaņas un strīdi. (1. Korintiešiem 1:11, 12.) A. Bārnss norāda: ”Šeit lietotais vārds [kas tulkots ”pacietīga”] pēc nozīmes ir pretējs steigai, kaismīgiem vārdiem un domām, aizkaitināmībai. Tas apzīmē dvēseles stāvokli, kas ļauj ILGI CIEST, ja cilvēks tiek apspiests vai kaitināts.” Mīlestība un pacietība arī mūsdienās lielā mērā veicina mieru kristiešu draudzē.
10. a) Kā mīlestība palīdz būt pacietīgiem, un kādu padomu dod apustulis Pāvils? b) Ko par Dieva pacietību un laipnību rakstīja kāds Bībeles pētnieks? (Skat. zemsvītras piezīmi.)
10 ”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna.. ..tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas.” Tātad ir daudz veidu, kā mīlestība mums palīdz būt pacietīgiem. * (1. Korintiešiem 13:4, 5.) Mīlestība ļauj pacietīgi citam citu panest un atcerēties, ka mēs visi esam nepilnīgi un visiem ir savas kļūdas un vājības. Tā palīdz būt līdzjūtīgiem un piedot citiem. Apustulis Pāvils aicina: ”Dzīvojiet.. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, censdamies uzturēt gara vienību ar miera saiti.” (Efeziešiem 4:1—3.)
11. Kāpēc ir īpaši svarīgi būt pacietīgiem, kad esam kopā ar citiem kristiešiem?
11 Pacietība sekmē mieru un vairo prieku visur, kur kristieši ir kopā, — draudzēs, Bētelēs, misionāru mājās, celtnieku vienībās un dažādos kursos. Tā kā cilvēku personība, gaume, audzināšana, izpratne par pieklājības normām un pat personīgās higiēnas paradumi atšķiras, laiku pa laikam var veidoties nepatīkamas situācijas; tas pats var notikt arī ģimenes locekļu starpā. Tādās reizēs ļoti svarīga ir pacietība. (Salamana Pamācības 14:29; 15:18; 19:11.) Mums visiem ir vajadzīga pacietība, izturība un cerība, ka notiks pārmaiņas uz labo pusi. (Romiešiem 15:1—6.)
Pacietība palīdz izturēt
12. Kāpēc ir svarīgi būt pacietīgiem grūtos apstākļos?
12 Pacietība palīdz izturēt grūtības, kas turpinās ilgstoši, un situācijas, kurām nav redzams tūlītējs atrisinājums. To pieredzēja raksta sākumā minētais Režī. Gadiem ilgi sieva pretojās viņa centieniem kalpot Jehovam. Bet tad kādu dienu sieva raudādama pienāca pie Režī un teica: ”Es zinu, ka tā ir patiesība. Palīdzi man, es gribu studēt Bībeli.” Vēlāk viņa kristījās un kļuva par Jehovas liecinieci. Režī saka: ”Šis notikums pierādīja, ka Jehova ir svētījis manu gadiem ilgo neatlaidību, pacietību un izturību.” Viņa pacietība tika atalgota.
13. Kas Pāvilam palīdzēja izturēt, un kā viņa piemērs var palīdzēt izturēt arī mums?
13 Pirmajā gadsimtā lielisks pacietības paraugs bija apustulis Pāvils. (2. Korintiešiem 6:3—10; 1. Timotejam 1:16.) Neilgi pirms mūža beigām, dodams padomu savam jaunākajam līdzgaitniekam Timotejam, Pāvils viņu brīdināja, ka visi kristieši sastapsies ar pārbaudījumiem. Pāvils minēja pats savu piemēru un ieteica attīstīt svarīgas kristīgas īpašības, bez kurām nav iespējama izturība. Viņš rakstīja: ”Tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, manam nodomam, manai ticībai, manai pacietībai, manai mīlestībai, manai izturībai, manām vajāšanām, manām ciešanām, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā, Listrā; šīs vajāšanas es esmu panesis, un no visām tas Kungs ir mani izrāvis. Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Timotejam 3:10—12; Apustuļu darbi 13:49—51; 14:19—22.) Lai izturētu, mums visiem ir nepieciešama ticība, mīlestība un pacietība.
Jātērpjas pacietībā
14. Ar ko Pāvils salīdzināja tādas Dievam tīkamas īpašības kā pacietība, un kādu padomu viņš deva kristiešiem, kas dzīvoja Kolosās?
14 Apustulis Pāvils salīdzināja pacietību un citas Dievam tīkamas īpašības ar drēbēm, kas kristiešiem jāapģērbj pēc tam, kad viņi ir novilkuši ”vecajam cilvēkam” raksturīgās iezīmes. (Kolosiešiem 3:5—10.) Pāvils rakstīja: ”Kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kolosiešiem 3:12—14.)
15. Kāds ir iznākums, ja kristieši ”tērpjas” pacietībā un citās Dievam tīkamās īpašībās?
15 Ja draudzes locekļi ”tērpjas” līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā un mīlestībā, viņi spēj atrisināt problēmas, kas rodas viņu starpā, un turpina vienoti kalpot Jehovam. It īpaši pacietība ir vajadzīga kristīgajiem pārraugiem. Ir situācijas, kad viņiem jāizsaka aizrādījums kādam kristietim, taču to var darīt ļoti dažādi. Pāvils paskaidroja, kāda ir pareizā attieksme, rakstīdams Timotejam: ”Norāji, brīdini, paskubini visā pacietībā un visos mācības veidos.” (2. Timotejam 4:2.) Pret Jehovas avīm vienmēr jāizturas pacietīgi, ar cieņu un saudzīgi. (Mateja 7:12; 11:28; Apustuļu darbi 20:28, 29; Romiešiem 12:10.)
”Pacietīgi pret visiem”
16. Ko mēs varam panākt, būdami ”pacietīgi pret visiem”?
16 Tā kā Jehova ir pacietīgs pret cilvēkiem, mums ir morāls pienākums ”būt pacietīgiem pret visiem”. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Tas nozīmē, ka jāizturas ar pacietību pret ģimenes locekļiem, kas nav Jehovas liecinieki, pret kaimiņiem, darba kolēģiem, klasesbiedriem. Liecinieki, kam pastāvīgi, dažreiz pat gadiem ilgi, ir bijis jādzird sarkastiskas piezīmes vai jāsastopas ar atklātu pretestību darbavietā vai skolā, bet kas tomēr ir saglabājuši pacietību, daudzos gadījumos ar laiku ir pieredzējuši, ka cilvēku aizspriedumi mazinās. (Kolosiešiem 4:5, 6.) Apustulis Pēteris rakstīja: ”Dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundaŗus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1. Pētera 2:12.)
17. Kā mēs varam līdzināties Jehovam mīlestībā un pacietībā, un kāpēc mums tas jādara?
17 Jehovas pacietība dos iespēju izglābties miljoniem cilvēku. (2. Pētera 3:9, 15.) Ja gribam līdzināties Jehovam mīlestībā un pacietībā, mums jāturpina sludināt labā vēsts par Dieva Valstību un mācīt citus pakļauties Kristus Valstības varai. (Mateja 28:18—20; Marka 13:10.) Ja mēs pārstātu sludināt, tad iznāktu, ka mēs gribam ierobežot Jehovas pacietības izpausmes un neizprotam tās mērķi — ļaut cilvēkiem atgriezties pie viņa. (Romiešiem 2:4.)
18. Ko Pāvils lūdza, domādams par kolosiešiem?
18 Savā vēstulē kristiešiem, kas dzīvoja Mazāzijas pilsētā Kolosās, Pāvils rakstīja: ”Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. Bet viņš savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem [”iekš visas pacietības.. ar līksmību”, LB-26].” (Kolosiešiem 1:9—11.)
19., 20. a) Kā jārīkojas, lai Jehovas pacietība, kuru viņš joprojām izrāda, mums nesagādātu raizes? b) Kādu labumu dod tas, ka esam pacietīgi?
19 Tas, ka Jehova vēl aizvien ir pacietīgs, mums nesagādās raizes, ja ”visā pilnībā izpratīsim viņa gribu”, proti — ”lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Mēs ”nesīsim augļus ar visāda veida labiem darbiem”, it īpaši ar to, ka sludinām ”šo valstības evanģeliju”. (Mateja 24:14.) Ja uzticīgi turpināsim to darīt, Jehova mūs ”bagātīgi apveltīs ar spēku”, lai mēs ”būtu izturīgi un pacietīgi” ”ar līksmību”. Tad mūsu ”dzīve būs mūsu Kunga cienīga” un mēs izjutīsim mieru, ko dod apziņa, ka mūsu dzīve ir ”viņam viscaur patīkama”.
20 Mums ne mirkli nebūtu jāšaubās, ka, būdams pacietīgs, Jehova rīkojas gudri. Viņa pacietība palīdz glābties gan mums, gan tiem cilvēkiem, kuri uzklausa, ko mēs viņiem sludinām un mācām. (1. Timotejam 4:16.) Ja attīstīsim gara augļus — mīlestību, laipnību, labprātību, lēnprātību un atturību —, mēs būsim pacietīgi un priecīgi. Mēs labāk spēsim mierīgi sadzīvot ar saviem ģimenes locekļiem, kā arī ar brāļiem un māsām draudzē. Pacietība noderēs arī attiecībās ar darbabiedriem un skolasbiedriem. Un mūsu pacietībai būs mērķis — palīdzēt izglābties tiem, kas pašreiz dara ļaunu, un pagodināt pacietības Dievu, Jehovu.
[Zemsvītras piezīme]
^ 10. rk. Komentējot Pāvila vārdus ”mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna”, Bībeles pētnieks Gordons Fī raksta: ”Pāvila teoloģijā tās [pacietība un laipnība] atspoguļo divus aspektus Dieva attieksmē pret cilvēkiem (sal. Rom. 2:4). No vienas puses, Dieva mīlestības pilnā pacietība izpaužas tajā, ka viņš savalda savas dusmas par cilvēku sacelšanos; no otras puses, viņa laipnību var redzēt tajā, kā tūkstošiem reižu ir izpaudusies viņa žēlsirdība. Tāpēc Pāvils sāk mīlestības aprakstu, no šādiem diviem aspektiem raksturodams Dievu, kas ar Kristus starpniecību ir apliecinājis, ka ir pacietīgs un laipns pret tiem, kas ir pelnījuši Dieva sodu.”
Vai jūs varat paskaidrot?
• Kāpēc Kristu var saukt par izcilu pacietības piemēru?
• Kas mums palīdzēs attīstīt pacietību?
• Kāpēc pacietība ir noderīga ģimenes lokā, kā tā palīdz kristiešiem sadzīvot un sadarboties, un kāpēc tā ir vajadzīga vecākajiem?
• Kādu labumu pacietība dod mums pašiem un citiem cilvēkiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Jēzus pat ļoti saspringtās situācijās izturējās pret saviem mācekļiem ar pacietību
[Attēls 16. lpp.]
Kristīgajiem pārraugiem jārāda laba pacietības priekšzīme tajā, kā viņi izturas pret ticības biedriem
[Attēls 17. lpp.]
Ja gribam līdzināties Jehovam mīlestībā un pacietībā, mums jāturpina sludināt labā vēsts
[Attēls 18. lpp.]
Pāvils lūdza, lai kristieši būtu pacietīgi ”ar līksmību”