”Acu zāles, ar ko tavas acis svaidīt”

ŠĀDUS vārdus Jēzus Kristus teica pirmā gadsimta kristiešu draudzei, kas atradās Mazāzijas pilsētā Lāodikejā.

Jēzus sacīja: ”Pērc.. acu zāles, [ar ko] tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.” Runa bija par garīgu aklumu, kas bija jāārstē, nevis par kādu acu slimību. Lāodikejas kristiešus bija ietekmējusi bagātās pilsētas gaisotne, un viņi bija atstājuši novārtā savas patiesās garīgās vajadzības.

Paskaidrodams, ka tas bija iemesls, kāpēc bija pasliktinājusies viņu garīgā redze, Jēzus teica: ”Tu saki: es esmu bagāts bagātīgi, un man nav nekāda trūkuma, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.” Šīs draudzes locekļiem, kaut arī viņi paši to neapzinājās, bija vajadzīgas dziedinošas ”acu zāles”, kuras varēja iegūt, vienīgi mācoties no Jēzus un paklausot viņam. ”Pērc no manis,” aicināja Jēzus. (Atklāsmes 3:17, 18.)

Patiesajiem kristiešiem mūsdienās, tāpat kā Lāodikejas kristiešiem, jāsargās no materiālisma un tieksmes nodoties izpriecām — tendencēm, kas ir raksturīgas apkārtējai sabiedrībai un kas var viņus pārmērīgi ietekmēt, iespējams, pašiem to neapzinoties. Veselīgu, garīgu prāta ievirzi var saglabāt, ņemot vērā jau minēto Jēzus padomu: ”Pērc no manis.. acu zāles, [ar ko] tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.”

Ievērības cienīgi ir tas, ka šīs ”acu zāles” ir pērkamas. Tas nozīmē, ka kaut kas jāziedo: ir jāizbrīvē laiks Dieva Rakstu studēšanai un pārdomām par tiem. Kā apliecināja psalmu dziesminieks, Dieva vārds ”ir skaidrs, tas apskaidro [gara] acis”. (Psalms 19:9.)